Diagnostikas algoritms pacientam ar aizdomām par retu ģenētisko slimību ar aptaukošanos

klīniskais algoritms | Pēdējās izmaiņas: 14.10.2025

Izmantotie saīsinājumi

ĶMI – ķermeņa masas indekss
CDC – Slimību profilakses un kontroles centrs (angļu val. Centers for Disease Control and Prevention)
WHO – Pasaules Veselības Organizācija (angļu val. World Health Organization)
DNS - Dezoksiribonukleīnskābe MC4R - Melanokortīna 4 receptors

Ievads

Vērtējot ģenētiskās aptaukošanās iespējamību pacientam, ņem vērā gan pacienta vecums, kad sākusies aptaukošanās, gan arī aptaukošanās smaguma pakāpi. It īpaši svarīga ir rūpīga zīdaiņu uzraudzība ar pieaugošām procentīļu trajektorijām vai pēkšņām izmaiņām īsā laikā posmā, salīdzinot ar tiem, kuriem ir stabila augšanas un svara dinamikas trajektorija [1,2].

Klīniskās prakses vadlīnijas iesaka aptaukošanos, kas sākusies pirms 5 gadu vecuma uzskatīt par agrīnu aptaukošanos un, ja pacientam tiek papildus diagnosticēta hiperfāgija, šo pacientu ir jāizmeklē, lai izslēgtu endokrinopātiju vai ģenētiskas aptaukošanās iespēju [1,2].

Tieši hiperfāgija ir viena no raksturīgākajām pazīmēm, kas saistīta ar ģenētisku (monogēnu vai sindromālo) aptaukošanos. Pārēšanās paradumus var klasificēt pēc smaguma pakāpes. Pārēšanās var būt neregulāra (kas tiek uzskatīta par normālu) vai pat līdz ēšanai bez fizioloģiska izsalkuma un pārēšanās lēkmēm, un visbeidzot vissmagākajai formai, kas pazīstama kā hiperfāgija. Ir svarīgi atzīmēt, ka objektīva hiperfāgijas novērtēšana joprojām ir liels izaicinājums klīniskajā praksē. Taču gadu gaitā ir izstrādātas vairākas anketas, kas palīdz novērtēt dažādus hiperfāgijas aspektus - uzvedību, tieksmi un smaguma pakāpi [3,4].

Papildus hiperfāgijai un smagai agrīnai aptaukošanās formai šiem pacientiem var klīniski izpausties vairākas saistītas pazīmes, tostarp dažādas endokrinopātijas, attīstības aizkavēšanās, sirds un nieru anomālijas, tīklenes izmaiņas un dažādu orgānu sistēmu iesaistīšanās [1,3].

Ķermeņa masas indeksa (ĶMI) aprēķināšana pacientiem ir svarīga, lai novērtētu aptaukošanās smaguma pakāpi. Vērtējot ĶMI bērniem var izmantot Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) vai Pasaules Veselības organizācijas (WHO) līknes, gan arī pieņemtas ĶMI robežvērtības, smagas aptaukošanās pakāpes noteikšanai - ĶMI >25kg/m2 līdz 5 gadu vecumam; ĶMI > 35kg/m2 no 5 līdz 14 gadiem; ĶMI > 40kg/m2 no 14 gadiem.. Pieaugušajiem smaga aptaukošanās pakāpe tiek definēta, ja ĶMI sasniedz 40 kg/m2 un vairāk [2,5].

Smaga aptaukošanās bieži tiek nepamatoti ignorēta kā pacienta dzīvesveida izvēles rezultāts, kas noved pie nopietnas sociālas stigmas un pakļauj pacientus uzskatam par "slinkiem", kuriem trūkst gribasspēka un pašdisciplīnas [1].

Ģenētiskā testēšana un aptaukošanās pamatā esošā ģenētiskā cēloņa identificēšana dod pacientam un viņa ģimenei iespēju:

• uzzināt precīzu diagnozi
• samazināt vainas apziņu un stigmu, parādot organisku aptaukošanās cēloni
• mērķtiecīgai endokrinopātiju, hiperfāgijas un citu vielmaiņas risku ārstēšanai
• uzlabot pacientu un ģimeņu psihisko veselību un dzīves kvalitāti
• potenciālai piekļuvei pētniecības programmām un ārstēšanas metodēm, tostarp jaunām zālēm, kas šajā jomā strauji attīstās
• radinieku testēšanai, kas var palīdzēt noteikt ķirurģiskas un medicīniskas ārstēšanas iespējas pieaugušajiem, piemēram, bariatriskajā ķirurģijā
• uzlabot novērošanas un uzraudzības taktiku ilgtermiņā [7]

1. Algoritma mērķis un algoritma lietotāju mērķa grupa

Daudznozaru darba grupa (bērnu endokrinologs, endokrinologs, pediatrs ar kompetenci retajās slimībās, ārsts-ģenētiķis) ir izstrādājusi ģenētiskās testēšanas plānu, kura mērķis ir novērtēt un sasniegt maksimālu ģenētiskas testēšanas efektivitāti pacientiem ar smagu aptaukošanos un veicināt medicīnas speciālistu izpratni par retu ģenētisko slimību ar aptaukošanos pazīmēm un diagnostikas kritērijiem

Testēšanas efektivitāte ir atkarīga no:

• mērķtiecīgi atlasītiem pacientiem,
• detalizētas fenotipiskas informācijas sniegšanas,
• ģenētisko analīžu metodes izvēles

Algoritma lietotāji – ģimenes ārsti, pediatri, bērnu endokrinoloģi, pieaugušo endokrinologi, ārsti-ģenētiki un citu specialitāšu ārsti.

2. Klīniskā algoritma shēma

flowchart TD

subgraph I
1("Papildus kritēriji:
Ģimenes anamnēzē smaga
aptaukošanās, 
asinsradniecība
Dzimšanas svars,
aptaukošanās
sākuma vecums <5 gadi;
Neiroloģiskās attīstības
anomālija, autisms;
Smaga hiperfāgija, 
barības meklēšanas uzvedība;
Dismorfija, augums un
galvas apkārtmērs;
Nelieto medikamentus, kas
palielina aptaukošanās risku.
2.")
2("Smaga aptaukošanās:
ĶMI>25kg/m2 
līdz 5 gadu vecumam;
ĶMI>35kg/m2 
no 5 līdz 14 gadiem;
ĶMI>40kg/m2 
no 14 gadiem
1.")
2-->1
3("Ja nav papildus kritēriju,
ģenētiskas aptaukošanās
iespēja maz ticama.
6.")
2-->3
end
1-->4("**Nav attīstības aiztures**
Agrīna smaga aptaukošanās
un hiperfāgija.
3.")
1-->5("**Attīstības aizture
grūtības mācībās; autisms**
Agrīna aptaukošanās
Mazs augums/patoloģiska 
augšana
Dismorfisms,
Hipogonādisms; aizturēta
pubertāte; kriporhisms,
Muskuļu hipotonija
jaundzimušo vecumā,
Acu patoloģija 
(tīklenes dismorfija),
Iedzimtas anomālija,
Izslēgti endokrīnie iemesli
aptaukošanai
3.")
4-->6("Leptīna līmeņa
noteikšana
4.")
6-->7("Zems")
7-->8("Leptīna deficīts
(LEP)
5.")
6-->9("Normāls vai augsts")
9-->10("LEPR
POMC
MC4R
PCSKI
5.")
5---->11("Prader-Willi sindroms
Alstrom sindroms
Bardet-Biedl sindroms
Pseidohipoparatireoze
Beckwith-Weidemann
sindroms
Klinefelter sindroms
SLMI
SH2B1
5.")
click 2 "#2-kliniska-algoritma-shema"
click 1 "#2-kliniska-algoritma-shema"
click 4 "#2-kliniska-algoritma-shema"
click 5 "#2-kliniska-algoritma-shema"
click 6 "#2-kliniska-algoritma-shema"
click 10 "#3-pacienta-kliniskais-novertejums-pec-algoritma-shemas"
click 11 "#3-pacienta-kliniskais-novertejums-pec-algoritma-shemas"

3. Pacienta klīniskais novērtējums pēc algoritma shēmas

1. Ģimenes ārsts, pediatrs vai citu specialitāšu ārsti novērtē pacienta svaru, augumu, aprēķina ĶMI, ja ĶMI atbilst smagas aptaukošanās pakāpei (ĶMI > 25kg/m2 līdz 5 gadu vecumam; ĶMI > 35kg/m2 no 5 līdz 14 gadiem; ĶMI > 40kg/m2 no 14 gadiem), pacientu nosūta pie bērnu endokrinologa vai endokrinologa.

2. Papildus ārsts nosūtītājs norāda kritērijus, kāpēc domā par ģenētisko aptaukošanos: pozitīva smagas aptaukošanās anamnēze ģimenē; agrīns aptaukošanās vecums <5 gadi; attīstības traucējumi; autisms; dismorfiskās pazīmes utt.

3. Bērnu endokrinologs vai endokrinologs konsultācijas laikā :

• Iegūst anamnēzes datus (svarīgu informāciju var iegūt no detalizētas ģimenes anamnēzes, lai identificētu iespējamās asinsradniecības attiecības, ģimenes locekļus ar smagu aptaukošanos un tos, kuriem ir veikta bariatriskā operācija dēļ tās);
• Veic pacienta apskati: augums, svars, aprēķina ĶMI, Tanner skala, aptaukošanās tips, strijas, acanthosis nigricans pazīmes, meitenēm hirsūtisms utt;
• Izvērtē izmeklējumus, ja tādi ir veikti pirms konsultācijas;
• Izslēdz endokrīnus aptaukošanās iemeslus (hipotireozi; Kušinga s.);
• Nosaka vai pacients ir piemērots ģenētiskajai testēšanai (klīniskās novērtēšanas nolūkos joprojām ir lietderīgi kategorizēt ģenētiskās aptaukošanās sindromus kā tādus, kuriem ir vai nav saistīta attīstības aizture).

Bērnu endokrinologa konsultācijas laikā vecāki aizpilda “Dyken’s hiperfāgijas anketu” (pielikums Nr.1) un ārsts izvērtē anketas rezultātu, papildus pirms ārsta-ģenētiķa konsultācijas ārsts aizpilda “Pacienta ar smagu aptaukošanos klīniskās novērtēšanas veidlapu (bērnam)” (pielikums Nr.2).

Endokrinologa konsultācijas laikā pacients pats aizpilda “Trīs faktoru ēšanas paradumu anketu - TFEQ-R18” (pielikums Nr.3) un ārsts izvērtē anketas rezultātu, papildus pirms ārsta-ģenētiķa konsultācijas ārsts aizpilda “Pacienta ar smagu aptaukošanos klīniskās novērtēšanas veidlapu (pieaugušajam)” (pielikums Nr.4).

4. Bērnu endokrinologs vai endokrinologs nozīmē leptīna līmeņa noteikšanu (maksas izmeklējums) asinīs, ja rodas aizdomas par iespējamu leptīna gēna deficītu, jo šajā gadījumā, leptīna līmenis asinīs nav nosakāms vai pazemināts, citu monogēnas aptaukošanas variantu gadījumā, leptīna līmenis normāls vai augsts.

5. Ārsts-ģenētiķis iepazīstoties ar hiperfāgijas anketas vērtējumu, aptaukošanās klīniskās novērtēšanas veidlapu (palīdz noteikt atbilstošu diagnostisko testu izmantošanu), attiecīgi nosaka ģenētiskās izmeklēšanas testu.

6. Ja pacientam ir tikai smaga aptaukošanās pakāpe, bet nav papildus kritēriju, ģenētiskās aptaukošanās iespēja maz ticama un šo pacientu jānosūta uz multidisciplināru svara korekcijas programmu bērniem vai arī pie uztura speciālista un fizioterapeita. Pacients novērojams dinamikā.

3.1. Sindromālas un monogēnas aptaukošanās klīniskais raksturojums

Ģenētiskā aptaukošanās sastopama reti, taču kopumā līdz 20% bērnu ar smagu aptaukošanos ir hromosomu anomālijas vai citi reti gēnu mutācijas varianti. Bērnu un pieaugušo ar smagu aptaukošanos novērtēšanai jābūt vērstai uz endokrīno, neiroloģisko un ģenētisko traucējumu skrīningu[1,2].

Ja nav attīstības aiztures vai citu orgānu sistēmu iesaistes, jāizmanto mērķa gēnu paneli – nākamās paaudzes sekvencēšanas (NGS – no angļu valodas next generation sequencing). Ja pacientam ir attīstības aizture, iespējams būs jāizmanto dažādus ģenētiskus testus: kariotipa noteikšana, dezoksiribonukleīnskābe (DNS) metilēšanas analīze (metilēšanas specifiska MLPA analīze, no angļu valodas Multiplex ligation-dependent probe amplification) un hromosomu mikrorindu analīze (CMA – chromosomal micro-array), NGS gēnu paneļa analīze, retāk – pilna eksoma sekvencēšana (aizdomas par citu ģenētisku sindromu, kurš nav iekļauts ar apatukošanās saistītu gēnu paneļa sarakstā. Laboratorijai ir sagatavoti gēnu paneļi (saraksts ar specifisku fenotipu saistītiem gēniem), kurus laboratorija regulāri atjauno, balstoties uz jaunākajām starptautiskām vadlīnijām, piemēram, brīvpieejā pieejami Eiropas ekspertu anotēti gēnu paneļi PanelApp mājaslapā [17].

Zemāk, tabulās ir apkopotas raksturīgākas klīniskās izpausmes sindromālas un monogēnas aptaukošanās gadījumā, izmeklējuma un apmaksas veids [2,7].

3.1.1. Sindromāla aptaukošanās

Sindroms/ģenētiskais cēlonis	Ģenētiskais raksturojums	Klīniskās izpausmes	Ģenētiskās analīzes veids/diagnozes apstiprināšana	Apmaksas nosacījumi
Prader-Willi sindroms [9]	Visbiežākais ģenētiskās aptaukošanās iemesls Imprintinga slimība – izmaiņas SNRPN gēnu reģiona, kā dēļ nefunkcionē paternālā alēlē (delēcijas, uniparentālas disomijas vai imprintinga centra defekta dēļ);Biežums 1:10 000-1:30 000	Zīdaiņu vecumā: zems dzimšanas svars, smaga hipotonija, barošanas grūtības (nemostas uz ēšanu, nezīž, zondes barošana), kriptorhisms; Agrīnā bērnu vecumā: pārmērīga apetīte un strauja svara dinamika no 2-3 g.v.; Specifiski sejas vaibsti; šķielēšana; skolioze; attīstības aizture (motora, sociāla, valodas); uzvedības problēmas; mazs augums; aizkavēta pubertāte; centrāla miega apnoja, paaugstināts sāpju slieksnis, hipogonādisms; neauglība; intelekta attīstības traucējumi	Metilācijas specifiska MLPA analīze SNRPN gēnu reģionam	Ārsta ģenētiķa nosūtījums; no 1.10.2025. – ar bērnu endokrinologa nosūtījumu
Klainfeltera sindroms	Papildus viena (retāk vairāku) X hromosoma, 47,XXY; nav reta slimība	Paātrināts augšanas temps, garš augums, viscerāla aptaukošanās	Kariotipa analīze	Bērnu endokrinologa/endokrinologa nosūtījums; ārsta ģenētiķa nosūtījums
1.A tipa pseidohipoparatireoze	Autosomāli dominanti, patogēns variants GNAS gēnā; retāk – gēna regulatordaļas izmaiņas	Mazs augums; ovāla seja; brahidaktilija; citas skeletālas anomālijas ar zemādas osifikāciju; hipokalciēmija; hiperfosfatēmija	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
Alström syndrome [10]	~700 gadījumi aprakstīti; biežums 1:100 000 līdz 1:1 000 000; Autosomāli dominanti pārmantojams; slimību apstiprina patogēna variants atrašana ALMS1 gēnā	2. tipa CD; Tīklenes nūjiņu-vālīšu distrofija; pigmentozais retinīts; nistagms no dzimšanas; sensoneirāls dzirdes zudums līdz 10 gadu vecumam; hiperlipidemija un pankreatīts no 5 gadu vecuma; aptaukošanās vidēji no 2,5 g.v.; dilatācijas kardiomiopātija vai sastrēguma sirds mazspēja 70% pacientu jau pusaudžu vecumā, hipergonadotropais hipogonādisms; muskuļu hipotonija un attīstības aizture; epilepsija; intelekta attīstības traucējumi; miega traucējumi	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
Bardet–Biedl syndrome [11]	~1:100 000 (Eiropā un Ziemeļamerikā); autosomāli recesīvi pārmantojamas slimības, apzināti vismaz 26 iespējamie gēni (ARL6, BBIP1, BBS1, BBS10, BBS12, BBS2, BBS4, BBS5, BBS7, BBS9, CEP164, CEP290, CFAP418, IFT172, IFT27, IFT74, LRRC45, LZTFL1, MKKS, MKS1, NPHP1, SDCCAG8, TMEM67, TRIM32, TTC21B, TTC8, WDPCP); zināma genotipa-fenotipa korelācija (precizējot gēnu, var noteikt klīnisko simptomu iespējamo spektru)	Hiperfāgija – dzimšanas svars normāls, adipozitāte no 1. gada vecuma; 100% tīklenes nūjiņu-vālīšu dristrofija, vājredzība, 2.-3. dekādē neredzīgi; postaksiāla polidaktīlija; hipogonadotropais hipogonādisms un anatomiskas dzimumorgānu attīstības anomālijas; strukturālas un funkcionālas nieru izmaiņas – hroniska nieru mazspēja; attīstības aizture; valodas attīstības aizture; intelekta attīstības traucējumi/aizture; ataksija vai traucēta koordinācija; zobu defekti; ožas traucējumi; 2. tipa CD; iedzimti sirds defekti; dismorfiskas pazīmes	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
Beckwith-Wiedemann syndrome [12]	Imprintinga slimība – izmaiņas 11p15.5 reģionā, kā dēļ tēva alēle funkcionē vairāk (nepietiek mātes alēles); retāk – patogēns variants CDKN1C gēnā; zināma genotipa-fenotipa korelācija (nosakot ģenētisko izmaiņu veidu, var precizēt ilgtermiņa prognozi un onkoloģiskos riskus)	Jaundzimušo periodā – dzimst lieli gestācijas laikam (makrosomija), grūtniecības laikā daudzūdeņainība, hemihipertrofija; makroglosija; jaundzimušo hipoglikēmija; omfalocēle, visceromegālija (palielināti iekšējie orgāni), iedzimtas nieru un sirds anomālijas, dismorfiskas pazīmes; paātrināts augšanas temps agrā bērnībā, pieaugušo vecumā normāls auguma garums; noteiktām ģenētiskām izmaiņām būtiski paaugstināts embrionālo audzēju attīstības risks (Vilmsa tumors, hepatoblastoma, neiroblastoma, rabdomiosarkoma) bērnībā	Metilēšanas specifiska MLPA analīze; retāk papildus nepieciešana NGS analīze CDKN1C gēnam	Ārsta ģenētiķa nosūtījums; No 1.10.2025. MLPA analīzi apmaksā arī ar bērnu endokrinologa nosūtījumu
Börjeson–Forssman– Lehmann syndrome [13]	Ar X hromosomu saistīta pārmantošanās, slimību izraisa patogēns hemizigots variants PHF6 gēnā; Ļoti rets	Mazs augums, aptaukošanās, garīga atpalicība; krampji; hipogonādisms; muskuļu hipotonija un attīstības aizture; lielas uz sabiezētas ausis un dismorfiskas pazīmes, pirkstu anomālijas; ginekomastija; Slimo vīrieši; sievietēm izpausmju nav vai ir vieglas izpausmes	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
Cohen sindroms [14]	Autosomāli recesīvi pārmantojams, sindromu apstiprina bialēlisku patogēnu variantu klātbūtne VPS13B gēnā; zināmi ~200 indivīdi pasaulē	Agrīnā vecumā lēna augšana un slikta svara dinamika; trunkāla aptaukošanās pusaudžu vecumā; muskuļu hipotonija un vidēji smaga/smaga psihomotoras attīstības aizture; hipotonija; locītavu hipermobilitāte; postnatāli sākusies mikrocefālija; izteikti priekšzobi; progresējošā miopija un tīklenes distrofija; ļoti tipiska sejas dismorfija; izmainīta uzvedība – priecīgi noskaņots	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
ROHHAD sindroms [15]	~ tikai 100 gadījumi aprakstīti; aprakstīti vairāki iespējami ģenētiski cēloņi vai riska faktori, bet diagnoze apstiprināma klīniski, izslēdzot citus ģenētiskus simiptomu cēloņus	Agrīna aptaukošanās, hiperfāgija; hipotalāma disfunkcija; Na un ūdens balansa traucējumi; hipoventilācija; autonomās nervu sistēmas disfunkcija; centrāls hipotireodisms; neiro-endokrīnie tumori	Klīniski apstiprināma diagnoze pēc kritērijiem	Multidisciplinārs konsīlijs
16p11.2 delecijas sindroms	Hromosomas 16p11.2 reģiona daļas iztrūkums jeb delēcija; trūkstošais reģions iekļauj SH2B1 gēnu, kas no 16p11.2 reģiona atbilst lūzuma punktiem BP2-BP3	Attīstības aizture, krampji, autisms, smaga aptaukošanās agrā bērnībā, smaga insulīna rezistence	Hromosomu mikrorindu analīze (CMA)	Ārsta ģenētiķa nosūtījums

3.1.2.Monogēna aptaukošanās

Sindroms/ģenētiskais cēlonis	Ģenētiskais raksturojums	Klīniskās izpausmes	Ģenētiskās analīzes veids/diagnozes apstiprināšana	Apmaksas nosacījumi
Leptīna deficīts (LEP) [16]	Autosomāli recesīvi pārmantojams. Bialeliski varianti ietekmē leptīna-melanokortīna signāla ceļu. Raksturīgs ir asinradniecīgas laulībās; mazāk par 1000 gadījumiem aprakstīts.	Hiperfāgija; mazs augums; emocionāla labilitāte; garīga atpalicība; aizkavēta pubertāte; hipogonadotropais hipogonādisms; hipotireoze	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
Leptīna receptora gēna deficīts (LEPR) [16 ]	Autosomāli recesīvi parmantojams. Bialeliski varianti ietekmē leptīna-melanokortīna signāla ceļu. 3% indivīdu ar smagu agrīnu aptaukošanos	Hiperfāgija sākās jau neonatolā periodā, 1 ned. pēc dzimšanas; imūnās sistēmas funkcijas izmaiņas; aizkavēta pubertāte; hipogonadotropais hipogonādisms	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
MC4R [16]	Autosomāli dominanti pārmantojama. Bialeliski vai monoaleliski varianti ietekmē leptīna-melanokortīna signāla ceļu. Kodominances iedzimtība vai reti homozigota (smagāka izpausme) Identificēta 3–6 % bērnu ar smagu agrīnu aptaukošanos, ja ĶMI >40 kg/m²	Hiperfāgija; palielināta liesās masas un lineāra augšana; smaga hiperinsulinēmija	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
POMC [16]	Autosomāli recesīvi pārmantojams. Bialeliski varianti ietekmē leptīna-melanokortīna signāla ceļu. Mazāk par 10 gadījumiem aprakstīts; simptomu sākums jau pirmajos dzīves mēnešos	Hiperfāgija; holestātiskā jaundzimušo dzelte; Raksturīga triade: aptaukošanās, virsnieru mazspēja, bāla ādas pigmentācija un sarkani mati	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
PCSK1 [16]	Autosomāli recesīvi pārmantojams. Bialeliski varianti ietekmē leptīna-melanokortīna signāla ceļu. Mazāk par 20 gadījumiem aprakstīts	Hiperfāgija; postprandiāla hipoglikēmija un enteropātija, kas izraisa caureju; AKTH deficīts, kas izraisa sekundāru virsnieru mazspēju; hipogonadotropais hipogonādisms; glikozes tolerances traucējumi	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
SIM1 [16]	Autosomāli recesīvi pārmantojams. Bialeliski varianti ietekmē leptīna-melanokortīna signāla ceļu. Mazāk par 50 gadījumiem aprakstīts	Neiroloģiski uzvedības traucējumi (emocionāla labilitāte vai autismam līdzīga izpausme)	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums
SH2B1 [16]	Autosomāli dominanti pārmantojama. Monoaleliski varianti ietekmē leptīna-melanokortīna signāla ceļu.	Hiperfāgija; hiperinsulinēmija un insulīna rezistence; samazināts gala augums; leptīna rezistence	NGS gēnu paneļa analīze	Ārsta ģenētiķa nosūtījums

4. Terapijas iespējas

Ģenētiskās aptaukošanās agrīna diagnostika, ir kritiski svarīga, lai identificētu mutāciju spektru un izstrādātu terapeitiskās metodes, tostarp daudznozaru aprūpi, mērķtiecīgu farmakoloģisku pieeju, izmantojot gaidāmās pētāmo zāļu formas, vai ķirurģiskas iespējas [2,6].

Aprūpējot pacientus ar hiperfāgiju, kas saistīta ar ģenētisku aptaukošanos, ir ļoti svarīgi saprast, ka viņiem nav sāta sajūtas atgriezeniskās saites. Tāpēc uztura konsultācijas, ko izmanto vielmaiņas traucējumu un poligēnas aptaukošanās gadījumā (bez smagas hiperfāgijas), šiem pacientiem var nebūt efektīvas. Aprūpes stratēģijām lielā mērā jākoncentrējas uz ar pārtiku saistītu problēmu mazināšanu, ne tikai kontrolējot piekļuvi pārtikai, bet arī plānojot konsekventus ēdienreižu laikus, veicot vides modifikācijas utt. Šīs stratēģijas tiek rekomendēts pielietot ģimenēm, līdz, piemēram, bērns kļūst vecāks un atbilst mērķtiecīgas terapijas, piemēram, MC4R agonista, saņemšanas kritērijiem. Vairāki medikamenti ir pierādījuši savu potenciālu hiperfāgijas un svara samazināšanās ārstēšanā, kas apkopoti zemāk redzamā attēlā [2,6].

Prader Willi sindromam ir vairākas stratēģijas aptaukošanās ārstēšanā, kurās ietilpst gan stingra diēta un uzvedības korekcijas, gan medikamentoza terapija.[18] Parādoties jaunām efektīvām ārstēšanas metodēm ir svarīgi novērtēt pacienta individuālus ieguvumus un riskus, tāpēc tiek piedāvāta vairāku posmu ģenētiskās aptaukošanās aprūpes stratēģija.[19]

5. Informācija pacientam

Literatūrā ziņots, ka aptaukošanās gadījumi, kas saistīti ar ģenētiskiem traucējumiem sastopami reti. Monogēnas un sindromālas aptaukošanās globālā izplatība populācijā nav labi zināma. Melanokortīna 4. gēna (MC4R) mutācijas, ir visbiežāk ziņotā monogēnā aptaukošanās forma pasaulē, kas skar 3-6% cilvēku ar smagu aptaukošanos. 3% cilvēku ar smagu, agrīnu aptaukošanos ir leptīna receptoru gēna (LEPR) mutācijas. Citi ģenētiski defekti, kas saistīti ar POMC, PCSK1, SIM1 utt., visā pasaulē ir identificēti mazāk nekā 10 līdz 50 gadījumos.

Turklāt ir identificētas vairāk nekā 25 sindromālas aptaukošanās formas. Starp sindromālām aptaukošanās slimībām, Prader-Willi sindroms (PWS) ir visizplatītākais ģenētiskās aptaukošanās veids, kura biežums ir no 1/10 000 līdz 1/30 000, un klīniskās izpausmes parādās agrā bērnībā.

Par iespējamu ģenētisku etioloģiju jādomā tad, kad pacientam ir sejas dismorfisms (sejas vaibsti atšķiras no bioloģisko vecāku vai brāļu/māsu sejas vaibstiem); aizkavēta attīstība; iedzimti orgānu un orgānu sistēmu defekti; hiperfāgija (pārmērīga ēšana bez izsalkuma sajūtas); straujš svara pieaugums, kas ir nesamērīgs ar pacienta uztura vēsturi.

Ja ir aizdomas par iespējamu ģenētisko aptaukošanās etioloģiju, nepieciešams vērties pie ģimenes ārsta, lai ārsts izvērtētu sūdzības, veiktu pacienta apskati, izrēķinātu ĶMI un novērtētu aptaukošanās smaguma pakāpi. Nepieciešamības gadījumā, tālākai izmeklēšanai pacients tiks nosūtīts pie bērnu endokrinologa vai endokrinologa, kas izvērtēs pacienta atbilstību ģenētiskai testēšanai.

Ne tikai alimentāras (parastās) aptaukošanās, bet arī ģenētiskās aptaukošanās gadījumā, klīniskās ārstēšanas stūrakmens ir atbilstoša uztura, uzvedības un fizisko aktivitāšu intervence ar veselības aprūpes speciālistu palīdzību. Vecāku vai aprūpētāju izglītošana un atbalsta sniegšana ilgtermiņā ir būtiska, lai nodrošinātu vides kontroli pacientiem ar ģenētisko aptaukošanos. Vides kontrole ir jāievieš pēc iespējas agrīnā bērnībā, jo tas var novērst smagas aptaukošanās pakāpes attīstību un mazināt ēšanas traucējumu risku nākotnē. Vides kontroli jāuztur visu mūžu, īpašo uzmanību pievēršot pārejas posmam - no bērnības uz pieaugušo vecumu.

Farmakoterapija ģenētiskās aptaukošanās gadījumā pašlaik netiek plaši izmantota, jo nav skaidra ilgtermiņa efektivitāte un iespējamas blaknes. Nākotnē, iespējams, farmakoterapija tiks izmantota plašākam pacientu lokam ar sindromisko vai monogēno aptaukošanos, bet tikai pēc rūpīgas klīniskas izvērtēšanas un ņemot vērā iespējamus ieguvumus un riskus.

Bariatriskā ķirurģija tiek veikta atsevišķos gadījumos pacientiem ar sindromisku vai monogēnu aptaukošanos, dēļ šīs intervences neskaidriem un ierobežotiem ilgtermiņa rezultātiem.

Pielikums Nr.1. Dyken’s hiperfāgijas izvērtēšanas anketa bērniem

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2. Pacienta ar smagu aptaukošanos klīniskās novērtēšanas veidlapa (bērnam)

Pielikums Nr.2

Pielikums Nr.3. Trīs faktoru ēšanas anketa pieaugušajiem (TFEQ-R18)

Pielikums Nr.3

Pielikums Nr.4. Pacientam ar smagu aptaukošanos klīniskās novērtēšanas veidlapa (pieaugušajiem)

Pielikums Nr.4

Atsauces

1. Malhotra, S., Sivasubramanian, R., & Srivastava, G. (2021). Evaluation and Management of Early Onset Genetic Obesity in Childhood. Journal of pediatric genetics, 10(3), 194–204. https://doi.org/10.1055/s-0041-1731035
2. Farooqi IS. Genetic Obesity Syndromes. [Updated 2024 Dec 15]. In: Feingold KR, Ahmed SF, Anawalt B, et al., editors. Endotext [Internet]. South Dartmouth (MA): MDText.com, Inc.; 2000-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK279064/
3. de Lauzon, B., Romon, M., Deschamps, V., Lafay, L., Borys, J. M., Karlsson, J., Ducimetière, P., Charles, M. A., & Fleurbaix Laventie Ville Sante Study Group (2004). The Three-Factor Eating Questionnaire-R18 is able to distinguish among different eating patterns in a general population. The Journal of nutrition, 134(9), 2372–2380. https://doi.org/10.1093/jn/134.9.2372
4. Banna, J. C., Panizza, C. E., Boushey, C. J., Delp, E. J., & Lim, E. (2018). Association between Cognitive Restraint, Uncontrolled Eating, Emotional Eating and BMI and the Amount of Food Wasted in Early Adolescent Girls. Nutrients, 10(9), 1279. https://doi.org/10.3390/nu10091279
5. Szczudlik, E., Stępniewska, A., Bik-Multanowski, M., Brandt-Heunemann, S., Flehmig, B., Małecka-Tendera, E., Mazur, A., Petriczko, E., Ranke, M. B., Wabitsch, M., Zachurzok, A., & Wójcik, M. (2024). The age of the obesity onset is a very important factor for the development of metabolic complications and cardiovascular risk in children and adolescents with severe obesity. European journal of pediatrics, 183(9), 3833–3841. https://doi.org/10.1007/s00431-024-05636-x
6. Loos, R.J.F., Yeo, G.S.H. The genetics of obesity: from discovery to biology. Nat Rev Genet 23, 120–133 (2022). https://doi.org/10.1038/s41576-021-00414-z
7. David Lim, Padraig Dixon, Nikki Davis, Helen Stewart. Genetics of Obesity Testing for Children and Young People. https://www.piernetwork.org/guidelines-obesity.html
8. Tirthani E, Said MS, Rehman A. Genetics and Obesity. [Updated 2023 Jul 31]. In: StatPearls [Internet]. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2025 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK573068/
9. Driscoll DJ, Miller JL, Cassidy SB. Prader-Willi Syndrome. 1998 Oct 6 [Updated 2024 Dec 5]. In: Adam MP, Feldman J, Mirzaa GM, et al., editors. GeneReviews® [Internet]. Seattle (WA): University of Washington, Seattle; 1993-2025. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK1330/
10. Paisey RB, Steeds R, Barrett T, et al. Alström Syndrome. 2003 Feb 7 [Updated 2019 Jun 13]. In: Adam MP, Feldman J, Mirzaa GM, et al., editors. GeneReviews® [Internet]. Seattle (WA): University of Washington, Seattle; 1993-2025. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK1267/
11. Forsyth RL, Gunay-Aygun M. Bardet-Biedl Syndrome Overview. 2003 Jul 14 [Updated 2023 Mar 23]. In: Adam MP, Feldman J, Mirzaa GM, et al., editors. GeneReviews® [Internet]. Seattle (WA): University of Washington, Seattle; 1993-2025. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK1363/
12. Shuman C, Kalish JM, Weksberg R. Beckwith-Wiedemann Syndrome. 2000 Mar 3 [Updated 2023 Sep 21]. In: Adam MP, Feldman J, Mirzaa GM, et al., editors. GeneReviews® [Internet]. Seattle (WA): University of Washington, Seattle; 1993-2025. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK1394/
13. Jain, V., Foo, S.H., Chooi, S. et al. Börjeson–Forssman–Lehmann syndrome: delineating the clinical and allelic spectrum in 14 new families. Eur J Hum Genet 31, 1421–1429 (2023). https://doi.org/10.1038/s41431-023-01447-0
14. Wang H, Falk MJ, Wensel C, et al. Cohen Syndrome. 2006 Aug 29 [Updated 2016 Jul 21]. In: Adam MP, Feldman J, Mirzaa GM, et al., editors. GeneReviews® [Internet]. Seattle (WA): University of Washington, Seattle; 1993-2025. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK1482/
15. Lazea C, Sur L, Florea M. ROHHAD (Rapid-onset Obesity with Hypoventilation, Hypothalamic Dysfunction, Autonomic Dysregulation) Syndrome-What Every Pediatrician Should Know About the Etiopathogenesis, Diagnosis and Treatment: A Review. Int J Gen Med. 2021 Jan 29;14:319-326. doi: 10.2147/IJGM.S293377. PMID: 33542648; PMCID: PMC7853626.
16. Lister, N.B., Baur, L.A., Felix, J.F. et al. Child and adolescent obesity. Nat Rev Dis Primers 9, 24 (2023). https://doi.org/10.1038/s41572-023-00435-4
17. Martin AR, Williams E, Foulger RE, Leigh S, Daugherty LC, Niblock O, Leong IUS, Smith KR, Gerasimenko O, Haraldsdottir E, Thomas E, Scott RH, Baple E, Tucci A, Brittain H, de Burca A, Ibañez K, Kasperaviciute D, Smedley D, Caulfield M, Rendon A, McDonagh EM. PanelApp crowdsources expert knowledge to establish consensus diagnostic gene panels. Nat Genet. 2019 Nov;51(11):1560-1565. doi: 10.1038/s41588-019-0528-2. PMID: 31676867. https://panelapp.genomicsengland.co.uk/
18. Crinò A, Fintini D, Bocchini S, Grugni G. Obesity management in Prader-Willi syndrome: current perspectives. Diabetes Metab Syndr Obes. 2018 Oct 4;11:579-593. doi: 10.2147/DMSO.S141352. PMID: 30323638; PMCID: PMC6175547.
19. Faccioli, N., Poitou, C., Clément, K., & Dubern, B. (2023). Current Treatments for Patients with Genetic Obesity. Journal of clinical research in pediatric endocrinology, 15(2), 108–119. https://doi.org/10.4274/jcrpe.galenos.2023.2023-3-2