Bakteriāla sepse grūtniecības laikā
klīniskais ceļš | Pēdējās izmaiņas: 07.04.2025

Autori

Prof. Dace Rezeberga
Prof. Ludmila Vīksna

Klīniskā ceļa shēma

flowchart
1(1.Problēmas aktualitāte)
2(2.Risku modificējoši
faktori)
3("4.Agrīna diagnostika stacionārā – Agrīnas
trauksmes skala dzemdniecībā (ATSD)")
4("`**Grūtniece ar aizdomām par sepsi**`")
1 & 2 & 3-->4
subgraph I
5(6.Sistēmiskas bakteriālas
infekcijas izpausmes)
6(3.Riska faktori)
7(5.Rīcība pirms
slimnīcas etapā)
8(8.Sepses definīcija un diagnostiskie kritēriji)
end
6 & 7-->5
4-->5
5-->8
9("qSOFA ≥2, rekapilarizācijas laiks > 2 sek
(Laktāts ≥ 4 mmol/L)")
10("qSOFA < 2, stabili vitālie rādītāji, rekapilarizācijas laiks < 2 sek
(Laktāts > 2 < 4 mmol/L)")
8-->9 & 10
11(Augsta sepses iespēja)
12(ITN Pastāvīga monitorēšana
Multidisciplināra aprūpe)
9-->11
11-->12
13(Sepse var attīstīties)
14(IT palātā, ATSD rādītāji ik 15 minūtes
Multidisciplināra aprūpe)
10-->13
13-->14
15(Tuvākajā Perinatālās aprūpes 
centrā daudzprofila slimnīcā)
11-->15
15-->13
16(Sazināties ar SMC ginekologu/anesteziologu, 
lai lemtu par tālāko taktiku)
15-->16
subgraph II [Darbības, kas jāveic pirmo 3 stundu laikā]
17(Darbības, kas jāveic 
pirmo 3 stundu laikā:
9.Noteikt laktāta līmeni)
18(10.Paņemt bakterioloģiskos izmeklējumus)
19(13.Iespējamie
sepses avoti, taktika)
20(11.a Veikt laboratoriskos
izmeklējumus sepses diagnostikai)
21("11.b Nekrotizējošā
fasciīta laboratoriskā
diagnostika (LRINEC)")
22(12.Uzsākt antibakteriālo terapiju)
23(16.Uzsākt infūzu terapiju)
24(14.Iespējamie izsaucēji)
25(15.Antibakteriālo
līdzekļu izvēle)
end
12 & 14-->II
17-->18
18-->19 & 20
20-->21 & 22
22-->23
19-->24
24-->25
22-->25
subgraph III [Darbības, kas jāveic pirmo 6 stundu laikā]
26(Darbības, kas jāveic pirmo 
6 stundu laikā:

17.Vazopresoru terapija)
27(18.Infekcijas avota likvidēšana)
end
23-->26
26-->27
28(19.Terapijas efektivitātes un vispārējā 
stāvokļa izvērtēšana dinamikā)
29(20.Dzemdētāja ar drudzi)
30(21.Pēc dzemdībām)
31(22.Informācija pacientei –
Infekcijas grūtniecības laikā)
27-->28
28~~~29 & 31
29-->30
32(7.Ar infekciju grūtniecības laikā
saistītie riski un sarežģījumi)
5-->32
click 1 "#1-problemas-aktualitate"
click 2 "#2-risku-modificejosi-faktori"
click 3 "#4-agrina-diagnostika-stacionara-agrinas-trauksmes-skala-dzemdnieciba-atsd"
click 5 "#6-sistemiskas-bakterialas-infekcijas-izpausmes"
click 6 "#3-riska-faktori"
click 7 "#5-riciba-pirms-slimnicas-etapa"
click 8 "#8-sepses-definicija-un-diagnostiskie-kriteriji"
click 17 "#9-noteikt-laktata-limeni"
click 18 "#10-panemt-bakteriologiskos-izmeklejumus"
click 19 "#13-iespejamie-sepses-avoti-taktika"
click 20 "#11a-veikt-laboratoriskos-izmeklejumus-sepses-diagnostikai"
click 21 "#11b-nekrotizejosa-fasciita-laboratoriska-diagnostika-lrinec"
click 22 "#12-uzsakt-antibakterialo-terapiju"
click 23 "#16-infuzu-terapija"
click 24 "#14-iespejamie-izsauceji"
click 25 "#15-antibakterialo-lidzeklu-izvele"
click 26 "#17-vazopresoru-terapija"
click 27 "#18-infekcijas-avota-likvidesana"
click 28 "#19-terapijas-efektivitates-un-vispareja-stavokla-izvertesana-dinamika"
click 29 "#20-dzemdetaja-ar-drudzi"
click 30 "#21-pec-dzemdibam"
click 31 "#22-informacija-pacientei-infekcijas-grutniecibas-laika"
click 32 "#7-ar-infekciju-grutniecibas-laika-saistiti-riski-un-sarezgijumi"

Visi iekļautie pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Algoritma mērķa grupas:

  • Ārsts ginekologs, dzemdību speciālists
  • Vecmāte
  • Ģimenes ārsts
  • Jebkuras jomas speciālists, pie kura grūtniece griežas grūtniecības laikā
  • Ārsta palīgs NMPD
  • Ārsts NMPD
  • Anesteziologs, reanimatologs

Pakalpojumu apmaksas kārtība: visus pakalpojumus grūtniecības laikā NVD.

Saīsinājumi

Termins Skaidrojums
AB antibiotiķi
APTL aktivētais parciālais tromboplastīna laiks
ATSD agrīnas trauksmes skala dzemdniecībā
BGS B grupas streptokoks
CNS Centrālā nervu sistēma
CRO C reaktīvais olbaltums
CVK centrālais venozais katetrs
CVP centrālais venozais spiediens
DzVT dziļo vēnu tromboze
FiO2 ieelpojamā skābekļa koncentrācija
GAS A grupas streptokoks
HA horionamnionīts
HBP heparin binding protein
ITN intensīvās terapijas nodaļa
KPR kardio pulmonālā reanimācija
MAP vidējais arteriālais spiediens
paO2 parciālais skābekļa spiediens
PATE plaušu artēriju trombembolija
PAŪN priekšlaicīgi noplūduši augļūdeņi
PĶR polimerāzes ķēdes reakcija
qSOFA polimerāzes ķēdes reakcija
SAS sistoliskais asinsspiediens
SOFA Sequential [sepsis related] Organ Failure Assessment skala orgānu disfunkcijas izvērtēšanai
STI seksuāli transmisīvās slimības

1. Problēmas aktualitāte

  • Sepse var attīstīties jebkurā grūtniecības laikā, bieži diagnosticē novēloti
  • Normālas fizioloģiskas izmaiņas grūtniecei var maskēt agrīnas sepses pazīmes
  • Mātes sepse ar vai bez hemodinamiskas nestabilitātes ietekme var izsaukt distresu auglim
  • Grūtniecības vadīšanas plānā ir jāņem vērā imunosupresija un grūtnieces traucēta fizioloģiskā atbildes reakcija

2. Risku modificējoši faktori

  • Informācija grūtniecei par ascendējošu infekcijas izplatīšanos un tās profilaksi
  • -savlaicīga asimptomātiskas bakteriūrijas un urīnceļu infekcijas diagnostika un ārstēšana;
  • dzimumceļu/STI diagnostika un ārstēšana
  • anēmijas ārstēšana;
  • gestācijas diabēta diagnostika un ārstēšana;
  • adekvāta cukura diabēta kompensācija;
  • vaginālo apskašu skaita ierobežošana dzemdībās un bezūdens periodā
  • vietējo protokolu lietošana PAŪN gadījumā
  • antibakteriālo preparātu lietošana priekšlaicīgu augļa ūdeņu noplūšanas gadījumā pirms 36+6 gestācijas nedēļas

3. Riska faktori:

  • Aptaukošanās;
  • Glikozes tolerances traucējumi/diabēts
  • Imūnsupresija (HIV, imunosupresīvi medikamenti)
  • Anēmija;
  • Dzimumceļu infekcijas/maksts izdalījumi;
  • Amniocentēze vai citas invazīvas procedūras (t.sk. dzemdes kakla cerklāža (sašūšana)
  • Ilgstoša priekšlaicīga augļūdeņu noplūšana
  • Ciešs kontakts ar GAS nēsātāju/slimnieku (A grupas streptokoks), invazīvu baktēriju, īpaši GAS, nēsāšana.
  • Horoioamnionīts

Horioamnionīta attīstības riska faktori

  • Noplūduši augļūdeņi > 18 stundas
  • Ieilgušas dzemdības
  • Atkārtotas vaginālas izmeklēšanas ≥3
  • Invazīva monitorēšana
  • Mekoniāli augļūdeņi
  • BGS kolonizācija
  • Alkohola lietošana, smēķēšana

4. Agrīna diagnostika stacionārā - Agrīnas trauksmes skala dzemdniecībā (ATSD)

ATSD ir mātes saslimstības skrīninga metode.

  • Tās mērķis ir identificēt pacientes, kuras ir mātes saslimstības riska grupā un pēc identifikācijas veikt specifisku izmeklēšanu diagnozes precizēšanai.
  • ATSD aizpilda visām stacionētām grūtniecēm un nedēļniecēm no iestāšanās brīža līdz izrakstīšanai rādītājus fiksējot:
    • iestājoties stacionārā;
    • pārvedot no vienas struktūrvienības uz otru;
    • izrakstoties;
    • katrai veselai pacientei ne ratāk kā ik 12 stundas, kritiski slimai pacienetei ik stundu;
    • parametru noteikšanas biežumu nosaka aprūpes sniedzējs atkarībā no sievietes izejas veselības stāvokļa vai mainoties stāvoklim un ATSD punktu skaitam;
    • pulsa oksimetrija ir nepieciešama, ja pacientei tahi/bradipnoja, vai viņa saņem skābekļa terapiju patoloģiska stāvokļa dēļ.
    • šķidruma bilanci un diurēzi nosaka pacientei, kuras vispārējais stāvoklis nav skaidrs. Stundas diurēze ir visjutīgākais normovolēmijas rādītājs. Optimāli pieņemama diurēze ir 1 ml/kg/stundā, pacientei ar smagu preeklampsiju - 0.5 ml/kg/stundā.

ATSD atspoguļojamie parametri un to novērtējums punktos

Vitālais rādītājs Punktu skaits
0
Punktu skaits
1
Punktu skaits
2
Punktu skaits
3
Temperatūra ℃ 36℃-37.9℃ < 36℃ 38℃-39℃ ≥39℃ vai ≤35℃
Elpošanas biežums x/min 11-19 20-24 25-29 vai ≤10 ≥30
Sirdsdarbības biežums x/min 60-99 100-109 110-129 vai 50-59 ≥130 vai ≤40
Sistoliskais asinsspiediens mmHg 110-149 150-159 160-199 ≥200
Skābekļa saturācija % 100-95 <95
Neiroloģiskais stāvoklis AVPU Alert - aktīva Voice - atbild uz skaņu Pain - atbild uz sāpēm Unresponsive -bezsamaņā

Aizpildot ATSD norādītajos intervālos dokumentē punktu summu:

Rīcība, ja strauji pasliktinās pacientes vispārējais stāvoklis (pieaug ATSD punktu summa):

  • palielināt novērojumu biežumu;
  • pieaicināt ārstu;
  • nodrošināt intravenozu pieeju;
  • veikt strukturētu slimas grūtniece/nedēļnieces izvērtēšanu;
  • uzsākt skābekļa terapiju,
  • uzsākt pulsa oksimetriju;
  • pārbaudīt, vai ir saņemta nozīmētā terapija (diabēts, preeklampsija);
  • izvērtēt nepieciešamību izsaukt anesteziologu - reanimatologu un/vai citus speciālistus.
  • dokumentēt notikumus.

RĪCĪBAS ALGORITMU NOSAKA KATRĀ IESTĀDĒ INDIVIDUĀLI, ŅEMOT VĒRĀ RESURSUS UN DARBA ORGANIZĀCIJU

5. Rīcība pirms slimnīcas etapā

  • ginekologs, ģimenes ārsts, vecmāte, speciālists, NMPD)
  • Sepses iespējamības izvērtēšanai vērā ņemot anamnēzi, riska faktorus un sistēmiskas infekcijas izpausmes
  • Pacientu izvērtē pēc qSOFA skalas
  • Ja qSOFA ≥ 2, rekapilarizācijas laiks > 2 sek - sepses iespējamība augsta - būt gatavam KPR
  • Grūtnieci novietot uz kreisajiem sāniem
  • Nodrošināt pastāvīgu monitorēšanu
  • Nodrošināt elpceļus un O2, ja nepieciešams
  • Nodrošināt pastāvīgu iv pieeju
  • Uzsāk kristaloīdu ievadīšanu, priekšroka Ringera Laktāta šķīdumam, ievadīt 30 ml/kg, dokumentēt ievadītā šķidruma daudzumu
  • Pacelt kājas, ja hipotensija – tas nodrošina autotransfūziju
  • Hospitalizēt tuvākajā perinatālās aprūpes centrā, kurš atrodas daudzprofilu slimnīcas sastāvā

6. Sistēmiskas bakteriālas infekcijas izpausmes:

  • Temperatūra
    • Drudzis vai drebuļi
    • To var būt arī N, ja lieto antipirētiķus vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus
    • Pazemināta To <36oC
  • Pulss – tahikardija >90
  • Elpošana – elpas trūkums, tahipnoja > 20 x min
  • Dzemdes sāpīgums, strutaini izdalījumi no dzimumceļiem
  • Priekšlaicīgas dzemdības
  • Šaubīga vai patoloģiska augļa KTG
  • Diareja, vemšana var norādīt uz eksotoksīnu produkciju (agrīns septisks šoks)
  • Urīnceļu simptomi (sāpes kostovertebrālā leņķa rajonā, nieru projekcijas vietās, sāpīga urinācija)
  • Izsitumi (ģeneralizēti streptokoku makulopapulāri jeb purpura fulminans)
  • Produktīvs klepus
  • Traucēta apziņa
  • Nav atbildes reakcija uz ārstēšanu

Iekaisuma rādītāji

  • L > 12 000 vai <4000
  • Paaugstināts CRO / prokalcitonīns
  • Normāls L skaits, bet >10% jaunās formas

Hemodinamiskie rādītāji

  • Arteriāla hipotensija SAS <100 mmHg, MAP<70 mmHg, vai SAS samazināšanās par >40 mm Hg pacientei ar hipertensiju

Audu perfūzijas rādītāji

  • Paaugstināts seruma laktāts > 2 mmol/l; palielināts rekapilarizācijas laiks

Orgānu disfunkcijas

  • Arteriāla hipoksēmija PaO2/FIO2 < 40 kPa
  • Oligūrija (urīna izdale <0,5 ml/kg/h vismaz 2h ilgi, neskatoties uz adekvātu šķidruma ievadīšanu).
  • Paaugstināts kreatinīns > 44,2 mmol/L
  • Koagulācijas traucējumi (INR>1,5 vai APTL >60s)
  • Trombocitopēnija (<100 000)
  • Hiperbilirubinēmija (kopējais bilirubīns plazmā >70 mmol/L);
  • Hiperglikēmija pacientēm bez diabēta (glikoze plazmā >7,7 mmol/L);

7. Ar infekciju grūtniecības laikā saistīti riski un sarežģījumi:

  • Infekcijas tieša ietekme uz augli
  • Mātes slimības/šoka ietekme
  • Mātes saņemtās ārstēšanas ietekme
  • Neonatālas encefalopātijas un cerebrālās triekas risks pieaug intrauterīnas infekcijas gadījumā.
  • Iekaisums dzemdes muskuļšķiedrās veicina sekojošu sarežģījumu attīstība:
    • Dzemdību disfunkcija un augstāks ķeizargriezienu biežums
    • Dzemdes muskulatūras atonija un pēcdzemdību asiņošana
    • Endometrīts, brūces infekcija pēc dzemdībām
  • Augstas virulences mikroorganismi – biežāk sarežģījumi
  • Austāks DzVT/PATE risks
  • Dzīvību apdraudošas komplikācijas reti, ja savlaicīgi uzsākti plaša spektra antibiotiķi
  • Placentas atslāņošanās
  • Citas lokalizācijas infekcija ar vai bez dzemdību darbības (pielonefrīts, gripa, apendicīts, pneimonija)

NB! Leikocitoze, tahikardija, dzemdes sāpīgums un paaugstināta To (epidurālās atsāpināšanas gadījumā vai ja indukcijai pielietoti prostoglandīni) ir simptomi saistīti ar dzemdībām kā tādām – svarīga diferenciāldiagnostika savlaicīgas antibakteriālas terapijas uzsākšanai.

8. Sepses definīcija un diagnostiskie kritēriji

  • Sepse tiek definēta kā dzīvību apdraudoša orgānu disfunkcija, ko izraisa regulācijas traucējumi saimnieka organisma atbildē uz infekciju. Tieši šāda patoloģiska atbildes reakcija ar orgānu disfunkciju atšķir vienkāršu infekciju no sepses.
  • Septisks šoks ir definēts kā sepses apakšgrupa, kura pamatā ir dziļi asinsrites, šūnu un metabolie traucējumi, kas būtiski paaugstina mirstības risku.
  • Klīniskajā praksē orgānu disfunkciju novērtē pēc SOFA skalas (Sequential [sepsis related] Organ Failure Assessment).
  • Jo vairāk balles, jo lielāks mirstības risks pie sepses
  • SOFA izvērtē orgānu sistēmu funkcionalitātes novirzes pakāpi no normas un, ņemot vērā terapeitiskās iejaukšanās
  • Klīniski septiskā šoka pacientus var identificēt pēc nepieciešamības pielietot vazopresorus, ko pielieto vidējā arteriālā spiediena noturēšanai ≥65 mm Hg un seruma laktāta līmeņa >2 mmol/l (18mg/dl) pacietam bez hipovolēmijas. Intrahospitālās mirstības risks > 40%.
  • Lai nodrošinātu savlaicīgu palīdzību un ātri identificētu pacientus, kam nepieciešama tūlītēja uzmanība, aizdomas par sepsi var izteikt, izmantojot viegli pieejamu klīnisku informāciju pēc ātrās SOFA skalas (quick SOFA vai qSOFA).

Pēc qSOFA aizdomas par sepsi var izteikt, ja identificē jebkurus divus klīniskos simptomus no sekojošiem:

  • elpošanas skaits ≥ 22 reizes minūtē
  • traucēta apziņa vai
  • sistoliskais spiediens SAS ≤ 100 mm Hg.

Ja qSOFA≥ 2, intrahospitālās mirstības risks ir 10%

qSOFA priekšrocības:

  • Nav nepieciešami laboratorie testi
  • Vienkārša lietošana Var atkārtoti pielietot izvērtējot dinamiku

SOFA (Sequential [sepsis related] Organ Failure Assessment) skala

Sistēma Punkti
0
Punkti
1
Punkti
2
Punkti
3
Punkti
4
Elpošanas
PaO2/FiO2,
mm Hg PaO2/FiO2
≥400 <400
221-301
<300
142-220
<200
67-141
<100
,67
Koagulācija
Tr, x 10³/mm³ ≥150 <150 <100 <50 <20
Aknas
Bilirubīns, mg/dL <1,2 1,2-1,9 2,0-5,9 6,0-11,9 >12,0
Kardiovaskulārā sistēma
Nav hipotensijas MAP<70 mm Hg Dopamīns ≤5 vai Dobutamīns (jebkura deva)* Dopamīns >5 vai vai Norepinefrīns ≤0,1* Dopamīns >15 vai vai Norepinefrīns >0,1*
CNS
Glāzgovas komas skala** 15 13-14 10-12 6-9 <6
Nieres
Kreatinīns, mg/dL <1,2 1,2-1,9 2,0-3,4 3,5-4,9 >5,0
Urīna izdale, mL/d <500 <200

Saīsinājumi:

  • FiO2 ieelpojamā skābekļa koncentrācija

  • MAP vidējais arteriālais spiediens

  • PaO2 skābekļa parciālais spiediens

    ⃰ Kateholamīnu devas ievadītas kā μg/kg/min vismaz vienu stundu ilgi
    ⃰ ⃰ Glāzgovas komas skalas vērtējums ir 3

    Darbības, kas jāveic pirmo 3 stundu laikā

9. Noteikt laktāta līmeni

  • Hiperlaktatēmija raksturīga pie smagas sepses un septiskā šoka
  • Norāda uz anaerobu metabolismu audu hipoperfūzijas rezultātā
  • Ir prognostisks rādītājs pie sepses
    • Smaga sepse ar hipotensiju un asins laktāta līmeni ≥4 mmol/L mirstība 46,1%
    • Smaga sepse ar hipotensiju mirstība 36.7%
    • Asins laktāta līmenis ≥4 mmol/L mirstība 30%
  • Agrīns septiskā šoka marķieris (pieaug pirms hipotensijas)
  • Terapijas mērķis normalizēt asins laktāta līmeni
  • Palēnināts rekapilarizācijas laiks > 2 sek. korelē ar paaugstinātu laktātu līmeni asinīs

10. Paņemt bakterioloģiskos izmeklējumus

Tiklīdz iespējams, paņemt asins kultūru uz sterilitāti pirms antibakteriālās terapijas uzsākšanas

  • 30-50% gadījumos ar smagu sepsi un septisko šoku ir pozitīva asins kultūra
  • Jāsavāc vismaz divus vai vairākus asins paraugus, pietiekamā daudzumā perkutāni, caur i/v pieejas vietu (<48 st.)
  • Uzsējums arī no citām potenciālām infekcijas perēkļu vietām (urīns, likvors, brūce, elpceļu sekrēts u.c.),
  • Materiāls jāsavāc pirms AB terapijas uzsākšanas
  • Ja asins paraugs pozitīvs no i/v pieejas katetra ātrāk par 2 st salīdzinoši ar perkutāno asins paraugu, tad jādomā ka i/v katetrs var būt par iemeslu infekcijai
  • Indikācijas asins kultūrai uz sterilitāti:
    • Drudzis , drebuļi
    • Hipotermija
    • Leikocitoze vai neitropēnija
    • Citādi neizskaidrojama orgānu disfunkcija (piemēram, nieru mazspēja, hemodinamska nestabilitāte)
  • Asinis kultūrai uz sterilitāti jāņem iespējami ātri - drudža, drebuļu laikā vai uzreiz pēc tiem
  • Drudžu “pīķi” norāda vairāk uz bakterēmiju nekā leikocitoze
  • Pie bakteriāla endokardīta var būt drudžu “pīķi” bez bakterēmijas
  • Tomēr, asins uzsējumu veikšana nevar būt par iemeslu novēlotai antibakteriālās terapijas uzsākšanai!

11.a Veikt laboratoriskos izmeklējumus sepses diagnostikai:

Laboratorie marķieri:

  • Leikocītu skaits un formula
  • C reaktīvais proteīns
  • Prokalcitonīns
  • IL-6
  • Nākotnē - HBP (heparin binding protein), Mid-regional proadrenomedullin-MRproADM

Molekulārbioloģiskie testi infekciju diagnostikai (ja pieejami):
PCR diagnostika:
Bakteriālā flora

  • Multiplex PĶR sistēmas, dažādas

Bakteriālā flora + AB jutība

  • Hibridizācijas sistēmas

TBC ar rezistences MDR noteikšanu

  • GeneXpert MTB/RIF
  • Virālā

Multiplex RV15 ACE PĶR

11.b Nekrotizējošā fasciīta laboratoriskā diagnostika (LRINEC)

Rādītāji Punkti
CRP mg/L
<150 0
>159 4
Leikocīti
<15 t. 0
15-25 t. 1
> 25 t. 2
Hemoglobīns
> 13,5 0
11-13,5 1
< 11 2
Nātrijs mmol/L
> 135 0
< 135 2
Kreatinīns mg/dL
< 141 0
> 141 2
Glikoze mmol/L
< 10 0
> 10 1

Zema iespējamība ≤5, risks 50%
Vidēja iespējamība 6-7, risks 50-75%
Augsta iespējamība ≥8, risks >75%

12. Uzsākt antibakteriālo terapiju

  • Kad smaga sepse identificēta, antibiotikas jāuzsāk nekavējoties, vēlams pirmās stundas laikā
    • Bieži sākotnēja AB terapija uzsākta novēloti
    • Savlaicīgā AB terapija pie smagas sepses, septiskā šoka nozīmīgi palielina izdzīvošanu
    • Katra novēlota antibakteriālās terapijas stunda palielina mirstības risku par 4%
  • Galvenais iespējamais infekciju perēklis pacientei pēc dzemdībām ir mazā iegurņa orgāni, endometrīts
  • Citi perēkļi < 5 % gadījumu
  • AB terapijas izvēlei jāatbilst vairākiem kritērijiem:
    • Vai pacients jau ir līdz saslimšanai bijis slimnīcas aprūpē un/vai saņēmis antibiotiķus vs pacients, kas nav bijis ilgstoši stacionēts un nav nesenā pagātnē saņēmis antibiotiķus (intrahospitāla flora vs mājas mikroflora)
    • Jutība pret noteikto patogēnu (infekcijas izraisītāju, slimnīcas floru)
    • Panesamība (iespējamām alerģiskām/anafilaktiskām reakcijām)
    • Pacienta klīniskais stāvoklis (orgānu mazspēju, iespējams imūndeficīts, AB metabolismu)
  • Jāievēro antibiotikas ievades veids un deva
  • Uzsākt efektīvu, mērķtiecīgu, plaša spektra i/v AB terapiju pirmajā stundā pacientiem ar apstiprinātu septisku šoku un smagu sepsi bez septiskā šoka
    • Sākotnējai empīriskai antibakteriālai terapijai jābūt efektīvai pret potenciālo patogēnu un labi japenetrē pietiekamā koncentrācijā audos, kur atrodas infekcijas perēklis
    • Pēcdzemdību pacientēm pielieto kombinētu plaša spektra antibakteriālu terapiju
  • Ievadīt antipirētiķi (tikai pēc antibakteriālās terapijas uzsākšanas). To pazemināšana samazina iedzimtu anomāliju attīstību grīnā grūtniecības laikā un CNS bojājuma risku auglim vēlākā grūtniecības laikā. Izvēles medikaments ir Paracetamols

13. Iespējamie sepses avoti, taktika

Viens no biežākajiem sepses avotiem grūtniecēm ir intrauterīna infekcija – horioamnionīts (HA)

HA diagnostiskie kritēriji ir:
Paaugstināta To mātei > 38oC un ≥2 no sekojošiem simptomiem:

  • L>15 000
  • Tahikardija mātei >100
  • Tahikardija auglim >160
  • Dzemdes sāpīgums palpējot
  • Strutaini/duļķaini un/vai smakojoši izdalījumi no dzimumceļiem
  • CRO

NB! Jāveic placentas mikrobioloģiskais izmeklējums uz aerobo un anaerobo mikrofloru, pēc tās piedzimšanas, kā arī jānosūta placenta histoloģiskai izmeklēšanai, lai varētu apstiprināt diagnozi un precizēt izsaucēju

Urīnceļu infekcija

  • Gramnegatīvas bakteriālas infekcijas ir īpaši saistītas ar urīnceļiem.
  • Stacionēt sievietes ar sepses pazīmēm, ja nevar uzņemt pietiekoši daudz šķidruma, ar vemšanu.
  • Urosepses diagnoze ir primāri klīniska, tomēr leikocītu, olbaltuma un eritrocītu klātbūtne urīna analīzē var norādīt uz esošu infekciju. Tādā gadījumā jāveic urīna uzsējumu
  • Akūts pielonefrīts jāārstē agresīvi
  • ESBL-producējošas koliformas baktērijas ir rezistentas pret biežāk lietojamiem antibakteriāliem līdzekļiem, piem., cefalosporīniem, amoksiklāvu. Šādā gadījumā ir nepieciešami karbapenēmi vai retāk kolistīns.

Ādas un mīksto audu infekcija

  • Jebkura sieviete ar aizdomām par bakteriālu sepsi ir jāizmeklē uz ādas un mīksto audu infekciju, pārbaudot i/v katetra vai injekciju vietas
  • Jāņem uzsējumus, ja ir jebkādi izdalījumi.
  • Ja ir aizdomas, ka infekcijas avots varētu būt drena, i/v katetrs vai jebkurš cits svešķermenis, to evakuē pēc iespējas ātrāk.
  • I/v kaniles ievades vieta jāizmeklē divas reizes dienā.
  • Ādas un mīksto audu infekcijas ir īpaši saistītas ar toksiskā šoka sindromu.
  • Atkārtota abscesu veidošanās, ieskaitot lūpu abscesus, ir PVL-producējošu stafilokoku pazīme.
  • Streptokoku septicēmija no dzemdes var veidot sekundārus infekcijas perēkļus ekstremitātēs, simulējot venozo trombozi.
  • Agrīns nekrotizējošais fasciīts norit dziļi audos, tāpēc sākotnēji var nebūt nekādu redzamu ādas izmaiņu. Nekrotiskam procesam ascendējot līdz ādai, vēlīni infekcija rada acīmredzamas nekrozes un vezikulas. Nekrotizējoša fasciīta droša pazīme ir neciešamas sāpes, kuru kupēšanai nepieciešama stipra, lielu devu atsāpināšana, līdz pat opiātu lietošanai.
  • Rūpīgi jāizmeklē sievietes ar aizdomām par trombozi, kas ilgstoši ir neapmierinošā stāvoklī un jebkādām sepses pazīmēm. Parādoties šoka vai citu orgānu disfunkcijas pazīmēm, nekavējoties jāpārved uz intensīvās terapijas nodaļu (ITN).

Pneimonija

  • Hemoptīze (asins spļaušana) var norādīt uz pneimokoku pneimoniju.
  • Smaga hemoptīze un zems leikocītu līmenis perifērajās asinīs liecina par PVLasociētu stafilokoku nekrotizējošu pneimoniju ar mirstību >70% jauniem, veseliem cilvēkiem.
  • Ierosinātāju identifikācija balstās uz krēpu uzsējumu, ja tas nav pieejams, nosaka pneimokoku antigēnu urīnā.
  • Smagas pneimonijas ārstēšanas taktika jāsaskaņo ar pulmonologu vai mikrobiologu.
  • Terapijā nozīmē beta-laktāma antibiotikas kopā ar makrolīdiem, lai noklātu gan tipiskus, gan atipiskus ierosinātājus.

Gastroenterīts

  • Salmonella un Campylobacter reti izraisa smagu sistēmisku infekciju, tāpēc prasa tikai simptomātisku terapiju, kamēr nav bakteriēmijas pazīmju.
  • Caureja un vemšana var būt toksiskā šoka un dziļas sepses pazīme.
  • C.difficile ir rets izraisītājs, taču jo biežāk tiek atklāts pacientiem dzemdniecībā.

Faringīts

  • Lielākā faringītu daļa ir virāli, taču ap 10% ir saistīti ar GAS.
  • Jānozīmē antibakteriālu terapiju, ja konstatē 3 no 4 Centor kritērijiem (drudzis, eksudāts no mandelēm, klepus neesamība, sāpīga priekšējā kakla limfadenopātija).

Ar reģionālo anestēziju saistīta infekcija

  • Spināls abscess ir ļoti reta reģionālās anestēzijas komplikācija dzemdniecības pacientiem.
  • Parasti izraisītāji ir S.aureus, streptokoki un Gr- nūjiņas, arī sterilas uztriepes sastopamas 15% gadījumu.
  • Jāizmeklē, jāapsver un jāārstē šo diagnozi savlaicīgi, jo ilgstošs muguras smadzeņu vai cauda equina saspiedums rada to bojājumu

Pacientu izvērtē un ārstēšanas taktiku nosaka multidiscpilināra komanda

  • Ārsts ginekologs, anesteziologs, neonatologs, (klīniskais epidemiologs vai infektologs, klīniskais farmaceits u.c. pēc nepieciešamības)

14. Iespējamie izsaucēji

  • E.coli
  • BGS
  • A grupas beta hemolītiskais streptokoks (GAS)
  • Jaukta Gr- un Gr+ flora, ja horionamnionīts (HA)
  • Anaerobi retāk (Clostridium perfringens, Peptostreptococcus, Bacteroides spp.)

15. Antibakteriālo līdzekļu izvēle

  • AB izvēle ir atkarīga no infekcijas lokalizācijas un izsaucēja (sākotnēji potenciāli iespējamiem), AB panesamību (alerģiskas/anafilaktiskas reakcijas), pacienta klīnisko (orgānu mazspēja un AB metabolisms) AB pieejamības
    • Katrā slimnīcā ir jāizstrādā lokālie protokoli, kas paredz empīriskas AB terapijas shēmas un stratēģiju
  • Nozīmējot AB, ir jāņem vērā Pk/Pd - farmakokinētika (uzsūkšanās, izplatīšanās orgānos, metabolisms un izvadīšana) un farmakodinamika (darbības mehānisms, efektivitāte un toksicitāte)
  • AB iedala:
    • Laika atkarīgās
    • Devas atkarīgās
    • Bakteriostatiskās ar pēcantibiotiķu efektu
  • AB ievada:
    • i/v, bolus veidā, lai panāktu augstas koncentrācijas un pēc iepējas ātrāku darbību
    • Ilgstoša infūza veidā, ja laika atkarīgā darbība
      Infūzs samazina blaknes
  • Modernās dozēšanas metodes – ievada deva (loading dose) un devas samazināšana ārstēšanas laikā Ievada deva (loading dose):
    • Penicilīni, cefalosporīni, karbapenēmi smagas slimības gadījumā 1.dienā ļoti lielā devā
    • Īpaša nozīme multirezistentu baktēriju gadījumā
    • Ja jāuzsāk empīriska AB terapija pacientam ar sepsi, kas ir ilgstoši hospitalizēts un iepriekš saņēmis AB terapiju, pirmā izvēle būtu Meropenēma monoterapija
    • Ja pacientam nav bijusi saskarsme ar intrahospitālu floru un nav saņemti AB nesenā pagātnē, rekomendējamā sākotnējā terapija būtu dalacīns+gentamicīns+amoksiklāvs
    • Bēta laktāmu antibiotiķu darbība ir lēna un jo vairāk baktēriju, jo vairāk vajadzīgs AB

16. Infūzu terapija

Pie hipotensijas vai laktāta līmeņa ≥4mmol/L nozīmēt kristaloīdus līdz 30 ml/kg

  • Baktēriju toksīnu un iekaisuma mediatoru izraisīta vazodilatācija pasliktina audu perfūziju, kas izraisa laktāta paaugstināšanās sērumā
  • Laktāts asinīs var palielināties pirms iestājas hipotensija
  • Ja asins sēruma laktāts ir >4 mmol/L un vēl nav hipotensija, ir jāuzsāk infūzijas terapija, lai atjaunotu cirkulējošu apjomu un audu perfūziju
  • i/v kristaloīdu infūzija jāuzsāk iespējami ātri
  • Priekšroka dodama sabalansētiem kristaloīdu šķīdumiem (piem., Ringera laktāta šķīdumam)
  • Mērķis ir CVP ≥ 8 mm Hg un asins laktāta līmeņa normalizācija
  • Jāsamazina šķidruma ievades ātrums, ja pēc šķidruma ievades hemodinamika nestabilizējas, bet CVP pieaug
  • Šķidruma balansa mērīšana ir jāveic nepārtraukti, izvērtējot pacienta klīnisko stāvokli. NB šķidruma balanss jāizskata kopainā kopš saslimšanas iestāšanās, ieskaitot iepriekšējos hospitalizācijas etapus un transportēšanas laiku!
  • Šķidruma veida izvēle;
  • i/v Infūzijas ātrums 500-1000 ml/30’;
  • i/v šķidruma ievades pārtraukšana (piem., MAP> 65 mm Hg, SDF <110 x’/min.);
  • Drošības ierobežojumi (piem., draudoša plaušu tūska, nieru mazspēja ar kreatinīna paaugstināšanos un uzrīna izdales traucējumiem)
  • Sākotnēji šķidruma aizvietošanai papildus kristaloīdiem izmantot albumīnu pie intravaskulārā tilpuma aizvietošanas pacientiem ar sepsi un septisku šoku, ja pacientiem nepieciešams ievērojams kristaloīdu apjoms
  • Neizmantot hidroksietilcieti intravaskulārā tilpuma aizvietošanai pacientiem ar sepsi vai septisku šoku
  • Labāk ir izmantot kristaloīdus, nevis želatīnu ārstējot pacientus ar sepsi un septisku šoku

Dinamikā vērtējami klīniskie parametri un to kombinācija:

  • MAP,
  • urīna produkcija,
  • ādas apasiņošana,
  • apziņas līmenis,
  • seruma laktāta līmenis

Augļa monitorēšana
Drošības pasākumi:

  • Pacienti rūpīgi jānovēro, jo pastāv plaušu un sistēmiskas tūskas veidošanās risks
  • Pie smagas sepses var būt individuāli atšķirīgs šķidruma deficīts
  • Tieši pirmajās 24 stundās ir nepieciešama agresīva infūzijas terapija, jo turpinās sistēmiska venodilatācija un šķidruma zudumi no kapilāru gultnes
  • Šķidruma bilance neatspoguļo reālo nepieciešamību pēc šķidruma.
  • Sākotnēji, šķidruma ievade ir vienmēr lielāka par šķidruma izdali

Darbības, kas jāveic pirmo 6 stundu laikā

17. Vazopresoru terapija

Uzsākt vazopresoru atbalstu, ja nav sākotnējas atbildes uz šķidruma terapiju, MAP ≥65 mm Hg

  • Hipovolēmiskam (dehidratētam) pacientam lietojot vazopresorus var pasliktināt orgānu perfūziju
  • Rekomendējama asinsspiediena nepārtraukta monitorēšana
  • Tiešā arteriāla asinspiediena monitorēšanai ieteicama a.radialis

Vazopressora izvēle:

  • Pirmās izvēles vazopressors ir Noradrenalīns (caur CVK, tiklīdz iespējams), lai novērstu hipotensiju pie septiskā šoka
  • Epinefrīns - izvēles papildus vazopresors pie refraktāra septiskā šoka
  • Dobutamīns indicēts pie miokarda disfunkcijas līdz 20mkg/kg/min

Ja saglabājas arteriāla hipotensija, vai sākotnēja laktāta līmenis ≥ 4 mmol /L, tad nodrošina centrālā venozā spiediena (CVP) monitorēšanu

  • Mērķis - CVP ≥8 mm Hg vai laktāta līmenis <4mmol/L
  • Ja pacients hipovolēmisks un anēmisks (Htc<30), lietderīga Er masas pārliešana, kas uzlabo O2 piegādi hipoksiskiem audiem un koriģē hipovolēmiju (mērķa Hb 7- 9 g/dl)
  • Pacientiem ar MPV ieteicams augstāks mērķa CVP 12-15 mm Hg, kas saistīts ar paaugstinātu PEEP un ITP MPV laikā
  • Tahikardija ir polietioloģiska, tomēr, ja pie šķidruma papildus ievades mazinās SDF, tas norāda uz asinsvadu pildījuma uzlabošanos

Kortikosteroidi

  • Jāizmanto tikai refraktāra septiskā šoka gadījumā - hidrokortizons deva 200mg/dn
  • Kortikosteroīdus nelieto pie sepses ārstēšanas bez septiskā šoka
  • Ja kortikosteroīdi uzsākti, jāturpina to ievadi, kamēr saglabājas septiskais šoks (ne ilgāk par 7 dienām) atsevišķās devās (100mgx3) vai nepārtrauktā infūzijā

Augļa monitorēšana

18. Infekcijas avota likvidēšana

  • Pacientiem ar sepsi vai septisku šoku specifiska anatomiska infekcijas avota diagnoze jāapstiprina vai jāizslēdz nekavējoties, un jebkura nepieciešamā iejaukšanās infekcijas avota likvidēšanā uzsākama tiklīdz medicīniski un loģistiski/praktiski iespējama.
  • Dzemdību atrisināšana - kritiski slimai grūtniecei apsvērt dzemdības, ja tas var uzlabot mātes un/vai augļa stāvokli;
    • lēmums par grūtniecības atrisināšanu horionamnionīta gadījumā jāpieņem nekavējoties, jo jālikvidē infekcijas cēlonis
    • infekciju var uzskatīt par izārstētu tikai pēc tam kad no dzemdes ir izdalījies inficētais saturs
    • gadījumā, ja infekcija nav intrauterīna, māte ir nestabila un dzemdības paaugstina mātes un bērna mirstības risku, pieeja ir individuāla, izvērtējot mātes slimības smagumu, dzemdību ilgumu, gestācijas laiku un augļa dzīvotspēju;

19. Terapijas efektivitātes un vispārējā stāvokļa izvērtēšana dinamikā

Vitālo funkciju pastāvīga monitorēšana, organisma homeostāzes rādītāju kontrole un vitālo funkciju atbalsts atbilstoši IT principiem (veic anesteziologs, reanimatologs)

Ārstēšanas mērķis

  • Centrālais venozais spiediens (CVP) 8-12 mm Hg
  • Vidējais arteriālais spiediens (MAP) ≥ 65 mm Hg
  • Urīna izvade ≥ 0,5 ml/kg/st
  • Centrālā venozā (vena cava superior), vai jaukta venoza skābekļa piesātinājums ScvO2≥ 70 %

Auglis
Augļa plaušu nobriešanas veicināšana 24 – 34 grūtniecības nedēļās - grūtniecei ar sepsi un neiznēsātu grūtniecību ar piesardzību apsver deksametazona nozīmēšanu

  • Nepārtraukta KTG monitorēšana auglim, ja auglim dzīvotspējīgs vecums (pēc 26 grūtniecības nedēļām)
  • Dzemdētājai ar sepsi rekomendē izvairīties no epidurālās/spinālās atsāpināšanas, ķeizargrieziena operācijas veikšana ieteicama vispārējā anestēzijā;

AB terapijas efektivitātes novērtēšana pēc 48-72 stundām

  • Empīrisku AB terapiju nav ieteicams lietot ilgāk par 3-5 dienām
  • Sašaurināt AB terapiju tiklīdz patogēns identificēts un jutība noteikta un/vai vērojams adekvāts klīnisks uzlabojums
    • Būtiska ir informācija par placentas un/vai jaundzimušā mikrobioloģiskiem izmeklējumiem
  • Pēc iespējas ātri jāpāriet uz šaurākas darbības AB terapijas līdzekli
  • Ik dienu jāizvērtē deeskalācijas AB terapijas iespējas
  • Ja uzlabošanās nenotiek, jāizvērtē iespējamie iemesli (antibiotiķu rezistence, nepietiekoša deva, cits infekcijas avots), jāapsver antibiotiķu nomaiņa
  • AB terapijas ilgums vidēji 7-10 dienas
  • Zemu prokalcitonīna līmeni jāizmanto AB terapijas pārtraukšanai pacientēm ar sākotnēji pierādītu sepsi

Eritrocītu masas pārliešana, ja Hb<7g/l
Trombocītu masas pārliešana, ja Tr<10 000 mm3 un nav asiņošanas risks, Tr<20 000 mm3, ja augsts asiņošanas risks vai < 50 000 mm3, ja iespējama ķirurģiska iejaukšanās)
DzVT/PE profilakses nozīmēšana

  • pēcdzemdību periodā pacientei ar nopietnu sistēmisku infekciju ir palielināts DzVT/PE risks (skat klīnisko algoritmu DzVT/PE profilakse pēcdzemdību periodā).

Neizmantot imūnglobulīnus pacientiem ar sepsi vai septisku šoku
Protokolēta pieeja glikozes līmeņa kontrolei IT pacientam
Nelietot Na bikarbonātu pacientiem ar hipoperfūzijas veicinātu acidēmiju pH≥7,15
Apsvērts stresa čūlu profilaksi
Uzsākt agrīnu enterālu barošanu
Minimizēt nepārtrauktu sedāciju vai veikt sedāciju ar pārtraukumiem mehāniski ventilētiem sepses pacientiem

20. Dzemdētāja ar drudzi

Drudža cēloņi dzemdībās:

  • horionamnionīts;
  • dehidratācija;
  • epidurālā atsāpināšana;
  • dzemdību indickcijai pielietots Mizoprostols
  • citi cēloņi, kas nav saistīti ar grūtniecību - nepieciešama terapeita un/vai ķirurga konsultācija.

Dzemdētājas temperatūras paaugstināšanās dzemdībās ir neatkarīgs augļa CNS bojājuma cēlonis.

Rīcība dzemdībās:

  • intravenozi ievadīt kristaloīdus, ja ir dehidratācija vai perorāla hidratācija
  • Paracetamols 1 grams perorāli vai intravenozi
  • ATSD ik 30 min, kamēr stundu ir afebrila
  • ATSD turpmāk vismaz ik 3 stundas, ja ir afebrila
  • plaša spektra antibakteriāla terapija, ja ķermeņa temperatūra ir virs 38.0°C pusstundu pēc rehidratācijas un Paracetamola
  • dzemdībās nodrošina nepārtrauktu augļa KTG monitorēšanu
  • dzemdības vada aktīvi, jo mātes temperatūra ir augļa CNS bojājuma cēlonis, uzmanīgi lietot Oksitocīnu
  • epidurālās atsāpināšanas pielietošanas iespējas nosaka anesteziologs;
  • dzemdību veids ir atkarīgs no klīniskās situācijas un augļa stāvokļa - horionamnionīts nav kontrindikācija ķeizargriezienam;
  • antibakteriālo terapiju turpina vismaz 24 stundas pēc dzemdībām, ja ir afebrila;
  • antibakteriālās terapijas ilgums ir atkarīgs no pacientes klīniskā stāvokļa;
  • antibakteriālās terapijas izvēle ir atkarīga no stacionārā pieņemtā antibakteriālās terapijas standarta.
  • komplikāciju risks jaundzimušajam:
  • Klīnisks horioamnionīts palielina BCT risku 2,42x

Histoloģisks horioamnionīts palielina BCT risku 1,83x

21. Pēc dzemdībām

  • Informēt neonatologu pār mātes stāvokli, pamatsaslimšanu, saņemto antibakteriālo terapiju, jo ir jāizvērtē antibakteriālā profilakse jaundzimušajam.
  • Nedēļniecei atrasties vienvietīgajā palātā ar atsevišķu sanitāro mezglu, lai mazinātu risku infekcijas izplatībai citām nedeļniecēm.
  • Informēt piederīgos par griešanos pēc medicīniskās palīdzības jebkuru simptomu gadījumā.

22. Informācija pacientei - Infekcijas grūtniecības laikā

Lai grūtniecība noritētu bez infekciozām komplikācijām, grūtniecību plānojot, ir jāizvērtē risks saslimt ar infekcijas slimībām – jāapzina pārslimotās infekcijas slimības vai vakcinācija pret tām, piemēram, grūtniecības laikā bīstamas ir tādas infekcijas kā masaliņas, vējbakas, gripa, arī masalas, no kurām sevi pasargāt var vakcinējoties. Jautā savam aprūpes speciālistam par iespējām vakcinēties!

Būtisku lomu priekšlaicīgu dzemdību izraisīšanā, kā arī augļa inficēšanā, ir dzimumceļu infekcijām, tajā skaitā seksuāli transmisīvām infekcijām (STI).

Nodarbojies tikai ar drošu seksu. Nodarbojies ar seksu tikai ar vīru vai partneri, kuram nav citu partneru. Izmanto prezervatīvu, ja nodarbojies ar seksu ar kādu, kam varētu būt STI. Lūdz savam vīram vai partnerim, lai viņš pārbaudās un vajadzības gadījumā ārstē savu STI. Ja esi riska grupā vai Tev ir kādi simptomi, aprūpes sniedzējs pārbaudīs, vai Tev nav hlamīdiju infekcija dzimumceļos. Ja Tevi traucē pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem vai izdalījumi ar smaku, pastāsti par to savam aprūpes speciālistam. Grūtniecības sākumā aprūpes sniedzējs noteiks Tavas maksts vides skābumu. Ja tas atbildīs normai, tas liecinās par normālu maksts mikrobiomu un citas papildus izmeklēšanas nav nepieciešamas. Savukārt, ja vides skābums būs izmainīts, ārsts veiks papildus izmeklēšanu un noteiks, vai būs nepieciešama vēl cita ārstēšana.

Ja maksts mikroflora ir izmainīta, tā var nonākt dzemdes dobumā, izraisīt priekšlaicīgas dzemdības vai intrauterīnu infekciju. Kā veicinoši faktori infekcijas nonākšanai dzemdes dobumā, ir jāmin asiņošana grūtniecības laikā, saīsināts vai pavērts dzemdes kakls. Intrauterīnu infekciju sauc par horioamnionītu. Tā izpausmes var būt patoloģiski izdalījumi no maksts, dzemdes sāpīgums, drudzis, paaugstināta temperatūra un pulss mātei, paātrināta sirdsdarbība auglim. Vienmēr griezies pie sava aprūpes sniedzēja, ja esi saslimusi un ir paaugstināta temperatūra, jo ir jāuzstāda pareizā diagnoze un jānozīmē savlaicīga ārstēšana, tā kā imunitāte grūtniecības laikā ir pazemināta un pretošanās infekcijām ir ierobežota.

Grūtniecību plānojot, ir jāpārbauda, vai organismā nepastāv kāda hroniska infekcija, jo tā var apdraudēt gan Jūsu, gan bērniņa veselību. Veic sakojošus piesardzības pasākumus:

  • Tīri zobus un lieto zobu diegu katru dienu. Samazini saldumu lietošanu uzturā. Grūtniecības laikā apmeklē zobārstu un zobu higiēnistu. Esot pie zobārsta, izstāsti viņam, ka esi stāvoklī.
  • Pārliecinies, ka gaļa, ko lieto uzturā, ir termiski pietiekami apstrādāta. Netīri kaķa kasti bez cimdiem. Neiegādājies jaunu kaķi grūtniecības laikā. Neaiztiec zemi, kur varētu būt kaķa izkārnījumi. Strādājot dārzā, noteikti lieto cimdus. Dārzeņus un ogas, kam saskarsme ar zemi, pirms lietošanas nomazgā. Tā Tu pasargāsi sevi no inficēšanās ar toksoplazmozi.
  • Pēc saskarsmes ar bērniem nomazgā rokas. Uzmanīgi atbrīvojies no lietotiem autiņiem, pamperiem un salvetēm, īpaši, ja Tavs darbs saistīts ar svešu mazu bērnu aprūpi. Nelieto tās pašas glāzes, krūzes, karotes un neliec mutē māneklīti. Tā Tu sevi pasargāsi no citomegalovīrursu infekcijas.
  • Pilnīgi izcep gaļu, vistu vai zivis. Neēd jēlus vai termiski nepietiekami apstrādātus produktus. Neēd jēlas olas vai suši. Pēc negatavu produktu – gaļas, vistas vai zivs – aiztikšanas vienmēr nomazgā rokas, jēlus produktus glabā un gatavo atsevišķi no apstrādātiem produktiem. Tā Tu sevi pasargāsi no toksoplazmozes, listeriozes un citām ar pārtiku pārnēsājamām infekcijām.
  • Prenatālās aprūpes speciālists Tev jautās, ar kādām infekciju slimībām esi slimojusi vai pret kādām potējusies. Paņem līdzi uz vizīti savu potēšanas pasi. Ja esi slimības pārslimojusi vai esi potēta, tas nozīmē, ka esi imūna un, visticamāk, nevari ar tām saslimt. Ja neesi imūna, izvairies no kontakta ar cilvēkiem, kas varētu būt inficēti. Informē speciālistu, ja Tev tuvumā ir inficēts cilvēks. Grūtniecības laikā.
  • Noteikti vakcinējies pret sezonālo gripu – vakcīnu drīkst ievadīt grūtniecības laikā. Tas nekaitēs bērnam. Bieži mazgā rokas, sasveicinoties neapkampies, nebučojies, vēdini telpas un mitrini tajās gaisu. Gripas epidēmijas laikā neapmeklē sabiedriskas vietas un izvairies no pārvietošanās sabiedriskajā transportā. Lieto imunitāti stiprinošas uzturvielas. Gripa ir ļoti nopietna slimība, un grūtnieces ir augsta riska grupā dzīvībai bīstamu komplikāciju attīstībai. Vakcinējies pati un vakcinē savus ģimenes locekļus! Slimības gadījumā jautā ģimenes ārstam - Tev ir jālieto recepšu pretgripas līdzekļi.

Simptomi, kurus pamanot, jāgriežas pēc medicīniskās palīdzības:

  • Paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38°C, drudzis, drebuļi.
  • Izmainīti izdalījumi no dzimumceļiem (duļķaini, smakojoši, asiņaini, neparasti apjomīgi izdalījumi).
  • Sāpīgums vai izdalījumi no ķeizargrieziena vai starpenes plīsumu brūcēm pēcdzemdību periodā.
  • Sāpes vēderā.
  • Caureja vai vemšana.
  • Izsitumi uz ķermeņa.
  • Sāpīga, apsārtuša, karsta krūts barojošai māmiņai.
  • Klepus ar krēpām.
  • Konjunktivīts (acu apsārtums).
  • Urīceļu simptomi – bieža, dedzinoša urinācija.

Kā pasargāt sevi no infekcijas grūtniecības laikā?

  • Mazgājiet rokas pirms un pēc ēdiena pagatavošanas.
  • Nelietojiet pārtikā termiski nepietiekoši apstrādātas olas, gaļu, pienu, sierus un produktus, kas no tiem pagatavoti.
  • Mazgājiet rokas pēc jēlas gaļas, olu, nemazgātu dārzeņu aiztikšanas.
  • Mazgājiet rokas pēc dzīvnieku aiztikšanas.
  • izvairīties no kontaktiem ar cilvēkiem, kuriem ir infekciju slimības pazīmes (piem., saaukstēšanās).
  • Vakcinējieties pret gripu!

Kā sevi pasargāt no pēcdzemdību infekcijas?

  • Ievērojiet starpenes higiēnu – ikdienas apmazgāšanās.
  • Pēc tualetes apmeklējuma starpeni slauciet no priekšas uz aizmuguri.
  • Mazgājiet rokas pirms un pēc katra tualetes apmeklējuma.
  • Bieža ieliktnīšu maiņa (vienmēr, ja tas ir aptraipīts).
  • Izvairieties no kontaktiem ar cilvēkiem, kuriem ir infekciju slimības pazīmes (piem., saaukstēšanās).
  • Nelietojiet tamponus un nedzīvojiet dzimumdzīvi līdz ginekologa/vecmātes apmeklējuma 6 ned. pēc dzemdībām.
  • Mazgājiet rokas pirms un pēc katra tualetes apmeklējuma.
  • Nelieciet savā mutē citu bērnu traukus, ēdienu, knupīšus.

Atsauces

  1. Obstetrics: Evidence-Based Algorithms. Pundir, J., & Coomarasamy, A; Cambridge University Press 2016.
  2. Managing Obstetric Emergencies and Trauma: The MOET Course Manual edited by Sara Paterson-Brown and Charlotte Howell. Cambridge University Press, © Advanced Life Support Group and Royal College of Obstetricians and Gynaecologists 2014.
  3. Practical Obstetric Multi-Professional Training Course Manual Second Edition by Cathy Winter, Jo Crofts, Chris Laxton, Sonia Barnfield and Tim Draycott. Cambridge University Press, © PROMT Maternity Foundation 2014.
  4. The royal free hospital thrust maternity clinical guidelines. MEOWS Guidance in maternity 2009.
  5. EBCOG Standards of Care: Obstetric and Neonatal Services 2014.
  6. Sepsis following Pregnancy, Bacterial (Green-top Guideline No. 64b) Published: 25/04/2012
  7. Singer M, Deutschman CS, Seymour CW, Shankar-Hari M, Annane D, Bauer M,Bellomo R, Bernard GR, Chiche JD, Coopersmith CM, HotchkissRS, Levy MM, MarshallJC, Martin GS, Opal SM, Rubenfeld GD, van der Poll T, Vincent JL, Angus DC. TheThird International Consensus Definitions for Sepsis and Septic Shock (Sepsis-3).JAMA. 2016 Feb 23;315(8):801-10.
  8. Levy MM, Evans LE, Rhodes A. The Surviving Sepsis Campaign Bundle: 2018 update. Intensive Care Med. 2018 Jun;44(6):925-928.
  9. Bowyer L, Robinson HL, Barrett H, Crozier TM, Giles M, Idel I, Lowe S, Lust K,Marnoch CA, Morton MR, Said J, Wong M, Makris A. SOMANZ guidelines for the investigation and management sepsis in pregnancy. Aust N Z J Obstet Gynaecol. 2017 Oct;57(5):540-551.