Iekaisīgo zarnu slimību diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas plāns bērnu vecumā pacientiem

klīniskais ceļš | Pēdējās izmaiņas: 15.04.2025

Saīsinājumi

Saīsinājums	Skaidrojums
Anti-TNFα	Audzēja nekrozes faktora alfa antagonisti
ASCA	Anti Saccharomyces cerevisiae antivielas
BKUS	Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīca
BKUS NMPON	BKUS Neatliekamās Medicīniskās palīdzības un ordinācijas nodaļa
CRO	C reaktīvais olbaltums
ČK	Čūlains kolīts
EGĀ	Eritrocītu grimšanas ātrums
IK	Neklasificēts kolīts
IZS	Iekaisīgas zarnu slimības
KS	Krona slimība
MR	Magnētiskā rezonanse
PCDAI	Pediatriskās Krona slimības aktivitātes indekss
PUCAI	Pediatriskā čūlainā kolīta aktivitātes indekss

Klīniskā ceļa shēma

flowchart TD
1(Aizdomas par iekaisīgu 
zarnu slimību 
 Tabula Nr.1)
1-->2(2.Diagnostikas algoritms 
primārajā veselības aprūpē)
2-->3(3.Diagnostikas algoritms 
specializētā klīnikā)
3-->4(Apstiprināta IZS)
4-->5(4.Slimības aktivitātes 
indekss)
5-->6(5.Imunizācijas kalendāra 
izvērtēšana pirms 
 imūnsupresīvas terapijas
uzsākšanas)
6-->7(6.Medikamentozā ārstēšana 
atbilstoši situācijai)
7-->8(7.Dinamiskā novērošana 
 gan primārajā veselības 
aprūpē, gan specializētā 
klīnikā)
8-->9(8.Ķirurģiskās ārstēšanas 
indikācijas bērniem ar IZS)
8-->10(9.Indikācijas stacionēšanai 
 bērniem ar IZS)
8-->11(10.Citu speciālistu 
piesaistes algoritms 
 ekstraintestinālu manifestāciju 
un komplikāciju gadījumos)
10~~~12(11.Informācija pacientiem 
un vecākiem par 
iekaisīgām zarnu slimībām)
click 1 "#1-aizdomas-par-iekaisigu-zarnu-slimibu"
click 2 "#2-diagnostikas-algoritms-primaraja-aprupe"
click 3 "#3-diagnostikas-algoritms-specializeta-klinika"
click 5 "#4-iekaisigas-zarnu-slimibas-aktivitates-indekss"
click 6 "#5-imunizacijas-kalendara-izvertesana-pirms-imunsupresivas-terapijas-uzsaksanas"
click 7 "#6-medikamentoza-arstesana-atbilstosi-situacijai"
click 8 "#7-dinamiska-noverosana-primaraja-aprupe-un-specializeta-klinika"
click 9 "#8-kirurgiskas-arstesanas-indikacijas"
click 10 "#9-indikacijas-stacionesanai-berniem-ar-izs"
click 11 "#10-citu-specialistu-piesaistes-algoritms-ekstraintestinalu-manifestaciju-un-komplikaciju-gadijumos"
click 12 "#11-informacija-pacientiem-un-vecakiem-par-iekaisigam-zarnu-slimibam"

1. Aizdomas par iekaisīgu zarnu slimību

Tabula Nr.1. Aizdomas par iekaisīgu zarnu slimību
Klīniskie simptomi, kas var liecināt par iekaisīgu zarnu slimību bērniem.

	Simptomi
Gastrointestinālie simptomi	Šķidra vēderizeja ar/vai bez asins piejaukuma, sāpes vēderā, tenezmi
Augšana	Augšanas aizture un/vai aizkavēta pubertāte (vairāk Krona slimība). Virssvars neizslēdz IZS!!
Fizikālā atradne	Palpējams veidojums vēderā, sevišķi labajā apakšējā kvadrantā; perianālas slimības pazīmes (fistulas, nedzīstošas fisūras, abscesi).
Sistēmiski simptomi	Drudzis, nogurums
Ekstraintestinālas pazīmes	Aftozs stomatīts, uveīts, dzelte, artrīts
Kolīta simptomi	Parasti subakūts sākums ar asiņainu diareju, nogurumu, anēmiju, dažkārt svara zudumu

2. Diagnostikas algoritms primārajā aprūpē

Tabula Nr.2. Vai klīniskās pazīmes varētu atbilst IZS?
Trauksmes simptomi bērnam ar aizdomām par iekaisīgu zarnu slimību primārajā aprūpē.

Simptoms vai tests	Kā noteikt	Aizdomas par IZS
Trauksmes simptomi
Tūpļa un taisnās zarnas asiņošana	Anamnēze	Asins piejaukums fēcēm pacientam bez aizcietējumiem
IZS ģimenes anamnēzē	Anamnēze	IZS pirmās pakāpes radiniekam.
Svara zudums	Anamnēze, apskate, fiziskās attīstības izvērtēšana	Neplānots svara zudums > 1 kg
Augšanas aizture	Anamnēze, apskate, fiziskās attīstības izvērtēšana	Augums < - 1 SD
Ekstraintestinālie simptomi	Apskate	•acis (episklerīts, sklerīts, uveīts); •āda (erythema nodosum, pyoderma gangrenosum, psoriāze); •čūlas mutes dobumā; •bungvālīšu pirksti; • artrīts
Perianāls bojājums	Apskate	Izaugumi, hemoroīdi, fisūras, fistulas, abscesi

Tabula Nr.3. Laboratoriskie izmeklējumi

Tests	Kā noteikt	Aizdomas par IZS
Hemoglobīns	Laboratorija	4-12 g.v. < 11,4g/dL; Z. 12-18 g.v. < 13 g/dL; M. 12-18 g.v. < 11,9 g/dL
CRO	Laboratorija	>10 mg/L
EGĀ	Laboratorija	>20 mm/H
Trombocītu daudzums	Laboratorija	>450 tūkst.
Fēču analīze
Kalprotektīns	Laboratorija	>50 mkg/g
		- ja pēdējo 4 nedēļu laikā bērns nav slimojis ar akūtu infekciju
		- ja pēdējo 4 nedēļu laikā nav saņēmis medikamentus

3. Diagnostikas algoritms specializētā klīnikā

4. Iekaisīgas zarnu slimības aktivitātes indekss

Aktivitātes indeksus izvērtē bērnu gastroenterologs.

5. Imunizācijas kalendāra izvērtēšana pirms imūnsupresīvas terapijas uzsākšanas

Tabula Nr.4. Imunizācijas kalendāra izvērtēšana pirms imūnsupresīvas terapijas uzsākšanas
Skaidrojums: Par imūnsupresētiem uzskata visus IZS pacientus, kuri saņem terapiju ar glikokortikoīdiem, imūnmodulatoriem un bioloģiskajiem medikamentiem.

	Imunizācija
Pirms vakcinācijas
Antivielu titru noteikšana
Antivielu titru noteikšana	B hepatīta, MMR un vējbaku titru noteikšana var palīdzēt noskaidrot, vai pacientam ir pietiekošs antivielu līmenis, it īpaši, ja imunizācijas anamnēze nav skaidra.
	- Ja B hepatīta titri ir negatīvi, rekomendē 3 devu vakcināciju. Analīzes var atkārtot 1 mēnesi pēc 1.devas. Ja pacientam ir adekvāta atbildes reakcija ( >/= 10 mIU/ml) pēc 1.devas, tālāka vakcinācija nav nepieciešama. Ja atbildes reakcija ir neadekvāta ( <10 mIU/ml) , nepieciešama pilnā 3 devu vakcinācija. (Brenner, Jhaveri, Kappelman&Gulati,2019); (Moses et al, 2012); (Phatak, Rojas-Velasquez & Pashankar,2018).
	- Ja MMR (masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts) un vējbaku titri ir negatīvi, jāplāno revakcinācija. (skat. sadaļu par dzīvo vīrusu vakcīnām) (Lu & Bousvaros, 2014).
Inaktivētas vakcīnas	Ievada atbilstoši valsts vakcinācijas kalendāram. Inaktivētas vakcīnas ir drošas imūnsupresētiem pacientiem (Defilippis, Sockolow & Barfield, 2016).
	Ja iespējams, vakcīnas jāievada pirms plānotas imūnsupresijas (Rubin et al.,2014).
Inaktivēta gripas vakcīna	Vienu reizi gadā (Defilippis et al.,2016)
Pneimokoku vakcīna	Ja pacients ir imūnsupresēts: Pediatriskiem pacientiem ar IZS, kas nav saņēmuši pneimokoku vakcīnu, rekomendē 1 devu paplašināta spektra konjugēto vakcīnu (PCV 13 vai 15) atkarībā no pieejamības.
HPV vakcīna	Rekomendē ievadīt gan meitenēm, gan zēniem 12 g.v. neatkarīgi no tā, vai viņi saņem imūnsupresīvo terapiju (Defilippis et al.,2016)
	Ja pacients ir imūnsupresēts, rekomendē 3 devu shēmu (Centers for Disease Control and Prevention,2017)
COVID – 19 vakcīna	Rekomendē visiem IZS pacientiem (primārā imunizācija imūnsupresētam pacientam sastāv no 3 devām).
Meningokoku vakcīna	Rekomendē uzsākt pirms plānotas imūnsupresijas
	Rekomendē MenB 2 devas un Men ACWY 1 devu.
DTP vakcīna	Rekomendē turpināt revakcināciju, ievades laiku izvēlas atbilstoši veselības stāvoklim un IZS terapijas veidam
Dzīvas vīrusu vakcīnas	jāievada vismaz 4 nedēļas pirms imūnsupresijas uzsākšanas (Rubin et al.,2014)
	jāizvairās ievadīt 2 nedēļas pirms imūnsupresijas uzsākšanas (Rubin et al.,2014)
	imūnsupresīva terapija jāpārtrauc vismaz uz 3 mēnešiem pirms dzīvo vakcīnu ievades, izņemot terapiju ar kortikosteroīdiem (tā jāpārtrauc vismaz uz 1 mēnesi) (Lu & Bousvaros, 2014)

Imūnsupresēto IZS pacientu ģimenes locekļu un vienā mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku vakcinācija
• var droši saņemt inaktīvētas vakcīnas atbilstoši vakcinācijas kalendāram
• rekomendē gripas vakcināciju katru gadu, sākot no 6 mēn. vecuma
• rekomendē COVID -19 vakcināciju
• rekomendē MMR, Rota vīrusa, vējbaku vakcināciju: 1) augsti imūnsupresētiem pacientiem jāizvairās no kontakta ar zīdaiņu autiņiem 4 nedēļas pēc Rota vīrusa vakcīnas saņemšanas; 2) imūnsupresētiem pacientiem jāizvairās no kontakta ar cilvēku, kuram pēc vējbaku vakcinācijas parādās izsitumi
• ceļošanai paredzētās dzeltenā drudža un orālā tīfa vakcīnas ir drošas
• nedrīkst nozīmēt orālo polio vakcīnu (Rubin et al.,2014)

6. Medikamentozā ārstēšana atbilstoši situācijai

1. Mesalazīns

• Izvēles medikaments viegla - vidēji smaga ČK remisijas sasniegšanā un uzturēšanā.
• Atsevišķi pacienti ar vieglu Krona slimības kolīta formu (indikācijas nosaka bērnu gastroenterologs).

2. Kortikosteroīdi

• Izmanto remisijas sasniegšanai pacientiem ar vidēju līdz smagu luminālu Krona slimību, ja nav iespējama ekskluzīva enterālā ēdināšana.
• Vieglas līdz vidēji smagas ileocekālas Krona slimības gadījumā izmanto topisko līdzekli budenosīdu.
• Vidēji smaga un smaga ČK remisijas sasniegšanai.

3. Tiopurīni

• Izmanto gan Krona slimības, gan čūlaina kolīta uzturošā terapijā.
• Pirms uzsākšanas nosaka tiopurīna metiltransferāzes (TPMT) aktivitāti, lai identificētu riska grupas pacientus mielosupresijas attīstībai (nosūta bērnu gastroenterologs).
• Hep B, C, VZV, EBV IgG skrīnings pirms terapijas (veic bērnu gastroenterologs pirms imūnsupresīvās terapijas uzsākšanas).
• Pilna asinsaina un transamināzes ik 1-2 nedēļas 1 mēnesi, pēc tam reizi mēnesī, tad reizi 3 mēnešos (izvērtē bērnu gastroenterologs, jo izmaiņas analīzēs var būt iemesls terapijas atcelšanai; ja ģimenes ārsts konstatē leikopēniju< 4000/ mm3 vai transamināžu paaugstināšanos, informē gastroenterologu).

4. Metotreksāts

• Izmantojams pacientiem ar Krona slimību kā primārs uzturošā terapijā vai kuriem nav atbildes reakcijas uz tiopurīniem.
• Jākontrolē asinsaina un transamināzes reizi 3 mēnešos.

5. Antibiotikas

• Izmanto perianālas Krona slimības gadījumā ilgstošu kursu veidā.
• Izmanto vieglas luminālas Krona slimības un čūlaina kolīta papildterapijā.
• Krona slimības un čūlaina kolīta smagu septisku komplikāciju gadījumā.

6. Bioloģiskā terapija

• Remisijas indukcijai un uzturošai terapijai bērniem ar hroniski aktīvu luminālu Krona slimību, neraugoties uz optimālu imūnmodulējošu terapiju.
• Remisijas indukcijai bērniem ar aktīvu steroīdu refraktāru slimību.
• Primārai indukcijas un uzturošai terapijai pacientiem ar perianālu fistulizējošu slimību kombinācijā ar ķirurģiskām metodēm.
• Nepieciešams BKUS bērnu gastroenterologu vai multidisciplināra (ar bērnu gastroenterologa līdzdalību) konsīlija lēmums.
• Bērniem izraksta un terapiju uzrauga tikai BKUS bērnu gastroenterologs.

7. Dinamiskā novērošana primārajā aprūpē un specializētā klīnikā

1. Visi bērni, kuriem diagnosticēta iekaisīga zarnu slimība, tiek ārstēti un novēroti pie bērnu gastroenterologa BKUS. Lēmumus par diagnostikas nepieciešamību un terapiju pieņem bērnu gastroenterologs vai bērnu gastroenterologu organizēts multidisciplinārs konsīlijs.
2. Ģimenes ārsts uzrauga pacienta vispārējo veselības stāvokli, nepieciešamības gadījumā izraksta atsevišķus kompensējamos medikamentus, kā norādījis speciālists, veic imunizāciju, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar bērnu gastroenterologu.

1.grupa: Klīniski stabili pacienti ar ČK vai Krona slimību, kuri saņem monoterapiju ar 5 - ASA preparātiem:

• Vizītes pie bērnu gastroenterologa ik 3 - 12 mēnešus;
• Svara, auguma kontrole katras gastroenterologa vizītes laikā;
• Oftalmologa konsultācija reizi 1- 2 gados;
• Kreatinīna līmenis ik 6 - 12 mēnešus;
• Transamināzes, GGT, Bili, SF ik 6 - 12 mēnešus;
• Ca, D vitamīns ik 12 mēnešus;
• Vakcinācijas kalendāra kontrole (ģimenes ārsts).

2.grupa: Pacienti remisijā, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju:

• Vizītes pie gastroenterologa ik 3- 6 mēnešus;
• Svara, auguma kontrole katras gastroenterologa vizītes laikā;
• Asinsaina+ Leu skaita kontrole atkarībā no medikamenta;
• Citi laboratoriskie izmeklējumi pēc bērnu gastroenterologa norādījuma;
• Vakcinācijas kalendāra kontrole (ģimenes ārsts).

3.grupa: Pacienti ar paasinājumu

• Diferencēt aktīva kolīta simptomus (diareja, asiņošana, drudzis) no infekcijas;
• Krona slimības paasinājums var izpausties kā akūta zarnu necaurejamība vai akūts vēders (abscesi);
• Var būt nepieciešama tūlītēja stacionēšana (skat. Indikācijas neatliekamai pacientu stacionēšanai).

8. Ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas

Ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas Krona slimības gadījumā:

1. Perianāla Krona slimība (fistulu, abscesu revīzija, drenāža).
2. Refraktāra Krona slimība (lokalizētā forma).
3. Krona slimības fistulizējoša forma (enteroenteriskās fistulas ar procesā iesaistītu zarnu daļas rezekciju ar vai bez stomas izveides).
4. Krona slimības radītā striktūras forma (fibrotiskas izmaiņas procesā iesaistītā vienā vai vairākās zarnu daļās ar neefektīvu medikamentozu ārstēšanu).
5. Intra-abdominālas kolekcijas (flegmona, abscess, palpējamas masas) Krona slimības gadījumā.
6. Gastrostomas izveide smagi noritošas malnutrīcijas gadījumā.

Ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas čūlainā kolīta gadījumā:

1. Akūti smags (fulminats) kolīts/ toksisks megakolons.
2. Hroniski aktīva slimība/ steroīdu atkarīga slimība – nav iespējams sasniegt slimības remisiju uz optimālā medikamentozās ārstēšanas fona, apsverama kolektomija.
3. Smagi noritoša resnās zarnas asiņošana ar neiespējamu kontroli čūlainā kolīta gadījumā (ārkārtas situācijas kolektomija).

9. Indikācijas stacionēšanai bērniem ar IZS

Indikācijas neatliekamai stacionēšanai bērniem ar čūlaino kolītu:

1. Pacientam vēdera izeja vairāk kā 6 reizes dienā ar asins piejaukumu, sirdsdarbība virs 90 x/min, ķermeņa T virs 37.5, Hb zemāk par 10 g/dl un/vai EGĀ virs 30 mm/h.
2. Pēkšņas sāpes vēderā un/vai vairāk kā 3dienas vēdera izeja biežāka kā iepriekš un ar lielāku asins piejaukumu, nakts defekācija.

Indikācijas neatliekamai stacionēšanai bērniem ar Krona slimību:
Ja pacientam vairāk kā 4 nedēļas:

1. Dinamikā pieaug diarejas biežums (vairāk kā 3-4 reizes dienā).
2. Nakts defekācija.
3. Svara zudums vairāk kā 5%.
4. Sāpes vēderā.
5. Dinamikā progresē perianāls bojājums (perianāls abscess, fistula).

10. Citu speciālistu piesaistes algoritms ekstraintestinālu manifestāciju un komplikāciju gadījumos

Manifestācija	Slimības izpausme	Speciālists
Skeletomuskulārā manifestācija	Oligoartropātija, Poliartropātija, Ankilozējošais spondilīts, Sakroileīts	Bērnu reimatologs
Ādas manifestācija	Nodozā eritēma, Gangrenozā piodermija, “Sweet” sindroms, Metastātiskā Krona slimība	Dermatologs
Orālā manifestācija	Aftozs stomatīts, Angulārs stomatīts, Pyostomatitis vegetans, Orofaciāla granulomatoze	Stomatologs
Oftalmoloģiskā manifestācija	Uveīts, Episklerīts, Konjuktivīts, Glaukoma, Tīklenes asinsvadu slimība	Oftalmologs
Hepatobiliārā manifestācija	Primāri sklerotizējošs holangīts, Aknu ciroze, Aknu steatoze, Granulomatozs hepatīts, Autoimūns hepatīts, Aknu abscess	Bērnu gastroenterologs
Hematoloģiskā manifestācija	Anēmija, Leikocitoze, Trombocitoze, trombocitopēnija, Koaguloģijas traucējumi, Hiperkoagulācijas traucējumi, Portālās vēnas tromboze	Bērnu hematologs
Kardiovaskulārā manifestācija	Kardiomiopātija, Endokardīts, Miokardīts	Bērnu kardiologs
Pulmonārā manifestācija	Hronisks bronhīts, Bronhektāzes, Fibrozējošs alveolīts, Pulmonārs vaskulīts	Bērnu pneimonologs
Nefroloģiskā manifestācija	Nefrolitiāze, Obstruktīva uropātija, Amiloidoze	Bērnu nefrologs

11. Informācija pacientiem un vecākiem par iekaisīgām zarnu slimībām

Iekaisīgās zarnu slimības ir slimības, kas izraisa zarnu trakta sieniņas iekaisumu. Lai gan šobrīd nav precīzi zināms, kāpēc katram indivīdam sākas slimība, tiek uzskatīts, ka nozīme ir gan apkārtējās vides faktoriem, gan neatbilstošai organisma imūnās sistēmas atbildei pret gremošanas trakta normālajām baktērijām, gan arī ģenētiskiem faktoriem. Lai gan iekaisīgas zarnu slimības nav iespējams izārstēt, tomēr pacienta dzīves kvalitāti iespējams uzlabot, izmantojot dažādas ārstēšanas metodes.
Krona slimība ir hroniska un bieži progresējoša slimība, kura var skart gremošanas trakta daļu no mutes līdz anālajai atverei. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta vecumā no 15 līdz 29 gadu vecumam, tomēr visā pasaulē saslimst aizvien jaunāki bērni. Par ļoti agrīnu tiek uzskatīta slimības manifestācija līdz 6 gadu vecumam. Krona slimība nerodas pacienta un viņa vecāku nepareizas rīcības dēļ, bet gan dažādu cēloņu mijiedarbības rezultātā. Personām, kuras smēķē, iespēja attīstīties Krona slimībai ir divreiz lielāka salīdzinājumā ar nesmēķētājiem. Biežāk sastopamie simptomi bērniem ir ilgstošas sāpes vēderā kombinācijā ar augšanas un attīstības aizturi, svara zudumu, čūliņām mutē, samazinātu apetīti, nogurumu, nespēku, dažreiz sāpes un pietūkumu locītavās un drudzi.
Čūlains kolīts ir hroniska iekaisīgas zarnu slimības forma, kas skar resnās un taisnās zarnas gļotādu. Slimība var attīstīties visos vecumos, bet bērniem ir biežāk sastopams totāls kolīts, kas skar resno zarnu visā tās garumā. Slimība parasti sākas ar asiņainu caureju ar vai bez gļotām, apetītes trūkumu, reizēm drudzi.
Apmēram 10% slimības sākumā nav iespējams skaidri nošķirt konkrēto slimību, un šādos gadījumos tiek noteikta diagnoze “Neprecizēts jeb nediferencēts kolīts”.
Diagnozes noteikšanai izmanto sekojošas metodes:

1. Rūpīga slimības vēstures ievākšana no pacienta un vecākiem,
2. Vispusīga pacienta apskate, ieskaitot anālā apvidus apskati,
3. Asins analīzes, kā arī fekāliju izmeklējumi (kalprotektīna līmenis jeb zarnu iekaisuma rādītājs, izmeklējumi uz zarnu infekcijām),
4. Ultrasonogrāfija vēdera dobumam ar zarnu sieniņas apskti,
5. Ezofagogastroduodenoskopija, saīsināti saukta par gastroskopiju, barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas (tievo zarnu pirmā daļa) izvērtēšanai, kuras laikā tiek paņemtas biopsijas,
6. Kolonoskopija resno zarnu un tievās zarnas beigu posma apskatei,
7. MR(magnētiskās rezonanses attēlveidošana) enterogrāfija tievo zarnu apskatei,
8. Atsevišķos gadījumos tievo zarnu izvērtēšanai tiek izmantota kapsulas endoskopija,
9. Atsevišķos gadījumos, ja rodas aizdomas par abscesu vēdera dobumā, tiek izmantota kompjūtertomogrāfija (CT) vēderam,
10. Atsevišķos gadījumos tiek izmantota vēdera dobuma pārskata Rentgenogrāfija, kas ir noderīga zarnu nosprostojumu (ileusa) diagnostikā.

Ārstēšana sastāv no trijiem soļiem:

1. Veicināt remisiju jeb slimības miera periodu.
2. Saglabāt remisiju.
3. Novērst sarežģījumus.

Medikamentu izvēle ir individuāla katram pacientam atkarībā no slimības izplatības kuņģa zarnu traktā, slimības aktivitātes un pacienta vecuma.

Izmantotās medikamentu grupas:
Mesalazīns:

• Izvēles medikaments viegla - vidēji smaga čūlaina kolīta remisijas sasniegšanā un uzturēšanā;
• Atsevišķi pacienti ar vieglu Krona slimības kolīta formu (indikācijas nosaka bērnu gastroenterologs).

Kortikosteroīdi:

• Vidēji smaga un smaga čūlaina kolīta un Krona slimības remisijas sasniegšanai.

Tiopurīni:

• Izmanto gan Krona slimības, gan čūlaina kolīta uzturošā terapijā.

Metotreksāts:

• Izmantojams atsevišķiem pacientiem ar Krona slimību uzturošā terapijā.

Antibiotikas:

• Krona slimības un čūlaina kolīta smagu septisku komplikāciju gadījumā;
• Atsevišķu Krona slimības formu ilgstošā terapijā.

Bioloģiskā terapija:

• Nepieciešams BKUS bērnu gastroenterologu vai multidisciplināra (ar bērnu gastroenterologa līdzdalību) konsīlija lēmums;
• Bērniem ar smagi noritošu, aktīvu Krona slimību vai čūlainu kolītu;
• Bērniem izraksta un terapiju uzrauga tikai BKUS bērnu gastroenterologs.

Atsevišķiem pacientiem, kuriem rodas sarežģījumi vai nav iespējas slimību kontrolēt ar medikamentiem, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. To nosaka bērnu gastroenterologu un ķirurgu konsīlijs, izvērtējot katra pacienta slimības izplatību un gaitu, lai noteiktu operācijas apjomu.
Bērni ar iekaisīgu zarnu slimību regulāri jānovēro pie ģimenes ārsta un bērnu gastroenterologa. Vizīšu un atkārtotu izmeklējumu biežumu nosaka atkarībā no slimības gaitas. Pacientiem ar locītavu, ādas un citu orgānu bojājumu nepieciešamas arī citu speciālistu (reimatologa, dermatologa u.c.) konsultācijas.

Pakalpojumi, kas tiek apmaksāti par valsts budžeta līdzekļiem

Pakalpojums	Apmaksa
Speciālistu konsultācijas	Apmaksā par valsts budžeta līdzekļiem ar ģimenes ārsta/bērnu gastroenterologa nosūtījumu.
Ultrasonogrāfijas izmeklējumi	Apmaksā par valsts budžeta līdzekļiem ar ģimenes ārsta/bērnu gastroenterologa nosūtījumu.
Magnētiskās rezonanses izmeklējums	Apmaksā par valsts budžeta līdzekļiem ar bērnu gastroenterologa nosūtījumu
Ezofagogastroduodenoskopija (veic BKUS ambulatori, Dienas stacionārā vai stacionārā) un ileokolonoskopija (tiek veiktas BKUS stacionārā)	Ambulatori apmaksā par valsts budžeta līdzekļiem ar bērnu rgastroenterologa/ ģimenes ārsta nosūtījumu
IZS diagnostikā un aktivitātes novērtēšanā veiktās analīzes, izņemot D vitamīnu asinīs un kalprotektīna līmeni fēcēs.	Apmaksā par valsts budžeta līdzekļiem ar ģimenes ārsta/bērnu gastroenterologa nosūtījumu.

Atsauces

1. Inflammatory bowel disease (IBD) in children and adolescents. https://starship.org.nz/guidelines/inflammatory-bowel-disease-ibd-in-children-and-adolescents/.
2. The Medical Management of Paediatric Crohn’s Disease: an ECCO-ESPGHAN Guideline Update. Patrick F van Rheenen, Marina Aloi, Amit Assa, Jiri Bronsky, Johanna C Escher, Ulrika L Fagerberg, Marco Gasparetto, Konstantinos Gerasimidis, Anne Griffiths, Paul Henderson et al. Journal of Crohn's and Colitis, Volume 15, Issue 2, February 2021, Pages 171–194.
3. Amil-Dias, Jorge et al. on behalf of the IBD Working Group of ESPGHAN (IBD Porto Group). Surgical Management of Crohn Disease in Children: Guidelines From the Paediatric IBD Porto Group of ESPGHAN. Journal of Pediatric Gastroenterology and Nutrition 64(5):p 818-835, May 2017.
4. Levine, Arie et al. ESPGHAN Revised Porto Criteria for the Diagnosis of Inflammatory Bowel Disease in Children and Adolescents. Journal of Pediatric Gastroenterology and Nutrition 58(6):p 795-806, June 2014.
5. The Use of Fecal Calprotectin Testing in PaediatricDisorders: A Position Paper of the European Society for Paediatric Gastroenterology and Nutrition Gastroenterology Committee. Carmen Ribes Koninckx et al. JPGN 2021;72: 617–640.
6. Lezyk-Ciemniak E. et al. Uselfulness of Testing for Fecal Calprotectin in Pediatric Gastroenterology Clinical Practice. Med Princ Pract 2021; 30: 311-319.
7. Turner, Dan et al. Management of Paediatric Ulcerative Colitis, Part 2: Acute Severe Colitis—An Evidence-based Consensus Guideline From the European Crohn's and Colitis Organization and the European Society of Paediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutrition. Journal of Pediatric Gastroenterology and Nutrition 67(2):p 292-310, August 2018.
8. Turner, Dan et al. Management of Paediatric Ulcerative Colitis, Part 1: Ambulatory Care—An Evidence-based Guideline From European Crohn's and Colitis Organization and European Society of Paediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutrition. Journal of Pediatric Gastroenterology and Nutrition 67(2):p 257-291, August 2018.
9. Crohn’s disease in children & adolescents. http://www.e-guide.ecco-ibd.eu/algorithm/crohns-disease-children-adolescents-0
10. Ulcerative colitis: Management. https://www.nice.org.uk/guidance/ng130
11. Crohn`s disease: Management. https://www.nice.org.uk/guidance/ng129
12. Esposito S, Antoniol G, Labate M, Passadore L, Alvisi P, Daccò V, Ghizzi C, Colombo C, Principi N. Vaccines in Children with Inflammatory Bowel Disease: Brief Review. Vaccines (Basel). 2021 May 11;9(5):487.
13. Gea A. Holtman et al. Diagnostic test strategies in children at increased risk of inflammatory bowel disease in primary care. Published in PLOS ONE, December 2017.
14. Hyo-Jeong Jang, Ben Kang, Byung-Ho Choe. The difference in extraintestinal manifestations of inflammatory bowel disease for children and adults. Transl Pediatr 2019;8(1):4-15.