Nemotivētu alkohola atkarības pacientu vadīšana, ārstēšana un aprūpe
klīniskais algoritms | Pēdējās izmaiņas: 27.03.2025

Saīsinājumi I. Algoritma shēma II. Vispārējā daļa Ievads Algoritma mērķi Mērķgrupas Pamatprioritātes ieviešot algoritmu III. Rekomendācijas 1.Vispārējā veselības stāvokļa novērtēšana, riska faktoru noskaidrošana, AUDIT 2.Īsa iejaukšanās (intervence) 3.Psiholoģiskā intervence 4.Farmakoģiskā intervence 5.Psihosociālais atbalsts 6. Padomi ģimenes locekļiem un atbalsta personām 7.Pašpalīdzības grupas Atsauces Pielikums Nr.1 Alkohola abstinences smaguma novērtējuma skala (CIWAAr) Pielikums Nr.2 Alkohola abstinences skala /Alcohol Withdrawal Scale (AWS)/ Pielikums Nr.3 Alkohola atkarības smaguma novērtējuma skala (SADQ-C) Pielikums Nr.4 Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests (AUDIT)
alkohola atkarība

Autori

Narkoloģe Astrīda Stirna
Darba grupa psihiatra Elmāra Tērauda un narkoloģes Astrīdas Stirnas vadībā:
anesteziologs, reanimatologs Mihails Ārons
ģimenes ārste Līga Kozlovska
narkoloģe Inga Landsmane
narkoloģe Sarmīte Skaida
neirologs Ainārs Stepens
ģimenes ārsts Edgars Tirāns
radiologs prof. Ardis Platkājis
psihiatrs prof. Elmārs Rancāns

Saīsinājumi

Termins Skaidrojums
AA anonīmie alkoholiķi
Al-Anon palīdzība alkoholiķu tuviniekiem un draugiem
AUDIT alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests
AWS alkohola abstinences smaguma novērtējuma skala
CIWA-AR alkohola abstinences simptomu novērtēšanas skala
CNS centrālā nervu sistēma
IFT ilgtermiņa farmakoterapija
NICE (The National Institute for Health and Clinical Excellence) Lielbritānijas klīniskās vadlīnijas
PVO Pasaules Veselības organizācija
SADD alkohola atkarības smaguma novērtējuma skala
SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs
SSK-10 Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā slimību klasifikācija, 10.redakcija

I. Algoritma shēma

flowchart
1[Pacients ar alkohola atkarību, 
 bez motivācijas pārtraukt alkohola lietošanu]
2[Primārās aprūpes līmenis 
 Ģimenes ārsts 1.,2.,3.,4.,5.]
3["Sekundārās aprūpes līmenis. 
 Ambulatorais psihiatrs (F10+F3;F4) (1.,2.)"]
4["1.,2.Neirologs, infektologs, kardiologs, 
 Citas spec. ārsts (F10+somat.sasl.)"]
5["Sekundārās aprūpes līmenis. 
 Ambulatoraisnarkologs (4.algoritms) (1.,2.,3.,4.,5.)"]
6["1.Vispārējā veselības stāvokļa 
 novērtēšana,riska faktoru noskaidrošana, 
 AUDIT, SADQ, Diagnostika SSK-10"]
7["2.Īsa iejaukšanās (intervence)"]
8["3.Psiholoģiskā intervence 
 (stacionārās un ambulatorās programmas)"]
9[4.Farmakoģiskā intervence Nalmefene]
10[5.Psihosociālais atbalsts]
11[6.Padomi ģimenes locekļiem 
 un atbalsta personām]
12["7.Pašpalīdzības grupas (AA)"]
1-->2
1-->3
1-->4
1-->5
2-->6
3-->6
4-->6
5-->6
6-->7
7-->8
7-->9
7-->10
10<-->11
10-->12
click 6 "#1vispareja-veselibas-stavokla-novertesana-riska-faktoru-noskaidrosana-audit"
click 7 "#2isa-iejauksanas-intervence"
click 8 "#3psihologiska-intervence"
click 9 "#4farmakogiska-intervence"
click 10 "#5psihosocialais-atbalsts"
click 11 "#6-padomi-gimenes-locekliem-un-atbalsta-personam"
click 12 "#7paspalidzibas-grupas"

II. Vispārējā daļa

Ievads

Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem pasaulē, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību. Saskaņā ar PVO datiem, pasaulē alkohols ir globāls slogs gan iedzīvotāju saslimstībai, gan mirstībai. Katru gadu alkohola kaitīga pārmērīga lietošana izraisa 3% nāves gadījumu visā pasaulē. Alkohola lietošanai ir nozīmīga loma vairāk nekā 230 dažādu slimību veidu izcelsmē, kā arī ietekmē un kaitē līdzcilvēku labsajūtu un veselību. Saskaņā ar PVO datiem alkohola lietošana pasaulē ir trešais nozīmīgākais priekšlaicīgas nāves un invaliditātes riska faktors starp 26 veselības riskiem aiz tabakas un paaugstināta asinsspiediena, kas izraisa dažādas slimības vai nāvi. Alkohols ir atkarību izraisošs apreibinošs līdzeklis, tas izraisa vairāk kā 60 dažādas slimības, to starp traumas, garīgās veselības un uzvedības traucējumus, kuņģa un zarnu trakta slimības, vēzi, sirds un asinsvadu slimības, imūnsistēmas traucējumus, plaušu slimības, kaulu un muskuļu slimības, reproduktīvās sistēmas traucējumus. Pēc PVO aprēķiniem, apmēram 15% no hospitalizētiem pacientiem ir ar veselības traucējumiem, kas radušies kā alkohola lietošanas sekas. Ģimenes ārstu praksē katram sestajam pacientam ir veselības problēmas alkohola lietošanas dēļ.[3]

2016.gada SPKC pētījumā “Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū” aprēķināts, ka 2015. gadā alkoholu pēdējā mēneša laikā lietojuši 54,6% Latvijas iedzīvotāju. Reizi nedēļā un biežāk alkoholu lietojis aptuveni katrs ceturtais (23,1%) Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15-64 gadiem. Pētījumā secināts, ka ar alkohola lietošanas izraisītām problēmām pēdējā gada laikā saskārušies 26% (28% 2011. gadā) 15–64 gadus veci iedzīvotāji [3]

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakciju (SSK-10) [1,2] alkohola atkarība ir ir iekļautas F10 sadaļā:

F10.Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ.

F10.0 -akūta intoksikācija
F10.1 -vielu kaitējoši pārmērīga lietošana
F10.2 -atkarības sindroms
F10.3 -abstinences stāvoklis
F10.4 -abstinences stāvoklis ar delīriju
F10.5 -psihotiski traucējumi
F10.6 -amnestiskais sindroms
F10.7 -reziduāli un vēlu sākušies psihotiski traucējumi
F10.8 -citi psihiski un uzvedības traucējumi
F10.9 -neprecizēti psihiski un uzvedības traucējumi.

Alkohola lietošanas ar kaitīgām sekām un alkohola atkarības diagnostiskie kritēriji
Alkohola lietošana ar kaitīgām sekām F10.1 kritēriji pēc SSK-10:

  • ir skaidri pierādījumi,ka alkohola lietošana izraisījusi psihisku vai fizisku kaitējumu;
  • kaitējums ir skaidri identificējams un definējams;
  • alkohola lietošana ilgusi vismaz vienu mēnesi vai tas noticis atkārtoti 12 mēnešu laikā;
  • traucējums neatbilst nevienam citam ar tās pašas apreibinošās vielas lietošanu saistītam garīgās veselības traucējumu kritērijam (izņemot pēkšņu intoksikāciju).

Alkohola atkarības F10.2 kritēriji pēc SSK-10:
Trim vai vairākiem no sekojošiem kritērijiem jātiek fiksētiem vienlaicīgi mēneša laikā, pēdējo 12 mēnešu laikā vai atkārtoti, ja lietošanas periodi ir īsāki par mēnesi:

  • spēcīga tieksme vai neatvairāma vēlēšanās lietot alkoholu;
  • spēja kontrolēt alkohola lietošanu, daudzumu, līmeni, vai arī lietošanu izbeigt ir mazinājusies;
  • beidzot lietot alkoholu vai samazinot tās lietošanu, rodas abstinences simptomi. Tie var izpausties kā: a) alkoholam tipisks abstinences sindroms vai b) alkohola vai citu vienlīdz iedarbīgu apreibinošu vielu lietošana, lai mazinātu abstinences simptomus;
  • paaugstinātu alkohola toleranci: aizvien lielāku devu lietošanu, lai gūtu rezultātu, ko agrāk sniedza lietotais alkohols mazākās devās;
  • lietošana kļūst par svarīgu dzīves sastāvdaļu, kas var izpausties atsakoties no citām agrāk svarīgām interesēm vai apmierinājuma veidiem vai nu daļēji, vai vispār, daudz laika tiek patērēts, iegādājoties alkoholu, to lietojot un, lai atgūtos no tā iedarbības;
  • alkohola lietošana turpinās neskatoties uz tās izraisītajiem neapstrīdamiem kaitējumiem, kurus lietotājs apzinās vai var izteikt pieņēmumu, ka viņš tos apzinās.

Alkohola atkarības sindroms ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas palielina invaliditātes un mirstības risku, tā ir neizārstējama, bet noteikti ir ārstējama slimība.

Alkohola atkarība ietekmē:

  • pacienta fizisko (somatoneiroloģisko) stāvokli;
  • psihisko – domāšanu un emocionālo sfēru, raksturu, uzvedību, personību;
  • sociālo stāvokli (adaptāciju, interpersonālās attiecības, darba attiecības).[7]

Mūsdienās alkohola atkarības ārstēšana ir kompleksa, sākotnēji orientēta uz veselības risku mazināšanu (alkohola patēriņa samazināšanas koncepcija) un tālāk vērsta uz recidīvu novēršanu, samazinot invaliditātes un mirstības riskus. Tā ietver medikamentozas, psihoterapeitiskas un rehabilitācijas programmas, kas vērstas uz pacienta dzīves kvalitātes un dzīvesveida izmaiņām. Efektīvas ārstēšanas stratēģija ir balstīta individualizētā pieejā, iesaistot multidisciplināru komandu. Līdz ar to palīdzības sniegšana pacientiem ar atkarības slimību ir komandas darbs, kurā ietilpst vairāku profesiju pārstāvji (ārsti, psihologi, sociālie darbinieki u.c.) un palīdzība ir multifunkcionāla. [10]

Vienota rīcības algoritma izstrādes mērķis ir veicināt agrīnu ārstēšanas uzsākšanu un aprūpes nodrošināšanu, uzlabojot atkarības pacientu dzīves kvalitāti, tādējādi Latvijā samazinot kopējo saslimstību un mirstību.

Algoritms attiecināms uz visu vecumu un abu dzimumu pilngadīgiem pacientiem, kuri nonāk veselības aprūpes speciālistu uzmanības lokā sakarā ar alkohola atkarību vai tās riskiem, atbilstoši Starptautisko slimību klasifikācijas10.redakcijai (SSK-10) ar diagnozes kodiem:

F10.Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ.

Algoritma mērķi

Vienota rīcības algoritma izstrādes mērķis ir veicināt agrīnu ārstēšanas uzsākšanu un aprūpes nodrošināšanu, uzlabojot atkarības pacientu dzīves kvalitāti, tādējādi Latvijā samazinot kopējo saslimstību un mirstību. Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams:

  1. Sniegt ieteikumus un uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu informāciju par alkohola atkarības diagnostiku un ārstēšanu primārajā veselības aprūpes sistēmā.
  2. Psiholoģiskā intervence.
  3. Farmakoloģiskā intervence -alkohola patēriņa samazināšanas koncepcija.
  4. Psihosociālais atbalsts.

Mērķgrupas

Ārsti narkologi, psihiatri, ģimenes ārsti, ka arī citu specialitāšu ārsti un rezidenti, kuru darbs ir tieši saistīts ar alkohola atkarības pacientu atklāšanu, ārstēšanu un veic pacientu novērošanu.
Kā mācību vai informatīvu materiālu šo algoritmu var izmantot studenti, rezidenti, ārsti, kuru darbs nav tieši saistīts ar alkohola atkarības pacientu ārstēšanu un veselības aprūpes darba organizatori.

Pamatprioritātes ieviešot algoritmu

Algoritma prioritāte ir organizēt pacienta ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ mērķtiecīgu virzību veselības aprūpes sistēmā, nodrošinot efektīvu ārstēšanu sadarbībā ar ģimenes ārstiem, ka arī citu specialitāšu ārstiem, lai novērstu slimību recidīvus, komplikāciju pievienošanos, samazinot invaliditātes un mirstības riskus.

III. Rekomendācijas

1.Vispārējā veselības stāvokļa novērtēšana, riska faktoru noskaidrošana, AUDIT

Algoritms attiecināms uz visu vecumu pilngadīgām personām un abu dzimumu pacientiem, kuri nonāk veselības aprūpes speciālistu uzmanības lokā sakarā ar alkohola atkarību vai tās riskiem, atbilstoši Starptautisko slimību klasifikācijas10.redakcijai (SSK-10) ar diagnozes kodiem:
F10.Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ.

(Tiek veikta gan primārās aprūpes līmenī- ģimenes ārsts, gan sekundārās aprūpes līmenīnarkologs, psihiatrs, neirologs, infektologs, kardiologs u.c. specialitāšu ārsti)

Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests (AUDIT) skat.pielikumā Nr.4
Riska faktoru noskaidrošana (skat.1.algoritmu)
Vispārējā izmeklēšana (skat.1.algoritmu)

  • alkohola lietošana-patēriņš: vēsturiskie un nesenie alkohola lietošanas veidi (piemēram, var izmant retrospektīvu alkohola lietošanas dienasgrāmatu) un, ja iespējams, izmantot papildus informāciju (piemēram, no ģimenes locekļa vai aprūpētāja);
  • atkarība (izmantojot, piemēram, AUDIT);
  • cita veida ļaunprātīga apreibinošu vielu lietošana, ieskaitot zāles;
  • fiziskās veselības problēmas;
  • psiholoģiskās un sociālās problēmas;
  • gatavība un ticība pārmaiņām u.c.

Primārās aprūpes līmenī sākotnējās vizītes laikā, jāizvērtē pacienta klīniskais stāvoklis, alkohola patēriņa pakāpe un alkohola atkarības veidošanās, pamatojoties uz pacienta sniegto informāciju un AUDIT testa rezultātiem. Pacients jālūdz sniegt informāciju par viņa/viņas alkohola patēriņa daudzumu apmēram divu nedēļu ilgā laika posmā. Konstatējot augstu alkohola lietošanas riska līmeni (DRL) bez fiziskiem abstinences simptomiem un ja nav nepieciešama tūlītēja detoksikācija, pacients tiek informēts par alkohola kaitējumiem veselībai, kas motivē pacientu mainīt alkohola lietošanas paradumus (īsa iejaukšanās).
Daļai pacientu pilna atturība no alkohola ir nereāls, nesasniedzams ārstēšanās mērķis, tāpēc tiek piedāvāta alkohola patēriņa samazināšana, bet tas neizslēdz atturību kā gala mērķi. Alkohola patēriņa mazināšana ir kā ārstēšanas starpposms, kura mērķis ir samazināt kopējo alkohola patēriņu un samazināt dzeršanas dienu skaitu, panākot veselības stāvokļa uzlabošanos. Alkohola patēriņa mazināšanu rekomendē tikai kopā ar psihosociāla atbalsta programmu.

2.Īsa iejaukšanās (intervence)

(Tiek veikta gan primārās aprūpes līmenī- ģimenes ārsts, gan sekundārās aprūpes līmenī-narkologs, psihiatrs, neirologs, infektologs, kardiologs u.c. specialitāšu ārsti)

Īsa iejaukšanās ir instruments, lai samazinātu alkohola lietošanu pacientu vidū. Īsas iejaukšanās pamatā ir pacienta informēšana par alkohola kaitējumiem veselībai, kas motivē pacientu mainīt alkohola lietošanas paradumus. Motivācija, tāpat kā pacienta atbalstīšana, uzklausīšana ir svarīgākā terapijas sastāvdaļa.

Īsas iejaukšanās posmi:
• iepazīstiniet pacientu ar skrīninga rezultātiem (AUDIT) ;
• norādiet riska faktorus un pārspriediet sekas;
• sniedziet padomu;
• panāciet apņemšanos no pacienta puses nospraust mērķi – samazināt dzeršanu vai atturēties no tās;
• sniedziet padomu un iedrošinājumu mērķa sasniegšanai.

3.Psiholoģiskā intervence

(Tiek veikta gan primārās aprūpes līmenī- ģimenes ārsts, gan sekundārās aprūpes līmenī-narkologs, psihologi)

  1. Īsās intervences (piem., lietošanas smaguma un ar to saistīto problēmu novērtēšana, motivēšana, padomu sniegšana)
  2. Kognitīvi biheiviorālā terapija, kuras mērķis ir uzlabot paškontroli un sociālās prasmes. (60 min sesija 1x ned. 12 nedēļas)
  3. Biheiviurālā pāru terapija, attiecību veidošana (60 min sesija 1x ned. 12 nedēļas).
  4. Motivācijas pastiprināšanas terapija (MET)- traucējošo faktoru izzināšana, iekšējo faktoru meklēšana, lai palīdzētu veicināt un stiprināt pašmotivāciju
  5. Minesotas programmas (12 soļu programmas) terapija

4.Farmakoģiskā intervence

(Tiek veikta gan primārās aprūpes līmenī- ģimenes ārsts, gan sekundārās aprūpes līmenī-narkologs)

Alkohola patēriņa samazināšanas koncepcija-augsta dzeršanas riska līmeņa samazināšana.
Medikamentozai terapijai augsta dzeršanas riska līmeņa samazināšanai, samazinot alkohola patēriņu, lieto Nalmefene Pamatojoties uz NICE novērtējumu:
Nalmefene lietošanas indikācijas ir alkohola patēriņa mazināšana pieaugušiem pacientiem ar alkohola atkarību, kam ir augsts dzeršanas riska līmenis, bez fiziskiem abstinences simptomiem un kuriem nav nepieciešama tūlītēja detoksikācija.
Augsts dzeršanas riska līmenis ir definēts kā alkohola patēriņš vairāk nekā 60 g dienā vīriešiem un vairāk nekā 40 g dienā sievietēm saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas noteiktiem alkohola lietošanas riska līmeņiem.
Nalmefene drīkst nozīmēt tikai kopā ar psihosociāla atbalsta programmu, kas vērsta uz terapijas ievērošanas nozīmīgumu un alkohola patēriņa samazināšanu.
Lietošana uzsākama tikai pacientiem, kam vēl divas nedēļas pēc pirmreizējās novērtēšanas saglabājas augsts dzeršanas riska līmenis.

Alkohola patēriņa mazināšanas pieeja ir kā starpposma mērķis:

  • samazināt kopējo alkohola patēriņu;
  • samazināt dzeršanas dienu skaitu.

Alkohola patēriņa samazināšana neizslēdz pilnu atturību kā gala mērķi.
Veselības stāvokļa uzlabošana ir pirmais solis ceļā uz lielāku mērķi.

Nalmefene kontrindikācijas:

  • Opioīdo pretsāpju līdzekļu lietošana
  • Opioīdu atkarība, sastāv Metadona vai Buprenorfīna IFT programmās
  • Opioīdu abstinences sindroms
  • Smagi aknu, nieru darbības traucējumi
  • Akūts alkohola abstinences sindroms.

Nalmefene lietošana:

  • Viena tablete 1-2 stundas pirms paredzamās alkohola lietošanas
  • Ja uzsākta alkohola lietošana, pēc iespējas ātrāk jāieņem viena tablete
  • Ja izjūt tieksmi (alkohola lietošanas risks), jālieto katru dienu.

Nalmefene var nozīmēt pacientiem ar alkohola atkarību un komorbīdiem psihiskiem traucējumiem, izvērtējot alkohola patēriņu, risku, psihisko traucējumu smagumu un iespēju sniegt psihosociālo atbalstu.

5.Psihosociālais atbalsts

(Tiek veikta gan primārās aprūpes līmenī- ģimenes ārsts, gan sekundārās aprūpes līmenī-narkologs, psihologi, sociālie darbinieki)

Medikamentozo terapiju drīkst nozīmēt tikai kopā ar psihosociāla atbalsta programmu, kas vērsta uz terapijas ievērošanas nozīmīgumu un alkohola patēriņa samazināšanu. Psihosociāls atbalsts uzsākot terapiju nepieciešams, lai palīdzētu pacientam risināt stavstarpējo attiecību (ģimenes locekļu, līdzcilvēku) un sociālās vides problēmas, mazināt atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumu un atkarīgas uzvedības negatīvo ietekmi uz personas spēju funkcionēt sabiedrībā. Psihosociālo atbalstu pacientam sniedz gan farmakoterapijas laikā, gan tad, kad pacients ir atteicies no tālākas ārstēšanas. Pacientiem tiek rekomendēts apmeklēt pašpalīdzības grupas.

Psihosociālās iejaukšanās galvenie uzdevumi:

  • Motivējoša intervence – traucējošo faktoru izzināšana, iekšējo faktoru meklēšana, lai palīdzētu veicināt un stiprināt pašmotivāciju;
  • Pacienta pašanalīze – savas personības, uzvedības, rakstura analīze un savu problēmu apzināšana, ar mērķi risināt esošās problēmas;
  • Atbalsta terapija –pie trauksmes, pie pārliecības trūkuma;
  • Pacienta vajadzību apzināšana;
  • Empātija un atbalsta sniegšana;
  • Resursu meklēšana;
  • Terapijas ievērošanas nozīmīgums;
  • Alkohola lietošanas samazināšana.

6. Padomi ģimenes locekļiem un atbalsta personām

Primārās aprūpes speciālisti var izdarīt vismaz trīs lietas, lai palīdzētu ģimenes locekļiem vai atbalsta personām tikt galā ar personu, kas pārmērīgi lieto alkoholu:

  1. Būt ieinteresētam palīdzēt. Primārās aprūpes speciālists var lūgt attiecīgās personas draugam vai ģimenes loceklim aprakstīt dzeršanas problēmu, kā viņi tie mēģina cīnīties un kā tas viņus ietekmē. Svarīgi ir noteikt problēmas smaguma pakāpi pēc šajos ieteikumos aprakstītajiem kritērijiem, atšķirt riskantu alkohola lietošanu, kaitīgu alkoholu lietošanu un alkohola atkarības sindromu. Šāda informācija ir uzskatāma par konfidenciālu, un iespējamiem jautājumiem un komentāriem nedrīkst būt vērtējošs raksturs.
  2. Sniegt informāciju. Informācija ir atbalsta veids. Ņemot vērā problēmas smagumu, vēlams sniegt informāciju par zema riska alkohola lietošanu, kā arī informāciju par dažādiem specializētas ārstēšanas veidiem, iespēju apmeklēt atbalsta grupas, tajā skaitā līdzatkarīgo grupas.
  3. Pamudināt sniegt atbalstu personai, kas pārmērīgi lieto alkoholu un piedalīties problēmu risināšanā. Ģimene un draugi visbiežāk ietekmē šo personu lēmumu mainīt savus dzeršanas paradumus. Viņiem visbiežāk jāiedrošina individuāli vai grupā runāt ar cilvēku, kam ir alkohola lietošanas problēmas, izrādot rūpes, ierosinot konstruktīvu darbību un sniedzot emocionālu atbalstu.

Ieteikumi alkohola atkarības pacientu ģimenes locekļiem:

  • necīnieties ar alkohola atkarību, kamēr jūs cīnīsieties, tikmēr atkarīgā persona turpinās lietot;
  • nemoralizējiet, nelasiet lekcijas, nevainojiet viņu;
  • neizlejiet iegādāto alkoholu, bet arī paši nepērciet, lai atvieglotu paģiras;
  • neslēpiet dzeršanas sekas: pēc uzdzīves netīriet viņa istabu, nemelojiet viņa priekšniecībai, neaizņematies naudu, lai samaksātu viņa parādus;
  • nedariet darbus viņa vietā: nepērciet viņam pārtiku, apģērbu, nemazgājiet viņa veļu, nemeklējiet viņu uzdzīves vietās;
  • nepaļaujaties, un neticiet viņa solījumiem, tā tikai attālinot problēmu risinājumu;
  • nepieļaujiet ka viņš jums melo, un nenoticiet viņa meliem, jo tas mudina izvairīties no atbildības;
  • esiet labvēlīgi noskaņoti pret atkarīgo personu, meklējiet profesionālu narkologa, psihologa palīdzību.

Apmeklējiet Al-anon grupas sanāksmes, kas paredzētas atkarīgo tuviniekiem un draugiem.

7.Pašpalīdzības grupas

Ir vairākas pašpalīdzības programmas, kas veidotas pēc 12 soļu programmas principiem. Anonīmie Alkoholiķi (AA), Al-Anon (palīdzība alkoholiķu tuviniekiem un draugiem).
Šīs programmas ir balstītas uz pārliecību, ka pilnīga atturēšanās ir vienīgais veids, kā atveseļoties.
Cilvēkiem jābūt motivētiem apmeklēt sanāksmes un kļūt par programmas daļu. Pacienta radiniekiem rekomendē līdzatkarīgo grupu apmeklējumus atkarības slimības izpratnei un pārmaiņu procesa izprašanai pacienta ārstēšanās laikā.
Šīs grupas rekomendē apmeklēt narkologi vai psihiatri ārstēšanās laikā, sniedzot kontaktinformāciju.

Atsauces

  1. The ICD-10 Classificaton of Mental and Behavioural Disorders
    http://www.who.int/classifications/icd/en/bluebook.pdf?ua=1

  2. Slimības kontroles un profilakses centrs, datu bāzes.SSK-10,1.sējums, 5.izdevums, 2016. http://www.spkc.gov.lv/ssk10/

  3. Slimības kontroles un profilakses centrs, „Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū”, Analītisks pārskats, 2016. https://www.spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/Diana/atkaribu_izraisosu_vielu_lietosana.pdf

  4. Slimību profilakses un kontroles centrs „Ieteikumi bērnu un pusaudžu atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības pazīmju agrīnai atpazīšanai, profilaksei un palīdzības iespējām”, Informatīvs materiāls, 2018. https://www.spkc.gov.lv/upload/Bukleti/informativais_bukletswww_m.pdf

  5. Tomas F.Beibors, Džons K.Higins-Bidls. Īsa iejaukšanās. Riskantā un kaitīgā alkohola lietošana. Primārās aprūpes darbinieku rokasgrāmata. PVO, 2004. Brief Intervention for Hazardous and Harmful Drinking, A Manual for Use in Primary Care, WHO, 2001.
    http://whqlibdoc.who.int/hq/2001/who_msd_msb_01.6b.pdf

  6. Tomas F.Beibors, Džons Džons K.Higins-Bidls, Džons B.Sonders, Maristela Dž.Monteiro. Audits. Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests. Pamatprincipi lietošanai primārajā aprūpē. Otrais izdevums, PVO, 2004.
    AUDIT: The Alcohol Use Disorders Identification Test
    Guidelines for Use in Primary Care (second edition), WHO, 2001.
    https://www.who.int/substance_abuse/publications/audit/en/

  7. „Ieteikumi ģimenes ārstiem alkohola atkarības profilaksē” Slimību profilakses un kontroles centrs, 2015 https://www.spkc.gov.lv/upload/Bukleti/buklets_ieteikumi_gim_arsti_alko_atkaribas_arstesana.pdf

  8. National Institute for Health and Care Excellence (NICE). Public Health Guidance (PH24) Alcohol-use disorders - preventing harmful drinking. 2010
    https://www.nice.org.uk/guidance/cg100

  9. National Institute for Health and Care Excellence (NICE). Clinical Guidelines (CG115) Alcohol dependence and harmful alcohol use. 2011
    https://www.nice.org.uk/guidance/cg115/chapter/1-Guidance

  10. „Guideline on the development of medicinal products for the treatment of alcohol dependence”, European Medicines Agency, 2010
    https://www.ema.europa.eu/documents/scientific-guideline/guideline-developmentmedicinal-products-treatment-alcohol-dependence_en.pdf

  11. Praktizējoša ārsta rokasgrāmata „Veselības ABC“ 2012-2013 sērija A4/2013 LV Narkoloģisko slimnieku ārstēšanas vadlīnijas
    https://white-medicine.com/files/books/NARKO_block_preview_1.pdf

  12. Stirna A., Landsmane I., Skaida S., Stankeviča I. (2008) Narkoloģija Astrīdas Stirnas redakcijā, Rīga, SIA „Medicīnas apgāds”.

  13. Practice Guideline on Treatment of Alcohol Use Disorder,2018
    https://www.psychiatry.org/psychiatrists/practice/clinical-practice-guidelines

  14. Drug and Alcohol Withdrawal Clinical Practice Guidelines, Review date 18 April 2018, NSW Department of Health, Sydney, Australia
    https://www1.health.nsw.gov.au/pds/ActivePDSDocuments/GL2008_011.pdf

  15. https://pathways.nice.org.uk/pathways/alcohol-usedisorders#path=view%3A/pathways/alcohol-use-disorders/acute-alcoholwithdrawal.xml&content=view-node%3Anodes-information-and-support

  16. Mann et al. Epub dec 2012 in Biol Psychiatry. http://dx.doi.org10.1016j.biopsych.2012.10.020 http://www.ncpe.ie/drugs/nalmefene / http://www.ncpe.ie/wp-content/uploads/2013/07/Web-summary-nalmefene-2.pdf

Pielikums Nr.1 Alkohola abstinences smaguma novērtējuma skala (CIWAAr)

Pielikums Nr.1 Alkohola abstinences smaguma novērtējuma skala (CIWAAr)

Pielikums Nr.2 Alkohola abstinences skala /Alcohol Withdrawal Scale (AWS)/

Pielikums Nr.2 Alkohola abstinences skala /Alcohol Withdrawal Scale (AWS)/

Pielikums Nr.3 Alkohola atkarības smaguma novērtējuma skala (SADQ-C)

Pielikums Nr.3 Alkohola atkarības smaguma novērtējuma skala (SADQ-C)

Pielikums Nr.4 Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests (AUDIT)

Pielikums Nr.4 Alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas tests (AUDIT)