Akūts epiglotīts bērniem

klīniskais algoritms | Pēdējās izmaiņas: 13.04.2025

Algoritma shēma

Akūts epiglotīts bērniem.
Klīniskais algoritms

flowchart 

subgraph V
17("Riskus modificējoši faktori 
VII")
18("Specifiskas pazīmes
specifiskai slimībai 
VIII")
19("Medikamenti, to devas 
IX")
end

subgraph IV
12("Rekomendācijas vecākiem 
IV ")
13("Dzīvību apdraudošu pazīmju
novērtēšana un rīcība 
V")
14("Rīcības, no kurām
vajadzētu izvairīties 
VI")
15("Vecākiem V - 1")
16("Veselības parūpes
speciālistiem V - 2")
end

subgraph III
10("Rīcība intensīvās terapijas 
nodaļā 
(indikācijas stacionēšanai, 
klīnika, izmeklējumi, 
terapijas principi, 
komplikācijas, 
diferenciāldiagnoze) 
III - 4")
11("Izrakstīšana no ITN 
III – 4.7")
end

subgraph II
5("Rīcība slimnīcas 
neatliekamās palīdzības 
nodaļas etapā
(klīnika, izmeklējumi, 
terapijas principi, 
komplikācijas, 
diferenciālā dg) 
III - 3")
6("Novērošanas indikācijas
III – 3.6")
7("IT speciālista
konsultācija, indikācijas
stacionēšanai
III – 3.7; 3.8")
8("Izrakstīšanās indikācijas
III – 3.9")
9("Rekomendācijas vecākiem 
aprūpei ambulatorā etapā
III – 3.10")
end

subgraph I
1("Sākotnējais klīniskais 
izvērtējums
(anamnēze, objektīvais 
stāvoklis, smaguma 
pakāpes noteikšana) 
III – 1")
2("Rīcība ambulatorā un 
pirmsslimnīcas etapā
(klīnika, izmeklējumi, 
terapijas principi, 
komplikācijas, 
diferenciālā dg) 
III - 2")
3("Rekomendācijas vecākiem
aprūpei ambulatorā etapā
III – 2.6")
4(Stacionēšanas indikācijas 
III – 2.7)
end

1-->2
2-->3 & 4
4-->5
5-->6 & 7 & 8 & 9
7-->10
10-->11
11-->12
13-->15 & 16
15~~~17
click 1 "#1-sakotnejais-kliniskais-izvertejums"
click 2 "#2-riciba-ambulatora-un-pirmslimnicas-nmp-etapa"
click 3 "#26-rekomendacijas-vecakiem-aprupei-ambulatora-etapa"
click 4 "#27-stacionesanas-indikacijas"
click 5 "#3-riciba-slimnicas-neatliekamas-palidzibas-nodalas-etapa"
click 6 "#36-noverosanas-indikacijas"
click 7 "#37-stacionesanas-vai-specialista-konsultacijas-indikacijas"
click 8 "#39-izrakstisanas-indikacijas"
click 9 "#310-rekomendacijas-vecakiem-aprupei-ambulatora-etapa"
click 10 "#4-riciba-intensivas-terapijas-nodala"
click 11 "#47-izrakstisana-no-itn-indikacijas"
click 12 "#iv-rekomendacijas-vecakiem"
click 13 "#v-dzivibu-apdraudosu-pazimju-novertesana-un-riciba"
click 14 "#vi-ricibas-no-kuram-vajadzetu-izvairities"
click 15 "#1-vecakiem"
click 16 "#2-veselibas-aprupes-specialistiem"
click 17 "#vii-riskus-modificejosi-faktori"
click 18 "#viii-specifiskas-pazimes-specifiskai-slimibai"
click 19 "#ix-medikamenti-to-devas"

I Saīsinājumi

Termins	Skaidrojums
ABC	Pamata atdzīvināšanas algoritms
EF	elpošanas frekvence
Hib	Haemophilus influenzae B tipa
ITN	intensīvās terapijas nodaļa
IT	intensīvā terapija
IV	caur vēnu
MRSA	meticilīnrezistentais Staphylococcus aureus
NMPON	Neatliekamās medicīnikās palīdzības un novērošanas nodaļa
NMP	neatliekamā medicīniskā palīdzība
NMPD	neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
ORL	otorinolaringologs
PO	caur muti
SF	sirdsdarbības frekvence
SpO2	skābekļa saturācija asinīs
TA	asinsspiediens
USG	ultrasonogrāfija
KA	klīniskais algoritms
KC	klīniskais ceļš

II Ievads

Definīcija.

Akūts epiglotīts ir neatliekams medicīnisks stāvoklis, kas raksturojas ar uzbalseņa un blakus esošo supraglottic audu iekaisumu. Neatliekami neārstējot, tas var būt dzīvībai bīstams stāvoklis.

1.Etioloģija

Bērniem epiglotītu var ierosināt bakteriāla, virāla vai sēņu infekcija, no neinfekcioziem ierosinātājiem – trauma. Iepriekš veselam bērnam vairumā gadījumu tā būs bakteriāla infekcija. Biežākie patogēni variē atkarībā no vecuma un imūnā stāvokļa.
Vēsturiski veseliem bērniem visbiežākais ierosinātājs bija Haemophilus influenzae B tipa (Hib). Pēdējos gados sakarā ar ieviesto Hib vakcīnu, sastopamība ar Hib ir samazinājusies un to, galvenokārt, sastop nevakcinētiem, atsevišķos gadījumos arī vakcinētiem pacientiem. Patreiz dominējoši ir citi ierosinātāji: beta hemolītiskais streptokoks (gk., A grupas), Staphylococcus aureus, t.sk., MRSA, Streptococcus pneumonia, S.viridans, Streptococcus pyogenes, Candida albicans. Imunokompromitētiem epiglotītu var izraisīt Pseudomonas aeruginosa, Serratia spp, Enterobacter spp, anaerobā flora un Candida.
Pie neinfekcioziem ierosinātājiem jāpiemin traumas – termāls apdegums, svešķermeņa aspirācija. Epiglotītu atsevišķos gadījumos var novērot arī pēc transplantācijas kā limfoproliferatīvas slimības izpausmes vai pie transplantāta atgrūšanas slimības (graft-versushost).

2.Klasifikācija
Viegla vai smaga gaita.

3.Sastopamības biežums

Kopš ieviestās Hib vakcinācijas novēro divas galvenās izmaiņas.
Tās ir:

• incidences samazināšanās
  -Amerikā no 5 uz 0.6-0.8 gadījumi uz 100’000 bērnu/gadā bērniem ≤ 5 gadi).
  -Zviedrijā 0.98 / 100000/gadā uz 2011.gadu.
  -Kopumā pasaulē saslimstība patreiz ir 0.02-0.6 gadījumi uz 100 000 bērnu līdz 18 gadu vecumam.
• mediānā vecuma pieaugums no trim gadiem uz 6-12 gadiem.

4.Riska faktori:

nepilnīga Hib vakcinācija, imūndeficīts, trauma.

Cik aktuāla ir problēma – problēma aktuāla, kaut saslimstība pēc vakcinācijas ieviešanas samazinājusies, tomēr saslimšana ir dzīvībai bīstams stāvoklis un tāpēc jāpievērš veselības aprūpes darbinieku uzmanība.

Medicīniskais izaicinājums.
Epiglotīta gadījumā tā ir ātra diagnostika un neatliekama ārstēšanas uzsākšana pirms elpceļu obstrukcijas, kas ir vitāli svarīgi, lai samazinātu mortalitāti. Savukārt, lai samazinātu saslimstību – populācijā jāpanāk pietiekams vakcinācijas līmenis bērniem.

Biežākie simptomi variē atkarībā no bērna vecuma, smaguma pakāpes un etioloģijas.
Klasiski ir pēkšņs sākums ar augstu temperatūru (38-40 oC) ar strauju progresējošiem simptomiem (12-24 stundu laikā): sāpes kaklā, pārmērīga siekalošanās, distress un epiglotītam raksturīgā elpceļus atvieglojošā “ošņāšanas” poza (noliecies uz priekšu ar izstieptu kaklu, atgāztu galvu un izvirzītu zodu uz priekšu). Bērns ir uztraukts, bērnam ir “toksisks” izskats. Bieži ir stridors. No laringīta atšķirīgais: nav balss piesmakuma un rejošā klepus.

Apskate: Epiglotīta raksturojošās pazīmes: bailes, “ošņāšanas” poza (izstiepts kakls, noliecies uz priekšu, zods izvirzīts uz priekšu) un augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes, kā stridors, siekalošanās, "toksisks" izskats. Klepus nav raksturīgs.
Daudz sekrēta, grūtības vai nevar to norīt. Palpācija kakla priekšpuses rajonā var būt sāpīga, īpaši mēles kauliņa rajonā.
Pieaugšajiem epiglotīta diagnostikas pamatnosacījums ir epiglotīta vizualizācija. Savukārt, bērniem mutes dobuma apskate ir kontrindicēta. Bērniem veikt epiglotīta vizualizāciju vai guldīt bērnu uz muguras ir bīstami, jo var attīstīties dzīvību apdraudoša funkcionāla elpceļu obstrukcija, ko pastiprina bailes/satraukums un/vai laringospazms.

Komandas darbs: ļoti svarīga ir pediatru, otorinolaringologu, ITN speciālistu un anesteziologu sadarbība.

Izmeklējumi:

• Laboratorie izmeklējumi rutīnveidā nav nepieciešami un ir nespecifiski. Intubētiem pacientiem – jāveic kultūras paņemšana no epiglottis.
• Radioloģiskā kakla rajona pārskata izmeklējumā laterālā projekcijā redz īkšķa iespieduma simptomu.
• USG – patreiz tiek veikta pieaugušajiem. Nav ziņojumu par bērniem veiktiem USG izmeklējumiem.

Diagnoze ir klīniska.

Nav nepieciešams veikt laboratoros izmeklējumus vai citus izmeklējumus, kas aizkavētu brīvu elpceļu nodrošinājumu.

Nobeigums. Pamatojums šī algoritma rakstīšanai:

• Akcentēt vakcinācijas nozīmi šīs saslimšanas izplatības mazināšanā.
• Veicināt slimības agrīnu atpazīstamību ar sekojošu ātru, Eiropas vadlīnijām / rekomendācijām atbilstošu rīcību un terapiju – nodrošināt brīvus elpceļus, neveicot nevajadzīgus izmeklējums, tādejādi nodrošinot efektīvu aprūpi un samazinot letālus slimības iznākumus.

Algoritms ietver 21. gadsimta diagnostiku un ārstēšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Algoritma mērķis:

• Uzlabot bērnu ar epiglotīta diagnozi aprūpes kvalitāti, ietverot visus veselības aprūpes līmeņus;
• Uzlabot bērnu vecāku un citu aprūpētāju informētību un zināšanas, tā nodrošinot savlaicīgu epiglotīta simptomu atpazīšanu;
• Nodrošināt savlaicīgu diagnostiku un iespējami ātrāku ārstēšanas uzsākšanu;
• Definēt riskus ierobežojošus un veselību veicinošus pasākumus.

Mērķa grupas:

• Ārstniecības personas, kuras aprūpē bērnus ar epiglotītu amblatori un stacionārā etapā - slimnīcu neatliekamās medicīnas palīdzības un terapijas nodaļās;
• Ārstniecības personas: ģimenes ārsti, ārstu palīgi, NMPD ārsti un ārstu palīgi, primārās aprūpes pediatri, ģimenes ārsti) un intensīvās terapijas nodaļu ārsti;
• Bērni ar epiglotītu, viņu vecāki un aprūpētāji.

III Rekomendācijas

1. Sākotnējais klīniskais izvērtējums

Raksturīgās klīniskās izpausmes ir drudzis, izteiktas sāpes kaklā apgrūtināta un sāpīga rīšana un siekalošanās. Bērniem var būt arī klepus, inspirators stridors, apgrūtināta elpošana, dispnoja, disfonija, klusa runa un intoksikācija. Atšķirībā no laringīta (krupa), epiglotītam nav noteiktas sezonalitātes, ir ļoti akūts sākums, ir sāpes kaklā.

1.shēma. Rīcības taktika bērnam ar iespējamu elpceļu obstrukciju

flowchart
1(Bērns ar aizdomām par 
epiglotītu )
2(Novērtēšana un diagnostika)
3(Izsauc NMP )
4(Stacionēšana)
1-->2
2--Skābekļa inhalācija, 
ja SpO2 <92%-->3
3-->4

1.1.Pašreizējās slimības anamnēze

• Pēkšņs sākums, augstu temperatūru, sāpes kaklā, stridors, apgrūtināta elpošana, bailes, raksturīgā ošņāšanas poza.
• Vai bijusi kāda trauma?
• Citas saslimšanas?

1.2.Vispārējais klīniskais izvērtējums

Primāri novērtē vitālos rādītājus, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai:

• EF, SF, TA, SpO2, Temperatūra.
• elpošanas distress un augšējo elpceļu obstrukcijas smaguma pakāpe
• tahipnoja bieži ir pamanāmākā elpošanas distresa pazīme:

Vecums	Normāla elpošanas frekvence	Tahipnoja
0-2 mēneši	40-60 elpas/minūtē	≥ 60 elpas/minūtē
2-12 mēneši	25-40 elpas/minūtē	≥ 50 elpas/minūtē
1-5 gadi	20-30 elpas/minūtē	≥ 40 elpas/minūtē
≥ 5 gadi	15-20 elpas/minūtē	≥ 20 elpas/minūtē

• Bērna ieņemto pozu elpošanas atvieglošanai
• Starpribu, zemribu, virsribu palīgmuskulatūras un deguna spārnu iesaisti
• Vaidēšanu, kunkstēšanu
• Apziņas līmeni
• Veic plaušu auskulāciju
• Žāvas apskati veic tikai pacientiem, kuriem nav stridors vai ir stridors bez būtiska respiratora distresa, nav pazīmju par vitālo pazīmju pasliktināšanos, nav cianozes

1.3.Smaguma pakāpes izvērtējums

Epiglotīts bez draudošas elpceļu obstrukcijas ar vieglas pakāpes respiratoru distresu:

• Nav “toksisks” izskats
• Slimības sākums un progresēšana nav strauja (piem., simptomi attīstās ilgāk kā 24 stundu laikā)
• Vispārējais stāvoklis un radioloģiskā atradne bez tiešās rīkles apskates apliecina, ka elpceļu obstrukcija nav kritiska
• Nav citu vispārējā stāvokļa pasliktinošu simptomu

Epiglotīts ar draudošu elpceļu obstrukciju:

• Pieaugošs stridors
• Respirators distress ar dispnoju,
• Pieaug elpošanas darbs, pieaug EF, SF
• Pieaug hipoksēmija SpO2 <92%
• Ir riska faktori (nav vakcinācijas, imūndeficīts)

2. Rīcība ambulatorā un pirmslimnīcas NMP etapā

2.shēma. Rīcības taktika bērnam ar epiglotītu ambulatori

flowchart
1(Bērns ar aizdomām par 
epiglotītu)
2(Diferenciāldiagnostika )
3(Novērtēšana un diagnostika)
4("Viegla gaita
Viegls respirators distress")
5(Izsauc NMP)
6("Smaga gaita
Draudoša augšējo elpceļu
obstrukcija:
• “ošņāšanas” poza
• Smags respirators distress
• Cianoze
• Siekalošanās
• Baiļu sajūta")
7("Skābekļa inhalācija, ja
SpO2 <92%")
8(Stacionēšana)
9("UZSĀK ELPINĀŠANU AR
AMBU MAISU UN 100% O2")
1-->2 & 3
3-->4 & 5 & 6
4-->7
5-->8
6-->9

Līdz stabilam elpceļu nodrošinājumam (bērniem <6 gadiem), jāizvairās no sāpīgām, bailes izraisošām manipulācijām, kas var pasliktināt elpceļu obstrukciju, t.sk., i/v pieejas, nevajadzīgas apskates (mutes dobuma apskates ar špātelīti) un diagnostiskiem testiem (asins paraugu, uzsējuma ņemšanas no uzgāmura).

2.1.Klīniskais izvērtējums

Primāri novērtē vitālos rādītājus, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai:

• EF, SF, TA, SpO2.
• elpošanas distress un augšējo elpceļu obstrukcijas smaguma pakāpe;
• tahipnoja bieži ir pamanāmākā elpošanas distresa pazīme:

Vecums	Normāla elpošanas frekvence	Tahipnoja
0-2 mēneši	40-60 elpas/minūtē	≥ 60 elpas/minūtē
2-12 mēneši	25-40 elpas/minūtē	≥ 50 elpas/minūtē
1-5 gadi	20-30 elpas/minūtē	≥ 40 elpas/minūtē
≥ 5 gadi	15-20 elpas/minūtē	≥ 20 elpas/minūtē

• Bērna ieņemto pozu elpošanas atvieglošanai.
• Starpribu, zemribu, virsribu palīgmuskulatūras un deguna spārnu iesaisti
• Vaidēšanu, kunkstēšanu
• Apziņas līmeni
• Veic plaušu auskulāciju
• Žāvas apskati veic tikai pacientiem, kuriem nav stridors vai ir stridors bez būtiska respiratora distresa, nav pazīmju par vitālo pazīmju pasliktināšanos, nav cianozes.

2.2.Izmeklējumi

Diagnoze ir klīniska, tāpēc papildus izmeklējumi nav nepieciešami.
Līdz stabilam elpceļu nodrošinājumam (bērniem <6 gadiem), jāizvairās no sāpīgām, bailes izraisošām manipulācijām, kas var pasliktināt elpceļu obstrukciju, t.sk., i/v pieejas, nevajadzīgas apskates (mutes dobuma apskates ar špātelīti) un diagnostiskiem testiem (asins paraugu, uzsējuma ņemšanas no uzgāmura).

2.3.Terapijas principi

Ja ir aizdomas par epiglotītu, izsauc NMPD brigādi.

Ja vieglas pakāpes elpošanas distress un stridors:

• Nodrošina ērtu pozīciju ar vecāku klātbūtni, lai bērns justos drošībā un nesatrauktos.
• Mitrināta skābekļa inhalācija, ja SpO2<92%, lai nodrošinātu SpO2 >95%
• Pēc iespējas izvairīties no sāpīgu procedūru veikšanas, kas var radīt bailes, raudāšanu un pasliktināt elpceļu obstrukciju.
• Par cik biežākā diferenciālā diagnoze ir laringīts, tad apsverama laringīta terapija (adrenalīns, budesonīds / deksametazons) – sīkāk skatīt laringīta vadlīnijas.
• Paralēli izsauc NMPD pa tel. 112.

Ja draudoša elpceļu obstrukcija:

• Uzsāk elpināšanu ar Ambu maisu un 100% skābekli,
• Izsauc NMPD pa tālr. 112

2.4.Komplikācijas

Ilglaicīgas komplikācijas nenovēro bieži. Biežākās komplikācijas:

• Daļēja vai totāla elpceļu obstrukcija (hiperkapnija, hipoksēmija, respirators distress)
• Laringospazms
• Epiglottis abscess
• Sekundāra infekcija (pneimonija, kakla adenīts, celulīts, septisks artrīts un reti meningīts)
• Nekrotizējošs epiglotīts – reti, gk., pacientiem ar imunodeficītu
• Pēc intubācijas stridors
• Balssaišu granuloma, krampji, atkārtota saslimšana
• Letāls iznākums <1% gadījumu.

2.5.Diferenciāldiagnoze

1.tabula. Epiglotīta diferenciālā diagnostika

Diferenciālā diagnoze	Raksturīgās pazīmes
Laringotraheīts (krups)	Raksturīgais vecums 3-36 mēneši; rejošs klepus, inspirators stridors, PA (priekšējā-mugurējā projekcijā) radioloģiskā izmeklējumā – sašaurinājuma pazīme
Bakteriāls traheīts	Drudzis, “toksisks” izskats
Uvulīts	Uvulas pietūkums un apsārtums
Svešķermenis	Anamnēzē pēkšņa aizrīšanās (lai gan bieži netiek pamanīta); balss piesmakums vai stridors, ja svešķermenis ir balss saišu rajonā vai barības vadā
Retrofaringeāls abscess	Tipiskais vecums 2-4 gadi; sāpes kaklā, drudzis, sāpes rijot; siekalošanās; ļoti nelabprāt groza kaklu; rīkles mugurējās vidusdaļas vai laterāls pietūkums; reizēm sāpes arī muguras un plecu muskuļos
Peritotonsillārs abscess	Tipiski slimo vecāki bērni vai pusaudži; siekalošanās; pieklusināta balss; rīkles mandeļu pietūkums ar uvulas nobīdi, rīšanas grūtības, kakla stīvums un sāpes, reizēm sāpes arī muguras un plecu muskuļos
Difterija	Simptomi parādās pakāpeniski; sāpes kaklā; nogurums, nespēks; drudzis; difterijai raksturīgais plēvjveida aplikums
Angioedēma	Pēkšņs sākums bez virālas dabas prodroma perioda; var būt lūpu un mēles pietūkums; disfāgija bez sāpēm kaklā; anamnēzē iespējamas līdzīgas epizodes
Iedzimtas anomālijas (piem.,laringomalācija)	Iepriekšēji vai esoši ilgstoši simptomi, kas infekcijas gadījumā var dot akūtu elpceļu sašaurināšanos
Termāls vai ķīmisks apdegums	Ekspozīcija anamnēzē; nav drudzis, nav infekcijas slimības prodroma

2.6. Rekomendācijas vecākiem aprūpei ambulatorā etapā

• Nodrošina bērnam vidi ar iespējami mazāk satraukumiem, nomierināt, ļaut ieņemt ērtāko pozu.

• Ļauj bērnam ieņemt viņam ērtāko pozu.

• Dzirda.

• Pēc nepieciešamības lieto temperatūru mazinošus līdzekļus.

2.7. Stacionēšanas indikācijas

Aizdomas par epiglotītu ir indikācija stacionēšanai.

3. Rīcība slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļas etapā

3.shēma Rīcības taktika bērnam ar epiglotītu NMPON

flowchart
1(Bērns ar aizdomām par 
epiglotītu)
2(Diferenciāldiagnostika)
3(Novērtēšana un diagnostika)
1-->2 & 3
4("Smaga gaita
Draudoša augšējo elpceļu
obstrukcija:
• “ošņāšanas” poza
• Smags respirators distress
• Cianoze
• Siekalošanās
• Baiļu sajūta")
3-->4
5("UZSĀK ELPINĀŠANU AR
AMBU MAISU UN 100% O2")
6("Viegla gaita
Viegls respirators distress")
4--Jā-->5
4--Nē-->6
7(Neatliekami sazinās ar 
ITN speciālistu)
8(Stāvokļa stabilizēšana )
9(Ārstē NMPON vai ITN)
5-->7
7-->8
8-->9
10(Sazinās ar ITN speciālistu)
11(Monitorē, ārstē NMPON 
vai ITN)
6-->10
10-->11

Līdz stabilam elpceļu nodrošinājumam (bērniem <6 gadiem), jāizvairās no sāpīgām, bailes izraisošām manipulācijām, kas var pasliktināt elpceļu obstrukciju, t.sk., i/v pieejas, nevajadzīgas apskates (mutes dobuma apskates ar špātelīti) un diagnostiskiem testiem (asins paraugu ņemšanas, epiglottis uzsējuma ņemšanas).

3.1.Klīniskais izvērtējums

Primāri novērtē vitālos rādītājus, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai:

• EF, SF, TA, SpO2.
• elpošanas distress un augšējo elpceļu obstrukcijas smaguma pakāpe;
• tahipnoja bieži ir pamanāmākā elpošanas distresa pazīme:

Vecums	Normāla elpošanas frekvence	Tahipnoja
0-2 mēneši	40-60 elpas/minūtē	≥ 60 elpas/minūtē
2-12 mēneši	25-40 elpas/minūtē	≥ 50 elpas/minūtē
1-5 gadi	20-30 elpas/minūtē	≥ 40 elpas/minūtē
≥ 5 gadi	15-20 elpas/minūtē	≥ 20 elpas/minūtē

• Bērna ieņemto pozu elpošanas atvieglošanai.
• Starpribu, zemribu, virsribu palīgmuskulatūras un deguna spārnu iesaisti.
• Vaidēšanu, kunkstēšanu.
• Apziņas līmeni.
• Veic plaušu auskulāciju.
• Žāvas apskati veic tikai pacientiem, kuriem nav stridors vai ir stridors bez būtiska respiratora distresa, nav pazīmju par vitālo pazīmju pasliktināšanos, nav cianozes.

3.2.Izmeklējumi

• Neskaidras diagnozes gadījumā, ja vispārējais klīniskais stāvoklis un vitālie rādītāji ir stabili, veic pārskata rentgenogrammu laterālā projekcijā kakla rajonam (vēlams uz vietas NMP nodaļā, lai akūtā situācijā būtu iespējams veikt intubāciju). Rentgenogrāfiju veic radioloģijas nodaļā tikai gadījumā, ja tiek nodrošināta speciālista klātbūtne, kurš var neatliekamā situācijā veikt intubāciju.

• Elpceļu kultūras tiek ņemtas tikai pirms intubācijas procesā, ja tāda ir nepieciešama.

• I/v pieeju rekomendē veikt tikai pims intubācijas procesā.

3.3.Terapijas principi

Ja vieglas pakāpes elpošanas distress un stridors:

• Nodrošina pacientam ērtu pozīciju ar vecāku klātbūtni, lai bērns nesatrauktos
• Ja SpO2<92%, dod skābekļa inhalāciju, lai nodrošinātu SpO2 >95%
• sākotnēji dodam pacientam laringīta terapiju (adrenalīnu, budesonīdu / deksametazonu), par cik biežākā diferenciālā diagnoze ir laringīts.
• Piesaka IT speciālista konsultāciju.
• Veic kakla laterālās projekcijas rentgena izmeklējumu – “īkšķa simptoms”
• Pēc iespējas izvairīties no sāpīgu procedūru veikšanas, kas var radīt bailes, raudāšanu un pasliktināt elpceļu obstrukciju.
• Agrīni uzsākt i/v antibakteriālo terapiju. Lai i/v katetra ievietošana būtu droša, tā veicama IT speciālista klātbūtnē, lai nepieciešamības gadījumā veiktu intubāciju.
• Pacienta tuvumā jābūt nepieciešamam aprīkojumam, lai progresējot obstrukcijai, varētu veikt endotraheālu intubāciju vai adatas krikotomiju.

Ja iespējams - nodrošina novērošanu ITN. Ja tas nav iespējams, pacientu turpina novērot NMPON.

Novērošanu ar nogaidošo taktiku NMPO nodaļā turpina, ja vispārējais stāvoklis klīniski stabils un ir vieglas pakāpes respirators distress bērniem virs 6 gadu vecuma, un ir iespējams nodrošināt CIEŠU novērošanu, ja bērnam:

• Nav “toksisks” izskats;
• Slimības sākums un progresēšana nav strauja (piem., simptomi attīstās ilgāk kā 24 stundu laikā);
• Vispārējais stāvoklis un radioloģiskā atradne bez tiešās rīkles apskates apliecina, ka elpceļu obstrukcija nav kritiska;
• Nav citu vispārējā stāvokļa pasliktinošu simptomu;
• Šiem pacientiem intubācija nepieciešama 10-20% gadījumu.

Atkārtoti ITN speciālista konsultāciju piesaka, ja

• Pieaugošs stridors
• Respirators distress ar dispnoju,
• Pieaug elpošanas darbs, pieaug EF, SF
• Pieaug hipoksēmija SpO2 <92%
• Ir riska faktori (nav vakcinācijas, imūndeficīts).

Ja nepēj noturēt brīvus elpceļus:

• Elpināšana ar ambu maisu un 100% skābekli, kamēr ierodas IT specialists un/vai ORL
• Piesaka IT un/vai ORL speciālista konsultāciju.

3.4.Komplikācijas

Ilglaicīgas komplikācijas nenovēro bieži. Biežākās komplikācijas:

• Daļēja vai totāla elpceļu obstrukcija (hiperkapnija, hipoksēmija, respirators distress)
• Laringospazms
• Epiglottis abscess
• Sekundāra infekcija (pneimonija, kakla adenīts, celulīts, septisks artrīts un reti meningīts)
• Nekrotizējošs epiglotīts – reti, gk., pacientiem ar imunodeficītu
• Pēc intubācijas stridors
• Balssaišu granuloma, krampji, atkārtota saslimšana
• Letāls iznākums <1% gadījumu.

3.5.Diferenciāldiagnozes

2.tabula Diferenciāldiagnostika pacientam ar stridoru

Diferenciālā diagnoze	Raksturīgās pazīmes
Laringotraheīts (krups)	Raksturīgais vecums 3-36 mēneši; rejošs klepus, inspirators stridors, PA (priekšējā-mugurējā projekcijā) radioloģiskā izmeklējumā – sašaurinājuma pazīme
Bakteriāls traheīts	Drudzis, “toksisks” izskats
Uvulīts	Uvulas pietūkums un apsārtums
Svešķermenis	Anamnēzē pēkšņa aizrīšanās (lai gan bieži netiek pamanīta); balss piesmakums vai stridors, ja svešķermenis ir balss saišu rajonā vai barības vadā
Retrofaringeāls abscess	Tipiskais vecums 2-4 gadi; sāpes kaklā, drudzis, sāpes rijot; siekalošanās; ļoti nelabprāt groza kaklu; rīkles mugurējās vidusdaļas vai laterāls pietūkums; reizēm sāpes arī muguras un plecu muskuļos
Peritotonsillārs abscess	Tipiski slimo vecāki bērni vai pusaudži; siekalošanās; pieklusināta balss; rīkles mandeļu pietūkums ar uvulas nobīdi, rīšanas grūtības, kakla stīvums un sāpes, reizēm sāpes arī muguras un plecu muskuļos
Difterija	Simptomi parādās pakāpeniski; sāpes kaklā; nogurums, nespēks; drudzis; difterijai raksturīgais plēvjveida aplikums
Angioedēma	Pēkšņs sākums bez virālas dabas prodroma perioda; var būt lūpu un mēles pietūkums; disfāgija bez sāpēm kaklā; anamnēzē iespējamas līdzīgas epizodes jau iepriekš
Iedzimtas anomālijas (piem.,laringomalācija)	Iepriekšēji vai esoši ilgstoši simptomi, kas infekcijas gadījumā var dot akūtu elpceļu sašaurināšanos
Termāls vai ķīmisks apdegums	Ekspozīcija anamnēzē; nav drudzis, nav infekcijas slimības prodroma

3.6. Novērošanas indikācijas

Diagnoze “Epiglotīts” ir indikācija novērošanai stacionārā neatkarīgi no esošās smaguma pakāpes, vienmēr ar gatavību veikt intubāciju

3.7. Stacionēšanas vai speciālista konsultācijas indikācijas

• Aizdomas par epiglotītu ir indikācija stacionēšanai.
• Vienmēr tiek pieaicināts IT speciālists pacientam ar aizdomām par epiglotītu.
• Ja pacienta vispārējais stāvoklis ir kompensēts ar vieglu elpošanas nepietiekamību, pacienta novērošanu turpina NMPON.

3.8. Indikācijas stacionēšanai IT nodaļā

Stacionē ITN, ja ir progresējoša elpceļu obstrukcija:

• Pieaugošs stridors
• Respirators distress ar dispnoju
• Pieaug elpošanas darbs, pieaug EF, SF
• Pieaug hipoksēmija SpO2 <92%
• Ir riska faktori (nav vakcinācijas, imūndeficīts).

3.9. Izrakstīšanas indikācijas

• Klīniskie simptomi mazinājušies / izzuduši (pēdējās 48-72 st. elpošanas distress mazinājies, nav temperatūras, nav stridora, siekalošanās, bērns atsācis ēst).
• Saņēmis i/v antibakteriālo līdzekli 7-10 dienas (klīniski izvērtējot ilgumu).
• Vitālie rādītāji stabili pēdējās 24 st.

3.10. Rekomendācijas vecākiem aprūpei ambulatorā etapā

• Ilgtermiņa novērošana ambulatori nav nepieciešama pēc akūtās epizodes.
• Specifisku rekomendāciju nav.
• Ja ģimenē citi bērni nav vakcinēti – veikt valstī obligāto vakcināciju.
• Ja pacients nav vakcinēts, vēlams apmeklēt Vakcinācijas kabinetu.
• Neapmeklēt sabiedriskas iestādes – 2 nedēļas.
• Pastaigas svaigā gaisā atsāk pakāpeniski.
• Vannošana atļauta nedēļu pēc izrakstīšanās.

4. Rīcība intensīvās terapijas nodaļā

4.shēma Rīcība ITN

flowchart
1(Draudoša augšējo elpceļu 
obstrukcija:
“ošņāšanas” poza;
Smags respirators distress;
Cianoze;
Siekalošanās;
Baiļu sajūta)
2("Uzsāk elpināšanu ar ambu
maisu un 100% O2
Neatliekami sazinās ar 
ITN speciālistu")
1--Jā-->2
2--Nē-->3(Pieredzējis ITN veic vienu 
endotraheālu intubācijas
mēģinājumu. 
Paralēli tiek organizēts 
nepieciešamais aprīkojums 
ķirurģiskai manipulācijai.)
3-->4(Vai ielikta intubācijas 
kanile ar manžeti? )
4--Nē-->5("BĒRNIEM <12 gadiem veic 
adatas krikotomiju;
Vecākiem bērniem: 
ķirurģiska krikotomija ")
4--Jā-->6("PAŅEM UZSĒJUMU UN 
UZSĀK
ANTIBAKTERIĀLU TERAPIJU;
TURPINA NOVĒROŠANU ITN")
1--Nē-->7("Sazinās ar ITN speciālistu ")
7-->8(Monitorē, ārstē ITN )
8---9("Oksigenācijas rādītāji?
(SpO2 >85% un klīniski 
stabils vai uzlabojas)")

4.1.Indikācijas stacionēšanai IT nodaļā

Stacionē ITN, ja ir progresējoša elpceļu obstrukcija:

• Pieaugošs stridors;
• Respirators distress ar dispnoju;
• Pieaug elpošanas darbs, pieaug EF, SF;
• Pieaug hipoksēmija SpO2 <92%;
• Ir riska faktori (nav vakcinācijas, imūndeficīts).

4.2.Klīniskais izvērtējums

Primāri novērtē vitālos rādītājus, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai:

• EF, SF, TA, SpO2, Temperatūra;
• elpošanas distress un augšējo elpceļu obstrukcijas smaguma pakāpe;
• tahipnoja bieži ir pamanāmākā elpošanas distresa pazīme:

Vecums	Normāla elpošanas frekvence	Tahipnoja
0-2 mēneši	40-60 elpas/minūtē	≥ 60 elpas/minūtē
2-12 mēneši	25-40 elpas/minūtē	≥ 50 elpas/minūtē
1-5 gadi	20-30 elpas/minūtē	≥ 40 elpas/minūtē
≥ 5 gadi	15-20 elpas/minūtē	≥ 20 elpas/minūtē

• Bērna ieņemto pozu elpošanas atvieglošanai.
• Starpribu, zemribu, virsribu palīgmuskulatūras un deguna spārnu iesaisti
• Vaidēšanu, kunkstēšanu
• Apziņas līmeni
• Veic plaušu auskulāciju
• Žāvas apskati var veikt pirms intubācijas veikšanas, kad ir respirators distress, vitālo pazīmju pasliktināšanās, cianoze.

Ja ir pilnīga vai gandrīz pilnīga elpceļu obstrukcija ar “ošņāšanas” pozu, baiļu sajūtu, izteiktu siekalošanos, smagu respiratoru distresu, cianozi:

• Uzsāk elpināšanu ar Ambu maisu un 100% skābekli
• Ja oksigenācijas rādītāji nelabojas un SpO2 <85%, veic vienu endotraheālu intubāciju (skatīt tālāk tekstā).

4.3.Izmeklējumi

• Pirms pacientam uzsāk antibakteriālo terapiju, tiek paņemtas kutūras no augšējiem elpceļiem.
• Veic laterālo kakla rentgenogrmmu, ja vien tas nekavē intubācijas veikšanu.

4.4.Terapijas principi

Ja vispārējais stāvoklis klīniski stabils un ir vieglas pakāpes respirators distress, bērniem virs 6 gadu vecuma ir divu veidu taktika:

Nogaidošā taktika gadījumos ar CIEŠU novērošanu, ja:

• Nav “toksisks” izskats
• Slimības sākums un progresēšana nav strauja (piem., simptomi attīstās ilgāk kā 24 stundu laikā)
• Vispārējais stāvoklis un radioloģiskā atradne bez tiešās rīkles apskates apliecina, ka elpceļu obstrukcija nav kritiska
• Nav citu vispārējā stāvokļa pasliktinošu simptomu
• jo tikai 10-20% gadījumu būs nepieciešama intubācija

Intubācija, ko veic operāciju zālē, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu cieto bronhoskopiju vai veiktu ķirurģisku krrikotomiju.

Ja vispārējais stāvoklis ir klīniski nestabils ar draudošu elpceļu obstrukciju

• Ja ir totāla vai gandrīz pilnīga elpceļu obstrukcija ar epiglotītam klasiskajām pazīmēm (“ošņāšanas” pozu, satraukumu, siekalošanos, smagu respiratoru distresu, cianozi), tad uzsāk elpināšanu ar Ambu maisu un 100% skābekli un veic endotraheālu intubāciju.
• Endotraheālo intubāciju veic arī, ja augstāk minētās pazīmes nevēro, bet bērns ir < 6 gadiem vai radioloģiski (ja ir veikts) ir “īkšķa” simptoms.
• Ja vispārējais stāvoklis klīniski nestabils, tiek veikts viens endotraheālās intubācijas mēģinājums, ko veic vispieredzējušākais ārsts, izmantojot video laringoskopu vai tiešajā laringoskopijā.
• Ja mēģinājums nesekmīgs, veic krikotomiju:
  <12 gadiem: adatas krikotomija

12 gadiem: ķirurģiska krikotomija.

• Intubētiem pacientiem vienmēr pirms antibakteriālās terapijas uzsākšanas, veic kultūras paņemšanu.
• Pēc intubācijas veic plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu AP projekcijā, ET caurules lokalizācijas izvērtēšanai.
• Intubācija vairumā gadījumu nepieciešama 2-3 dienas. Ja intubācija nepieciešama ilgāk kā 72 stundas, tad jāapsver alternatīva diagnoze vai kādas komplikācijas pievienošanās: neinfekciozas dabas cēlonis; epiglottis abscess vai citas komplikācijas, virulentāks ierosinātājs, piem., S.pyogenes.
• Kontrindicēta ir aklā tipa intubācija, laringeālās maskas lietošana.

Lai ekstubācija būtu sekmīga, jāievēro ekstubācijas kritēriji:

• Epiglotīta pietūkuma mazināšanās laringoskopijā vai gaisa plūsmas palielināšanās gar intubācijas cauruli.
• Bērns jūtas labāk, sāk pretoties intubācijai.

Agrīni uzsāk i/v 3. paaudzes cefalosporīnus , nodrošinot i/v pieeju ITN speciālistu klātbūtnē vai ITN.

Medikaments	Ievades forma	Lietošana/ devas
Ceftriaksons, max 4g/dnn	IV	50–100 mg/kg/d dalot katras 12 vai 24 st.
Cefotaksīms, max 6-12g/dnn	IV	50-225 mg/kg/dnn dalot katras ik 6-8 st.

4.5.Komplikācijas

Ilglaicīgas komplikācijas nenovēro bieži. Biežākās komplikācijas:

• Elpceļu obstrukcija
• Epiglottis abscess
• Sekundāra infekcija (pneimonija, cervical adenitis, cellulitis, septic arthritis, and reti meningitis)
• Nekrotizējošs epiglotīts – reti, gk., pacientiem ar imunodeficítu
• Pēc intubācijas stridors
• Balssaišu granuloma, krampji, atkārtota saslimšana Letāls iznākums <1% gadījumu.

4.6.Diferenciāldiagnoze

3.tabula Diferenciālā diagnostika pacientam ar stridoru

Diferenciālā diagnoze	Raksturīgās pazīmes
Laringotraheīts (krups)	Raksturīgais vecums 3-36 mēneši; rejošs klepus, inspirators stridors, PA (priekšējā-mugurējā projekcijā) radioloģiskā izmeklējumā – sašaurinājuma pazīme
Bakteriāls traheīts	Drudzis, “toksisks” izskats
Uvulīts	Uvulas pietūkums un apsārtums
Svešķermenis	Anamnēzē pēkšņa aizrīšanās (lai gan bieži šī daļa bieži netiek pamanīta); balss piesmakums vai stridors, ja svešķermenis ir balss saišu rajonā vai barības vadā
Retrofaringeāls abscess	Tipiskais vecums 2-4 gadi; sāpes kaklā, drudzis, sāpes rijot; siekalošanās; ļoti nelabprāt groza kaklu; rīkles mugurējās vidus daļas vai laterals pietūkums; var novērot, reizēm sāpes arī muguras un plecu muskuļos
Peritotonsillārs abscess	Tipiski novēro vecākiem bērniem vai pusaudžiem; siekalošanās; pieklusināta balss; rīkles mandeļu pietūkums ar uvulas nobīdi, rīšanas grūtības, kakla stīvumu un sāpes, reizēm sāpes arī muguras un plecu muskuļos
Difterija	Simptomi parādās pakāpeniski; sāpes kaklā; nogurums, nespēks; drudzis; diterijai raksturīgais plēvjveida aplikums
Angioedēma	Pēkšņs sākums bez virālas dabas prodroma perioda; var būt lūpu un mēles pietūkums; disfāgija bez sāpēm kaklā; anamnēzē iespējams līdzīgas epizodes jau iepriekš
Iedzimtas anomālijas (piem., laringomalācija)	Iepriekšēji ilgstoši simptomi, kas infekcijas gadījumā var dot akūtu elpceļu sašaurināšanos
Termāls vai ķīmisks apdegums	Ekspozīcija anamnēzē; nav drudzis, nav infekcijas slimības prodroma

4.7. Izrakstīšana no ITN indikācijas

• Klīniskie simptomi mazinājušies / izzduši (pēdējās 48-72st elpošanas distress mazinājies, nav temperatūras, nav stridora, siekalošanās, bērns atsācis ēst);
• Uzsākta i/v cefalosporīnu grupas antibakteriālā terapija 7-10 dienas;
• Vitālie rādītāji stabili pēdējās 24 stundas.

IV Rekomendācijas vecākiem

• Ģimenes ārsta apskate 2-3 dienu laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra.
• Ilgtermiņa novērošana ambulatori nav nepieciešama pēc akūtās epizodes.
• Specifisku rekomendāciju nav.
• Ja ģimenē citi bērni nav vakcinēti – veikt valstī obligāto vakcināciju.
• Ja pacients nav vakcinēts, vēlams apmeklēt Vakcinācijas kabinetu.
• Neapmeklēt sabiedriskas iestādes – 2 nedēļas.
• Pastaigas svaigā gaisā atsāk pakāpeniski.
• Vannošana atļauta nedēļu pēc izrakstīšanās.

V Dzīvību apdraudošu pazīmju novērtēšana un rīcība:

1. Vecākiem

Ja tiek novērotas dzīvību apdraudošas pazīmes, nekavējoties jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un jāmēģina bērnu nomierināt. Par dzīvību apdraudošām pazīmēm tiek uzskatītas:

• Zilgana vai bāla ādas krāsa,
• Apgrūtināta elpošana,
• Samazināts samaņas līmenis, letarģija, nekontrolējams uzbudinājums,
• Nespēja runāt vai raudāt elpas trūkuma dēļ.

2. Veselības aprūpes speciālistiem

2.shēma Rīcības taktika bērniem ar epiglotītu ambulatori

flowchart
1(Bērns ar aizdomām par 
epiglotītu)
2(Diferenciāldiagnostika )
3(Novērtēšana un diagnostika)
4("Viegla gaita
Viegls respirators distress")
5(Izsauc NMP)
6("Smaga gaita
Draudoša augšējo elpceļu
obstrukcija:
• “ošņāšanas” poza
• Smags respirators distress
• Cianoze
• Siekalošanās
• Baiļu sajūta")
7("Skābekļa inhalācija, ja
SpO2 <92%")
8(Stacionēšana)
9("UZSĀK ELPINĀŠANU AR
AMBU MAISU UN 100% O2")
1-->2 & 3
3-->4 & 5 & 6
4-->7
5-->8
6-->9

Līdz stabilam <6 gadiem), jāizvairās no sāpīgām, bailes izraisošām manipulācijām, kas var pasliktināt elpceļu obstrukciju, t.sk., i/v pieejas, nevajadzīgas apskates (mutes dobuma aspskates ar špātelīti) un diagnostiskiem testiem (asins paraugu, uzsējuma ņemšanas no uzgāmura).

Epiglotīta atpazīšanai un diagnostikai jānorit ātri.
Primāri nodrošina atvērtus elpceļus.
Neatkarīgi no esošā vispārējā stāvokļa, slimības progresēšana var notikt ļoti strauji. Tāpēc pie pacienta visu laiku jāatrodas aprīkojumam, lai nodrošinātu atvērtus elpceļus un, kad vien iespējams, pacientam jāatrodas pieredzējuša speciālista tuvumā, kurš nepieciešamības gadījumā nodrošina atvērtus elpceļus intubējot vai veicot krikotomiju.
Pirmā palīdzība ir mierināt bērnu, nesatraukt, būt blakus vecākiem; bērnam nodrošināt viņam ērtu pozīciju. Tālākā rīcība ir atkarībā no vispārējā stāvokļa.

Ambulatori

Ja ir vieglas pakāpes elpceļu obstrukcija ar vieglu distresu:

• Mitrināta skābekļa inhalācija, ja SpO2 < 92%, lai nodrošinātu SpO2 >95%
• izsaukt NMP
• Nodrošināt bērnam ērtu pozīciju ar vecāku klātbūtni, lai vecāki var mierināt bērnu un bērns justos drošībā un nesatrauktos.

Ja vispārējais stāvoklis ir klīniski nestabils ar draudošu elpceļu obstrukciju:

• elpināšana ar ambu maisu un 100% skābekli,
• Izsauc NMPD pa tālr. 112

Stacionārā – vienmēr jābūt gatavībā veikt intubāciju.

Ja vispārējais stāvoklis klīniski stabils un ir vieglas pakāpes respirators distress, bērniem virs 6 gadu vecuma ir divu veidu taktika:

1.Nogaidošā taktika gadījumos ar CIEŠU novērošanu, ja:

• Nav “toksisks” izskats
• Slimības sākums un progresēšana nav strauja (piem., simptomi attīstās ilgāk kā 24 stundu laikā)
• Vispārējais stāvoklis un radioloģiskā atradne bez tiešās rīkles apskates apliecina, ka elpceļu obstrukcija nav kritiska
• Nav citu vispārējā stāvokļa pasliktinošu simptomu
• jo tikai 10-20% gadījumu būs nepieciešama intubācija

2.Intubācija, ko veic operāciju zālē, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu cieto bronhoskopiju vai veiktu ķirurģisku krrikotomiju.

Ja vispārējais stāvoklis ir klīniski nestabils ar draudošu elpceļu obstrukciju

• Ja ir totāla vai gandrīz pilnīga elpceļu obstrukcija ar epiglotītam klasiskajām pazīmēm (“ošņāšanas” poza, satraukumu, siekalošanos, smagu respiratoru distresu, cianozi), tad uzsāk elpināšanu ar Ambu maisu un 100% skābekli un veic endotraheālu intubāciju.
• Endotraheālo intubāciju veic vispieredzējušākais ITN speciālists. Ja iespējams, tas jāveic operāciju zālē kopā ar ORL speciālistu.
• Endotraheālo intubāciju veic arī, ja augstāk minētās pazīmes nevēro, bet bērns ir < 6 gadiem vai radioloģiski (ja ir veikts) ir “īkšķa” simptoms.
• Ja vispārējais stāvoklis klīniski nestabils, tiek veikts viens endotraheālās intubācijas mēģinājums, ko veic vispieredzējušākais ārsts, izmantojot video laringoskopu vai tiešajā laringoskopijā.
• Ja mēģinājums nesekmīgs, veic krikotomiju:
  <12 gadiem: adatas krikotomija; >12 gadiem: ķirurģiska krikotomija.

Intubācija vairumā gadījumu nepieciešama 2-3 dienas. Ja intubācija nepieciešama ilgāk kā 72 stundas, tad jāapsver alternatīva diagnoze vai kādas komplikācijas pievienošanās: neinfekciozas dabas cēlonis; epiglottis abscess vai citas komplikācijas, virulentāks ierosinātājs, piem., S.pyogenes. .

VI Rīcības, no kurām vajadzētu izvairīties

Ja ir klīniskas pazīmes par elpceļu obstrukciju:

• Pirms veikt mutes dobuma un žāvas apskati, izvērtējiet risku-ieguvumu, jo tā var pastiprināt tūsku augšējos elpceļos.
• Mutes dobuma un žāvas apskati var veikt tikai pacientiem, kuriem nav stridors vai ir stridors bez būtiska respiratora distresa, nav pazīmju par vitālo pazīmju pasliktināšanos, nav cianozes.

Pēc iespējas izvairīties no sāpīgu procedūru veikšanas, kas var radīt bailes, raudāšanu un pasliktināt elpceļu obstrukciju.

Neveiciet radioloģisku izmeklējumu klīniski nestabilam pacientam, ja izmeklējums var aizkavēt neatliekamu brīvu elpceļu nodrošināšanu.

Neiesaka ievietot laringeālo masku – jo tā nav efektīva.

VII Riskus modificējoši faktori

• Hib imunizācija, t.sk., pacientiem ar asplēniju.

• Pneumovax apsverama pacientiem ar asplēniju.

VIII Specifiskas pazīmes specifiskai slimībai

Epiglotīta raksturojošās pazīmes:

• bailes, "ošņāšanas " poza (izstiepts kakls, noliecies uz priekšu, zods izvirzīts uz priekšu),
• siekalošanās,
• inspirators stridors,
• klusa (kartupeļu) runa.
• Bērnam ir “toksisks” izskats.
• Palpatori kakla priekšpuses rajons var būt sāpīgs, īpaši mēles kauliņa rajonā.

Atšķirībā no laringīta (krupa), epiglotītam nav noteiktas sezonalitātes, ir ļoti akūts sākums, ir sāpes kaklā.

Citas pazīmes: augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes, apgrūtināta elpošana, dispnoja, disfonija, klepus nav raksturīga pazīme.

IX Medikamenti, to devas

Medikamentu recepšu izrakstīšana. Par cik pacienta novērošana un ārstēšana norit stacionārā, tad pirms izrakstīšanās no tā, receptes izraksta stacionārā aprūpē iesaistītais ārsts, ja tas ir nepieciešams.

Medikaments	Ievades forma	Lietošana/ devas
Ceftriaksons, max 4g/dnn	IV	50–100 mg/kg/d dalot katras 12 vai 24 st.
Cefotaksīms, max 6-12g/dnn	IV	50-225 mg/kg/dnn dalot katras ik 6-8 st.

Atsauces

1. Rahul K. Šah, MD, FĀP. Jason L. Acevedo, MD. Management of epiglottitis. https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/452
2. Department of Anesthesia, Children's National Medical Center, George Wašington University, Wašington D.C., USA. Acute epiglottitis: Trends, diagnosis and management. 2012. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3498669/
3. Clinical overwiev: Epiglottitis. Updated November 21, 2017. Elsevier Point of Care.
4. Calle Ann Gonzales, MD, MPH. Acute Epiglottitis. 2017. http://www.dynamed.com/topics/dmp~AN~T115468/Acute-epiglottitis