Opioīdu atkarības agrīna atpazīšana, diagnostika, novērtēšana un aprūpe
klīniskais ceļš
|
Pēdējās izmaiņas: 05.03.2025
Autori
Darba grupa psihiatra Elmāra Tērauda un narkoloģes Ingas Landsmanes vadībā: anesteziologs,
reanimatologs Mihails Ārons; ģimenes ārste Līga Kozlovska; narkoloģe Sarmīte Skaida;
neirologs Ainārs Stepens; narkoloģe Astrīda Stirna; ģimenes ārsts Edgars Tirāns; radiologs prof.
Ardis Platkājis; psihiatrs prof. Māris Taube
Klīniskā ceļa shēma

0. Informācija pacientam
A. Ģimenes ārsts, cits speciālists (psihiatrs, infektologs, algologs) sniegs informāciju par diagnozi un ārstēšanas iespējām, organizēs nepieciešamās palīdzības sniegšanu.
B. Narkologs (ir tiešās pieejamības, valsts apmaksāts speciālists, pie kura uz konsultāciju var doties bez citu speciālistu nosūtījuma) sniegs informāciju par diagnozi, slimības prognozi, norisi un ārstēšanas iespējām.
C. Ja pacienta paša vērtējumā vispārējais veselības stāvoklis ir slikts, rekomendē uz konsultāciju ierasties ar atbalsta personu (radinieku vai citu tuvu personu).
D. Pacients sniedz piekrišanu atbalsta personas iesaistei ārstēšanas procesā pēctecīgas ārstēšanas saņemšanai.
E. Saņemtās informācijas apjoms būs atkarīgs no pacienta funkcionēšanas līmeņa noteiktā situācijā.
1.Pacients, kuram iespējama opioīdu atkarība
Pacients, kuram iespējama opioīdu atkarība meklē ārstēšanas iespējas ambulatorā līmenī.
2.Ģimenes ārsts (ambulatorais līmenis)
Ja pacients ar iespējamu opioīdu atkarību nonāk pie ģimenes ārsta, tad ģimenes ārsts sāk pacienta psihoaktīvo vielu lietošanas anamnēzes (skatīt algoritma shēmas “Opioīdu agrīna atpazīšana, diagnostika, novērtēšana un aprūpe” 1.1- 1.2 punktus) un lietošanas simptomu izvērtēšanu (4.) Ja pacientam nav nepieciešama abstinences sindroma detoksikācija (7.) pēc lietošanas simptomu izvērtēšanas (4.), tad pacientu nosūta pie narkologa (5.), nosūtījums nav nepieciešams (narkologs ir tiešās pieejamības speciālists), bet labas ārstēšanas prakses ietvaros - rekomendējams.
3.Psihiatrs vai cits speciālists (infektologs, algologs) (ambulatorais līmenis)
Ja pacients ar iespējamu opioīdu atkarību nonāk pie psihiatra, algologa, infektologa vai cita speciālista, tad speciālists veic pacienta psihoaktīvo vielu lietošanas anamnēzes un lietošanas simptomu izvērtēšanu (4.) Ja pacientam nav nepieciešama abstinences sindroma detoksikācija (7.) pēc lietošanas simptomu izvērtēšanas (4.), tad pacientu nosūta pie narkologa (5.), nosūtījums nav nepieciešams (narkologs ir tiešās pieejamības speciālists), bet labas ārstēšanas prakses ietvaros – rekomendējams. Ja pacientam ir nepieciešama opioīdu atkarības abstinences sindroma detoksikācija pēc lietošanas simptomu izvērtēšanas(4.), tad izsaucot NMP un aizpildot 027/u pacientu stacionē daudzprofila stacionārā abstinences sindroma detoksikācijai.
4.Lietošanas simptomu izvērtēšana
Lietošanas simptomu izvērtēšana notiek atbilstoši algoritmam “Opioīdu atkarības agrīna atpazīšana, diagnostika, novērtēšana un aprūpe” opioīdu atkarības diagnostikas kritērijiem

5.Narkologs (ambulatorais līmenis)
Ja pacients ar aizdomām par opioīdu atkarību nonāk pie narkologa (tiešās pieejamības speciālists, var apmeklēt bez nosūtījuma), tad narkologs veic pacienta psihoaktīvo vielu lietošanas anamnēzes izvērtēšanu, pārejot uz 6. punktu ( narkoloģiskās anamnēzes iegūšana), novērtējot lietošanas simptomus (4.) un uzsāk ārstēšanas plāna izstrādi ( 7. vai 10.)
6. Narkoloģiskās anamnēzes iegūšana un izvērtēšana, simptomu izvērtēšana
Narkoloģiskās anamnēzes iegūšana - cik bieži un kādās devās lieto opioīdus, cik ilgi tos lieto, kad pēdējo reizi ir lietojis opioīdus, kādā veidā lieto, kādu ārstēšanu iepriekš saņēmis, vai lieto citas psihoaktīvas vielas. Izvērtē simptomu grupu, kuru veido uzvedības, kognitīvi un somatiski simptomi, kas radušies pēc vielu atkārtotas lietošanas un tipiskos gadījumos izraisa stipru un nepārvaramu tieksmi pēc vielas, grūtības lietotājam kontrolēt tās lietošanu, neskatoties uz izraisītajām sekām. Narkologs izvērtē kompulsīvo tieksmi, tolerances izmaiņas, kontroles zudumu un abstinences jeb atcelšanas sindromu, krasi pārtraucot opioīdu lietošanu, kā arī izvērtē objektīvos un subjektīvos simptomus( skatīt tabulā):


7. Abstinences sindroma detoksikācija (stacionāra līmenis, dažādi speciālisti)
Abstinences sindroma detoksikācija (var veikt specializētā un daudzprofilu slimnīcā dažādi speciālisti, ja pacientam ir vidēji smags vai smags abstinences sindroms) (narkologs nosūta uz detoksikāciju, rakstot nosūtījumu 027/u, ģimenes ārsts vai cits speciālists, izsaucot NMP, abstineces sindroma detoksikācija stacionārā ir valsts apmaksāts pakalpojums). Jo izteiktāki simptomi un jo vairāk objektīvo un subjektīvo simptomu( skatīt simptomus 6. punktā), jo smagāks abstinences sindroms ( skatīt algoritmu ”Opioīdu atkarības abstinences sindroma atpazīšana un ārstēšana”)
8.Opioīdu uzturošā terapija, izmantojot farmakoterapiju un psihosociālo atbalstu (ambulatorais līmenis, narkologa kompetence)
Opioīdu uzturošā terapija, izmantojot farmakoterapiju un psihosociālo atbalstu (ambulatorais līmenis, narkologa kompetence) pēc abstinences sindroma detoksikācijas jebkurā detoksikācijas sniegšanas vietā- specializētā stacionārā vai daudzprofilu slimnīcā, cits speciālists, kurš veicis detoksikāciju pacientu nosūta pie ambulatorā narkologa, lai turpinātu ārstēšanas pēctecību un uzturētu pacienta skaidrības periodu ( skatīt algoritmu un klīnisko ceļu ” Opioīdu atkarības uzturoša terapija, izmantojot farmakoterapiju un psihosociālo atbalstu”)
9.Dinamiskā novērošana un psihosociālais atbalsts(multidisciplināra komanda, ambulatorais līmenis)
Pēc izrakstīšanās no stacionāra un uzsākot apmeklējumus pie narkologa (ambulatorā narkologa apmeklējums ir valsts apmaksāts) tiek veikta dinamiskā novērošana un sniegts psihosociālais atbalsts(nodrošina multidisciplināra komanda ambulatorā līmenī ), multidisciplinārā komandā ietilpst:
- ārsts – narkologs, kas veic slimības monitoringu
- medicīnas māsa, kas veic ķīmiski – toksikoloģisko analīžu nodošanas kontroli psihoaktīvo vielu klātbūtnes noteikšanai bioloģiska vidē (urīnā) - valsts apmaksāts pakalpojums ar narkologa nosūtījumu
- psihologs, kas sniedz psihosociālu atbalstu un motivē pārmaiņām
- sociālais darbinieks, kas atbalsta un veicina darba meklēšanu, risina sociālos jautājumus
10.Opioīdu atkarības ilgtermiņa farmakoterapijas ar agonistiem izvēle ( MIFTP, BIFTP) (ambulatorais līmenis, narkologa kompetence)
Opioīdu atkarības ilgtermiņa farmakoterapija ar opioīdu agonistiem izvēle (MIFTP, BIFTP) – nodrošina narkologs ambulatorā līmenī un multidisciplināra komanda ( skatīt algoritmu un klīnisko ceļu ” Opioīdu atkarības ilgtermiņa farmakoterapija ar opioīdu agonistiem” ):
- ārsts – narkologs, kas nodrošina medikamenta izvēli(metadons vai buprenorfīns,devas piemērošanu,veselības stāvokļa monitoring)
- medicīnas māsa, kas nodrošina medikamenta izdali un saņemšanu
- psihologs, kas sniedz psihosociālo atbalstu un motivē uzvedības pārmaiņām
- sociālais darbinieks, kas atbalsta un veicina darba meklēšanu, risina sociālos jautājumus
11.AN grupas, sociālais dienests
Narkologs rekomendē AN( anonīmo narkomānu apvienība – sabiedriska organizācija) un sociālā dienesta atbalstu( pašvaldības finansēti pakalpojumi) AN grupas nodrošina praktisku atbalstu, izmantojot savu iepriekšējo pieredzi lietošanas pārtraukšanā, stiprinot lietotāju atveseļošanas periodā Sociālais dienests iesaistās jautājumu risināšanā, kas saistīti ar dzīvesvietas meklēšanu, bērnu jautājumu risināšanu( bērnudārza,skolas atrašanu), kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanu.