Ēšanas traucējumi
kvalitātes indikators
|
Pēdējās izmaiņas: 19.03.2024
Autori
Ilze Mežraupe, psihiatrs, psihoterapeits
Darba grupa Ņikitas Bezborodova vadībā:
Elmārs Tērauds, psihiatrs,
Mikus Dīriks, bērnu neirologs,
Zanda Pučuka, pediatrs,
Reinis Siliņš, ģimenes ārsts,
Anete Masaļska, bērnu psihiatrs,
Marina Svētiņa, uztura speciālists,
Ieva Bite, klīniskais psihologs,
Nils Konstantinovs, klīniskais psihologs, pusaudžu psihoterapijas speciālists,
Laila Pāpe (Aksjonenko), klīniskais psihologs,
Ija Cimdiņa, bērnu psihiatrs
Darba grupa Ņikitas Bezborodova vadībā:
Elmārs Tērauds, psihiatrs,
Mikus Dīriks, bērnu neirologs,
Zanda Pučuka, pediatrs,
Reinis Siliņš, ģimenes ārsts,
Anete Masaļska, bērnu psihiatrs,
Marina Svētiņa, uztura speciālists,
Ieva Bite, klīniskais psihologs,
Nils Konstantinovs, klīniskais psihologs, pusaudžu psihoterapijas speciālists,
Laila Pāpe (Aksjonenko), klīniskais psihologs,
Ija Cimdiņa, bērnu psihiatrs
Ēšanas traucējumi
Indikatora nosaukums: ĒT skrīnings (primārā diagnostika)
| Indikators | Uz ĒT skrīnēto pacientu īpatsvars |
|---|---|
| Indikatora aprēķināšanas metode | A Unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kas ir skrīnēti uz ĒT, izvērtējot bērna ēšanas uzvedību, vispārējo sūdzību kopumu, somatisko stāvokli, svara un augšanas dinamiku (procentīļu karte) un izmantojot vecumam atbilstošu skrīninga instrumentu (piem. EDEQ6, SCOFF) B Kopējais unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kas novērots vispārējās medicīnas, primārās veselības vai psihiskās veselības primārās aprūpes iestādē/praksē kalendārā gada laikā |
| Aprēķins | (A:B)*100% |
| Indikatora avots | Nacionālā veselības dienesta (NVD) ambulatoro apmeklējumu datu bāze (ambulatorā pacienta talons) – apmeklējumi pie ģimenes ārsta, psihiatra vai citiem speciālistiem konkrētā iestādē kalendārā gada laikā, izveidojot ĒT skrīningam speciālu uzskaites manipulācijas kodu. Ārstniecības iestāžu lokālās elektroniskās datubāzes vai pacientu ambulatorās kartes |
| Indikatora pamatojums, indikatīvā vērtība, interpretācija | ĒT ir nepietiekami atpazīti Latvijas medicīniskajos dienestos. Bērniem/pusaudžiem, kuri apmeklē ģimenes ārstu, gastroenterologu vai citu speciālistu - endokrinologu, ginekologu (retāk psihiatru) ar dažādām sūdzībām par izmainītu ēšanas uzvedību, gremošanas sistēmas darbības traucējumiem, hormonāliem traucējumiem (amenoreju), neskaidru svara zudumu vai malnutrīciju, vai aptaukošanos, jāveic mērķtiecīga pirmreizēja ĒT diagnostika ģimenes ārsta praksē un riska pakāpes izvērtējums ar attiecīgi sekojošu taktiku.<br<Tā kā ĒT vidējā punkta prevalence skolas vecuma bērniem vispārējā populācijā pēc pasaules datiem ir ap 10 %, sasniedzamais veiktā skrīninga procents būtu 20%. Zemāka indikatīvā vērtība var liecināt par nepietiekamu ĒT atpazīšanu un skrīninga izmantošanu. |
| Indikatora kontrole | Indikatora kontrole nodrošināma nacionālā un/vai ārstniecības iestādes līmenī reizi gadā |
Indikatora nosaukums: ĒT diagnostika
| Indikators | Pacientu ar ĒT īpatsvars |
|---|---|
| Indikatora aprēķināšanas metode | A Unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kam kā pamata vai blakus diagnoze dokumentēti ĒT (F50) B Kopējais unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kas novērots vispārējās medicīnas, primārās veselības vai psihiskās veselības primārās aprūpes iestādē/praksē kalendārā gada laikā |
| Aprēķins | (A:B)*100% |
| Indikatora avots | Nacionālā veselības dienesta (NVD) ambulatoro apmeklējumu datu bāze (ambulatorā pacienta talons) – apmeklējumi pie ģimenes ārsta, psihiatra vai citiem speciālistiem konkrētā iestādē kalendārā gada laikā. Ārstniecības iestāžu lokālās elektroniskās datubāzes vai pacientu ambulatorās kartes. |
| Indikatora pamatojums, indikatīvā vērtība, interpretācija | ĒT ir ļoti maz atpazīti Latvijas medicīniskajos dienestos, liela daļa no bērniem ar ĒT netiek diagnosticēti un konsekventi nesaņem viņu veselības stāvoklim atbilstošu ārstēšanu un rehabilitāciju, kas savukārt var būt saistīts ar ilgtermiņa negatīvām sociālām un veselības sekām. Indikatora būtība ir sekot diagnosticēto ĒT izplatībai starp bērniem un jauniešiem, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā. Tā kā ĒT vidējā punkta prevalence skolas vecuma bērniem vispārējā populācijā pēc pasaules datiem ir ap 10 %, sasniedzamais procents būtu 5%. Zemāka indikatīvā vērtība var liecināt par nepietiekamu ĒT diagnostiku. Pie interpretācijas jāņem vērā iespēja, ka kādam pacientam traucējumi konstatēti perioda beigās, tādēļ pacients nav paspējis nokļūt pie speciālista, kurš nosaka klīnisko diagnozi, kā arī speciālistu pieejamība. |
| Indikatora kontrole | Indikatora kontrole nodrošināma nacionālā un/vai ārstniecības iestādes līmenī reizi gadā |
Indikatora nosaukums: ĒT ārstēšanas un rehabilitācijas uzsākšana pacientiem, kuriem ir pirmreizēji diagnosticēts ĒT
| Indikators | Pacientu ar pirmreizēji diagnosticētiem ĒT īpatsvars, kuriem bija sastādīts un dokumentēts ārstēšanas un rehabilitācijas plāns |
|---|---|
| Indikatora aprēķināšanas metode | A Unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kam bija sastādīts un dokumentēts ārstēšanas un rehabilitācijas plāns B Kopējais unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kam kalendārā gada laikā konkrētā ārstniecības iestādē kā pamata vai blakus diagnoze pirmreizēji diagnosticēts ĒT (F50) |
| Aprēķins | (A:B)*100% |
| Indikatora avots | Nacionālā veselības dienesta (NVD) ambulatoro apmeklējumu datu bāze (ambulatorā pacienta talons) – apmeklējumi pie bērnu psihiatra vai citiem ārstiemspeciālistiem konkrētā iestādē kalendārā gada laikā, izveidojot ĒT novērošanas/rehabilitācijas plāna sastādīšanai speciālu uzskaites manipulācijas kodu. Ārstniecības iestāžu lokālās elektroniskās datubāzes vai pacientu ambulatorās kartes. |
| Indikatora pamatojums, indikatīvā vērtība, interpretācija | Pacientiem, kam konkrētā ārstniecības iestāde kā pamata vai blakus diagnoze diagnosticēts ĒT (F50), ārstējošam ārstam (bērnu psihiatram) ir jāizveido ārstēšanas un rehabilitācijas plāns, kas nodrošina multidisciplināru pieeju (psihiatrs, psihologs, uztura speciālists, nepieciešamie dažādu specialitāšu ārsti, ģimenes ārsts), jādokumentē tas un jāinformē par to pacients un viņa likumiskie pārstāvji. Tas varēs nodrošināt turpmāku kvalitatīvu pacienta aprūpi. Sasniedzamais procents būtu 70-80%. Vērtība norāda uz turpmāku kvalitatīvu atbilstoša skaita pacientu aprūpi. Zemāka indikatīvā vērtība var liecināt par nepietiekamu ĒT ārstēšanas un rehabilitācijas uzsākšanu. Pie interpretācijas jāņem vērā speciālistu pieejamība. |
| Indikatora kontrole | Indikatora kontrole nodrošināma nacionālā un/vai ārstniecības iestādes līmenī reizi gadā |
Indikatora nosaukums: Multidisciplināra intervence ĒT ārstēšanā
| Indikators | Multidisciplināru intervenci saņēmušu pacientu ar ĒT īpatsvars |
|---|---|
| Indikatora aprēķināšanas metode | A Unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kas bija saņēmuši multidisciplināru intervenci (vismaz bērnu psihiatra uzraudzība un pediatra vai ģimenes ārsta uzraudzība, un 2 nefarmakoloģiskās ārstēšanas (piem., psihologs, uztura speciālists) metodes, tai skaitā psiholoģiskā izglītošana) B Kopējais unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kas novērots pie bērnu psihiatra vai citiem ārstiemspeciālistiem konkrētā iestādē kalendārā gada laikā ar ĒT (F50) diagnozi |
| Aprēķins | (A:B)*100% |
| Indikatora avots | Nacionālā veselības dienesta (NVD) ambulatoro apmeklējumu datu bāze (ambulatorā pacienta talons) – apmeklējumi pie bērnu psihiatra vai citiem ārstiemspeciālistiem un nefarmakoloģiskās palīdzības sniedzējiem konkrētā iestādē kalendārā gada laikā, izveidojot nefarmakoloģiskām intervencēm speciālus uzskaites manipulācijas kodus. Ārstniecības iestāžu lokālās elektroniskās datubāzes vai pacientu ambulatorās kartes. |
| Indikatora pamatojums, indikatīvā vērtība, interpretācija | Pacientiem ar ĒT neatkarīgi no vecuma un traucējumu smaguma pakāpes ir jāsaņem viņu klīniskajām stāvoklim atbilstoša ārsta uzraudzība un nefarmakoloģisku intervenču kombinācija (piem., psihoedukācija, uz ĒT fokusēta psiholoģiskā palīdzība ģimenei un bērnam, uztura speciālista konsultācijas). Sasniedzamais procents būt 70-80%. Zemāka vērtība var norādīt uz nepietiekamu ārsta uzraudzību un nefarmakoloģisko intervenču izmantošanu. Pie interpretācijas jāņem vērā speciālistu pieejamība. |
| Indikatora kontrole | Indikatora kontrole nodrošināma nacionālā un/vai ārstniecības iestādes līmenī reizi gadā |
Indikatora nosaukums: Pacientu ar ĒT rehospitalizācija
| Indikators | Rehospitalizētu pacientu ar ĒT īpatsvars |
|---|---|
| Indikatora aprēķināšanas metode | A Unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kas tika rehospitalizēti ĒT recidīva gadījumā (F50) augsta riska pakāpes dēļ (smaga malnutrīcia (E43), suicidalitāte, paškaitējums) B Unikālo pacientu skaits vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kam ģimenes ārsts, bērnu psihiatrs vai citi ārsti-speciālisti konkrētā iestādē kalendārā gada laikā ir diagnosticējis augsta riska ĒT (F50) ar smagu malnutrīciju (E43) un kas saņēmuši ārstēšanu stacionārā apstākļos augstās riska pakāpes dēļ. |
| Aprēķins | (A:B)*100% |
| Indikatora avots | Nacionālā veselības dienesta (NVD) ambulatoro apmeklējumu datubāzē (ambulatorā pacienta talons) un stacionārā sniegto pakalpojumu datu bāze (aprūpes epizodes talons) - apmeklējumi pie bērnu psihiatra vai citiem ārstiemspeciālistiem, stacionāra aprūpes epizodes konkrētā iestādē sekojošo gadu līdz pilngadības sasniegšanai laikā. Ārstniecības iestāžu lokālās elektroniskās datubāzes vai pacientu ambulatorās kartes. |
| Indikatora pamatojums, indikatīvā vērtība, interpretācija | Pacientiem, kuri saņēmuši multidisciplināru palīdzību un kas sasnieguši ĒT remisiju, un viņu vecākiem/likumīgajiem pārstāvjiem jābūt informētiem, ka jāturpina konsultatīva regulāra veselības stāvokļa uzraudzība ģimenes ārsta praksē un/vai psihiatra uzraudzība un stāvokļa pasliktināšanās gadījumā atkārtoti jākonsultējas ar psihiatru stāvokļa izvērtēšanai un atkārtota ārstēšanas kursa uzsākšanai, nesasniedzot kritisku augsta riska veselības stāvokli. Sasniedzamais procents būtu <10%. Mazāks rehospitalizēto pacientu īpatsvars norāda uz sekmīgāku pacientu psihiatrisko ārstēšanu un rehabilitāciju stacionārā un netieši norāda arī uz ambulatorā dienesta efektivitāti. |
| Indikatora kontrole | Indikatora kontrole nodrošināma nacionālā un/vai ārstniecības iestādes līmenī reizi gadā |