Kvalitātes indikatori: miokarda revaskularizācija

kvalitātes indikators | Pēdējās izmaiņas: 13.05.2024

Arteriālo šuntu izmantošana koronārās šuntēšanas operācijas laikā

Pamatojums: Ilgtermiņa rezultātu un iznākumu sasniegšanā pēc koronāro artēriju šuntēšanas (KAŠ), šuntu materiāla izvēlei ir tikpat būtiska nozīme kā ar pacientu saistītiem faktoriem (vecums, blakus slimības). Šobrīd kā šuntu materiālu izmanto arteriālos šuntus (iekšējās krūškurvja artērijas, spieķakaula artērijas) un venozos šuntus (lielās zemādas vēnas no apakšstilba (SVG-saphenous vein graft)). Nereti pacientiem ar difūzu koronāru sirds slimību tiek izmantoti gan arteriālie, gan venozie šunti, lai veiktu pilnīgu revaskularizāciju. Arteriālie šunti funkcionē un ir caurlaidīgi ilgāk nekā venozie šunti, tāpēc tiem tiek dota priekšroka, it īpaši iekšējai krūškurvja artērijai (IMA- internal mammary artery). Visiem pacientiem būtu jāizmanto vismaz viens arteriālais šunts - priekšroka kreisajai iekšējai krūškurvja artērijai (LIMA-left internal mammary artery) uz kreiso lejupejošo artēriju (LAD-left anterior descending artery), izņemot retus gadījumos, kad to neizmanto. Kā otru arteriālo šuntu izmanto labo iekšējo krūškurvja artēriju vai radiālo artēriju. Radiālo artēriju izmanto kā izvēli, ja bilaterāla jeb abpusēja iekšējās krūškurvja artērijas (BIMA-Bilateral internal mammary artery) izmantošana nav iespējama pacientiem ar augstu brūču infekcijas risku.

1. Indikatora avots
   Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
   Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas koronāro artēriju slimības (KAS) diagnozei vai akūtam koronāram sindromam, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem.

2. Indikatora aprēķināšanas metode
   Pacientu medicīniskajās dokumentācijās tiks pārbaudīts, vai koronārās šuntēšanas operācijas laikā izveidots vismaz viens arteriālais šunts. Pacientu skaits, kuriem izveidots vismaz viens arteriālais šunts, tiks dalīts ar kopējo pacientu skaitu, kam veikta koronārās šuntēšanas operācija konkrētajā gadā.
   Iegūtais rezultāts tiks izteikts procentos.

3. Indikatora interpretācija
   Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja arteriālo šuntu īpatsvars ir vismaz 90%.

4. Indikatora kontrole
   Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.

Nosaukums	Arteriālo šuntu izmantošana koronārās šuntēšanas operācijas laikā
Definīcija	Koronāro artēriju šuntēšanas operācijas laikā izveidots vismaz 1 arteriālais šunts.
Rādītāja klasifikācija	Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte.
Datu avots	Pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
Aprēķins	Pacientu, kuriem koronāro artēriju šuntēšanas operācijas laikā izveidots vismaz 1 arteriālais šunts, īpatsvars % no kopējā pacientu skaita, kam veikta koronāro artēriju šuntēšanas operācija.
Skaitītājs	Pacientu skaits, kuriem koronāro artēriju šuntēšanas operācijas laikā izveidots vismaz 1 arteriālais šunts
Saucējs	Kopējais pacientu skaits, kam veikta koronāro artēriju šuntēšanas operācija konkrētā gadā.
Iekļaušanas kritēriji	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu (kodi: I20. – I25) un sekojošiem Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 32050; 32054; 32055
Mērķa populācija	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu (kodi: I20. – I25) un sekojošiem Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 32050; 32054; 32055 konkrētā gadā.
Rādītāja aptvere	Latvija
Datu apkopošanas biežums	Reizi gadā
Datu pilnīgums	Visa valsts

Pilna revaskularizācija

Pamatojums: Pilna revaskularizācija tiek dēvēta arī par vairāku koronāro artēriju (multivessel coronary revascularization) revaskularizāciju. Pilna revaskularizācija nozīmē visu nozīmīgo koronāro artēriju bojājumu revaskularizāciju.
Pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību un trīs artēriju slimību, optimālāko revaskularizācijas metodi (perkutānu koronāru intervenci (PCI) vai KAŠ) izvēlas sirds komanda, izmantojot SYNTAX skalu.
Akūta koronāra sindroma gadījumā pilna revaskularizācija jeb pārējo bojājumu (bojājumu revaskularizācija, kuri neizraisīja miokarda infarktu (“non-culprit”, “non-IRA” (non-infarct related artery)) apsverama pirms izrakstīšanās (IIa indikācija). Rutīnas ne-mērķa artērijas revaskularizācija pacientiem ar kardiogēnu šoku netiek rekomendēta (III B indikācija). Vairums no pētījumiem atbalsta pilnas revaskularizācijas veikšanu tajā pašā hospitalizācijas etapā, kad pacients stacionēts ar AKS ASTE vai atkārtotu, pakāpenisku PCI (staged administration). Šobrīd viena etapa (one-stage) PCI pacientiem ar AKS ASTE bez kardiogēna šoka var tikt apsvērta pacientiem ar multiplām, kritiskām stenozēm vai ar nestabiliem bojājumiem (angiogrāfiski pazīmes, kas liecina par trombu vai iespējamu pangas plīsumu), kā arī ja persistē išēmija pēc mērķa bojājuma PCI.

1. Indikatora avots
   Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
   Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas KAS diagnozei vai akūtam koronāram sindromam, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem.

2. Indikatora aprēķināšanas metode
   Pacientu medicīniskajās dokumentācijās tiks pārbaudīts, vai veikta pilna revaskularizācija (PCI vai KAŠ), kas definēta kā intervence vai operācijas laikā izveidota anastamoze visām maģistrālajām vainagartērijām ar vismaz 50% sašaurinājumiem, ja vien nav pierādīts tā hemodinamiskais nenozīmīgums.
   Pacientu skaits, kam veikta pilna revaskularizācija, tiks dalīts ar kopējo pacientu skaitu, kam veikta PCI vai koronārās šuntēšanas operācija konkrētajā gadā.
   Iegūtais rezultāts tiks izteikts procentos.

3. Indikatora interpretācija
   Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja pilnas revaskularizācijas īpatsvars ir vismaz 75%.

4. Indikatora kontrole
   Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus vienā kalendārā mēnesī.

Nosaukums	Pilna revaskularizācija
Definīcija	Koronārā intervence vai operācijas laikā izveidota anastamoze visām maģistrālajām vainagartērijām ar vismaz 50% sašaurinājumiem, ja vien nav pierādīts tā hemodinamiskais nenozīmīgums. Pilna revaskularizācija jāveic 12 mēnešu laikā no koronārās angiogrāfijas brīža.
Rādītāja klasifikācija	Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte.
Datu avots	Pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
Aprēķins	Pacientu skaits, kam veikta pilna revaskularizācija, īpatsvars % no kopējā pacientu skaitu, kam veikta PCI vai koronārās šuntēšanas operācija konkrētajā gadā.
Skaitītājs	Pacientu skaits, kam veikta pilna revaskularizācija
Saucējs	Kopējais pacientu skaits, kam veikta PCI vai koronāro artēriju šuntēšanas operācija konkrētā gadā.
Iekļaušanas kritēriji	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu (kodi: I20. – I25) SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055
Mērķa populācija	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu (kodi: I20. – I25) SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055 konkrētā gadā.
Rādītāja aptvere	Latvija
Datu apkopošanas biežums	Reizi gadā
Datu pilnīgums	Visa valsts

Hospitālā mirstība pēc revaskularizācijas (PCI un KAŠ) pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību

Pamatojums: Pirms izvēlēties optimālāko revaskularizācijas metodi (PCI vai KAŠ), viens no faktoriem, kuru jāizvērtē, ir mirstība pēc revaskularizācijas. EuroSCOREII (European System for Cardiac Operative Risk Evaluation II) skala un STS (Society of Thoracic Surgeons) skala tiek rekomendēta, lai novērtētu intrahospitālu un 30 dienu mirstības risku pacientiem, kuriem plāno KAŠ. Pacientiem, kuriem ir diagnosticēta kreisās artērijas stumbra vai vairāku artēriju slimība, tiek rekomendēts aprēķināt SYNTAX indeksu, lai izvērtētu koronāro artēriju slimības anatomijas sarežģītību.
Intrahospitālo mirstību ietekmē procedūru, operāciju skaits, kas tiek veikts gadā. Piemēram, KAŠ veicama centros ar ne mazāk kā 200 KAŠ operācijām gadā.
Vienā no pētījumiem parādīja, ka centros ar PCI skaitu <400 gadā un ja operators veic <75 PCI gadā, saistās ar sliktākiem iznākumiem. Pacientiem, kuriem ir diagnosticēta kreisās artērijas stumbra (LM-left main) vai trīs artēriju slimība, tiek rekomendēts aprēķināt SYNTAX skalas punktu skaitu, lai izvērtētu koronāro artēriju slimības anatomijas sarežģītību. SYNTAX skala prognozē nelabvēlīgu kardiovaskulāru notikumu un visu cēloņu mirstību, kas pieaug, palielinoties SYNTAX punktu skaitam. SYNTAX punktu skaits palīdz izvēlēties optimālu ārstēšanas taktiku, identificējot pacientus ar augstu nelabvēlīgu notikumu risku, veicot PCI.
Taču šo skalu izmantošana tiek rekomendēta kā palīgmehānisms lēmuma pieņemšanā par optimālāko revaskularizācijas metodi. Galīgo lēmumu par revaskularizācijas metodi pieņem Sirds komanda (invazīvais kardiologs, sirds ķirurgs, kardioanesteziologs, ārstējošais ārsts).

1. Indikatora avots
   Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
   Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas KAS diagnozei, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem.

2. Indikatora aprēķināšanas metode
   Mirušo pacientu ar stabilu KAS diagnozi medicīniskajā dokumentācijā tiks pārbaudīts, vai nāve iestājusies pēc revaskularizācijas (PCI vai KAŠ) šīs pašas hospitalizācijas laikā.
   Mirušo pacientu skaits pēc plānveida revaskularizācijas tiks dalīts ar kopējo pacientu skaitu, kam veikta PCI vai koronārās šuntēšanas operācija konkrētajā gadā.
   Iegūtais rezultāts tiks izteikts procentos.

3. Indikatora interpretācija
   Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja mirstība pēc plānveida revaskularizācijas ir 1-2% robežās.

4. Indikatora kontrole
   Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.

Nosaukums	Hospitālā mirstība pēc revaskularizācijas (PCI un KAŠ) pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību
Definīcija	Mirušo pacientu skaits pēc plānveida revaskularizācijas (PCI vai KAŠ)
Rādītāja klasifikācija	Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte.
Datu avots	Pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē un NVD SPANS un SPKC NCDB datu bāzē.
Aprēķins	Mirušo pacientu skaits pēc revaskularizācijas tiks dalīts ar kopējo pacientu skaitu, kam veikta PCI vai koronārās šuntēšanas operācija konkrētajā gadā.
Skaitītājs	Mirušo pacientu skaits pēc plānveida revaskularizācijas.
Saucējs	Kopējais pacientu skaits, kam veikta PCI vai koronāro artēriju šuntēšanas operācija konkrētā gadā.
Iekļaušanas kritēriji	Visi pacienti ar stabilu KAS diagnozi (kodi: I20. un I25.) un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055
Mērķa populācija	Visi pacienti ar stabilu KAS diagnozi (kodi: I20. un I25.) un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055 konkrētā gadā.
Rādītāja aptvere	Latvija
Datu apkopošanas biežums	Reizi gadā
Datu pilnīgums	Visa valsts

30 dienu mirstība pēc revaskularizācijas (PCI un KAŠ) pacientiem ar akūtu miokarda infarktu bez kardiogēna šoka

Pamatojums: Akūts miokarda infarkts ir viens no galvenajiem kardiovaskulāras nāves iemesliem. 30 dienu mirstība pēc hospitalizācijas ar akūtu miokarda infarktu liecina par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, t.sk., uz pierādījumiem balstītas medicīnas un vadlīniju piemērošanu klīniskā praksē, piemēram, pacientu ar akūtu miokarda infarktu savlaicīga transportēšana uz terciāriem veselības aprūpes centriem ar 24/7 aprūpi un savlaicīga revaskularizācijas (perkutānās koronārās intervences un/vai koronāro artēriju šuntēšanas operācijas) nodrošināšana. Primāra perkutāna koronāra intervence ir izvēles reperfūzijas stratēģija pacientiem ar miokarda infarktu ar ST elevāciju 12 stundu laikā kopš simptomu sākšanās un tā ir jānodrošina 120 minūšu laikā, kopš diagnosticēts miokarda infarkts ar ST elevāciju. Ja PCI nav iespējams veikt 120 minūšu laikā, tad pacientam rekomendē veikt fibrinolītisku terapiju ar sekojošu pacienta pārvešanu uz invazīvās kardioloģijas centru.

1. Indikatora avots
   Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē, NVD stacionāro pakalpojumu datu bāze un SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze.
   Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs akūta miokarda infarkta bez kardiogēna šoka diagnozei, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem.

2. Indikatora aprēķināšanas metode
   Pacientiem ar akūtu miokarda infarktu bez kardiogēna šoka medicīniskajā dokumentācijā, NVD stacionāro pakalpojumu datu bāze un SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze, tiks pārbaudīts, vai nāve iestājusies 30 dienas pēc revaskularizācijas.
   Mirušo pacientu skaits tiks dalīts ar kopējo akūta miokarda infarkta bez kardiogēna šoka pacientu skaitu, kam veikta PCI vai koronārās šuntēšanas operācija konkrētajā gadā.
   Iegūtais rezultāts tiks izteikts procentos.

3. Indikatora interpretācija
   Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja 30 dienu mirstība pēc akūta miokarda infarkta revaskularizācijas ir ne augstāka kā 9%.

4. Indikatora kontrole
   Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.

Nosaukums	30 dienu mirstība pēc revaskularizācijas (PCI un KAŠ) pacientiem ar akūtu miokarda infarktu bez kardiogēna šoka
Definīcija	30 dienu laikā mirušo revaskularizēto akūta miokarda infarkta bez kardiogēna šoka pacientu skaits.
Rādītāja klasifikācija	Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte.
Datu avots	Pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē, NVD stacionāro pakalpojumu datu bāze un SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze.
Aprēķins	30 dienu laikā mirušo revaskularizēto akūta miokarda infarkta pacientu skaits tiks dalīts ar kopējo revaskularizēto akūta miokarda infarkta pacientu skaitu konkrētajā gadā.
Skaitītājs	30 dienu laikā mirušo revaskularizēto akūta miokarda infarkta pacientu skaits
Saucējs	Kopējais revaskularizēto akūta miokarda infarkta pacientu skaitu konkrētajā gadā.
Iekļaušanas kritēriji	Visi pacienti ar akūtu miokarda infarktu (kodi: I21, I 22, izņemot pacientus ar kardiogēnu šoku R57.0 un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055
Mērķa populācija	Visi pacienti ar akūtu miokarda infarktu (kodi: I21, I 22, izņemot pacientus ar kardiogēnu šoku R57.0 un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055 konkrētā gadā.
Rādītāja aptvere	Latvija
Datu apkopošanas biežums	Reizi gadā
Datu pilnīgums	Visa valsts

Perkutāna koronāra intervence (PCI) pacientam ar ST elevāciju akūtu koronāru sindromu (AKS ASTE)

Pamatojums: PPCI (primāra perkutāna koronāra intervence) pieredzējušas komandas vadībā ir reperfūzijas terapijas izvēles metode pacientiem ar AKS ASTE, ja nav pagājis vairāk nekā 12 stundas kopš simptomu sākuma un ja to iespējams veikt 120 minūšu laikā kopš AKS ASTE diagnosticēšanas brīža. PPCI ir pirmais pasākums, kas jāveic pacientiem ar AKS ASTE. PPCI stratēģija tiek definēta kā neatliekama koronāra angiogrāfija ar sekojošu PCI ar balonu, stentu miokarda infarkta mērķa koronārajai artērijai (IRA-infarct related artery), ja indicēts.
Koronāro artēriju stentēšana ar DES (DES-drug-eluting stents) ir izvēles metode PPCI laikā. PPCI, salīdzinot ar fibrinolīzi, ir efektīvāka reperfūzijas terapija.

1. Indikatora avots
   Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
   Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozei, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem.

2. Indikatora aprēķināšanas metode
   Pacientu ar ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozi, dokumentācijā tiks pārbaudīts vai veikta revaskularizācija (PCI) šīs pašas hospitalizācijas laikā.
   Pacientu skaits ar ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozi, kam veikta perkutāna koronāra intervence, tiks dalīts ar kopējo ST elevāciju akūta koronāra sindroma pacientu skaitu konkrētajā gadā.
   Iegūtais rezultāts tiks izteikts procentos.

3. Indikatora interpretācija
   Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja pacientiem ar ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozi perkutāna koronāra intervence veikta vismaz 85 % gadījumu.

4. Indikatora kontrole
   Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.

Nosaukums	Perkutāna koronāra intervence (PCI) pacientam ar ST elevāciju akūtu koronāru sindromu (AKS ASTE)
Definīcija	Pacienti ar ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozi, kam veikta perkutāna koronāra intervence
Rādītāja klasifikācija	Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte.
Datu avots	Pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē un NVD datubāzē.
Aprēķins	Pacientu skaits ar ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozi, kam veikta perkutāna koronāra intervence, tiks dalīts ar kopējo ST elevāciju akūta koronāra sindroma pacientu skaitu konkrētajā gadā.
Skaitītājs	Pacientu skaits ar ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozi, kam veikta perkutāna koronāra intervence
Saucējs	Kopējais pacientu skaits ar ST elevāciju akūta koronāra sindroma diagnozi konkrētā gadā.
Iekļaušanas kritēriji	Visi pacienti ar ST elevāciju akūtu koronāru sindromu (kodi: I21. – I22, izņemot I 21.4 un I 21.9) un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074
Mērķa populācija	Visi pacienti ar ST elevāciju akūtu koronāru sindromu (kodi: I21. – I22, izņemot I 21.4 un I 21.9)
Rādītāja aptvere	Latvija
Datu apkopošanas biežums	Reizi gadā
Datu pilnīgums	Visa valsts

Intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana

2018. gadā publicētā Eiropas Kardiologu biedrības pētījumu apkopojumā aprakstīts, ka intravaskulāras ultrasonogrāfijas pielietošana perkutānas koronāra intervences laikā asociēta ar zemāku komplikāciju un kardiovaskulārās mirstības risku, kā arī mazāku atkārtotu perkutānu koronāru intervenču nepieciešamību. Optiskās koherences tomogrāfija pētījumos ir pielīdzināma intravaskulārai ultrasonogrāfijai. Tādējādi intravaskulāras ultasonogrāfijas pielietošana perkutānās koronārās intervencēs ir apsverama, lai optimizētu stenta implantāciju un pie LM (kreisās koronārās artērijas kopējā stumbra) bojājumiem.

1.Indikatora avots
Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas KAS diagnozei vai akūtam koronāram sindromam, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem.

2.Indikatora aprēķināšanas metode
Pacientu medicīniskajās dokumentācijās tiks pārbaudīts, vai veikta intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana perkutānas koronāras intervences laikā.
Pacientu skaits, kam perkutānas koronāras intervences laikā veikta intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana, tiks dalīts ar kopējo pacientu skaitu, kam veikta PCI konkrētajā gadā.
Iegūtais rezultāts tiks izteikts procentos.

3. Indikatora interpretācija
   Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja perkutānas koronāras intervences laikā intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana veikta vismaz 10-20%.

4. Indikatora kontrole
   Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.

Nosaukums	Intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana
Definīcija	Intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana perkutānas koronāras intervences laikā
Rādītāja klasifikācija	Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte.
Datu avots	Pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
Aprēķins	Pacientu skaits, kam perkutānas koronāras intervences laikā veikta intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana, tiks dalīts ar kopējo pacientu skaitu, kam veikta PCI konkrētajā gadā.
Skaitītājs	Pacientu skaits, kam perkutānas koronāras intervences laikā veikta intravaskulāra attēldiagnostika un/vai fizioloģiska novērtēšana
Saucējs	Kopējais pacientu skaits, kam veikta PCI konkrētajā gadā
Iekļaušanas kritēriji	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu, kam veikta perkutāna koronāra intervence (kodi: I20. – I25) Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074
Mērķa populācija	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu, kam veikta perkutāna koronāra intervence (kodi: I20. – I25) Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074 konkrētā gadā.
Rādītāja aptvere	Latvija
Datu apkopošanas biežums	Reizi gadā
Datu pilnīgums	Visa valsts

Statīnu nozīmēšana pēc revaskularizācijas

Pamatojums: Augstas statīnu devas lietošana pēc perkutānas koronāra intervences asociēta ar zemāku kopējo mirstību un zemāku atkārtotas un eventuālas ķirurģiskas revaskularizācijas nepieciešamību. Tādējādi statīni pacientiem pēc revaskularizācijas lietojami rutīnā. Pacientiem ar HNS IIIb, HNS IV, kuri iepriekš nav lietojuši statīnus, augstas statīnu devas periprocedurāli asociētas ar zemāku kontrasta inducētas nefropātijas risku.

1. Indikatora avots
   Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
   Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas KAS diagnozei vai akūtam koronāram sindromam, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem.

2. Indikatora aprēķināšanas metode
   Pacientu medicīniskajās dokumentācijās tiks pārbaudīts, vai pēc revaskularizācija (PCI vai KAŠ) nozīmēta statīnu terapija, ja vien nav skaidri definētas kontrindikācijas.
   Pacientu skaits, kam pēc revaskularizācijas nozīmēta statīnu terapija, tiks dalīts ar kopējo revaskularizēto pacientu skaitu konkrētajā gadā.
   Iegūtais rezultāts tiks izteikts procentos.

3. Indikatora interpretācija
   Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja statīnu terapijas īpatsvars pēc revaskularizācijas ir 100% (atskaitot pacientus ar statīnu terapijas kontrindikācijām).

4. Indikatora kontrole
   Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.

Nosaukums	Statīnu nozīmēšana pēc revaskularizācijas
Definīcija	Pacientu skaits, kam pēc revaskularizācijas nozīmēta statīnu terapija
Rādītāja klasifikācija	Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte.
Datu avots	Pacientu dati, kas dokumentēti stacionāra pacienta medicīniskajā kartē.
Aprēķins	Pacientu skaits, kam pēc revaskularizācijas nozīmēta statīnu terapija īpatsvars % no kopējā revaskularizēto pacientu skaita konkrētajā gadā.
Skaitītājs	Pacientu skaits, kam pēc revaskularizācijas nozīmēta statīnu terapija
Saucējs	Kopējais pacientu skaits, kam veikta revaskularizācija konkrētā gadā.
Iekļaušanas kritēriji	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu, kam veikta revaskularizācija (kodi: I20. – I25) un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055
Mērķa populācija	Visi pacienti ar stabilu KAS vai akūtu koronāru sindromu, kam veikta revaskularizācija (kodi: I20. – I25) un Ministru kabineta noteikumos (Nr. 555) esošiem manipulāciju kodiem: 60072; 60073; 60074; 32050; 32054; 32055 konkrētā gadā, atskaitot pacientus ar statīnu terapijas kontrindikācijām
Rādītāja aptvere	Latvija
Datu apkopošanas biežums	Reizi gadā
Datu pilnīgums	Visa valsts