Augļa hromosomālās patoloģijas skrīnings II trimestrī

klīniskais ceļš | Pēdējās izmaiņas: 09.04.2025

Klīniskā ceļa shēma

Klīniskais ceļš. Augļa hromosomālās patoloģijas skrīnings II trimestrī

flowchart
1("3.1 Bioķīmisko skrīningu 
otrajā grūtniecības trimestrī 
(>15+0 grūtniecības 
nedēļas) veic, ja:
netika veikts I grūtniecības 
trimestra skrīnings,
pēc ultrasonogrāfijas 
speciālista vai ģenētiķa 
lēmuma.")
2(3.2. Izvērtē riska grupu )
3(Zems risks: <1:250)
4(Augsts risks: ≥1:250.)
1-->2
2-->3 & 4
5(3.3. Augļa anatomijas 
skrīnings
20+0 —21+6
grūtniecības nedēļās)
3-->5
6(3.4. Grūtnieču
aprūpe atbilstoši MK
611. noteikumiem)
5-->6
7(3.5. Detalizētā augļa 
ultrasonogrāfija 
20+0 — 21+6 
grūtniecības nedēļās)
4-->7
8(Norma)
9(Patoloģija)
10(3.6. Augļa EHO
20+0 —21+6
grūtniecības nedēļās)
7<-->8
7-->9 & 10
9<-->10
11(3.7. Apsvērt
NIPT*** vai AC)
8<-->11
11-->6
4---8 & 11
subgraph I
12("3.8. Multidisciplināra
komanda*.
Invazīvā prenatālā
diagnostika: AC.
(FISH, Kariotips,
PCR, aCGH**, u.c.)")
13("3.9. Ģenētiķa
konsultācija
(apgrūtinātā
ģenētiskā anamnēze,
teratogēnā riska
grupa)")
end
9-->I
11-->12
2--apgrūtināta ģenētiskā 
anamnēze;
teratogēna riska grupa-->13
14(Grūtniecības prolongācija, 
Reto slimību centrs,
psihologs.)
15("Grūtniecības
pārtraukšana (apsvērt
feticīda
nepieciešamību) 
Reto slimību centrs,
psihologs.")
I-->14 & 15
click 1 "#31-triskarss-skrininga-tests-ii-grutniecibas-trimestri"
click 2 "#pielikums-nr-2-augsta-riska-grutnieciba-nevelamam-iznakumam"
click 5 "#33"
click 7 "#35"
click 10 "#pielikums-nr-3-augsta-riska-grutnieciba-iedzimtai-augla-sirdskaitei"
click 11 "#37-papildus-izmeklejumi-nipt-vai-ac-tiek-veikti-pec-prenatalas-diagnostikas-arsta-eksperta-uzskatiem"
click 12 "#38"
click 13 "#pielikums-nr-2-augsta-riska-grutnieciba-nevelamam-iznakumam"

*Ginekologs ar FMF sertifikātu, ģenētiķis, bērnu kardiologs, bērnu ķirurgs, bērnu neiroķirurgs, bērnu nefrologs, urologs, bērnu neirologs, patologs, radiologs u.c.
** Ar BKUS konsīlija lēmumu (trīs ģenētiķi) vai maksas.
***NIPT - maksas.

Saīsinājumi

Termins	Skaidrojums
PE	preeklampsija
IUAAA	intrauterīna augļa augšanas aizture
TORCH	Toxoplasma gondii, Other, Rubella, Citomegalovirus, Herpes Simplex
US	ultrasonogrāfija
PAC	perinatālās aprūpes centrs
BKUS	Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
IeAAA	iedzimta augļa attīstības anomālija
NIPT	neinvazīva prenatāla testēšana (ārpusšūnu DNS analīze)
DNS	dezoksiribonukleīnskābe
SLO	Smith - Lemli - Opitz sindroms
XLI	X-saistītā ihtioze
SOD	Septooptiskā displāzija
BWS	Beckwith - Wiedemann sindroms
AFP	alfa-feto-proteīns

3.1. Trīskāršs skrīninga tests II grūtniecības trimestrī

Veic bioķīmisko analīzi mātes asinīs: Alfa fetoproteīns (AFP), Horiogonadotropais hormons (hCG) un brīvais estriols (uE3). Šī testa sensitivitāte ir 60%, un viltus-pozitīvo rezultātu īpatsvars 5%. Izmantojot šo metodi, var veikt skrīningu arī uz nervu caurulītes defektiem, gastrošīzi, omfalocēli, placentas disfunkciju. Svarīgi, ka šis skrīnings ir domāts ne tikai aneiploīdiju riska izvērtēšanai, bet arī citu ģenētisku slimību gadījumā. Estriola līmeņa izmaiņas var norādīt uz, piemēram, XLI, SLO, SOD, bet AFP - uz BWS.
Bioķīmisko skrīningu ir jāveic 15-20+6 grūtniecības nedēļās, optimāli 15-17 nedēļās.

3.3.

Skatīt: Klīniskais ceļš. Augļa anatomijas US skrīnings II trimestrī.

3.5.

Skatīt: Klīniskais ceļš. Augļa anatomijas US skrīnings II trimestrī.

3.7 Papildus izmeklējumi (NIPT vai AC) tiek veikti pēc prenatālās diagnostikas ārsta eksperta uzskatiem

Neinvazīvs prenatāls tests (NIPT). Šo izmeklējumu veic pēc prenatālās diagnostikas ārsta eksperta lēmuma. Ārpusšūnu brīvais DNS skrīnings izvērtē DNS spirāles īsos segmentus mātes asinīs un var tikt pielietots kā skrīnings vairākām augļa patoloģijām. Augļa DNS komponenti nonāk mātes asins cirkulācijā primāri no placentāro ārpusšūnušūnu apoptozes vai ieprogramētās šūnu nāves produktiem un sastāda aptuveni 3-13% no visu ārpusšūnu brīvo DNS mātes asinīs. Šis daudzums palielinās grūntiecībai progresējot un izzūd pēc dzemdībām. Brīvo ārpusšūnu DNS var tikt pielietots, lai identificētu augļa dzimumu, augļa rēzus faktoru, atklāt pārmantotās autosomāli dominantas slimības. Skrīningu var veikt sākot no 9. grūtnecības nedēļas līdz dzemdībām un piedāvā augstāko atklāšanas līmeni Dauna sindroma gadījumā: vairāk nekā 98% atklāšanas līmenis un skrīninga pozitīvo līmeni mazāku par 0,5%. Patau un Edvardsa sindroma gadījumā šī rādītāji ir zemāki. Testa trūkums ir dārdzība, tas nav iekļauts antenatālās aprūpes programmā, valts apmaksātā tarifa grozā. Nav plānots iekļaut testu zema riska grūtnieču populācijā.

Augļa ūdeņu analīze jeb amniocentēze (AC) – invazīvā diagnostikas procedūr, kuru lieto, lai prenatāli atklātu augļa ģenētiskas patoloģijas. Procedūras laikā transabdomināli, ultrasonogrāfijas kontrolē, ievieto adatu amnija pūslī un atsūc 20-25 ml augļa ūdeņus. Augļa ūdeņi satur augļa šūnas, t.sk. DNS materiālu. Amniocentēzi veic no 16.līdz 20.grūtniecības nedēļām.
Izvēle starp NIPT un AC ir atkarīga no vairākiem faktoriem (mātes vecums, riska faktori, ģenētiskā anamnēze, bioķīmiskā un kombinētā riska aprēķins, mātes maksātspēja, ultrasonogrāfijas atrade). To lemj prenatālās diagnostikas speciālists. Pacientei ir tiesības pēc informācijas saņemšanas izvēlēties papildus izmēklējuma veidu.
Jāpiebilst, ka NIPT nav vēlams izmantot, ja ultrasonogrāfiski ir konstatētas augļa struktūras defekti.

3.8.

Multidisciplināra komanda tiek iesaistīta, ja US laikā konstatē iedzimtu augļa attīstības anomāliju. Tālākie izmeklējumi pēc konsīlija lēmuma.

Pielikums Nr.1 Informācija pacientiem

Augļa hromosomālu patoloģiju un ultrasonogrāfijas anatomijas skrīnings

Šī informācija ir domāta sievietēm kas plāno grūtniecību un grūtniecēm. Informācijā ir uzrakstīts, kas ir augļa hromosomālu patoloģiju un augļa ultrasonogrāfijas (US) anatomijas skrīnings, kādi ir riska faktori, ka auglim būs kāda no hromosomālām patoloģijām, kad tas ir jāveic, kādi papildus izmeklējumi ir jāveic izmainīta skrīninga gadījumā.

Augļa hromosomālu patoloģiju skrīnings.

Kas ir augļa hromosomālu patoloģiju skrīnings?
Augļa hromosomālu patoloģiju skrīnings ir izmeklējumu kopums, kas parāda Jūsu risku, ka šajā grūtniecībā auglim ir kāda no hromosomālām patoloģijām. Šo skrīningu veic pirmajā un/vai otrajā grūtniecības trimestrī.

Kas man ir jāzina pirms veikt šo skrīningu?
Pirmajā vizīte pie Jūsu antenatālās aprūpes sniedzēja Jūs tiksiet iekļauta zema vai augsta riska grupā. Tas nozīme to, ka augsta riska grūtniecei ir paaugstināts risks uz augļa hromosomālām patoloģijām, salīdzinot ar zema riska grupu. Augsta riska grūtnieces tiek pievērta lielāka uzmanība un izmeklēšana atšķīrās no zema riska grūtniecēm. Jūs nonāksiet augsta riska grupā, ja Jums ir sekojoši riska faktori:

1. Jūsu vecums ir lielāks par 35 gadiem,
2. Bērna tēva vecums ir lielāks par 45 gadiem,
3. Jūsu vai bērna tēva ģimenēs ir bijušas iedzimtas, pārmantotas slimības,
4. Iepriekšējās grūtniecībās ir bijusi preeklampsija,
5. Iepriekšējā grūtniecībā ir bijusi augļa intrauterīnā augšanas aizture,
6. Ir bijusi teratogēno riska faktoru ietekme (faktori, kas var izraisīt augļa iedzimtas patoloģijas, piemēram, daži medikamenti, smēķēšana, radiācijas ietekme).

Ko nozīmē apgrūtināta ģenētiska anamnēze?
Tas nozīme ka Jums ir sekojoši riska faktori, vai anamnēzē:

1. vienam vai abiem no vecākiem ir iedzimtas orgānu vai orgānu sistēmas anomālijas,
2. ģenētiskas slimības,
3. vecākiem asins radniecība,
4. ģimenē ir bērns ar iedzimtām attīstības anomālijām,
5. neskaidru iemeslu dēļ ģimenē ir bijuši vairāk nekā divi spontāni aborti,
6. dzimuši nedzīvi bērni vai miruši agrīnā vecumā, u.c.

Uz kādām hromosomālām patoloģijām var nodrādīt skrīnings?

1. Dauna sindroms (21.hromosomas trisomija).
2. Edvardsa sindroms (18.hromosomas trisomija).
3. Patau sintroms (13.hromosomas trisomija).
4. Tērnera sindroms (dzimumhromosomas monosomija).

Pirmā trimestra augļa hromosomālu patoloģiju skrīnings.

Šo skrīningu piedāvā visām grūtniecēm. Pirmā trimestra ģenētiskais skrīnings sevī ietver:

1. Vecuma riska aprēķināšanu. Pieaugot vecumam ir augstāks risks, ka Jums būs augļa hromosomāla patoloģija.
2. Asins analīzes no vēnas mātei. Analīzēs izvērtē divus marķierus: brīvais βHCG (beta-horionadotropais hormons) un PAPP-A (ar grūtniecību asociēts plazmas proteīns A).
3. Augļa ultrasonogrāfija. Ultrasonogrāfijas laikā izmēra augli, skausta kroku. Skausta kroka ir augļa kaklā un galvaskausa zemākajā daļā atrodoša šķidruma kolekcija. Palielināta skausta kroka ir saistīta ar paāugstinātu risku uz augļa hromosomālām patoloģijām.

Zema riska grūtniecēm skrīningu veic sākot no 11.grūtniecības nedēļām, līdz 13.grūtniecības nedēļām un 6 dienām. Asins analīzes ir jānodod ne vēlāk ka divas dienas pēc ultrasonogrāfijas.

Augsta riska grūtniecēm šīs algoritms nedaudz atšķiras. Jau 10.grūtniecības nedēļā Jums paņems asins analīzes, un laikā no 11.līdz 13+6 grūtniecības nedēļām veiks augļa ultrasonogrāfiju. Ultrasonogrāfiju Jums veiks ārstseksperts ar FMF (Fetal Medicine Foundation) sertifikātu. Ņemot vērā Jūsu asins analīžu rezultātus, vecuma risku un atradnes ultrasonogrāfijas laikā, tiks aprēķināts Jūsu risks uz augļa hromosomālām slimībām.

Kādi ir iespējami skrīninga rezultāti, ja esmu iekļauta zema riska grupā?

1. Pēc parametriem Jūs paliekat zema riska grupā (risks <1:1000).
2. Ir izmaiņas skrīningā – Jūs pārceļ augsta riska grupā. Jā novēro:
   a. Izmaiņas bioķīmijā: PAPP-A <0,5MoM un/vai brīvais βHCG >2MoM,
   b. Kopējais risks ≥1:1000.

Šajā gadījumā Jūs nosuta uz atkārtotu, detalizētāko ultrasonogrāfiju pie ārsta-eksperta.
Tālāka izmeklēšana ir pēc augsta riska grūtniecības protokola.

Kādi ir iespējami skrīninga rezultāti, ja esmu iekļauta augsta riska grupā?

1. Pēc parametriem Jūs pārceļ zema riska grupā (risks <1:1000).
2. Pēc ārsta-eksperta uzskatiem ir jāveic neizvazīvais prenatāls tests (NIPT),
3. Ir jāveic augļa ehokardiogrāfiju (EHO) 20-21+6. grūtniecības nedēlā.

Pie izmainītiem skrīninga, NIPT vai EHO rezultātiem, Jums ir jādodas uz prenatālu aprūpes centru, kur ir pieejams ginekologs ar FMF sertifikātu, ģenētiķis un pediatrijas speciālists. Pēc ārstu konsīlija Jums tiks nozīmēti papildus izmeklējumi.

Otrā trimestra augļu hromosomālu patoloģiju skrīnings.

Šo skrīningu veic, jā grūtniecības laiks ir pārsniedzis 14.grūtniecības nedēļas, vai pēc ultrasonogrāfijas augļa izmērs pārsniedz 84mm. Tas ir indicēts, ja netika veikts pirmā trimestra skrīnings, vai pēc ārsta ultrasonogrāfijas speciālista vai ģenētiķa lēmuma. Tāpat kā pie pirmā trimestra skrīninga, tiek izvērtēta Jūsu riska grupa. Ja Jums ir apgrūtināta ģenētiska anamnēze, vai šīs grūtniecības laikā Jūs tika pakļautas teratogēnu faktoru ietekmei (noteikti medikamenti, radiācija, u.c.), Jūsu ginekologs uzreiz Jūs nosūtīs pie ģenētiķa. Otrā grūtniecības trimestrī veic trīskāršo skrīninga testu, kad Jums ņem asins analīzes no vēnas un izvērtē bioķīmiskus marķierus:

1. Alfa fetoproteīns (AFP).
2. Horiogonadotropais hormons (hCG).
3. Brivais estriols (uE3)

Šo marķieru izmaiņas asinīs paaugstina risku, ka auglim ir hromosomāla slimība. Šo analīzi veic 15-17.grūtniecības nedēļās.
Iespējami analīžu rezultāti un tālāka taktika ir kā pirmā trimestra skrīninga.

Augļa ultrasonogrāfijas anatomijas skrīnings.

Kas ir augļa ultrasonogrāfija?
Augļa ultrasonogrāfija ir attēldiagnostikas metode, kuras laikā izmanto ultraskaņu, lai izvērtētu augļa anatomiju un dzemdes struktūras. To izmanto, lai novērtētu augļa attīstību, augšanu un monitorēt Jūsu grūtniecību. Ultrasonogrāfijas ir nekaitīga grūtniecības laikā un plaši pielietota.

Attēls Nr.1. Augļa utrasonogrāfija

Pirmā trimestra ultrasonogrāfijas anatomijas skrīnings.

Primā trimestra augļa anatomijas skrīningu veic vienlaikus, kad veic ģenētiskā skrīningā iekļautu US. Papildus iepriekšminētiem marķieriem izvērtē augļa anatomijas struktūras (orgāni un orgānu sistēmas).

1. Galva,
2. Kakls,
3. Seja,
4. Mugurkauls,
5. Sirds,
6. Vēders,
7. Vēdera priekšējā siena,
8. Rokas un kājas,
9. Placenta,
10. Nabas saite.

Jā ultrasonogrāfijas laikā neatrod nekādu patoloģiju, tad Jūsu antenatālā aprūpe būs atbilstoši Ministra Kabineta noteikumiem Nr.611.
Atsevišķos gadījumos, kas būs uzskaitīti tālāk, būs jāveic augļa ehokardiogrāfiju.
Pie patoloģijas būs nepieciešams multidisciplinārs (vairāku speciālistu) konsīlijs, papildus izmeklēšana.

Otrā trimestra ultrasonogrāfijas anatomijas skrīnings.

Šo skrīningu veic 20-21+6 grūtniecības nedēļās. US laikā veic augļa biometrijas noteikšanu (skatās, ka aug auglis), nosaka paredzamo augļa svaru, izvērtē augļa kustības, augļa ūdeņu daudzumu, un detalizētu anatomijas izvērtējumu. US laikā var apskatīt sekojošus orgānus un struktūras:

1. Galva,
2. Seja,
3. Kakls,
4. Mugurkauls,
5. Krūšu kurvis,
6. Sirds,
7. Vēders,
8. Rokas un kājas,
9. Placenta,
10. Nabas saite,
11. Dzimumorgāni,
12. Dzemdes kakls.

Jā ultrasonogrāfijas laikā neatrod nekādu patoloģiju, tad Jūsu antenatālā aprūpe būs atbilstoši Ministra Kabineta noteikumiem Nr.611.
Atsevišķos gadījumos, kas būs uzskaitīti tālāk, būs jāveic augļa ehokardiogrāfiju.
Pie patoloģijas būs nepieciešams multidisciplinārs (vairāku speciālistu) konsīlijs, papildus izmeklēšana.

Kādi papildus izmeklējumi būtu nepieciešami, ja skrīnings Jums parāda paāugstinātu risku uz augļa hromosomālām slimībām?

Augļa ehokardiogrāfija.
Augļa ehokardiogrāfiju veic 20-21+6 grūtniecības nedēļās, ja Jums ir kāds no šiem riska faktoriem:

Mātes faktori:

1. Jā Jums ģimenē ir iedzimta sirdskaite (ieskaitot pirmās pakāpes radus),
2. Jā Jums ir cukura diabēts, fenilketonūrija, u.c. vielmaiņas slimības,
3. Jā Jums ir autoimūnas slimības - sistēmas sarkanā vilkēde, reimatīdais artrīts, u.c.,
4. Jā Jūsu ģimenē iedzimtas un pārmantotas ģenētiskas slimības,
5. Jā šīs grūtniecības laikā Jums ir bijusi saskarsme ar teratogēna faktoriem (piemēram, ja Jūs lietojat sekojošus medikamentus - Retinoīdi, Fenitoīns, Karbamazepīns, Valproātskābe),
6. Jā šīs grūtniecības laikā lietoti nesteroīdie pretiekaisuma (Ibuprofēns, Aspirīns, Indomrtacīns, u.c.)
7. Jā grūtniecības laikā Jums tika pierādīta infekcijas slimība (Masaliņas, Parvovīruss B19, Coxackie vīruss u.c.)

Augļa faktori:

1. Jā ir aizdomas par augļa sirds patoloģiju rutīnas augļa ultrasonogrāfijas laikā,
2. Jā tika atrasta ekstrakardiāla vai hromosomāla augļa patoloģija,
3. Jā tika novērota persistējoši sirds ritma traucējumi,
4. Jā tiek konstatēta universāla augļa tūska,
5. Jā Jums ir monohoriāla daudzaugļu grūtniecība ar aizdomām par dvīņu transfūzijas sindromu,
6. Jā auglim ir palielināta ≥ 3.4 mm augļa skausta kroka.

Neinvazīvā prenatālā diagnostika – NIPT analīze.

Augļa DNS komponenti nonāk mātes asins un sastāda aptuveni 3-13% no visu ārpusšūnu brīvo DNS mātes asinīs. Šīs daudzums palielinās grūntiecībai progresējot un izzūd pēc dzemdībām. Brīvo ārpusšūnu DNS var tikt pielietots lai identificētu augļa dzimumu, augļa rēzus faktoru, atklāt pārmantotās slimības. Skrīningu var veikt sākot jau no 9.grūtnecības nedēļām līdz pat dzemdībām un piedāvā augstāko atklāšanas līmeni Dauna sindroma gadījumā. Testa trūkums ir dārdzība, tas nav iekļauts grūtnieču NVD programmā, valsts apmaksātā tarifa grozā. Tas nozīmē ka Jums būs jāapmaksā šīs tests no saviem līdzekļiem. Šī testa priekšrocība ir tajā, ka nav tie riski, kas ir saistīti ar invazīvām procedūrām. Jāatceras, ka NIPT analīze arī ir viena no skrīninga metodēm. Jā tests izrādās pozitīvs, ir jāveic diagnostiskā amniocentēze vai horija bārkstiņu biopsija.

Invazīvā prenatālā diagnostika.

1. Horija bārkstiņu biopsija – ir viena no invazīvām prenatālās diagnostikas procedūrām. Šīs procedūras laikā ņem mazu gabaliņu no placentas. Atkarībā no tā, kur atrodas placenta, pastāv divas pieejas – caur vēdera priekšējo sienu un caur maksts. Šo procedūru veic pirmā grūtniecības trimestra laikā no 10.līdz 13.,grūtniecības nedēļām.

Jā placenta atrodas dzemdes mugurējā sienā, tad izvēlās transvaginālu pieeju (caur maksts). Caur ginekoloģisku spoguli, ultrasonogrāfijas kontrolē, makstī ievieto gumijas kateteru un ejot caur dzemdes kakla kanālu ievieto dzemdē pie placentas. Otrs katetra gals ir piestiprināts šļircei, kurā ir negatīvais spiediens, pateicoties kuram tiek paņemtas horija bārkstiņas. Pēc tam, kad meteriāls ir dabūts, ārsts pārbauda, vai ir iegūtas pietiekoši daudz bārkstiņas un viss materiāls tiek nosūtīts tālākai izmeklēšanai.

Jā placenta atrodas pa priekšējo dzemdes sienu, tad pielieto transabdominālu pieeju, kad caur vēdera priekšējo sienu ar negatīvā spiediena palīdzību paņem nepieciešamu materiālu.

Attēls Nr.2. Horija bārkstiņu biopsijas tehnika.

2.Augļa ūdeņu analīze jeb amniocentēze – invazīvā procedūra, kuras laikā ņem augļa ūdeņus ģenētiskai izmeklēšanai. Procedūras laikā caur vēdera priekšējo sienu, ultrasonogrāfijas kontrolē, ievieto adatu amnija pūslī un atsūc 20-25 ml augļa ūdeņus. Augļa ūdeņi satur augļa šūnas, t.sk. DNS materiālu. Iegūto materiālu nosuta tālākai izmeklēšanai. Amniocentēzi veic no 16.līdz 20.grūtniecības nedēļām.

Attēls Nr.3. Amniocentēzes tehnika.

Kas Jums ir jāzina, pirms veikt invazīvo prenatālu procedūru?

Pirms procedūras veikšanas prenatālās diagnostikas ārsts eksperts izskaidros Jums, kāpēc tieši Jūsu gadījumā ir nepieciešana šāda veida procedūra, kā tā ir tehniski veicama, kādi ir iespējami procedūras sarežģījumi. Jums atbildēs uz visiem Jūs satraucošiem jautājumiem. Jums arī tiks iedota informētās piekrišanas vai atteikšanas veidlapa, kuru Jums būs jāpārraksta. Jūs varat arī atteikties no manipulācijas veikšanas, ja uzskatāt no par nepieciešamu.

Izmeklējumu rezultāti būs zināmi pēc 2 nedēļām un tiks paziņoti Jums personīgi.

Vai invazīvās prenatālās procedūras ir drošas?

Kopumā komplikāciju risks invazīvām prenatālām procedūrām ir zems. Visbīstamākā no tām ir spontāna grūtniecības pārtraukšanās, jeb spontāns aborts. Pēc amnipocentēzes šo komplikāciju novēro reti – 0.1-1.1% gadījumos, kas ir 1:1000-1:100 grūtniecēm. Pēc horija bārkstiņu biopsijas tas ir nedaudz biežāk novērojamas: no 1 līdz 1,5%.

Citi iespējami sarežģījumi ir:

• Rēzus imūnkonflikts. Tā komplikācija var Jūs skart, jā Jūms ir Rēzus pozitīvā asinsgrupa. Lai šī komplikācija nenotiktu, pēc procedūras veic Rēzus Imūnoglobulīna injekciju.
• Bieži novēro velkošās sāpes vēdera lejasdaļā. Šāda gadījumā Jūs varat lietot pretsāpju tabletes (piemēram Paracetamolu).
• Dzemdes tonizācija ir kā atbildes reakcija uz procedūru. Šajā gadījumā var palīdzēt magnija preparāti.
• Augļa orgānu bojājums, jaundzimušā ortopēdiskās patoloģijas – veidojās, ja procedūras laikā ar adatu traumē augli.
• Horioamnionīts, dzemdes iekaisums. Ļoti rets sarežģījums. Visas invazīvas procedūras veic sterilos apstākļos, iepriekš rūpīgi sagatavojot visus instrumentus.
• Priekšlaicīga membrānu ruptūra,
• Hemorāģija adatas ievietošanas vietā.

Jā Jums ir kāda no iepriekš minētām komplikācijām, lūdzu, sazināties ar Jūsu ginekologu vai ģimenes ārstu. Gadījumā jā parādās stipras sāpes vēderā, asiņošana no dzimumceļiem, vai augļa ūdeņu noplūšana, paaugstinātā ķermeņa temperatūra virs 38 grādiem, Jums ir jāvēršas pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības.

Pielikums Nr 2. Augsta riska grūtniecība nevēlamam iznākumam

Attiecas uz:

• klīnisko algoritmu “Hromosomālo patoloģiju un augļa anatomijas skrīnings 1. trimestrī (zema riska grūtniecība)”,
• klīnisko algoritmu “Hromosomālo patoloģiju un augļa anatomijas skrīnings 1. trimestrī (augsta riska grūtniecība)”,
• klīnisko algoritmu “Hromosomālo patoloģiju un augļa anatomijas skrīnings 2. trimestrī (zema riska grūtniecība)”,
• klīnisko algoritmu “Hromosomālo patoloģiju un augļa anatomijas skrīnings 2. trimestrī (augsta riska grūtniecība)”.
  Pirmajā antenatālās aprūpes vizītes laikā antenatālās aprūpes sniedzējs (ginekologs, vecmāte, ģimenes ārsts) izvērtē riska faktorus grūtniecības nevēlamam iznākumam.

Pamatojoties uz šiem riska faktoriem, grūtniece tiek iekļauta augsta vai zema riska grupā:

• Ja ir konstatēts vismaz viens riska faktors, grūtniece tiek iekļauta augsta riska grupā,
• Ja nav konstatēts neviens no riska faktoriem, grūntiece tiek iekļauta zema riska grupā. Grūtniecei, kas ir iekļauta zema riska grupā ir paredzama antenatālā aprūpe atbilstoši MK Noteikumiem Nr.611 (1.pielikums).

Nr.p.k.	Faktori
1.	sievietes vecums ≧ 35 gadi
2.	apgrūtināta ģenētiskā anamnēze (vienam vai abiem no vecākiem ir iedzimtas orgānu vai orgānu sistēmas anomālijas, gēnu vai hromosomālas slimības; vecākiem asins radniecība; ģimenē ir bērns ar iedzimtām attīstības anomālijām, neskaidru iemeslu dēļ ģimenē ir bijuši vairāk nekā 2 spontāni aborti, dzimuši nedzīvi bērni vai miruši agrīnā vecumā, u.c.)
3.	teratogēna riska grupa (medikamenti, kaitīgi ieradumi, kaitīgi vides faktori, infekcijas, viens vai abi vecāki saņēmuši jonizējošo starojumu, u.c.)
4.	preeklampsija anamnēzē
5.	grūtniecei hroniskas slimības (cukura diabē ts, hroniska arteriā la hipertensija, u.c.) vai autoimūnas slimības - sistēmas sarkanā vilkēde, reimatīdais artrīts, u.c.(pozitīvas Anti-Ro, Anti-La antivielas)
6.	anamnēzē IUAAA (intaruterīna augļa attīsības aizture)
7.	daudzaugļu grūtniecība
8.	rēzus negatīva grūtniece ar pozitīvu Anti-D antivielu titru (Anti-K, u.c.)
9.	grūtniecības laikā pierādīta vīrusa infekcijas slimība (TORCH, Parvovīruss B19, Coxackie vīruss, Masalas, Masaliņas u.c.)
10.	ģimenē iedzimta sirdskaite (ieskaitot pirmās pakāpes radus)

Pielikums Nr 3. Augsta riska grūtniecība iedzimtai augļa sirdskaitei

Attiecas uz:

• klīnisko ceļu “Augļa hromosomālās patoloģijas skrīnings I trimestrī”,
• klīnisko ceļu “Augļa hromosomālās patoloģijas skrīnings II trimestrī”,
• klīnisko ceļu “Augļa anatomijas US skrīnings I trimestrī”,
• klīnisko ceļu “Augļa anatomijas US skrīnings II trimestrī”.

Nr.p.k.	Mātes faktori
1.	ģimenē iedzimta sirdskaite (ieskaitot pirmās pakāpes radus)
2.	grūtniecei cukura diabēts, fenilketonūrija, u.c. vielmaiņas slimības.
3.	grūtniecei autoimūnas slimības - sistēmas sarkanā vilkēde, reimatīdais artrīts, u.c.(pozitīvas Anti-Ro, Anti-La antivielas)
4.	ģimenē iedzimtas un pārmantotas ģenētiskas slimības
5.	teratogēna riska grupa (medikamenti - Retinoīdi, Fenitoīns, Karbamazepīns, Valproātskābe u.c.)
6.	grūtniecības laikā lietoti prostaglandīnu sintēzes inhibitori jeb nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (Ibuprofēns, Indomrtacīns, u.c.)
7.	grūtniecības laikā pierādīta vīrusa infekcijas slimība (TORCH, Parvovīruss B19, Coxackie vīruss, Masalas, Masaliņas u.c.)

Nr.p.k.	Augļa faktori
1.	aizdomas par augļa sirds patoloģiju rutīnas augļa ultrasonogrāfijas laikā
2.	ekstrakardiāla vai hromosomāla augļa patoloģija
3.	persistējoša augļa aritmija, bradikardija vai persistējoša tahikardija
4.	universāla augļa tūska
5.	monohoriāla daudzaugļu grūtniecība ar aizdomām par dvīņu transfūzijas sindromu
6.	palielināta ≥ 2.4 mm augļa skausta kroka

Pielikums Nr.6 Indikācijas augļa magnētiskās rezonanses izmeklēšanai

Attiecas uz:

• klīnisko ceļu “Augļa hromosomālās patoloģijas skrīnings II trimestrī”,
• klīnisko ceļu “Augļa anatomijas US skrīnings II trimestrī”.

Augļa MRI ir papildus metode prenatālajā diagnostikā, kas tiek piemērota gadījumos, kad nav iespējams auglim precizēt diagnozi pēc eksperta līmeņa ultrasonogrāfijas speciālista izmeklējuma:

Nr.p.k.	Mātes faktori
1.	Pārmantota ģenētiska slimība (saistīta ar iedzimtu CNS struktūras anomāliju).
2.	Akūtas mātes slimības - metabola koma, kardiopulmonāla nepietiekamība, akūta infekcija, trauma, augsts antikoagulantu līmenis, u.c.
3.	Hroniskas slimības paasinājums, kas var ietekmēt augļa stāvokli.
4.	Ultrasonogrāfiski apgŗūtināta augļa izmeklēšana - paaugstināts svars, vēdera priekšējās sienas rētas, izteikta mazūdeņainība, u.c.

Nr.p.k.	Augļa faktori
1.	Neskaidras galvas smadzeņu, muguras smadzeņu, to apvalku anomālijas.
2.	Neskaidras izcelsmes ventrikulomegālija, cistas ar smadzeņu kompresiju.
3.	Iegūtas smadzeņu patoloģijas - akūtas isēmijas, hemorāģijas, to komplikācijas - aqueductus stenoze ar hidrocefāliju, intrauterīnas infekcijas (TORCH, Parvovīruss B19, Coxackie vīruss, Masalas, Masaliņas u.c.) )
4.	Kakls: patoloģiski veidojumi ar iespējamu ietekmi uz traheju, barības vadu.
5.	Krūšu kurvis: neskaidras intrapulmonālas anomālijas.
6.	Tievās un resnās zarnas: neskaidri veidojumi vēdera dobumā.
7.	Uroģenitālā sistēma: neskaidri veidojumi.
8.	Jebkuras lokalizācijas cistas un audzēji.
9.	Kompleksas patoloģijas - dvīņu transfūzijas sindroms, ekstrafetāli veidojumi, u.c.

Saistītie dokumenti:

• Klīniskais algoritms. Hromosomālo patoloģiju un augļa anatomijas skrīnings 2. trimestrī (zema riska grūtniecība)
• Klīniskais algoritms. Hromosomālo patoloģiju un augļa anatomijas skrīnings 2. trimestrī (augsta riska grūtniecība)
• pielikums Nr 2. Augsta riska grūtniecība nevēlamam iznākumam.
• pielikums Nr 3. Augsta riska grūtniecība iedzimtai augļa sirdskaitei.
• Klīniskais ceļš. Augļa anatomijas US skrīnings II trimestrī.