Augļa augšanas un labsajūtas izvērtēšana grūtniecības laikā

klīniskais ceļš | Pēdējās izmaiņas: 06.04.2025

Klīniskā ceļa shēma

flowchart 
1(Augļa augšanas un 
labsajūtas  izvērtēšana 
grūtniecības laikā)
2(1.Augļa novērošanas mērķi
un fizioloģiskie pamati )
3(2.Pamata antenatālā aprūpe)
4(8.Testēšanas uzsākšanas 
laiks un biežums)
5("9.Biežākās augsta riska 
grūtniecības un augļa 
monitorēšanas norādes")
5---6(9.a. Hroniska hipertensija)
6---7("9.b. Grūtniecības inducēta 
hipertensija (GIH) 
vai gestācijas hipertensija")
7---8(9.c. Preeklampsija)
8---9(9.d. Priekšlaicīgi 
noplūduši augļūdeņi un
neiznēsāta grūtniecība)
9---10(9.e.Sirds slimības)
10---11(9.f. Intrahepatiskā holestāze)
11---12(9.g. Prolongēta grūtniecība)
12---13(9.h. Epilepsija)
13---14(9.i. 1.un 2. tipa Diabēts)
14---15(9.j. Gestācijas Diabēts)
15---16(9.k.Intrauterīnas augļa 
augšanas aizture)
16---17(9.l. Mazūdeņainība /
Daudzūdeņainība)
17---18(9.m. Daudzaugļu gūtniecība)
1-->2 & 3 & 4 & 5
19(3.Augļa augšana, 
gravidogramma)
3-->19
20(4.Augļa novērtēšanas 
metodes antenatālajā 
periodā Izvēle ir atkarīga 
no grūtniecības laika, 
metodes pieejamības 
un klīniskās situācijas)
19-->20
21("5.Augļa kustību (AK) 
skaitīšana")
4-->21
22(5.g. Informācija pacientei 
– augļa kustību skaitīšana)
23(5.a. Faktori, kas ietekmē 
augļa kustības)
21-->22 & 23
24("5.b. Samazinātas augļa 
kustības (SAK) - 
Anamnēze")
23-->24
25(5.c. SAK Apskate)
26(5.j. Atkārtota SAK
epizode)
24-->25 & 26
27(5.d. SAK - KTG)
28(5.e. SAK - USG)
29(5.f. SAK –Taktika atkarībā 
no grūtniecības laika)
26-->25 & 27 & 28 & 29
25-->27
30(5.g Pirms 24+0
gestācijas nedēļām)
31(5.h. Starp 24+0 un
28+0 gestācijas nedēļām)
32(5.i Pēc 28+0
gestācijas nedēļām)
29-->30 & 31 & 32
subgraph I
33("6.a.Kardiotokogrāfija
(KTG) nestresa tests")
34("6.b. KTG kontrakciju
stresa tests (KST)")
end
subgraph II
35("7.a. Ultrasonogrāfija
(USG) Biofizikālais
profils BFP")
36("7.b. USG Modificētais
biofizikālais profils (mBFP)")
37(7.c. USG Doplera
izmeklējumi)
end
20-->I & II
27-->I & II
19---5
20-->4
click 2 "#1-augla-noverosanas-merki-un-fiziologiskie-pamati"
click 3 "#2-pamata-antenatala-aprupe"
click 4 "#8-testu-uzsaksanas-laiks-un-biezums"
click 5 "#9-biezakas-augsta-riska-grutniecibas-un-augla-monitoresanas-norades"
click 6 "#9a-hroniska-hipertensija"
click 7 "#9b-grutniecibas-induceta-hipertensija-gih-vai-gestacijas-hipertensija"
click 8 "#9c-preeklampsija"
click 9 "#9d-priekslaicigi-nopludusi-augludeni-un-neiznesata-grutnieciba"
click 10 "#9e-sirds-slimibas"
click 11 "#9f-intrahepatiska-holestaze"
click 12 "#9gprolongeta-grutnieciba"
click 13 "#9h-epilepsija"
click 14 "#9i-1-un-2tipa-diabets"
click 15 "#9j-gestacijas-diabets"
click 16 "#9k-intrauterina-augla-augsanas-aizture"
click 17 "#9l-mazudenainiba-daudzudenainiba"
click 18 "#9m-daudzauglu-grutnieciba"
click 19 "#3-augla-augsana-gravidogramma"
click 20 "#4-augla-novertesanas-metodes-antenatalaja-perioda"
click 21 "#5-augla-kustibu-ak-skaitisana"
click 22 "#5g-informacija-pacientei-augla-kustibu-skaitisana"
click 23 "#5a-faktori-kas-ietekme-augla-kustibas"
click 24 "#5b-samazinatas-augla-kustibas-sak-anamneze"
click 25 "#5c-sak-apskate"
click 26 "#5j-atkartota-sak-epizode"
click 27 "#5d-sak-ktg"
click 28 "#5e-sak-usg"
click 29 "#5f-sak-taktika-atkariba-no-grutniecibas-laika"
click 30 "#5f-sak-taktika-atkariba-no-grutniecibas-laika"
click 31 "#5f-sak-taktika-atkariba-no-grutniecibas-laika"
click 32 "#5f-sak-taktika-atkariba-no-grutniecibas-laika"
click 33 "#6a-kardiotokografija-ktg-nestresa-tests"
click 34 "#6b-ktg-kontrakciju-stresa-tests-kst"
click 35 "#7a-ultrasonografija-usg-biofizikalais-profils-bfp"
click 36 "#7b-usg-modificetais-biofizikalais-profils-mbfp"
click 37 "#7c-usg-doplera-izmeklejumi"

Visus pakalpojumus apmaksā NVD

Algoritma lietotāji
Ginekologi, dzemdību speciālisti
Ģimenes ārsti
Vecmātes

Pakalpojuma apmaksa – visus pakalpojumus apmaksā NVD

Saīsinājumi

Termins	Skaidrojums
AC	augļa vēdera apkārtmērs ultrasonogrāfijā
AK	augļa kustības
AŪI	augļūdeņu indekss
BFP	biofizikālais profils
EFW	paredzamais augļa svars ultrasonogrāfijā
GIH	grūtniecības inducēta hipertensija
IUAAA	intrauterīna augļa augšanas aizture
KST	kontrakciju stresa tests
KTG	kardiotokogrāfija
ĶMI	ķermeņa masas indekss
mBFP	modificētais biofizikālais profils
NST	nestresa tests
NT	kakla kroka ultrasonogrāfijā
PE	preeklampsija
SAK	samazinātas augļa kustības
USG	ultrasonogrāfija

1. Augļa novērošanas mērķi un fizioloģiskie pamati

Mērķis – identificēt augļus, kuriem pastāv intrauterīnas nāves vai hipoksijas izraisītu neiroloģisku komplikāciju risks un savlaicīgi rīkoties, lai pēc iespējas novērstu nelabvēlīgu iznākumu.

Antenatālā augļa novērtēšana balstās uz augļa fizioloģijas izpratni:

• Progresējot hipoksēmijai, var novērot secīgas biofizikālas izmaiņas, kas sākotnēji liecina par adaptācijas mehānismu iesaistīšanos un beigu fāzē norāda uz dekompensāciju.
• Biofizikālās aktivitātes - sirdsdarbības frekvence, kustības, elpošanas kustības, tonuss - ir jutīgas pret oksigenāciju un pH izmaiņām.
• Tajā pašā laikā biofizikālos paramterus var ietekmēt ne tikai hipoksēmija, bet arī grūtniecības laiks, mātes smēķēšana, augļa nomoda-gulēšanas cikls, augļa saslimšanas un anomālijas.
• Periodiskas pārbaudes antenatālājā periodā nepalīdz identificēt augļus, kuriem perinatālo iznākumu noteiks akūts hipoksisks notikums grūtniecības laikā (piem., placentas atslāņošanās).
• Pastiprināta uzmanība augļa novērošanai jāpievērš grūtniecēm, kam ir paaugstināts augļa antenatālās bojāejas risks.

2. Pamata antenatālā aprūpe

1. Mērīt dzemdes dibena augstumu, sākot no 24 grūtniecības nedēļām un aizpildīt Gravidogrammu.
2. Augļa priekšgulošās daļas noteikšana sākot ar 36 nedēļām, kad jāizšķiras par dzemdību vadīšanas plānu. Agrākai priekšgulošās daļas noteikšanai nav nozīmes un tā saistīta ar diskomfortu izmeklēšanas laikā.
3. Veselām sievietēm neiesaka skaitīt augļa kustības.
4. Augļa sirdstoņu auskultācija apstiprina, ka auglis ir dzīvs, nomierina grūtnieci, taču tam nav paredzes vērtības uz perinatālo iznākumu.
5. KTG pierakstīšana veselai sievietei ar fizioloģisku grūtniecības norisi netiek rekomendēta.

3. Augļa augšana, gravidogramma

Fundus uteri mērījumi

Antenatālās aprūpes laikā vienkāršākais un pietiekoši informatīvais izmeklējums ir dzemdes dibena augstuma mērījumi un to dinamika katras antenatālās vizītes laikā, sākot no 24-26 nedēļām, kas norāda uz augļa augšanu grūtniecības laikā. Būtiski ir mērījumus veikt pareizi:

1. Vēlams, ka to vienmēr veic viena un tā pati aprūpes persona;
2. Grūtnieci nogulda uz kušetes, uz muguras viegli ieslīpi, lai nenospiestu v.cava. Urīnpūslis ir tukšs.
3. Mēra ar neelastīgu mērlenti iezīmi „0” novietojot uz dzemdes augstākā punkta, kas ne vienmēr sakritīs ar viduslīniju. Dzemdes muskulatūrai jābūt relaksētā stāvoklī.
4. Mēra ar lentes iezīmēm uz leju, mēra līdz simfīzes augšējai malai simfīzei pa vidu, mēra vienu reizi un mērījumu atzīmē gravidogrammā.

Gravidogramma ir neatņemama antenatālās aprūpes dokumentācijas sastāvdaļa. Ultrasonogrāfisko izmeklējumu laikā augļa augšanas parametri tiek papildināti gravidogrammā ar aprēķināto augļa masu. Augšanas līknes lēnāka pacelšanās nekā vidējā gravidogrammā iezīmētā tendence, mērījumi zem 10. percentīles vai augšanas apstāšanās var liecināt par augļa augšanas aizturi un ir iemesls, lai veiktu ultrasonogrāfisku un doplerometrisku izmeklējumu (skatīt algoritmu Intrauterīnas augļa augšanas aizture, riska izvērtēšana, profilakse, diagnostika, grūtniecības un dzemdību vadīšanas taktika). Augļa augšanas līknes pacēlums virs 10. percentīles atzīmes var liecināt par pārmērīgi lielu augli un liek apsvērt gestācijas diabēta skrīninga nepieciešamību (skatīt algoritmu Gestācijas diabēta diagnostika, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda vadīšanas taktika).

4. Augļa novērtēšanas metodes antenatālajā periodā

• augļa kustību skaitīšana (veic pati grūtniece ikdienā),
• nestresa tests – kardiotokogrāfijas pieraksts, kā nākošais solis, ja subjektīvi samazinātas kustības),
• kontrakciju stresa tests (KTG izmaiņas dzemdes kontrakcijas laikā)
• biofizikālais profils (ietver KTG izvērtējumu un sonogrāfijas parametrus),
• modificētais biofizikālais profils (tikai KTG un augļūdens indekss),

Neraugoties uz plašu metožu pielietojumu, trūkst pierādījumu, kura ir labākā metode vai metožu kombinācija perinatālā iznākuma uzlabošanai.

Metodes izvēle ir atkarīga no grūtniecības laika, pieejamības, klīniskās situācijas un izmaksām.

Augļūdens daudzuma noteikšana un doplera izmeklējumi var sniegt papildus informāciju.

5. Augļa kustību (AK) skaitīšana

Definīcija un pamatojums

• AK nozīmīgs samazinājums vai pēkšņas to izmaiņas var būt brīdinājuma signāls par draudošu augļa nāvi. Pētījumos novērota saistība starp SAK un sliktu perinatālo iznākumu.
• Aptuveni 55% sieviešu, kam piedzimis nedzīvi dzimis auglis, novēroja augļa kustību samazināšanos pirms diagnozes noteikšanas.
• Šobrīd nav universālas SAK definīcijas, jo trūkst pētījumu, kas raksturotu augļa aktivitātes iezīmes un to, kā grūtniece sajūt AK normālā grūtniecībā.
• SAK netiek asociēts ar augļa augšanas aizturi, gestācijas laikam mazu augli, placentas nepietiekamību un iedzimtām attīstības anomālijām.

Normālas augļa kustības (AK) grūtniecības laikā

• Sajustas AK tiek definētas kā jebkura diskrēta spēriena, plūsmas, dunkas vai velšanās sajūta, kuru jūt grūtniece. Šāda augļa aktivitāte ir kā pazīme centrālās nervu sistēmas un muskuloskeletālās sistēmas integritātei. AK skaita un rakstura izmaiņas auglim augot, liecina par normālu augļa neiroloģisko attīstību.
• AK mainās diennakts laikā. Pēcpusdiena un vakars ir lielākās aktivitātes laiks. AK parasti iztrūkst augļa „miega” ciklu laikā, kuri ir regulāri gan dienā, gan naktī un ilgst aptuveni 20-40 minūtes. Šādi miega cikli normālam, veselam auglim reti ir ilgāki nekā 90 minūtes.
• Iznestam auglim vidējais ģeneralizētu kustību daudzums stundā ir 31 kustība. Ilgākais periods starp tām ir 50-75 minūtes.
• Lielākā daļa sieviešu sajūt AK līdz 20. grūtniecības nedēļai un tās jūt līdz dzemdībām un to sākumā.
• Dažas sievietes atkārtotās grūtniecībās jūt AK jau no 16 gestācijas nedēļām un dažas sievietes pirmās grūtniecības laikā var sajust pirmās kustības nedaudz vēlāk par 20. gestācijas nedēļu.
• AK daudzums parasti palielinās līdz 32. gestācijas nedēļai un pēc tam līdz dzemdībām tas paliek nemainīgs. Lai arī no 32 nedēļām kustību daudzums nemainās, tas arī nesamazinās vēlīni trešajā trimestrī.

Kustību skaitīšanas nozīme

• Katrai grūtniecei ir jāpaskaidro, ko saprotam ar normālām augļa kustībām, kādā grūtniecības laikā tās grūtniece sāk just, kā ir jāskaita kustības gadījumā, ja grūtniecei šķiet, ka kustības ir samazinājušās
• Veselai grūtniecei augļa kustības nav jāskaita, taču jāseko, ka auglis kustas ikdienā un, ja subjektīvi kustību skaits samazinās vai auglis parastajā laikā nekustas nemaz, jāsazinās ar aprūpes sniedzēju vai dzemdību nodaļu
• Ja pastāv paaugstināts augļa bojā ejas risks, aprūpes sniedzējs rekomendē uzsākt augļa kustību skaitīšanu. Augļa kustību skaitīšanas uzsākšanas laiks ir individuāls

5a. Faktori, kas ietekmē augļa kustības

Faktori, kas ietekmē AK uztveri

• Grūtniece AK jūt visvairāk guļot, mazāk sēžot un vismazāk stāvot. To skaits vislielākais ir vakarā, kad augļa kustībām pievērš uzmanību. Sievietei jāatrodas klusā istabā un uzmanīgi jāpiefiksē AK, šādi skaidri tiek uztvertas tās kustības, kuras iepriekš nav sajustas.
• Augļa priekšguļošajai daļai nav ietekmes uz kustību uztveri. Augļa pozīcija var ietekmēt kustību uztveri: mazāk kustības sajūt, ja augļa mugura vērsta uz priekšpusi (visus dorso-anterior).
• Var būt AK palielinājums, ja mātes asinīs paaugstinās glikozes koncentrācija.

Faktori, kas saistīti ar samazinātu AK daudzumu

• Sedatīvām vielām, kas šķērso placentu, piemēram, alkoholam, benzodiazepīniem, metadonam un citiem opioīdiem var būt pārejošs efekts uz AK.
• No 30 gestācijas nedēļām oglekļa dioksīda līmenis mātes asinīs ietekmē augļa elpošanas kustības, un smēķēšana var būt saistīta ar samazinātu augļa aktivitāti.
• Ir ziņojumi, ka kortikosteroīdu lietošana samazina AK un augļa sirds ritma variabilitāti KTG pierakstā nākamajās divās dienās pēc to lietošanas.
• Enerģisku kustību trūkums var liecināt par anomālijām centrālajā nervu sistēmā, muskulatūras disfunkciju vai skeleta anomālijām.

5.b. Samazinātas augļa kustības (SAK) anamnēze

• SAK ilgums, vai ir bijis AK iztrūkums un vai šī ir pirmā reize, kad sieviete jūt SAK.
• Jāizvērtē augļa bojāejas risks, vai ir kāds no sekojošiem faktoriem: atkārtotas konsultācijas par SAK, zināma IUAAA, hipertensija, cukura diabēts, grūtnieces vecuma galējības, pirmreizēja grūtniecība, smēķēšana, placentas nepietiekamība, iedzimtas attīstības anomālijas, aptaukošanās, rases/ etniskie faktori, slikti iznākumi iepriekšējās grūtniecībās, ģenētiskie faktori, problemātiska piekļuve grūtniecības aprūpei.

5c. SAK apskate

• Jāapstiprina, ka auglis ir dzīvs. Augļa sirds auskultācija, izmantojot rokas doplera aparātu, lai izslēgtu augļa nāvi. Ja netiek apstiprināta augļa sirdsdarbības esamība, nekavējoties jānosūta uz augļa USG, lai izvērtētu sirdsdarbību.
• Klīniski jāizvērtē augļa izmērs, lai identificētu augļus, kuri ir mazi gestācijas laikam – abdomināla palpācija un fundus uteri augstuma noteikšana. Jāapsver augļa biometrijas noteikšana USG sievietēm, kurām klīniskā izvērtēšana varētu būt neprecīza, piemēram, ja ir palielināts ĶMI.
• Asinsspiediens un proteīna noteikšana urīnā, jo preeklampsija ir saistīta ar placentas disfunkciju.

5.d. SAK - KTG

• Jāveic KTG vismaz 20 minūtes, lai izslēgtu sliktu augļa labsajūtu, ja grūtniecība ir > 28+0 nedēļas. Normāls augļa sirdsdarbības pieraksts liecina par veselu augli ar normāli funkcionējošu autonomo nervu sistēmu.
• Ja iznestam auglim nav sirdsdarbības akcelerāciju KTG pierakstā vairāk nekā 80 minūtes, tas liecina par traucētu augļa labsajūtu.
• Rutīnas KTG monitorēšana riska grūtniecībām – sistemātisks pārskats neapstiprināja, taču arī nenoliedza ieguvumus.
• Aprakstošā pētījumā, kurā bija iekļautas sievietes ar SAK, kurām sākotnēji tika veiktas KTG un USG, 21% tika konstatēta anomālija, kura prasīja sekojošu rīcību un 4,4% tika nekavējoties atrisināta grūtniecība.

5.e. SAK - USG

• Šobrīd nav pierādījumu par USG veikšanu vai neveikšanu sievietēm ar SAK.
• USG izmeklēšana jāveic sievietēm, kurām konstatēts SAK pēc 28+0 gestācijas nedēļām un SAK saglabājas, neskatoties uz normālu KTG, kā arī, ja ir riska faktori IUAAA vai nedzīvi dzimušam auglim. USG ir jāveic 24h laikā un ir jāietver AC un/ vai EWF noteikšana, lai diagnosticētu gestācijas laikam mazus augļus, jānosaka augļūdeņu daudzums un jāizvērtē augļa anatomija, ja tā nav izvērtēta iepriekš.
• Varētu būt arī nozīme selektīvai biofizikālā profila (BFP) izmantošanai. BFP netiek rekomendēts, lai izvērtētu augļa labsajūtu augsta riska grūtniecībās. Tomēr ir dati no aprakstošiem pētījumiem, ka BFP veikšana augsta riska sievietēm dod labu negatīvo paredzošo vērtību, t.i. augļa nāve ir sastopama reti, ja ir normāls BFP.
• BFP pamatā ir novērotā saistība starp hipoksiju un izmainītiem rādītājiem, kas liecina par centrālās nervu sistēmas darbību – sirdsdarbības ritmu, augļa kustībām un augļa tonusu.

5.f. SAK taktika atkarībā no grūtniecības laika

Izvērtējuma mērķis – izslēgt augļa nāvi, izslēgt apdraudējumu auglim un identificēt grūtniecības ar slikta iznākuma risku, vienlaicīgi izvairoties no nevajadzīgas iejaukšanās.

flowchart
1("`**5.f. SAK taktika atkarībā 
no grūtniecības laika**`")
2("`**5.g. Pirms 24+0 gestācijas 
nedēļām**
• Jāapstiprina augļa 
sirdsdarbība, auskultējot ar
rokas doplera ierīci. 
Ņemot vērā, ka placentas
nepietiekamība reti 
parādās pirms I trimestra,
tas tiek darīts, lai izslēgtu 
augļa nāvi.
• Sievietēm, kuras nemaz 
nejūt AK, auglim varētu
būt neiromuskulāra 
saslimšana.
• Ja sieviete nav jutusi AK 
līdz 24. gestācijas
nedēļai, viņa jānosūta 
pie prenatālās
diagnostikas speciālista, 
lai izslēgtu
neiromuskulāras 
saslimšanas auglim`")
3("`**5.h. Starp 24+0 un 28+0 
gestācijas nedēļām**
• Jāapstiprina augļa 
sirdsdarbība, auskultējot 
ar rokas doplera ierīci.
• Visaptveroši jāizvērtē 
augļa antenatālas bojā 
ejas risks
• Šajā gestācijas laikā var 
parādīties placentas
nepietiekamība. Ja 
klīniski ir aizdomas par 
IUAAA, jāapsver USG.
 Nav pierādījumu, lai 
rekomendētu rutīnā
izmantot KTG 
monitorēšanu šī 
gestācijas laika grupai.`")
4("`**5.i .Pēc 28+0 gestācijas 
nedēļām**
• Jārekomendē sievietei 
kontaktēties ar dzemdību
nodaļu, negaidot līdz 
nākamajai dienai, lai 
izvērtētu augļa labsajūtu.
• Ja sieviete nav droša par 
to, ka AK ir samazinātas,
jārekomendē apgulties 
uz kreisā sāna un
koncentrēties uz AK 
skaitīšanu 2 stundas. 
Ja netiek sajustas 10 
vai vairāk pārliecinošas 
kustības 2 stundu laikā, 
jārekomendē sievietei 
sazināties ar savu 
aprūpes sniedzēju vai 
dzemdību iestādi.
• Jāievāc anamnēze un 
jāveic apskate kā minēts
augstāk.
• Jāapstiprina augļa 
sirdsdarbība, auskultējot 
ar rokas doplera ierīci.`")
1-->2 & 3 & 4
5(• Jānomierina grūtniece – 
ja vairāk nav SAK, ja
nav citu riska faktoru 
nedzīvi dzimušam auglim
un auskultācijā ir 
dzirdama augļa 
sirdsdarbība.
• Ja grūtniecei joprojām ir 
bažas, jārekomendē
griezties dzemdību iestādē.)
6(• Sievietes, kuras sajūt 
pēkšņas augļa aktivitātes 
izmaiņas vai kurām ir 
identificēti citi riska faktori 
nedzīvi dzimušam auglim.)
4-->5 & 6
7(Jānosūta uz dzemdību 
iestādi tālākai izmeklēšanai)
8("`**KTG, lai izslēgtu traucētu 
augļa labsajūtu**`")
6-->7
7-->8
9(USG, ja:
• SAK persistē, neskatoties 
uz normu KTG
• Atkārtoti SAK
• Jebkādi papildus riska 
faktori IUAA vai nedzīvi 
dzimušam auglim)
10("`**Norma izmeklējumu 
rezultātos:**
• Jānomierina, ka 70% 
grūtniecību ar vienu
SAK epizodi ir bez 
komplikācijām
• Nav pierādījumu, lai 
ieteiktu šīm sievietēm
veikt formālu AK 
skaitīšanu (spērienu
tabulas)
• Nav pētījumu par 
turpmāko novērošanu
sievietēm, kurām ir 
normāli izmeklējumu
rezultāti.
• Jārekomendē sievietēm 
sazināties ar savu
dzemdību iestādi, 
ja SAK epizode atkārtojas.`")
8-->9 & 10
9-->10
11("5.j. Atkārtota SAK epizode
• Apskate, lai izslēgtu 
predisponējošus iemeslus.
• Sievietēm, kurām SAK ir 
konstatētas divas vai 
vairāk reizes, ir palielināts 
slikta perinatālā 
iznākuma risks 
(nedzīvi dzimis auglis, 
IUAAA vai priekšlaicīgas 
dzemdības), salīdzinot 
ar grūtniecēm, kuras 
vērsušās pie aprūpes
sniedzēja ar vienu 
epizodi 
(izredžu attiecība 1.9).
• Nav pētījumu par to, vai 
iejaukšanās (piemēram, 
grūtniecības atrisināšana 
vai tālāka izmeklēšana) 
ietekmē perinatālo 
saslimstību un mirstību. 
Tādēļ lēmums par to, 
vai inducēt dzemdības 
iznestas grūtniecības 
gadījumā, kad augšana, 
augļūdeņu daudzums un 
KTG ir normāli, ir 
jāpieņem pēc uzmanīgas 
konsultēšanas katrā 
gadījumā individuāli.")
10-->11
12("Ko nedarīt
• Neveikt papildus augļa 
izmēru un augļūdeņu 
daudzuma noteikšanai
USG arī doplera 
izmeklējumus.
• Rutīnā nesekot augļa KTG, 
ja gestācijas laiks ir starp 
24+0 un 28+0 nedēļām.
• Neieteikt formāli skaitīt 
AK (veidot spērienu 
tabulas) šīm sievietēm.")
11~~~12

5.j. Atkārtota SAK epizode

• Apskate, lai izslēgtu predisponējošus iemeslus.
• Sievietēm, kurām SAK ir konstatētas divas vai vairāk reizes, ir palielināts slikta perinatālā iznākuma risks (nedzīvi dzimis auglis, IUAAA vai priekšlaicīgas dzemdības), salīdzinot ar grūtniecēm, kuras vērsušās pie aprūpes sniedzēja ar vienu epizodi (izredžu attiecība 1.9).
• Nav pētījumu par to, vai iejaukšanās (piemēram, grūtniecības atrisināšana vai tālāka izmeklēšana) ietekmē perinatālo saslimstību un mirstību. Tādēļ lēmums par to, vai inducēt dzemdības iznestas grūtniecības gadījumā, kad augšana, augļūdeņu daudzums un KTG ir normāli, ir jāpieņem pēc uzmanīgas konsultēšanas katrā gadījumā individuāli.

5.g. Informācija pacientei - augļa kustību skaitīšana

Bērniņa kustības grūtniecības laikā

Šī informācija domāta Tev, ja vēlies uzzināt par bērniņa kustībām grūtniecības laikā. Tev šī informācija varētu noderēt arī tad, ja esi noraizējusies par to, ka mazulis nekustas tik daudz, cik parasti, vai Tev ir sajūta, ka augļa kustības ir izmainītas.

Šeit ir pastāstīts par to:

• kas ir normālas nedzimuša bērniņa kustības,
• kas ietekmē to, cik ļoti Tu jūti bērna kustības,
• ko darīt, ja bērna kustības ir samazinātas vai izmainītas,
• kāda būs aprūpe, ja bērniņa kustības ir samazinātas vai izmainītas.

Šīs informācijas mērķis ir palīdzēt Tev un Tavai aprūpes komandai pieņemt pareizākos lēmumus par Tavu aprūpi. Šis buklets neaizvieto ārsta vai vecmātes ieteikumus par Tavu konkrēto situāciju.

Kas ir normālas nedzimuša bērniņa kustības grūtniecības laikā?
Visbiežāk sievietes sajūt pirmās kustības 18-20 grūtniecības nedēļās. Tomēr, ja šī ir Tava pirmā grūtniecība, Tu varētu nesajust kustības līdz grūtniecība ir vairāk nekā 20 nedēļas. Ja šī nav pirmā grūtniecība, Tu varētu sajust kustības arī 16 nedēļās. Grūtnieces jūt augļa kustības kā spēriena, plūsmas, dunkas vai velšanās sajūtu.

Bērniņam attīstoties, gan kustību daudzums, gan veids mainīsies līdz ar augļa aktivitātes paradumiem. Parasti mazulim visaktīvākais laiks ir pēcpusdiena un vakars. Gan dienā, gan naktī Tavam bērniņam ir miega periods, kas parasti ilgst 20 – 40 minūtes un reti ir ilgāks nekā 90 minūtes. Šo miega periodu laikā auglis parasti nekustas.

Kustību skaits parasti palielinās līdz 32 grūtniecības nedēļām un vēlāk paliek aptuveni tāds pats, tomēr kustību veids var mainīties, tuvojoties dzemdību termiņam. Bieži vien, ja esi aizņemta kaut ko darot, Tu vari šīs kustības nemaz nepamanīt. Būtiski zināt, ka bērna kustības būtu jāturpina just līdz pat dzemdībām. Bērniņš kustas arī dzemdību laikā.

Kādēļ mana nedzimušā bērniņa kustības ir svarīgas?
Kustību jušana grūtniecības laikā dod pārliecību par bērna labsajūtu. Ja sajūti, ka bērniņš kustas mazāk nekā parasti vai ja sajūti izmaiņas kustību veidā, tā var būt pirmā pazīme, ka auglītis nejūtas labi, un tādēļ ir nepieciešams nekavējoties sazināties ar savu aprūpes sniedzēju vai vietējo dzemdību nodaļu, lai izvērtētu augļa labsajūtu.

Cik daudz kustību ir pietiekami?
Nav specifiska skaitļa, cik daudz kustību ir normāli. Grūtniecības laikā Tev jāpazīst sava bērniņa individuālie kustību paradumi. Tieši Tava bērniņa kustību daudzuma samazināšanās vai veida izmaiņas ir tas, kas ir nozīmīgi un kam ir jāpievērš uzmanība.

Kas ietekmē to, cik labi es jūtu sava bērniņa kustības?
Parasti bērniņa kustības mazāk piefiksē, ja esi aktīva vai aizņemta.
Ja placenta atrodas dzemdes priekšējā sienā, var būt grūtāk sajust bērniņa kustības. Bērniņa atrašanās ar galviņu vai dibenu uz leju neietekmē to, vai var sajust kustības. Ja mazuļa mugura atrodas dzemdes priekšpusē, Tu varētu sajust mazāk kustības nekā tad, ja augļa muguriņa atrodas pret Tavu muguru.

Kas var izraisīt to, ka bērniņš kustas mazāk?
Daži medikamenti, piemēram, stipri atsāpinošie vai sedatīvi (nomierinošie), var iekļūt nedzimušā bērniņa asinsritē, un līdz ar to viņš var kustēties mazāk. Alkohola lietošana un smēķēšana arī var ietekmēt bērniņa kustības.
Dažos gadījumos bērniņš var kustēties mazāk, jo jūtas slikti. Reti auglītim var būt saslimšana, kas skar muskuļus un nervus, un viņš kustas ļoti maz vai nekustas vispār.

Vai man vajadzētu izmantot tabulu, lai skaitītu bērniņa kustības?
Nav pietiekoši daudz pierādījumu, lai rekomendētu visām grūtniecēm izmantot kustību skaitīšanas tabulas. Nozīmīgāk ir zināt tieši sava bērniņa individuālos kustību paradumus visas grūtniecības laikā. Nekavējoties ir jāvēršas pēc palīdzības, ja jūti, ka kustības ir samazinātas.

Ko darīt, ja neesmu droša par sava bērniņa kustībām?
Ja neesi droša par to, vai Tava bērniņa kustības ir samazinātas, apgulies uz kreisā sāna un koncentrējies uz kustību skaitīšanu nākamās 2 stundas. Ja nejūti 10 vai vairāk atsevišķas kustības šo 2 stundu laikā, ir jārīkojas (skatīt zemāk).

Ko darīt, ja es jūtu, ka mana bērniņa kustības ir samazinātas vai izmainītas?
Nekavējoties ir jāmeklē profesionāla palīdzība. Nekad nedodies gulēt, ja jūti, ka bērniņa kustības ir samazinātas. Nepaļaujies uz jebkādām mājās lietojamām ierīcēm, kas domātas, lai klausītos augļa sirdsdarbību.

Aprūpe, ko saņemsi, atkarībā no grūtniecības laika:

• Mazāk nekā 24 nedēļas
  Lielākā daļa sieviešu sajūt augļa kustības no 18-20 grūtniecības nedēļām. Ja līdz 24 grūtniecības nedēļām nekad neesi jutusi sava bērniņa kustības, sazinies ar savu aprūpes sniedzēju, kas pārbaudīs augļa sirdsdarbību. Var tikt nozīmēta ultrasonogrāfiska izmeklēšana, un Tu vari tikt nosūtīta pie speciālista uz prenatālās diagnostikas centru, lai pārbaudītu bērniņa labsajūtu.

• Starp 24 un 28 grūtniecības nedēļām
  Jāsazinās ar savu aprūpes sniedzēju, kas izmeklēs bērniņa sirdsdarbību. Tev tiks veikti arī citi antenatālie izmeklējumi – dzemdes augstuma noteikšana, asinsspiediena mērīšana un olbaltuma noteikšana urīna analīzē. Ja dzemdes augstums būs zemāks nekā sagaidāms, var tikt nozīmēts ultrasonogrāfijas izmeklējums, lai pārliecinātos par bērna augšanu un labsajūtu.

• Pēc 28 grūtniecības nedēļām
  Nekavējoties jāsazinās ar savu aprūpes sniedzēju vai vietējo dzemdību nodaļu. Nav jāgaida nākamā diena, lai meklētu palīdzību.
  Tevi izjautās par bērniņa kustībām. Tev nozīmēs pilnu antenatālo izmeklēšanu, ieskaitot bērna sirdsdarbības noteikšanu.
  Tiks pierakstīti mazuļa sirdstoņi, parasti vismaz 20 minūtes. Tas dos pārliecību par bērniņa labsajūtu. Tu varēsi redzēt bērniņa sirdsdarbības paātrināšanos, kad viņš kustas. Parasti pēc pārliecināšanās par to, ka mazulis jūtas labi, varēsi doties mājās.

Var tikt nozīmēta ultrasonogrāfijas izmeklēšana, lai pārbaudītu bērniņa augšanu un noteiktu augļūdeņu daudzumu, gadījumā, ja:

• dzemdes augstums ir zemāks nekā sagaidāms,
• ir riska faktori nedzīvi dzimušam bērniņam,
• auglīša sirdstoņi ir normāli, taču Tu joprojām jūti, ka bērniņš kustas mazāk nekā parasti.

Šie izmeklējumi parasti ļauj pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Lielākajai daļai sieviešu, kuras vienreiz grūtniecības laikā piedzīvo samazinātas bērniņa kustības, grūtniecība tālāk norit bez sarežģījumiem un piedzimst vesels bērniņš.
Ja radīsies jebkādas bažas par Tava mazuļa labsajūtu, Tavs ārsts vai vecmāte tās ar Tevi pārrunās. Var tikt nozīmēti turpmāki ultrasonogrāfijas izmeklējumi. Dažos gadījumos var tikt rekomendēts, ka bērniņam drošāk būtu nekavējoties nākt pasaulē. Tas būs atkarīgs no Tavas individuālās situācijas un grūtniecības laika.

Ko darīt, ja atkal sajūtu samazinātas bērniņa kustības?
Dodoties mājās, Tev ieteiks sekot augļa kustībām un ja samazinātu kustību epizode atkārtojas, nekavējoties atkal jāsazinās ar vietējo dzemdību nodaļu. Nekad nevilcinies sazināties ar savu aprūpes sniedzēju vai vietējo dzemdību nodaļu, lai saņemtu padomu, neatkarīgi no tā, cik reižu samazināts kustību daudzums bērniņam grūtniecības laikā atkārtojas.

6.a. Kardiotokogrāfija (KTG) Nestresa tests

• Augļa sirdsdarbības ritma reaktivitāte ir labs normālu augļa funkciju indikators. Tās trūkums var būt saistīts ar augļa miegu vai CNS nomāktību, ieskaitot augļa acidozi.

• Grūtniecības laikā novērtē nestresa testu jeb augļa sirdsdarbības paātrināšanos kā atbildi uz kustībām. Nestresa tests ir pozitīvs, ja 20 minūšu laikā ir divas vai vairākas akcelerācijas ar vai bez augļa kustībām.

• Pozitīvs nestresa tests nozīmē augļa sirdsdarbības frekvences spontānu vai provocētu (pielietojot vibroakustisko stimulatoru) paaugstināšanos, kas norāda uz labu augļa autonomo funkciju stāvokli un izslēdz acidozi vai neiroloģiskus traucējumus.

• Nestresa tests ir areaktīvs, ja nav akcelerāciju ilgāk nekā 40 minūšu laikā, ja tikai viena akcelerācija atbilst kritērijiem, ja ir divas vai vairāk akcelerācijas, bet neatbilst kritērijiem. Areaktīvs NST ir indikācija augļa papildus izmeklēšanai.

• KTG pierakstu augļa izvērtēšanai nav mērķtiecīgi uzsākt ātrāk par 26-28 nedēļām, jo KTG nesniedz pilnvērtīgu informāciju par augļa stāvokli
  Pēc katra KTG pieraksta ir jābūt rakstiskam slēdzienam, vai tā ir apmierinoša, šaubīga vai patoloģiska, ir jānosaka arī turpmākais plāns
  Nestresa tests + augļūdens daudzuma noteikšana. Augļūdens noteikšana paaugstina NST jutību (samazina viltus negatīvu izvērtējumu biežumu).

• KTG vērtējamie parametri

Novērtējums	Pamatritms	Variabilitāte (sitienu/min)	Decelerācijas	Akcelerācijas
Normāla	110-160	≥5	Nav	Ir
Šaubīga	100-109 161-180	<5 ilgums 40-90 minūtes	Tipiskas variablas >50% kontrakciju 90 minūšu laikā Viena prolongēta < 3 min	Akcelerāciju iztrūkumam, ja citādi KTG pieraksts ir normāls, nav būtiskas nozīmes
Patoloģiska	<100 >180 Sinusoidāls ≥10 min	<5 ilgums 90 min	Atipiskas variablas >50% kontrakciju vai vēlīnas ilgāk par 30 minūtēm Viena prolongēta > 3 min.	Akcelerāciju iztrūkumam, ja citādi KTG pieraksts ir normāls, nav būtiskas nozīmes

KTG novērtējums

Kategorija	Definīcija
Normāla	Ja KTG visi parametri novērtējami kā pārliecinoši
Šaubīga	Ja viens parametrs novērtējams kā nepārliecinšs, bet pārējie pārliecinoši
Patoloģiska	Ja ≥2 parametri novērtējami kā nepārliecinoši vai ≥1 novērtējums ir patoloģisks

KTG analīze

6.b. KTG - Kontrakciju stresa tests (KST)

• KST pamatojas uz augļa atbildes reakcijas izvērtējumu, ierosinot dzemdes kontrakciju un kontrakcijas laikā samazinot augļa oksigenāciju.
• Auglim rodas īzlaicīga hipoksija, kas stimulē hemoreceptorus un baroreceptorus, kā arī simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu un auglim ar traucējumiem, izraisa sirdsdarbības palēnināšanos vēlīnas decelerācijas formā.
• NST ir zināmas priekšrocības pār kontrakciju stresa testu, jo tam ir nepieciešamas kontrakcijas, ko var izraisīt i/v ievadot oksitocīnu.
• NST trūkumi ir biežāki viltus pozitīvi vai viltus negatīvi rezultāti. Viltus negatīvi rezultāti nozīmē, ka augļa bojāeja notikusi mazāk kā nedēļu pēc reaktīva testa, nepatiesi pozitīvi – citas izmeklēšanas metodes norāda uz labu augļa intrauterīno stāvokli. KST mūsdienās pielieto reti, jo ir pieejami citi, vienkāršāk veicami testi.

7.a. Ultrasonogrāfija (USG) Biofizikālais profils BFP

kombinē NST ar ultrasonogrāfijā atrodamiem parametriem. Testā ir iekļauti parametri, kas raksturo akūtu hipoksiju (NST, elpošana, kustības, tonuss) un hronisku hipoksiju (augļūdens). BFP rādītāji tieši korelē ar acidozi auglim. Augļūdens samazināšanās hipoksijas apstākļos izskaidrojama ar asins cirkulācijas centralizāciju, pirmkārt, apgādājot dzīvībai svarīgos orgānus, bet samazinot nieru asinsriti un samazinot urīna produkciju. Pielieto pēc grūtniecības 30 nedēļām.

7.b. USG Modificētais biofizikālais profils (mBFP)

• Ir iekļauti divi parametri - NST (akūtas hipoksijas rādītāji) un AŪI (hroniskas hipoksijas rādītājs).
• mBFP ir patoloģisks, ja viens vai abi parametri ir sekojoši: NST ir areaktīvs un/vai dziļākās vertikālās augļūdens kabatas lielums ≤ 2 cm.
• Vienas dziļākās augļūdens kabatas novērtēšana vai AŪI noteikšana ir alternatīvas metodes augļūdens daudzuma novērtēšanai.
• Taču AŪI noteikšana biežāk veicina dzemdību indukciju vai ķeizargrieziena operācijas veikšanu, neuzlabojot perinatālo rezultātu.
• mBFP viltus negatīvs izvērtējums ir ļoti reti, bet viltus pozitīvs rezultāts ir gana bieži.
• Visbiežāk pielieto grūtniecības prolongācijas gadījumā.

7.c. USG Doplera izmeklējumi

• Asins plūsmas mērījumi mātes un augļa asinsvados sniedz informāciju par uteroplacentāro asinsriti un augļa atbildes reakciju uz plūsmas izmaiņām.
• Atšķirībā no citiem augļa izvērtēšanas testiem, doplera izmeklējumi ir pētīti prospektīvos randomizētos pētījumos un pierādījumi ir neapšaubāmi. Patoloģiska placentas attīstība preeklampsijas gadījumā izraisa progresējošas izmaiņas fetoplacentārajā cirkulācijā.
• Umbilikālās artērijas doplers ir biežākais izmeklējums, lai monitorētu augļus ar agrīnu IUAAA sakarā ar placentārās asinsrites traucējumiem. IUAAA gadījumā augļa izvērtēšanai pielietotie testi ir a.umbilicalis doplers, kombinācijā ar nestresa testu un/vai BFP. Skatīt algoritmu Intrauterīnas augļa augšanas aizture, riska izvērtēšana, profilakse, diagnostika, grūtniecības un dzemdību vadīšanas taktika
• A.cerebri media plūsmas doplera izmeklējumi ir labākā metode augļa anēmijas diagnostikā un monitorēšanā (piem., izoimunizācijas gadījumā).
• Venozās sistēmas (ductus venosus un v.cava inferior) asins plūsmas novirzes raksturīgas kardiovaskulārās sistēmas patoloģijai, kā arī izteiktas placentas nepietiekamības, feto-fetālās transfūzijas un augļa tūskas gadījumā.
• A.uterina paaugstināta rezistence grūtniecības 22-24 nedēļās liecina par samazinātu asins plūsmu mātes asinsvados un saistās ar preeklampsijas, IUAAA attīstību un augļa nāvi.

8. Testu uzsākšanas laiks un biežums

• Testēšana jāuzsāk, kad identificēti augļa bojāejas riska faktori.
• Novērojumi rāda, ka augļiem, kas nav augšanā atpalikuši, bojāejas risks palielinās sākot ar 32. – 34. nedēļu, tādējādi augsta riska grūtniecēm augļa papildus monitorēšana jāuzsāk no 32 nedēļām.
• Ja NST, KST, BFP uzrāda normu, negatīvā paredzes vērtība augļa nāvei turpmākās nedēļas laikā ir 99,8-100%.
• Parasti testu atkārtošanas biežums ir ar nedēļas intervālu, ja klīniskā situācija nenosaka citu stratēģiju.
• Sasniedzot 36 nedēļas, testu biežums ir 2 reizes nedēļā, jo antenatālās augļa nāves risks pieaug.
• Ja testu rezultāti ir normāli, grūtniecību var turpināt līdz iznestam laikam.
• Tad turpmāko taktiku izlemj, izsverot turpmākas augļa novērošanas stratēģiju vs dzemdību indukciju. Tā, piemēram, pacientei ar preeklampsiju un 37 grūtniecības nedēļām, visticamāk, izvēle būs dzemdību indukcija.
• Ja izmaiņas testos, taktika ir atkarīga no:
  • Ja iespējams viltus pozitīvs testa rezultāts, pielietot citus testus,
  • Ja mātes stāvoklis, kas izraisījis izmaiņas testos, var laboties, augļa stāvoklis arī var uzlaboties (piem., ketoacidoze, medikamentu ietekme),
  • Ja vērojama patoloģiskā stāvokļa progresēšana (mātes apdraudējums, augļa apdraudējums) un grūtniecība jāpārtrauc (priekšlaicīgas dzemdības).

9. Biežākās augsta riska grūtniecības un augļa monitorēšanas norādes

9.a. Hroniska hipertensija

• Antenatālās vizītes - pamata aprūpei papildus vizītes jāplāno, balstoties uz sievietes un augļa individuālajām vajadzībām.
• Augļa monitorēšana –
  • USG augļa augšanas izvērtēšana, augļūdeņu daudzuma noteikšana un a.umbilicalis dopler izmeklējumi 28-30 un 32-34 nedēļās
  • Ja rezultāti ir normāli, USG neatkārtot pēc 34. nedēļas, ja vien nav citu klīnisku indikāciju.
  • KTG veic tikai tad, ja izmainīta augļa aktivitāte.

9.b. Grūtniecības inducēta hipertensija (GIH) vai gestācijas hipertensija

Viegla vai vidēja hipertensija

• Ja <34 nedēļas – USG augļa augšanas izvērtēšanai un augļūdeņu daudzuma noteikšana, a. uterina doplers.
• Ja USG norma – neatkārtot pēc 34 nedēļām, ja vien nav klīnisku indikāciju.
• Neveikt USG augļa augšanas izvērtēšanai, augļūdeņu daudzuma noteikšanai un a. uterina dopleru, ja diagnoze ir apstiprināta pēc 34. nedēļām, ja vien nav citu klīnisku indikāciju.
• KTG tikai, ja augļa aktivitātes izmaiņas.

Smaga hipertensija

• USG augļa augšanas izvērtēšanai un augļūdeņu daudzuma noteikšana + a. uterina doplers diagnozes uzstādīšanas brīdī – ja tiek plānota konservatīva taktika, atkārtot reizi 2 nedēļās.
• KTG – diagnozes uzstādīšanas brīdī. Ja visu augļa monitorēšanas izmeklējumu rezultāti ir normāli, rutīnas veidā neatkārtot KTG biežāk kā 1 reizi nedēļā.
• Atkārtot KTG, ja ir izmainītas augļa kustības, vagināla asiņošana, sāpes vēderā, mātes stāvokļa pasliktināšanās.

9.c. Preeklampsija

Grūtnieces ar augstu preeklampsijas risku

• USG augļa augšanas un augļūdeņu daudzuma izvērtēšana + A. Uterina doplers, sākot no 28 - 30 gestācijas nedēļām (vai vismaz 2 nedēļas pirms gestācijas laika, kad iepriekš sākusies preeklampsija, ja tās sākums bijis agrāk nekā 28 nedēļās)
• USG jāatkārto pēc 4 nedēļām
• KTG jāveic tikai tad, ja ir izmainīta augļa aktivitāte sievietēm, kurām anamnēzē bijusi:
  • Smaga PE
  • PE, kuras dēļ grūtniecība bija jāatrisina pirms 34 gestācijas nedēļām
  • PE, kuras rezultātā augļa svars bija <10. percentīle
  • Intrauterīna nāve
  • Placentas atslāņošanās

Izmeklējumi auglim

• Galvenie sarežģījumi auglim ir placentas nepietiekamība, kas noved pie IUAAA. IUAAA novēro 30% PE skartu grūtniecību.
• Smagas preeklampsijas dēļ grūtniecības bieži ir jāatrisina priekšlaicīgi, kas noved pie neiznēsātības.
• Tiklīdz uzstādīta PE diagnoze, veic USG augļa izmēru noteikšanai, lai turpmāk izvērtētu augļa augšanu. Augšanas aizture visbiežāk ir asimetriska, tādēļ vēdera apkārtmēra (AC) mērījums ir labākā izvērtēšanas metode.
• Samazināts augļūdeņu daudzums arī ir saistīts ar placentas nepietiekamību un augļa augšanas aizturi. Sērijveida augļūdeņu daudzuma mērīšana palīdz noteikt augļa stāvokļa pasliktināšanos.
• A.umbilicalis dopler izmeklēšana, izmantojot iztrūkstošu vai reversu beigu distolisko plūsmu, palīdz uzlabto neonatālo iznākumu. Šī un citu augļa asinsvadu sērijveida izmeklēšana var tikt izmantota, lai novērotu grūtniecību un optimizētu dzemdības.
• USG augļa augšanas un augļūdeņu daudzuma izvērtēšanai + a.umbilicalis doplers diagnozes noteikšanas brīdī. Ja tiek plānota konservatīva taktika, atkārtot katras 2 nedēļas.
• Rutīnveida USG neatkārto biežāk nekā reizi 2 nedēļās.
• KTG jāveic diagnozes noteikšanas brīdī. Ja augļa novērošanas izmeklējumu rezultāti ir normāli, rutīni KTG neatkārtot biežāk nekā reizi nedēļā.
• Jāatkārto KTG, ja ir izmainītas augļa kustības, parādās vagināla asiņošana, sāpes vēderā, notiek mātes stāvokļa pasliktināšanās.

9.d. Priekšlaicīgi noplūduši augļūdeņi un neiznēsāta grūtniecība

• Var novest pie sekojošām komplikācijām: neiznēsātības, sepses, plaušu hipoplāzijas, neonatālās saslimstības un mirstības. Sepses gadījumā mirstība ir 4 reizes augstāka nekā bez sepses, ir augsts nervu sistēmas bojājuma risks.
• Nav pieejami ticami testi, ar kuru palīdzību varētu diagnosticēt intrauterīnu infekciju, kuras gadījumā grūtniecības prolongācija nav pamatota.
• KTG – augļa tahikardija paredz 20-40% intrauterīnas infekcijas gadījumu ar viltus pozitīvo gadījumu skaitu aptuveni 3%. Ja ir augļa tahikardija, tā var būt kā vēlīna infekcijas pazīme.
• Neveikt biofizikālā profila noteikšanu vai doplera (palielināta sistoliski/diastoliskā attiecība nabas artērijā) kā pirmās izvēles izmeklējumus novērošanai vai augļa infekcijas diagnostiskai, jo to vērtība ir ierobežota, lai diferencētu augļus ar vai bez infekcijas.

9.e. Sirds slimības

• Sievietēm ar iedzimtu sirdskaiti ir relatīvi palielināts risks, ka arī bērnam būs iedzimta sirdskaite.
• Standarta augļa anomāliju skrīnings 20. gestācijas nedēļā.
• Augļa sirds izmeklēšana USG 22. gestācijas nedēļā – veic bērnu kardiologs, kas specializējies augļa sirds izmeklēšanā.
• Līdz pat 80% sirds attīstības anomāliju ir iespējams diagnosticēt, izmantojot USG starp 11 un 24 gestācijas nedēļām (jo vēlak veikts izmeklējums, jo lielāks auglis un iespējams detalizētāks izmeklējums).
• Skrīninga efektivitāte uzlabojas, ja augļa sirds USG skrīnings tiek piedāvāts gadījumos, kad NT ir >3,5cm, kā arī balstoties uz ģimenes un personīgo anamnēzi.
• Ja tiek diagnosticēta augļa sirds anomālija, pastāv 4-5% risks, ka auglis ir hromosomāli izmainīts – jāpiedāvā amniocentēze.
• Ja sieviete lieto medikamentus, ir jāpārliecinās par iespējamām medikamentu blaknēm. Tā piemēram, sievietēm, kuras lieto beta blokatorus (hipertensijas terapijai vai lai samazinātu aritmijas risku), ir nedaudz palielināts IUAAA risks. Regulāri jāmonitorē augļa augšana, ja ir klīniskas aizdomas par aizkavētu augšanu.

9.f. Intrahepatiskā holestāze

• Biežākas priekšlaicīgas dzemdības nekā vispārējā populācijā, kas saistītas ar grūtniecības pārtraukšanu mātes veselības interesēs.
• Bieži novēro mekoniālus augļūdeņus, to saista vairāk ar smagu patoloģija norisi un augstu žultsskābju koncentrāciju mātes cirkulācijā.
• Biežāk respiratorais distess sakarā ar žultsskābju nonākšanu augļa plaušās.
• Nav specifisku monitorēšanas iespēju, lai prognozētu augļa nāvi.
• Intrauterīna augļa nāve parasti ir pēkšņa un var notikt jebkurā grūtniecības laikā. Ticamākais tās iemesls ir akūta anoksija. Nav pierādījumu par placentas nepietiekamību. A. uterina dopler izmeklēšana USG nav metode, uz kuras rezultātiem var paļauties, lai izvairītos no augļa nāves.
• KTG – nav iespējams prognozēt augļa labsajūtu nākotnē normālas KTG gadījumā. Tas ir galvenais ierobežojums, lai lietotu šo izmeklējumu.
• Grūtnieces sekošana augļa kustībām ir vienkārša, lēta un nav laikietilpīga, taču kustību skaitīšanas loma, monitorējot grūtnieču holestāzi, nav izvērtēta, ir neskaidra.
• Grūtniecību ieteicams atrisināt pēc 37 nedēļām – tas ļaus izvairīties no antenatālās augļa bojāejas iznestas grūtniecības laikā.

9.g.Prolongēta grūtniecība

• Dzemdību laika noteikšana pamatojas uz I trimestra ultrasonogrāfijā noteikto due date
• Lai izvairītos no grūtniecības pārnēsāšanas, grūtniecības beigu posmā <41 nedēļas rekomendē veikt augļa apvalku atslāņošanu
• Rekomendē plānot dzemdību indukciju, ja grūtniecības laiks ir > 41 nedēļas
• Ja grūtniece no indukcijas atsakās, biežāk jāveic augļa stāvokļa izvērtēšana: KTG un augļūdens indeksa noteikšana vismaz 2 x nedēļā (mBFP)

9.h. Epilepsija

• Sievietēm, kuras lieto pretepilepsija medikamentus, jāveic augstas izšķirtspējas USG strukturālu anomāliju skrīningam 18-20 gestācijas nedēļās, taču agrīnāka sonogrāfija varētu ļaut ātrāk diagnosticēt lielās attīstības anomālijas.
• Antenatālais skrīnings, izmantojot alfa fetoproteīnu 15-22 gestācijas nedēļās kombinācijā ar struktūru izvērtējumu USG, 95% gadījumu palīdz identificēt nervu caurulītes defektus.
• Ir nepieciešama detalizēta augļa sejas izmeklēšana un augļa ehokardiogrāfija.
• Jāpievērš uzmanība IUAAA izvērtēšanai vēlīnākā grūtniecības laikā, ja fundus uteri augstums liecina par augļa augšanas aizturi.

9.i. 1. un 2.tipa diabēts

Skatīt algoritmu Grūtniecības plānošana, antenatālā, intranatālā un postnatālā aprūpe sievietei ar I un II tipa diabētu Sadaļa 15. Augļa izvērtēšana.

9.j. Gestācijas diabēts

Skatīt algoritmu Gestācijas diabēta diagnostika, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda vadīšanas taktika Sadaļa 3. Riski mātei un auglim/jaundzimušajam un sadaļa 16. Augļa izvērtēšana.

9.k. Intrauterīna augļa augšanas aizture

Skatīt algoritmu Intrauterīnas augļa augšanas aizture, riska izvērtēšana, profilakse, diagnostika, grūtniecības un dzemdību vadīšanas taktika.

9.l. Mazūdeņainība / Daudzūdeņainība

Skatīt algoritmu Samazināts un palielināts augļūdens daudzums.

9.m. Daudzaugļu grūtniecība

Skatīt algoritmu Daudzaugļu grūtniecības vadīšana.

Atsauces

1. Chandraharan, E. (Ed.). (2017). Handbook of CTG Interpretation: From Patterns to Physiology. Cambridge: Cambridge University Press. doi:10.1017/9781316161715
2. Jyotsna Pundir, Arri Coomarasamy, Obstetrics: Evidence-based Algorithms. Cambridge University Press, 2016.
3. Signore C, Spong C. Overview of antepartum fetal surveillance. UptoDate, Section Editor: Berghell V. Literature review current through: Jan 2019. | This topic last updated: Dec 03, 2018.
4. The Royal College of Obstetricians and Gynaecologists. Reduced fetal movements. RCOG. Green-top Guideline No 57. RCOG, 2011