Kvalitātes indikatori: Stabilas koronāro artēriju slimības novērtēšana un ārstēšana
kvalitātes indikators
|
Pēdējās izmaiņas: 06.05.2024
Autori
1. Lipīdu līmenis pacientiem ar stabilu KAS
Autors kardiologs prof. Gustavs Latkovskis un darba grupa kardiologa prof. Andreja Ērgļa un kardiologa prof. Kārļa Trušinska vadībā: kardioloģe Silvija Hansone; kardioloģe Iveta Mintāle; ārsts Vilnis Dzērve; ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, neatliekamās medicīnas ārste Sarmīte Villere, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere
Zems apolipoproteīnu B (ApoB) saturošo lipoproteīnu līmenis ir svarīgākais faktors, kas aizkavē aterosklerozes progresēšanu pacientiem ar stabilu KAS. Pacientiem ar diagnosticētu KAS starptautiskās vadlīnijas iesaka sasniegt zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) mērķi vismaz <1,8 mmol/l un pazeminājumu vismaz par 50% (ja sākotnējais ZBLH ir 1,8-3,5 mmol/l), kas ir primārais terapijas mērķis, kā arī sekundāros mērķus – ne-augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ne-ABLH) līmeni <2,6 mmol/l un ApoB < 80 mg/dl. Kā indikators tiek izvēlēts tikai ZBLH līmenis <1,8 mmol/l, jo tas ir vienkārši izmērāms un rutīnā plaši lietots rādītājs.
- Indikatora avots
Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami pacientu dati, kas dokumentēti ambulatorās elektroniskās datu uzglabāšanas sistēmās vai medicīnas dokumentācijā papīra formātā (medicīnas karte). Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas KAS diagnozei, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem. - Indikatora aprēķināšanas metode
Pacientu medicīniskajās dokumentācijās tiks pārbaudīts jaunākais dokumentētais ZBLH līmenis pacientiem ar stabilu KAS konkrētajā gadā. Pacientu, kuriem ZBLH ir <1,8 mmol/l, skaits tiks dalīts ar kopējo stabilas KAS pacientu skaitu konkrētajā gadā. Iegūtais pacientu ar sasniegtu ZBLH mērķi īpatsvars tiks izteikts procentos.
- Jo lielāks pacientu īpatsvars sasniedz ZBLH <1,8 mmol/l, jo zemāks ir kardiovaskulāro notikumu risks stabilas KAS pacientu grupā. Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja ZBLH mērķi sasniegušo pacientu skaits ir vismaz 80%.
- Indikatora kontrole Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.
| Lipīdu līmenis pacientiem ar stabilu KAS | |
|---|---|
| Definīcija | Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis vismaz <1,8 mmol/l. |
| Rādītāja klasifikācija | Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte. |
| Datu avots | Pacientu dati, kas dokumentēti ambulatorās elektroniskās datu uzglabāšanas sistēmās vai medicīnas dokumentācijā papīra formātā (medicīnas karte). |
| Aprēķins | Pacientu, kuriem ZBLH ir <1,8 mmol/l, īpatsvars % no kopējā pacientu skaita ar stabilu KAS konkrētā gadā. |
| Skaitītājs | Pacientu skaits ar ZBLH ir <1,8 mmol/l konkrētā gadā. |
| Saucējs | Kopējais pacientu skaits ar diagnosticētu stabilu KAS konkrētā gadā. |
| Iekļaušanas kritēriji | Visi pacienti ar stabilu KAS: (kodi: I20.1, I20.8, I20.9?; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9) |
| I20.1 - Stenokardija ar pierādītu koronāro asinsvadu spazmu | |
| I20.8 - Citas stenokardijas formas | |
| I20.9 - Neprecizēta stenokardija | |
| I25.0 - Aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība, ja tā nosaukta šādi | |
| I25.1 - Aterosklerotiska kardiopātija | |
| I25.2 - Vecs miokarda infarkts | |
| I25.3 - Sirds aneirisma | |
| I25.5 - Išēmiska kardiomiopātija | |
| I25.6 - Asimptomātiska (bezsimptomu) miokarda išēmija | |
| I25.8 - Citas hroniskas sirds išēmiskās slimības formas | |
| I25.9 - Neprecizēta hroniska sirds išēmiskā slimība | |
| Mērķa populācija | Pacienti ar diagnosticētu stabilu KAS [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.9] konkrētā gadā. |
| Rādītāja aptvere | Pacienti ar stabilu KAS visā Latvijā. |
| Datu apkopošanas biežums | Reizi gadā |
| Datu pilnīgums | Visa valsts |
| Interpretācija | Jo lielāks pacientu īpatsvars sasniedz ZBLH <1,8 mmol/l, jo zemāks ir kardiovaskulāro notikumu risks stabilas KAS pacientu grupā. Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja ZBLH mērķi sasniegušo pacientu skaits ir vismaz 80%. |
2.Stabilas koronāro artēriju slimību pacientu dzīves kvalitātes novērtējums
Autore kardioloģe Silvija Hansone un darba grupa kardiologa prof.Andreja Ērgļa un kardiologa prof.Kārļa Trušinska vadībā: kardiologs prof. Gustavs Latkovskis; kardioloģe Iveta Mintāle; ārsts Vilnis Dzērve; ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, neatliekamās medicīnas ārste Sarmīte Villere, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere
| SKAS pacientu dzīves kvalitātes novērtējums | |
|---|---|
| Definīcija | Pasaules Veselības Organizācija (PVO) dzīves kvalitāti definē kā indivīda dzīves pozīcijas uztveri kultūras un vērtību sistēmas kontekstā, saistībā ar indivīda standartiem, mērķiem, cerībām un bažām. Tas ir plašs jēdziens, ko ietekmē personas fiziskā veselība, psiholoģiskais stāvoklis, personīgā pārliecība, sociālās un vides attiecības. |
| Rādītāja klasifikācija | Pacienta dzīves kvalitātes pašvērtējums labs, vidējs vai slikts |
| Datu avots | Pacientu aptaujas anketes∗, kas dokumentētas medicīnas dokumentācijā papīra formātā (medicīnas karte) un/ vai ambulatorās elektroniskās datu uzglabāšanas sistēmās. |
| Aprēķins∗∗∗ | Pacientu, kuri savu dzīves kvalitāte vērtē kā labu vai vidēju,∗∗ īpatsvars % no kopējā intervēto pacientu skaita ar stabilu KAS konkrētā gadā. |
| Skaitītājs | Pacientu skaits, kuri savu dzīves kvalitāti vērtē kā labu vai vidēju∗∗ konkrētā gadā. |
| Saucējs | Intervētie pacienti ar diagnosticētu stabilu KAS konkrētā gadā. |
| Iekļaušanas kritēriji | Visi pacienti ar SKAS. Kodi: I20.1, I20.8, I20.9?; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9 |
| Mērķa populācija | Pacienti ar diagnosticētu SKAS. Kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.9 konkrētā gadā. |
| Rādītāja aptvere | Latvija |
| Datu apkopošanas biežums | Reizi gadā |
| Datu pilnīgums | Visa valsts |
∗SKAS pacientu dzīves kvalitātes novērtējumam var izmantot aptaujas anketu. Vispāratzīta pasaulē ir Sietlas koronāro artēriju slimības (KAS) pacientu aptauja, angl.“ The Seattle Angina Questionnaire” (SAQ). Tā ir specifiska un augsti jūtīga aptauja KAS pacientu dzīves kvalitātes novērtēšanai. Pilnā apjomā ar 19 vienībām SAQ ikdienas rutīnā ir grūti izmantot tās garuma dēļ, tādēļ tiek piedāvāts saīsināts variants SAQ- 7.
Sietlas koronāro artēriju slimības pacientu aptauja
- Fizisko aktivitāšu ierobežojums koronāra sāpju dēļ pēdējo 4 nedēļu laikā
| Aktivitāte | Ļoti ierobežota | Diezgan daudz ierobežota | Mēreni ierobežota | Viegli ierobežota | Nav ierobežota | Ierobežota citu iemeslu dēļ |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Staigāšana iekštelpās un/vai pa līdzenumu | ||||||
| Pārtikas preču iegāde, nešana, mājas uzkopšana (putekļsūcēja izmantošana), dārza darbi | ||||||
| Smagu objektu pacelšana, grūšana (mēbeles) vai bērna pacelšana |
- Cik reižu pēdējo 4 nedēļu laikā bijušas koronāra rakstura sāpes?
| 4 un vairāk reizes dienā | 1-3 reizes dienā | 3 un vairāk reizes nedēļā, bet ne katru dienu | 1-2 reizes nedēļā | Retāk kā 1 reizi nedēļā | Nav bijušas pēdējo 4 nedēļu laikā |
|---|---|---|---|---|---|
- Cik reižu pēdējo 4 nedēļu laikā esiet lietojis nitroglicerīnu koronāru sāpju dēļ?
| 4 un vairāk reizes dienā | 1-3 reizes dienā | 3 un vairāk reizes nedēļā, bet ne katru dienu | 1-2 reizes nedēļā | Retāk kā 1 reizi nedēļā | Nav bijušas pēdējo 4 nedēļu laikā |
|---|---|---|---|---|---|
- Cik izteikti pēdējo 4 nedēļu laikā koronāra rakstura sāpēs ierobežojušas Jūsu dzīves kvalitāti?
| Ļoti ierobežoja | Diezgan daudz ierobežoja | Mēreni ierobežoja | Viegli ierobežoja | Netika ierobežota |
|---|---|---|---|---|
- Ko Jūs domājiet par to, ja visu mūžu Jums būtu jāpavada ar koronāra rakstura sāpēm?
| Nebūtu apmierināts/a | Pārsvarā būtu neapmierināts/a | Nedaudz neapmierināts/a | Pārsvarā apmierināts/a | Pilnībā apmierināts/a |
|---|---|---|---|---|
∗∗1.- 3. jautājumiem iespējamas 6 atbildes, bet 4.- 5. jautājumiem ir 5 atbilžu varianti. Kopsavilkumā visu jautājumu atbildes un novērtēto dzīves kvalitāti iedala 3 pakāpēs:
- Laba dzīves kvalitāte
- Vidēja dzīves kvalitāte
- Slikta dzīves kvalitāte
∗∗∗ Indikatora aprēķināšanas metode
Vērtē pacientu ar SKAS aptaujas anketu konkrētajā gadā. Pacientu skaits (PS), kuri savu dzīves kvalitāti vērtē kā labu vai vidēju, tiks dalīts ar intervēto pacientu skaitu konkrētajā gadā. PS īpatsvars tiek izteikts procentos.
Indikatora interpretācija
Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja PS ir vismaz 60%.
Indikatora kontrole
Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot iepriekšminēto medicīnisko dokumentāciju.
3. Antitrombotiskā terapija pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību
Autors kardiologs prof.Kārlis Trušinskis un darba grupa kardiologa prof.Andreja Ērgļa un kardiologa prof.Kārļa Trušinska vadībā: kardioloģe Silvija Hansone; kardiologs prof. Gustavs Latkovskis; kardioloģe Iveta Mintāle; ārsts Vilnis Dzērve; ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, neatliekamās medicīnas ārste Sarmīte Villere, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere
| Antitrombotiskā terapija pacientiem ar stabilu KAS | |
|---|---|
| Datu avots | Nacionālā veselības dienesta datu bāze |
| Aprēķins | Stabilas KAS pacientu skaits ar optimālu antitrombotisko terapiju (Optimāla antiagregantu terapija)/ kopējais pacientu skaits ar stabilu KAS, izteikts procentos |
| Skaitītājs | Kopējais pacientu skaits ar diagnosticētu stabilu KAS [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9], kas ikdienā lieto optimālu antitrombotisko terapiju (Optimāla antiagregantu terapija) konkrētā gadā |
| Saucējs | Kopējais pacientu skaits ar diagnosticētu stabilu KAS [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9] konkrētā gadā |
| Interpretācija | Indikators atspoguļo pacientu ar stabilu KAS īpatsvaru, kas konkrētā gadā saņem atbilstošu antitrombotisko terapiju |
| Kontrole | Reizi gadā |
Aspirīns. 75-150 mg/dienā indicēts visiem stabilas KAS pacientiem sekundārai kardiovaskulāro notikumu profilaksei.
P2Y12 inhibitors klopidogrels. 75 mg/dienā monoterapijā indicēts pacientiem, kam aspirīns in kontrindicēts vai to nepanes.
Aspirīna un P2Y12 inhibitora kombinācija. stabilas KAS pacientiem indicēta 6-12 mēnešus pēc plānveida PKI. Aspirīns un tikagrelors 60mg x2 izmantojams pacientiem ar augstu išēmisko notikumu risku (vecums virs 50 gadiem un vismaz viens no sekojošajiem: vecums virs 65 gadiem; pavadošs, medikamentozi ārstēts cukura diabēts; iepriekš pārciests akūts miokarda infarkts; koronārā ateroskleroze vairākos asinsvados; hroniska nieru slimība, GFĀ <60 ml.min/1.73m2) un bez pierādītām asiņošanas komplikācijām laika posmā līdz trīs gadiem pēc pārciesta miokarda infarkta.
Aspirīna un Xa faktora inhibitora rivaroksabāna kombinācija. Aspirīns 100 mg vienreiz dienā un rivaroksabāns 2.5 mg divreiz dienā indicēts augsta riska un polivaskulāras aterosklerozes (koronāra sirds slimība un ekstremitāšu artēriju slimība un/vai smadzeņu un/vai brahiocefālo asinsvadu ateroskleroze un/vai citas lokalizācijas asinsvadu ateroskleroze) pacientiem ar stabilu KAS.
4. Kardiovaskulāras mirstības biežums akūta koronāra sindroma dēļ pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību (KAS)
Autors kardiologs prof. Gustavs Latkovskis un darba grupa kardiologa prof. Andreja Ērgļa un kardiologa prof. Kārļa Trušinska vadībā: kardioloģe Silvija Hansone; kardioloģe Iveta Mintāle; ārsts Vilnis Dzērve; ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, neatliekamās medicīnas ārste Sarmīte Villere, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere
Pamatojums: pacientu ar stabilu KAS aprūpes mērķis, papildus dzīves kvalitātes uzlabošanai, ir samazināt dzīvībai potenciāli bīstamas komplikācijas – akūta koronāra sindroma (AKS) – risku. Akūta koronāra sindroma izpausmes ir miokarda infarkts ar vai bez ST segmenta elevācijām un nestabila stenokardija, kas ir saistīta ar augstu nāves risku. Lai gan mortalitāti AKS pacientiem būtiski ietekmē vairāki faktori (nesavlaicīga pacienta griešanās pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, aprūpes kvalitāte prehospitālā un hospitālā etapā), fatālu AKS gadījumu risku stabilas KAS pacientiem var būtiski ietekmēt ar šo pacientu kvalitatīvas aprūpes pasākumiem (ieskaitot medikamentozu terapiju, revaskularizāciju, sekundāro prevenciju u.c.). Nāves riska samazināšana ir būtisks stabilas koronāro artēriju slimības (KAS) pacientu aprūpes mērķis.
- Indikatora avots
Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami NVD un/vai SPKC dati par fatāliem AKS gadījumiem visā valstī, kas atbilst AKS SSK-10 diagnožu kodiem. Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas KAS diagnozei, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem, tiks atlasīti NVD/SPKC elektroniskajās datubāzēs. - Indikatora aprēķināšanas metode
Pacientu, kas ir miruši no AKS konkrētajā gadā, gadījumu skaits tiks dalīts ar kopējo stabilas KAS pacientu skaitu ar reģistrētu stabilas KAS diagnozi, kas ir bijuši dzīvi pēdējo piecu gadu laikā (ieskaitot konkrēto gadu). Iegūtais pacientu ar AKS īpatsvars tiks izteikts procentos.
- Indikatora interpretācija
Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja konkrētā gadā fatālo AKS gadījumu īpatsvars no visiem stabilas KAS pacientiem, kas reģistrēti pēdējo 5 gadu laikā, samazinās par 0,5 procentiem gadā relatīvā izteiksmē pret iepriekšējo laika periodu. - Indikatora kontrole
Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.
| Kardiovaskulāras mirstības biežums akūta koronāra sindroma dēļ pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību (KAS) | |
|---|---|
| Definīcija | Akūts koronārs sindroms (AKS) – miokarda infarkts un nestabila stenokardija - ir dzīvībai potenciāli bīstamas koronāras sirds slimības komplikācijas. Fatālu AKS gadījumu risku stabilas KAS pacientiem var būtiski ietekmēt ar šo pacientu kvalitatīvas aprūpes pasākumiem. |
| Rādītāja klasifikācija | Efektivitāte |
| Datu avots | Administratīvi iegūtie dati no Nacionālā Veselības dienesta un/vai Slimību profilakses un kontroles centra datubāzēm. |
| Aprēķins | Pacientu skaita, kas ir miruši no akūta koronāra sindroma (miokarda infarkts [kodi I21.0-I21.4] vai nestabila stenokardija [kods I20.0]), konkrētajā gadā īpatsvars procentos no kopējā pacientu skaita ar reģistrētu stabilas KAS diagnozi, kas ir bijuši dzīvi pēdējo piecu gadu laikā (ieskaitot konkrēto gadu). |
| Skaitītājs | Pacientu skaits, kas ir miruši no akūta koronāra sindroma (miokarda infarkts [kodi I21.0-I21.4] vai nestabila stenokardija [kods I20.0]) konkrētā gadā. |
| Saucējs | Kopējais pacientu skaits ar zināmu stabilas KAS diagnozi [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9], kas ir bijuši dzīvi pēdējo 5 gadu periodā (ieskaitot konkrēto gadu). |
| Iekļaušanas kritēriji | Pacienti ar miokarda infarktu vai nestabilu stenokardiju pēc SSK-10 klasifikatora: |
| I21.0 - akūts transmurāls priekšējās sienas miokarda infarkts | |
| I21.1 - akūts transmurāls apakšējās sienas miokarda infarkts | |
| I21.2 - akūts transmurāls citas lokalizācijas miokarda infarkts | |
| I21.3 - akūts transmurāls neprecizētas lokalizācijas miokarda infarkts | |
| I21.4 - miokarda infarkts bez ST pacēluma | |
| I20.0 - nestabila stenokardija | |
| Mērķa populācija | Pacienti ar stabilas KAS diagnozi [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9] iepriekšējā 5 gadu periodā. |
| Rādītāja aptvere | Latvija |
| Datu apkopošanas biežums | Reizi gadā |
| Datu pilnīgums | Visa valsts |
5. Hospitalizāciju biežums akūta koronāra sindroma dēļ pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību (KAS)
Autore kardioloģe Silvija Hansone un daba grupa kardiologa prof.Andreja Ērgļa un kardiologa prof.Kārļa Trušinska vadībā: kardiologs prof.Gustavs Latkovskis; kardioloģe Iveta Mintāle; ārsts Vilnis Dzērve; ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, neatliekamās medicīnas ārste Sarmīte Villere, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere
Pamatojums: pacientu ar stabilu KAS aprūpes mērķis, papildus dzīves kvalitātes uzlabošanai, ir samazināt dzīvībai potenciāli bīstamas komplikācijas – akūta koronāra sindroma (AKS) – risku. Akūta koronāra sindroma izpausmes ir miokarda infarkts ar vai bez ST segmenta elevācijām un nestabila stenokardija.
- Indikatora avots
Kvalitātes indikatora izvērtēšanai izmantojami NVD dati par hospitalizētajiem AKS gadījumiem visā valstī, kas atbilst AKS SSK-10 diagnožu kodiem.
Indikators tiks izvērtēts pacientiem, kuru klīniskās diagnozes kodi atbildīs stabilas KAS diagnozei, balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem, tiks atlasīti NVD elektroniskajās datubāzēs. - Indikatora aprēķināšanas metode
Pacientu, kuriem stacionārā ir diagnosticēts AKS konkrētajā gadā, gadījumu skaits tiks dalīts ar kopējo stabilas KAS pacientu skaitu ar reģistrētu stabilas KAS diagnozi, kas ir bijuši dzīvi pēdējo piecu gadu laikā (ieskaitot konkrēto gadu). Iegūtais pacientu ar AKS īpatsvars tiks izteikts procentos.
- Indikatora interpretācija
Kvalitātes indikators uzskatāms par izpildītu, ja konkrētā gadā hospitalizēto AKS gadījumu īpatsvars no visiem stabilas KAS pacientiem, kas reģistrēti pēdējo 5 gadu laikā, samazinās par 1 procentu gadā relatīvā izteiksmē pret iepriekšējo laika periodu. - Indikatora kontrole
Kvalitātes indikatora izvērtēšana veicama reizi gadā, izvērtējot visus valsts datus.
| Hospitalizāciju biežums akūta koronāra sindroma dēļ | |
|---|---|
| Definīcija | Akūts koronārs sindroms (AKS) – miokarda infarkts un nestabila stenokardija - ir dzīvībai potenciāli bīstamas koronāras sirds slimības komplikācijas. To riska samazināšana ir būtisks stabilas koronāro artēriju slimības (KAS) pacientu aprūpes mērķis. |
| Rādītāja klasifikācija | Efektivitāte |
| Datu avots | Administratīvi iegūtie dati no Nacionālā Veselības dienesta datubāzēm. |
| Aprēķins | Pacientu skaita, kas ir hospitalizēti ar akūtu koronāru sindromu (miokarda infarktu [kodi I21.0-I21.4] vai nestabilu stenokardiju [kods I20.0], konkrētajā gadā īpatsvars procentos no kopējā pacientu skaita ar reģistrētu stabilas KAS diagnozi, kas ir bijuši dzīvi pēdējo piecu gadu laikā (ieskaitot konkrēto gadu). |
| Skaitītājs | Pacientu skaits, kas hospitalizēti ar akūtu koronāru sindromu (miokarda infarktu [kodi I21.0-I21.4] vai nestabilu stenokardiju [kods I20.0] konkrētā gadā. |
| Saucējs | Kopējais pacientu skaits ar zināmu stabilas KAS diagnozi [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9], kas ir bijuši dzīvi pēdējo 5 gadu periodā (ieskaitot konkrēto gadu). |
| Iekļaušanas kritēriji | Pacienti ar miokarda infarktu vai nestabilu stenokardiju pēc SSK-10 klasifikatora: |
| I21.0 - akūts transmurāls priekšējās sienas miokarda infarkts | |
| I21.1 - akūts transmurāls apakšējās sienas miokarda infarkts | |
| I21.2 - akūts transmurāls citas lokalizācijas miokarda infarkts | |
| I21.3 - akūts transmurāls neprecizētas lokalizācijas miokarda infarkts | |
| I21.4 - miokarda infarkts bez ST pacēluma | |
| I20.0 - nestabila stenokardija | |
| Mērķa populācija | Pacienti ar stabilas KAS diagnozi [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9] iepriekšējā 5 gadu periodā. |
| Rādītāja aptvere | Latvija |
| Datu apkopošanas biežums | Reizi gadā |
| Datu pilnīgums | Visa valsts |
6. Asinsspiediena kontrole stabilas koronāro artēriju slimību pacientiem
Autore kardioloģe Iveta Mintāle un darba grupa kardiologa prof.Andreja Ērgļa un kardiologa prof.Kārļa Trušinska vadībā: kardioloģe Silvija Hansone; kardiologs prof. Gustavs Latkovskis; ārsts Vilnis Dzērve; ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, neatliekamās medicīnas ārste Sarmīte Villere, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere
SISTOLISKĀ AT MĒRĶI ATSEVISĶĀM HIPERTENZIJAS PACIENTU GRUPĀM “MĀJAS” MĒRĪJUMOS
| Asinsspiediena kontrole stabilas KAS pacientiem | |
|---|---|
| Definīcija | Asinsspiediena mērķis – zem 130/80 mmHgst |
| Rādītāja klasifikācija | Uz personu vērsta aprūpe, efektivitāte. |
| Datu avots | Pacientu dati, kas dokumentēti ambulatorās elektroniskās datu uzglabāšanas sistēmās vai medicīnas dokumentācijā papīra formātā (medicīnas karte). |
| Aprēķins | Pacientu, kuriem, asinsspiediens ir zem 130/80 mmHgst īpatsvars % no kopējā pacientu skaita ar arteriālas hipertensijas diagnozi gadā. |
| Skaitītājs | Pacientu skaits ar asinsspiedienu ārsta kabinetā zem 130/80 mmHgst |
| Saucējs | Kopējais pacientu skaits ar diagnozi Arteriālā hipertensija. |
| Iekļaušanas kritēriji | Visi pacienti ar Arteriālu hipertenziju (kodi: I10, I11, I11.0, I11.9, I12, I12.0, I12.9, I13, I13.0, I13.1, I13.2, I13.9): |
| I10 - Esenciāla (primāra) hipertenzija | |
| I11.0 - Hipertensīva sirds slimība ar (sastrēguma) sirds mazspēju | |
| I11.9 - Hipertensīva kardiopātija bez (sastrēguma) sirds mazspējas | |
| I12 - Hipertensīva nefropātija | |
| I12.0 - Hipertensīva nefropātija ar nieru mazspēju | |
| I13 - Hipertensīva kardionefropātija | |
| I13.0 - Hipertensīva sirds slimība un nefropātija ar (sastrēguma) sirds mazspēju | |
| I13.1 - Hipertensīva sirds slimība un nefropātija ar nieru mazspēju | |
| I13.2 - Hipertensīva sirds slimība un nefropātija ar(sastrēguma) sirds un nieru mazspēju | |
| I13.9 - Neprecizēta Hipertensīva sirds slimība un nefropātija | |
| Mērķa populācija | Pacienti ar diagnosticētu Arteriālu hipertensiju (kodi: I10, I11, I11.0, I11.9, I12, I12.0, I12.9, I13, I13.0, I13.1, I13.2, I13.9] |
| Rādītāja aptvere | Latvija |
| Datu apkopošanas biežums | Reizi gadā |
| Datu pilnīgums | Visa valsts |
| Kontrole | Reizi gadā |
| Interpretācija | Kontrolēts asinsspiediens līdz 50% pacientiem |
7.Kardiovaskulāro prognozi uzlabojošas terapijas īpatsvars glikēmijas kontroles nodrošināšanā stabilas koronāro artēriju slimību pacientiem
Autors kardiologs prof. Kārlis Trušinskis un darba grupa kardiologa prof. Andreja Ērgļa vadībā: kardioloģe Silvija Hansone; kardiologs prof. Gustavs Latkovskis; kardioloģe Iveta Mintāle; ārsts Vilnis Dzērve; ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, neatliekamās medicīnas ārste Sarmīte Villere, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ilze Hāznere
| Rādītājs | Paskaidrojums |
|---|---|
| Aprēķins | Stabilas KAS pacientu skaits ar 2.tipa cukura diabētu, kas lieto glikozes līmeni pazeminošos medikamentus ar pierādītu kardiovaskulāro drošību∗/ kopējais pacientu skaits ar stabilu KAS un 2.tipa cukura diabētu, izteikts procentos |
| Skaitītājs | Kopējais pacientu skaits ar diagnosticētu stabilu KAS [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9] un 2.tipa cukura diabētu [kods E11], kas ikdienā lieto glikozes līmeni pazeminošos medikamentus ar pierādītu kardiovaskulāro drošību konkrētā gadā |
| Saucējs | Kopējais pacientu skaits ar diagnosticētu stabilu KAS [kodi: I20.1, I20.8, I20.9; I25.0-I25.3, I25.5-I25.9] un 2.tipa cukura diabētu [kods: E11] konkrētā gadā |
| Interpretācija | Indikators atspoguļo stabilas KAS ar 2.tipa cukura diabētu pacientu īpatsvaru, kas konkrētā gadā saņem kardiovaskulāro prognozi uzlabojošu glikēmijas līmeni pazeminošu medikamentozo terapiju |
| Kontrole | Reizi gadā |
∗Glikozes līmeni mazinošie medikamenti ar pierādītu kardiovaskulāro drošību un kopējo mirstību mazinošām īpašībām:
Pirmās rindas medikaments - Metformīns
Otrās rindas medikamenti:
GLP-1 receptoru agonists Liraglutīds, Semaglutīds
SGLT-2 inhibitors Empagliflozīns, Kanagliflozīns, Dapagliflozīns
Mērķa glikēmija ļoti augsta kardiovaskulārā riska pacientiem - HbA1c<7%