Pakalpojumu nodrošināšana grūtniecei ar grūtniecības laikā pirmo reizi identificētām psihiskās veselības problēmām

klīniskais ceļš | Pēdējās izmaiņas: 10.04.2025

Klīniskā ceļa shēma

Pakalpojumu nodrošināšana grūtniecei ar grūtniecības laikā pirmo reizi identificētām psihiskās veselības problēmām

flowchart
1(Visas sievietes, stājoties 
grūtniecības uzskaitē - 
līdz 12.grūtn.nedēļai vai, 
kad sieviete pirmo reizi 
ierodas pie ginekologa 
jebkurā grūtniecības 
perioda laikā. Psihisko 
traucējumu, to attīstīšanās 
riska faktoru identifikācija 
un depresijas skrīnings)
2(3.Nav nepieciešama
tūlītēja palīdzība)
3(5.Zems vai vidējs riska 
faktoru profils un/vai 
subklīniska vai viegla
depresija vai trauksme)
4(2.Iepriekš diagnosticēta
hroniska psihiska
saslimšana;
Augsts riska faktoru
profils un/vai vidēji
smaga vai smaga
depresija vai trauksme)
5(Rakstiskas inform. lapas
izsniegšana grūtniecei)
1-->2 & 3 & 4 & 5
6(4.Aktīvā novērošana)
2 & 3-->6
7(Ja PHQ-2 p.sk.= 2
 PHQ-9 p. sk. > 4)
3 & 6-->7
8(6.Īslaicīgā psiholoģiskā
konsultēšana)
9(Traucējumi 4 ned. laikā
nemazinās)
10(7.Intensīva strukturēta
psiholoģiskā intervence)
7-->8
8-->9
9-->10
11[[2.Sekundārā
psihiatriskā palīdzība]]
4-->11
12[[Neatliekama konsultācija
pie psihiatra 3 dienu laikā]]
13[[Neatliekama
hospitalizācija psihiatrijas
stacionārā]]
9-->12 & 13
14(8.Psihiskā stāvokļa
pasliktināšanās vai
jaunu psihisku
traucējumu pazīmju
pievienošanās)
8 & 10-->14
15[[Neatliekama konsultācija 
pie psihiatra 3 dienu laikā]]
16[[Sekundārā psihiatriskā
palīdzība]]
17[[Neatliekama hospitalizācija
psihiatrijas stacionārā]]
14-->15 & 16 & 17
18(Traucējumi 4 ned. laikā
nemazinās)
19(9.Farmakoterapijas
pievienošana depresijas
gadījumā)
20[[10.Farmakoterapija
sekundārās psihiatriskās
terapijas ietvaros]]
10-->18
18-->12 & 13 & 19 & 20
21(Terapijas neefektivitāte pēc
 3-4ned., izvērtējot ar
PHQ-9 skalu)
22(11.Medikamentu devu 
samazināšana vai atcelšana, 
tuvojoties dzemdību laikam)
19-->14 & 15 & 17 & 21 & 22
21-->20
20-->22
23{12.Zīdaiņa un mātes 
novērošana pirmajās 
nedēļās pēc dzemdībām}
22-->23
click 1 "#1-psihisko-traucejumu-to-attistisanas-riska-faktoru-identifikacija-un-depresijas-skrinings"
click 2 "#3-nav-nepieciesama-tuliteja-palidziba"
click 3 "#5-zems-vai-videjs-riska-faktoru-profils-unvai-subkliniska-vai-viegla-depresija-vai-trauksme"
click 4 "#2-grutnieces-ar-ieprieks-pastavosam-hroniskam-psihiskam-saslimsanam-unvai-augstu-psihisko-traucejumu-attistisanas-risku-unvai-videji-smagu-vai-smagu-depresiju-vai-trauksmi"
click 5 "#informacija-pacientei"
click 6 "#4-aktiva-noverosana"
click 8 "#6-islaiciga-psihologiska-konsultesana"
click 10 "#7-intensiva-struktureta-psihologiska-intervence"
click 11 "#2-grutnieces-ar-ieprieks-pastavosam-hroniskam-psihiskam-saslimsanam-unvai-augstu-psihisko-traucejumu-attistisanas-risku-unvai-videji-smagu-vai-smagu-depresiju-vai-trauksmi"
click 14 "#8-psihiska-stavokla-pasliktinasanas-vai-jaunu-psihisku-traucejumu-pazimju-pievienosanas"
click 19 "#9-farmakoterapijas-pievienosana-vieglas-vai-videji-smagas-depresijas-gadijuma"
click 20 "#10-farmakoterapijas-pievienosana-sekundaras-psihiatriskas-palidzibas-ietvaros"
click 22 "#11-medikamentu-devu-samazinasana-vai-atcelsana-tuvojoties-dzemdibu-laikam"
click 23 "#12-noverot-zidaini-un-mati-pirmajas-nedelas-pec-dzemdibam"

flowchart LR
subgraph I [shēmā izmantotie apzīmējumi]
1(ginekologa kompetence)
2[[psihiatra kompetence]]
3{ģimenes ārsta kompetence}
end

Visas sievietes, stājoties grūtniecības uzskaitē - līdz 12.grūtn.nedēļai vai, kad sieviete pirmo reizi ierodas pie ginekologa jebkurā grūtniecības perioda laikā.

Ginekologa kompetence. Ambulatori.

1. Psihisko traucējumu, to attīstīšanās riska faktoru identifikācija un depresijas skrīnings

Ginekologa kompetence. Ambulatorajā praksē. Šo primāro izjautāšanu ieplānot tā, lai būtu pietiekams laiks sarunai ar sievieti (apt.1h). Izjautāšanu veikt ar sievieti vienatnē (ar sievietes atļauju bez piederīgo klātbūtnes).

Mērķtiecīgi izjautāt sievieti, identificējot esošās psihiskās veselības problēmas vai to attīstības riskus.
1.1.1. Sievietei ir jājautā par to, vai viņa slimo ar kādiem psihiskiem traucējumiem un vai saņem novērošanu un terapiju psihiatra, neirologa, ģimenes ārsta vai cita speciālista uzraudzībā.
1.1.2. Mērķtiecīgi aptaujāt sievieti identificējot psihisko traucējumu riska faktorus un veicot depresijas skrīningu ar PHQ-2 un PHQ-9 skalām (skat.algoritma “Psihiskās veselības problēmu un smagu psihisku saslimšanu ārstēšana t.sk. farmakoterapija grūtniecības laikā” 1.punktu).

Visas atbildes uz noteiktajiem jautājumiem ir dokumentējamas sievietes slimības vēsturē (ambulatorajā kartiņā), bet ne Mātes pasē (tādēļ, ka šie dati ir augsti sensitīvi).

Mātes pasē tiek dokumentēts:

• Tas, ka sieviete novērojas vai ārstējas pie psihiatra (ar sievietes atļauju arī ārstējošā ārsta vārds, uzvārds un tālruņa numurs);
• Augsts psihisko traucējumu attīstības risks (skat.KC 2.punktu);
• PHQ-2 un PHQ-9 punktu skaits

2. Grūtnieces ar iepriekš pastāvošām hroniskām psihiskām saslimšanām un/vai augstu psihisko traucējumu attīstīšanās risku, un/vai vidēji smagu vai smagu depresiju vai trauksmi

Grūtnieces, kuras tiks novirzītas sekundārajai psihiskajai aprūpei pie psihiatra. 2.1.Sieviete ir mērķtiecīgi jāizjautā, nosakot augsta psihisko traucējumu attīstības riska faktorus un identificējot:
2.1.1. Grūtnieces ar jau eksistējošu hronisku psihisku saslimšanu vai ilgstošiem psihiskiem traucējumiem.
2.1.2. Grūtnieces, kuras šobrīd saņem medikamentozu terapiju ar psihotropiem medikamentiem, bet novērojas pie citu specialitāšu ārstiem vai psihologa, psihoterapeita.
2.1.3. Grūtnieces, kurām ir bijuši psihiski traucējumi anamnēzē, kuri tikuši ārstēti ar psihotropajiem medikamentiem ambulatori vai stacionārā.
2.1.4. Grūtnieces, kurām ģimenes anamnēzē ir depresijas, bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) vai šizofrēnija.
2.1.5. Grūtnieces, kurām anamnēzē ir bijusi paškaitējoša uzvedība un pašnāvības mēģinājumi.
2.1.6. Grūtnieces, kuras ir cietušas no alkohola vai narkotisko vielu atkarības.
2.1.7. Grūtnieces, kurām ir subklīniskas depresijas vai trauksmes pazīmes (PHQ2 un PHQ-9 PHQ-2 summa ir 2 vai vairāk, PHQ-9 ir 0-9), bet, kurām ir parādījušās paškaitēšanas idejas, klīniski neizskaidrojamas somatiskas sūdzības vai netipiskas bailes saistībā ar grūtniecību, dzemdībām un/vai gaidāmo bērnu;
2.1.8. Izvērtējot sievieti ar PHQ-2 un PHQ-9:
PHQ-2 summa ir 2 vai vairāk un PHQ-9 ir 9 un vairāk.

2.2.Ja tiek atklāts kaut viens no šiem riska faktoriem – tas apstiprina paaugstinātu risku psihisko traucējumu attīstībai un grūtniece ir jānosūta tālākai sekundārajai aprūpei pie psihiatra.

2.3.Ja sieviete jau ārstējas vai novērojas pie psihiatra, viņas turpmāko novērošanos un ārstēšanos ir jāvada šim ārstam, sadarbojoties ar ginekologu. Ja grūtniece neārstējas pie psihiatra, viņa ir nosūtāma turpmākai sekundārajai aprūpei pie psihiatra.

2.4.Nosūtot grūtnieci pie speciālista, šai gadījumā psihiatra, būtiski ir rakstiski sniegt noteiktus kontaktus, kur rast palīdzību, ar speciālistu vārdiem/palīdzības centru nosaukumiem un telefona numuriem, tādējādi veicinot sievietes vēršanos pie šiem speciālistiem. Palīdzībai ir jābūt sasniedzamai 7 dienu laikā.

3. Nav nepieciešama tūlītēja palīdzība

Ginekologa kompetence. Ambulatori. Pirmajā skrīningvizītē stājoties grūtniecības uzskaitē tiek izvērtēts sievietes psihoemocionālais stāvoklis un riski.

3.1.Šajā kategorijā ir tās grūtnieces, kurām pēc skrīningizvērtējuma pirmajā vizītē:
3.1.1. Netiek konstatēti iepriekš pastāvoši psihiski traucējumi
3.1.2. Neuzrādās neviens no psihisko traucējumu riska faktoriem.
3.1.3. Ja PHQ-2 ir mazāk par 2 un PHQ-9 kopējais vērtējums ir mazāk par 0-4 depresijas pašlaik nav.

Novērošana turpinās turpmāk katras valsts noteiktās vai ārpuskārtas vizītes pie ginekologa laikā (vismaz vienu reizi 4 nedēļu laikā) līdz dzemdībām.

4. Aktīvā novērošana

Ginekologa kompetence. Ambulatori.

4.1.Katrā antenatālās aprūpes rutīnas vai ārpuskārtas vizītē (vismaz vienu reizi 4 nedēļu laikā) jāizjautā:
4.1.1. Vai pēdējā mēneša laikā Jūs esat jutusies skumja, nomākta vai bezcerīga?
4.1.2. Vai pēdējā mēneša laikā Jūs esat zaudējusi interesi un prieku par lietām, kuras iepriekš ir iepriecinājušas vai interesējušas?
4.1.3. Vai pēdējā mēneša laikā Jūs esat izjutusi nemieru, trauksmi, sasprindzinājumu vai nemotivētas bailes?
4.1.4. Vai pēdējā mēneša laikā Jūs esat jutusies tik nemierīga, ka bija grūtības atslābt?

4.2.Ja uz kādu no šiem jautājumiem sieviete ir atbildējusi apstiprinoši, viņai jājautā par to, vai viņa vēlētos saņemt konsultācijas pie klīniskā psihologa. Apstiprinošas atbildes gadījumā viņa ir jānosūta pie klīniskā psihologa īslaicīgai (1-4 sesijas) atbalsta vai kognitīvi biheiviorālai terapijai. Konsultācijas šobrīd nav pieejamas valsts apmaksātā programmā grūtniecēm, bet tas būtu nepieciešams.
Pašvaldībās ir iespējams lūgt sociālā dienesta palīdzību konsultāciju apmaksāšanai. Konsultācijas ir nelielā apjomā ir iespējamas arī psihiatrisko stacionāru dienas stacionāros. Speciālistam (klīniskajam psihologam) jābūt sasniedzamam 2 nedēļu laikā.

4.3.Būtiski ir rakstiski sniegt noteiktus kontaktus, kur rast palīdzību ar klīnisko psihologu vārdiem/palīdzības centru nosaukumiem un telefona numuriem, tādējādi veicinot sievietes vēršanos pie šiem speciālistiem.

4.4.Tāpat jau šajā etapā ir vēlams uzsākt sievietes ģimenes, partnera iesaistīšana drošas un atbalstošas sistēmas izveidošanai:

• Izjautāt sievieti par viņai pieejamo atbalsta vidi – partnerattiecības, paplašinātā ģimene (vecāki, māsās/brāļi, vecvecāki utt.)
• Pārrunāt ar grūtnieci, kurus ģimenes locekļus viņa vēlētos savā atbalsta vidē, izrunātu iespēju viņus piesaistīt.
• Pārrunāt ar piesaistītajiem ģimenes locekļiem ar jauno ģimenes sistēmas maiņu saistītos jautājumus – ieskaitot viņu sajūtas un viņu redzējumu par nākotni un gaidāmajiem “izaicinājumiem”.
• Veicināt emocionāli izprotoša dialoga un attiecību veidošanos starp grūtnieci un viņas tuviniekiem.
• Nepieciešamības gadījumā (ja ārstējošajam ginekologam nav iespējas veidot šo sadarbību), piesaistāms ir klīniskais psihologs - sniedzot grūtniecei un viņas ģimenei psihoedukatīvu un atbalsta konsultēšanu (3-5 sesijas) Konsultācijas šobrīd nav pieejamas valsts apmaksātā programmā grūtniecēm, bet tas būtu nepieciešams. Pašvaldībās ir iespējams lūgt sociālā dienesta palīdzību konsultāciju apmaksāšanai. Konsultācijas ir nelielā apjomā ir iespējamas arī psihiatrisko stacionāru dienas stacionāros.

Katrā grūtniecības rutīnas vai ārpuskārtas vizītē ir jāatkārto izvērtējums ar PHQ-2 un PHQ-9.

Ja PHQ-2 punktu skaits ir 2 un vairāk un PHQ-9 punktu skaits pārsniedz 4, sieviete jānosūta īslaicīgajai psiholoģiskajai konsultēšanai.

5. Zems vai vidējs riska faktoru profils un/vai subklīniska vai viegla depresija vai trauksme

Ginekologa kompetence. Ambulatori. Pirmajā skrīningvizītē stājoties grūtniecības uzskaitē.

Šajā kategorijā būs grūtnieces, kuras, izjautājot pacienti pirmajā skrīningvizītē:

5.1.Neuzrādīja nevienu no paaugstināta psihisko traucējumu riska faktoriem (skat KC 2.punktu);

5.2.Kuras neslimo un nekad nav slimojušas ar hronisku psihisku saslimšanu;

5.3.Grūtnieces, kurām ir bijuši subklīniski/viegli izteikti garastāvokļa traucējumi vai trauksme iepriekšējo grūtniecību un/vai pēcdzemdību perioda laikā, bet, kuras nav saņēmušas specifisku terapiju ar psihotropiem medikamentiem.

5.4.Neplānota vai nevēlama grūtniecība.

5.5.Pusaudžu grūtniecība.

5.6.Iepriekšējo (ja šī nav pirmā) grūtniecību apgrūtināta norise, piem., missed abortion, subjektīvi vai objektīvi smaga dzemdību vai pēcdzemdību perioda norise.

5.7.Psihoemocionāli traucējumi sievietes mātei/māsai/vecmāmiņai grūtniecības vai pēcdzemdību laikā (bet ne hroniskas psihiskas saslimšanas, obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OCT), šizoafektīvie traucējumi vai šizofrēnija).

5.8.Jebkad iepriekš dzīves laikā pārciesta fiziska, emocionāla vai seksuāla vardarbība. Pārciestās vardarbības sekas ir izvērtējamas gan tiešā veidā ar posttraumatiskā sindroma pazīmju noteikšanu, gan izvērtējot sievietes kā personības attīstības traucējumus pārciestās vardarbības rezultātā.

5.9.Apgrūtināti sadzīves apstākļi – finansiāla nedrošība, trūkums, stabilas dzīves vietas trūkums u.c., citi ar sociālo stresu un nedrošību saistīti apstākļi, piem., bēgļa gaitas.

5.10. Emocionāli nelabvēlīgas attiecības ar partneri (vīrs, civilvīrs, bērna tēvs), vientuļās mātes, sievietes paplašinātās ģimenes (vecāki, māsas, brāļi utml.) atbalsta trūkums.

5.11. Un, kuras izvērtējot ar PHQ-2 un PHQ-9 uzrāda subklīniskas vai vieglas depresijas pazīmes:

• PHQ-2 summa ir 2 vai vairāk
• PHQ-9 ir 0-9

Grūtniecēm, kurām ir noteikts zems vai vidējs riska faktoru profils un/vai subklīniska vai viegla depresija un trauksme ir jāsaņem ginekologa realizētā aktīvā novērošana.

Ja PHQ-2 punktu skaits ir 2 un vairāk un PHQ-9 punktu skaits pārsniedz 4, sieviete jānosūta īslaicīgajai psiholoģiskajai konsultēšanai.

6. Īslaicīgā psiholoģiskā konsultēšana

Ginekologa kompetence. Ambulatori. Konsultēšanu realizē metodē sertificēts klīniskais psihologs vai psihoterapeits.

6.1. Ginekologs grūtnieci nosūta psiholoģiskajai konsultēšanai, sniedzot arī noteikto centru un speciālistu kontaktdatus. Konsultācijas realizē noteiktajā metodē sertificēts klīniskais psihologs vai psihoterapeits.
6.1.Nosūtot grūtnieci pie specialista, ginekologs izsniedz nosūtījumu ar pašreizējā psihiskā stāvokļa izvērtējuma datiem (t.sk.skalu rezultāti), riska faktoru izvērtējuma rezultātiem un svarīgākajiem psihiatriskās un ginekoloģiskās anamnēzes datiem.

6.2.Īslaicīgā psiholoģiskā konsultēšana norit strukturētā atbalsta psihoterapijas vai kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas metodēs (1-4sesijas), nepieciešamības gadījumā veicot arī ģimenes sesijas Konsultācijas šobrīd nav pieejamas valsts apmaksātā programmā grūtniecēm, bet tas būtu nepieciešams. Pašvaldībās ir iespējams lūgt sociālā dienesta palīdzību konsultāciju apmaksāšanai. Konsultācijas ir nelielā apjomā ir iespējamas arī psihiatrisko stacionāru dienas stacionāros.

6.3.Katrā vizītē pie ginekologa pacienti izvērtēt ar PHQ-2 un PHQ-9 skalu, lai novērtētu, vai psihiskais stāvoklis nepasliktinās.

6.4.Katrā vizītē izjautāt sievieti par paškaitēšanas idejām un pašnāvības domām/plāniem. Konstatējot domas par pašnāvību vai pašievainošanu, īpaši pusaudžu grūtniecības gadījumā, sieviete ir nosūtāma neatliekamai konsultācijai pie psihiatra.

Traucējumi 4 nedēļu laikā nemazinās.

Ginekologa kompetence. Ambulatori.

• Katrā vizītē pacienti izvērtēt ar PHQ-9 skalu. Punktu skaits nesamazinās, to salīdzinot ar PHQ-9 anketas rezultātiem iepriekšējā vizītē
• Ja, izvērtējot pacientes psihisko stāvokli, tas nav uzlabojies, sieviete ir jānosūta intensīvās strukturētās psiholoģiskās intervences saņemšanai.
• Katrā vizītē izjautāt sievieti par paškaitēšanas idejām un pašnāvības domām/plāniem. Konstatējot domas par pašnāvību vai pašievainošanu, īpaši pusaudžu grūtniecības gadījumā, sieviete ir nosūtāma neatliekamai konsultācijai pie psihiatra (vēlākais 3 dienu laikā), skat.KC 2.punktu.
• Paškaitēšanas/pašnāvības plānu gadījumā, īpaši pusaudžu grūtniecības gadījumā, sieviete ir neatliekami stacionējama psihiatriskā slimnīcā.

7. Intensīva strukturēta psiholoģiskā intervence

Ginekologs nosūta psiholoģiskajai intervencei. Konsultācijas realizē noteiktajā metodē sertificēts klīniskais psihologs vai psihoterapeits. Konsultācijas šobrīd nav pieejamas valsts apmaksātā programmā grūtniecēm, bet tas būtu nepieciešams.
Pašvaldībās ir iespējams lūgt sociālā dienesta palīdzību konsultāciju apmaksāšanai.
Konsultācijas ir nelielā apjomā ir iespējamas arī psihiatrisko stacionāru dienas stacionāros.

7.1.Nosūtot grūtnieci pie specialista, ginekologs izsniedz nosūtījumu ar pašreizējā psihiskā stāvokļa izvērtējuma datiem (t.sk.skalu rezultāti), riska faktoru izvērtējuma rezultātiem un svarīgākajiem psihiatriskās un ginekoloģiskās anamnēzes datiem.

7.2. Vēlams, ka turpmākā terapija un konsultēšana tiek veikta pie tā paša psihologa vai psihoterapeita, pie kura grūtniece saņēma arī īslaicīgo psiholoģisko konsultēšanu - ja attiecīgajam speciālistam ir nepieciešamā kvalifikācija un viņš ir pieejams.

7.3.Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija (KBT) vai interpersonālā terapija (ITP), klīniskā psihologa vai psihoterapeita kompetencē.

7.4.Nosūtot grūtnieci pie speciālista, būtiski ir rakstiski sniegt noteiktus kontaktus, kur rast palīdzību ar speciālistu vārdiem/palīdzības centru nosaukumiem un telefona numuriem, tādējādi veicinot sievietes vēršanos pie šiem speciālistiem.

7.5.Visa veida palīdzībai ir jābūt valsts apmaksātā programmā un sasniedzamai nedēļas laikā.

Traucējumi 4 nedēļu laikā nemazinās.

Ginekologa kompetence. Ambulatori.

• Katrā vizītē pacienti izvērtēt ar PHQ-9 skalu. Punktu skaits nesamazinās, to salīdzinot ar PHQ-9 anketas rezultātiem iepriekšējā vizītē
• Ja, izvērtējot pacientes psihisko stāvokli, tas nav uzlabojies, sieviete ir jānosūta intensīvās strukturētās psiholoģiskās intervences saņemšanai.
• Katrā vizītē izjautāt sievieti par paškaitēšanas idejām un pašnāvības domām/plāniem. Konstatējot domas par pašnāvību vai pašievainošanu, īpaši pusaudžu grūtniecības gadījumā, sieviete ir nosūtāma neatliekamai konsultācijai pie psihiatra (vēlākais 3 dienu laikā), skat.KC 2.punktu.
• Paškaitēšanas/pašnāvības plānu gadījumā, īpaši pusaudžu grūtniecības gadījumā, sieviete ir neatliekami stacionējama psihiatriskā slimnīcā.

8. Psihiskā stāvokļa pasliktināšanās vai jaunu psihisku traucējumu pazīmju pievienošanās

Ginekologa kompetence. Ambulatori.

8.1.Mērķtiecīgi izjautājot sievieti, iegūst datus par noteiktu neparastu sajūtu attīstību un trauksmes pastiprināšanos (skat.Algoritma “Psihiskās veselības problēmu un smagu psihisku saslimšanu ārstēšana t.sk. farmakoterapija grūtniecības laikā” 7.1. punktu)

8.2.Punktu skaits ievērojami pieaug, to salīdzinot ar PHQ-9 anketas rezultātiem iepriekšējā vizītē.

8.3.Katrā vizītē izjautāt sievieti par paškaitēšanas idejām un pašnāvības domām/plāniem. Konstatējot domas par pašnāvību vai pašievainošanu, sieviete ir nosūtāma neatliekamai konsultācijai pie psihiatra – vēlākais 3 dienu laikā.

8.4.Paškaitēšanas/pašnāvības plānu gadījumā, īpaši pusaudžu grūtniecības gadījumā, sieviete ir neatliekami stacionējama psihiatriskā slimnīcā.

8.5.Konstatējot kādu no šīm pazīmēm vai PHQ-9 punktu skaitam pārsniedzot 9, sieviete ir nosūtāma sekundārai terapijai pie psihiatra - Skat.KC.2.punktu.

9. Farmakoterapijas pievienošana vieglas vai vidēji smagas depresijas gadījumā

Ginekologa kompetence. Ambulatori. Skat.Algoritma “Psihiskās veselības problēmu un smagu psihisku saslimšanu ārstēšana t.sk. farmakoterapija grūtniecības laikā” 9.punktu.

Ginekologa kompetencē ir vieglas un vidēji smagas bez komorbīdiem psihiskiem traucējumiem (panika, ģeneralizēta trauksme, obsesīvi kompulsīvi traucējumi (OCT), ēšanas traucējumi, uzvedības traucējumi ar impulsivitāti u.c.) un paaugstinātiem psihiskā stāvokļa pasliktināšanās riskiem (augstāk KC 2.punktā aprakstītie paaugstināta riska faktori) depresijas epizodes sākotnēja farmakoloģiska terapija.

9.1.Grūtniece ir jānovēro regulārās vizītēs, ne retāk kā vieu reizi 2 nedēļās.

9.2.Katrā vizītē pacienti izvērtēt ar PHQ- 2 un PHQ-9 skalu, lai izvērtētu, vai psihiskais stāvoklis nepasliktinās. Psihiskajām stāvoklim pasliktinoties vai jebkādu šaubu par farmakoterapiju gadījumā, sievieti nepieciešams nosūtīt konsultācijai pie psihiatra, skat.KC 2.punktu.

9.3.Katrā vizītē izjautāt sievieti par paškaitēšanas idejām un pašnāvības domām/plāniem. Konstatējot domas par pašnāvību vai pašievainošanu, sieviete ir nosūtāma neatliekamai konsultācijai pie psihiatra (3dienu laikā).

9.4.Konstatējot pastāvīgas domas par paškaitēšanu/pašnāvību un pašnāvības plānus, īpaši pusaudžu grūtniecības gadījumā, grūtniece ir stacionējama.

9.5.Terapijas neefektivitātes gadījumā (to izvērtējot pēc 3-4ned.), sieviete nosūtāma pie psihiatra sekundārajai palīdzībai.

10. Farmakoterapijas pievienošana sekundārās psihiatriskās palīdzības ietvaros

Psihiatra kompetence. Ambulatori. Skat. Algoritmu “Psihiskās veselības problēmu un smagu psihisku saslimšanu ārstēšana t.sk. farmakoterapija grūtniecības laikā” .

Ginekologs – izvērtējot sievietes psihisko stāvokli, tai skaitā, pozitīvas dinamikas, saņemot intensīvo psiholoģisko palīdzību, iztrūkumu, nosūta sievieti pie psihiatra.

Nosūtot grūtnieci pie speciālista, šai gadījumā psihiatra, būtiski ir rakstiski sniegt noteiktus kontaktus, kur rast palīdzību, ar speciālistu vārdiem/palīdzības centru nosaukumiem un telefona numuriem, tādējādi veicinot sievietes vēršanos pie šiem speciālistiem. Palīdzībai ir jābūt sasniedzamai 7 dienu laikā.

10.1. Indikācijas:

10.1.1. Vidēji smagas/smagas depresijas ar komorbīdu ģeneralizētu trauksmi, un/vai tai pievienojušos panikas vai obsesīvi kompulsīviem traucējumiem (OCT) gadījumā.

10.1.2. Pusaudžu grūtniecība.

10.1.3. Psihiskā stāvokļa pasliktināšanās/nelabošanās vai jaunu psihisku traucējumu pazīmju pievienošanās gadījumā.

10.1.4. Jebkuru šaubu par grūtnieces psihiskajiem traucējumiem nepieciešamo terapiju un grūtnieces psihoemocionālo aprūpi gadījumā.

11. Medikamentu devu samazināšana vai atcelšana, tuvojoties dzemdību laikam

Ginekologa un psihiatra kompetence. Ambulatori. Skat.Algoritmu “Psihiskās veselības problēmu un smagu psihisku saslimšanu ārstēšana t.sk. farmakoterapija grūtniecības laikā” .

11.1. Sākot no 34./36.gr.ned. medikamentu devas, pakāpeniski titrējot, samazināt līdz zemākajai drošajai devai vai atcelt.

11.2. Titrēšanas “pakāpiens” sertralinam ir 12,5mg jeb ¼ no 50mg tabletes/nedēļā.

12. Novērot zīdaini un māti pirmajās nedēļās pēc dzemdībām

Ģimenes ārsta kompetence. Ambulatori. Skat.Algoritmu “Psihiskās veselības problēmu un smagu psihisku saslimšanu ārstēšana t.sk. farmakoterapija grūtniecības laikā”.

Novērošanas biežums valsts noteiktajā kartībā.

Par psihisko traucējumu riska attīstības izvērtēšanu skatīt algoritmā par ārstēšanu postnatālajā periodā.

Informācija pacientei

Grūtniecības laiks bieži ir izaicinājums ne tikai sievietes fiziskajai veselībai un labsajūtai, bet arī psihoemocionālajai. Lai spētu šo laiku izbaudīt, nedrīkst aizmirst parūpēties par sevi un līdz ar to arī gaidāmo bērniņu, arī emocionālā ziņā.

Par ko nepieciešams padomāt un ko izstāstīt savam ginekologam:

1. Vai esat iepriekš jebkad dzīvē cietusi no psihoemocionāliem traucējumiem vai slimojusi ar psihisku saslimšanu.
2. Ja šī nav Jūsu pirmā grūtniecība, kā esat jutusies iepriekšējo grūtniecību un pēcdzemdību periodu laikā.
3. Vai esat saņēmusi kādu palīdzību, ārstēšanu un kādu - saistībā ar piedzīvotiem psihoemocionāliem traucējumiem dzīves laikā.
4. Apjautājiet Jūsu tuvākos radiniekus – vai kāds ir slimojis ar kādu psihisku saslimšanu, īpaši, ja tie bijuši bipolāri afektīvie traucējumi (iepriekš saukta par maniakāli depresīvo psihozi).
5. Apjautājieties, kā Jūsu mamma, māsas un vecmāmiņas ir jutušās grūtniecības un pēcdzemdību perioda laikā – psihoemocionāli traucējumi grūtniecības un pēcdzemdību periodā bieži ir saistīti ar iedzimtību.
6. Vai esat jebkad dzīvē piedzīvojusi fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību.
7. Un, protams – kā Jūs jūtieties šobrīd, vai grūtniecība ir bijusi plānota, vai tā norit tā, kā bijāt to iedomājusies, vai jūtieties partnera un ģimenes emocionāli atbalstīta.

Katrā grūtniecības vizītes laikā ārsts Jūs izjautās un aicinās aizpildīt pašnovērtēšanas anketas par jūsu garastāvokli, nakts miega kvalitāti un citām Jūsu psihoemocionālā stāvokļa izpausmēm.

Psihoemocionālās veselības nodrošināšanai un traucējumu laicīgai novēršanai ir būtiski, lai Jūs Jūsu grūtniecību vadošajam ginekologam pastāstītu par visām satraucošajām sajūtām un domām, kuras esat novērojusi kopš iepriekšējās vizītes. Grūtniecības laikā gandrīz visas sievietes piedzīvo gan satraucošus sapņus, gan izmaiņas kādu ārēju faktoru uztverē (piem., satraukumu spēj izraisīt lietas, kuras iepriekš nesatrauca), tomēr ir svarīgi par tiem izstāstīt savam ārstam, lai laicīgi atpazītu nopietnāku emocionālu traucējumu izpausmes. Nevairieties pieteikties papildus ārkārtas vizītei, ja Jums rodas kādi satraucoši jautājumi par Jūsu pašsajūtu ne tikai fiziski, bet arī emocionāli.

Dažas vispārīgas pamatlietas psihoemocionālo traucējumu profilaksei grūtniecības laikā:

1. Izvairieties no psihoemocionālas pārslodzes darbā, nepieciešamības gadījumā par to pastāstot ginekologam un meklējot tam risinājumus.
2. Katru dienu atrodiet vismaz 1h laika, kuru veltat tikai sev, un varat darīt lietas, kas Jūs iepriecina un nomierina.
3. Nevairieties lūgt palīdzību un atbalstu ikdienas rūpēs Jūsu ģimenei un draugiem.
4. Vienmēr izgulieties – nekas (piem., netīri trauki vai citi nepadarītie darbi) nav svarīgāks par Jūsu pilnvērtīgo miegu.
5. Veltiet laiku pastaigām svaigā gaisā un kādām citām fiziskām aktivitātēm Jūsu ginekologa pieļautā robežās.
6. Veltiet laiku regulārām, pilnvērtīgām un garšīgām maltītēm.
7. Pēc iespējas un vēlēšanās pavadiet laiku kopā ar Jūsu partneri, gan kopīgā vaļaspriekā, gan sarunās par Jūsu un viņa emocionālo pašsajūtu.
8. Pēc iespējas un vēlēšanās iesaistieties atbalsta grupās grūtniecēm. Tādējādi bieži iespējams uzzināt, ka līdzīgas sajūtas kā Jūsu piedzīvo daudz vairāk grūtnieču un jauno māmiņu, nekā bijāt iedomājusies.