Sadzīvē iegūta pneimonija (SIP)

klīniskais ceļš | Pēdējās izmaiņas: 13.04.2025

I. Pamatinformācija

Šis klīniskais ceļš ir strukturēts multidisciplinārs veselības aprūpes organizēšanas plāns bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju (SIP). Tas satur definētus mērķus, darbību pēctecību un sadarbības koordināciju starp dažāda līmeņa veselības aprūpes speciālistiem, ārstniecības iestādēm, bērnu vecākiem, kā arī diagnostikas, ārstēšanas, pacientu stacionēšanas un izrakstīšanas no stacionāra indikācijas.
SIP ir plaušu parenhīmas infekcija, kas iegūta ārpus slimnīcas iepriekš veselam bērnam. Pasaule veselības organizācija (PVO) to definē kā klepus vai apgrūtināta elpošana, tachipnoe (2-12 mēneši: ≥ 50 x min, 12-60 mēneši: ≥40 x min.) [1]
Pēc Britu Torakālās Savienības (BTS) definīcijas SIP ir persistējošs vai atkārtots drudzis > 38.5°C ar palīgmuskulatūras iesaisti un paātrinātu elpošanu. [2]
Tā ir biežāk sastopama zēniem, slimība var noritēt smagāk bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem vai kuri dzimuši priekšlaicīgi (<28 nedēļām) [1].
Vīrusi ir visbiežākais cēlonis, citi biežāk sastopamie cēloņi ir baktērijas un atipiskie ierosinātāji. Ierosinātāji var būt atkarīgi no vecuma, sezonas, vakcinācijas un ģeogrāfiskās atrašanās vietas[2]. SIP ir bieži sastopama slimība un ar augstu mirstību, ja netiek savlaicīgi atklāta un ārstēta.
Attīstītās valstīs to novēro 30-40 gadījumi uz 1000 bērniem vecumā < 5 gadiem[1].
Ņemot vērā iespējamu novēlotu diagnostiku ambulatorā etapā un atpazīšanas grūtības ir uzskatāma nepieciešamība pēc vienota rīcības algoritma bērnu ar SIP diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei visiem veselības aprūpes līmeņiem.
Algoritms ietver SIP diagnostiku un ārstēšanu bērniem.

Klīniskā ceļā iekļautie pakalpojumi ir apmaksāti no valsts budžeta.

II Sadzīvē iegūta pneimonija - klīniskais ceļš

A: Pirmsstacionārā etapā

flowchart
1[["Aizdomas par SIP
(drudzis, klepus, tahipnoja)
Var pavadīt elpas trūkums, 
sēkšana vai sāpes krūtīs.
(KA: III-3, KC: 1.tabula)"]]
2("Novērtēt SIP smaguma 
pakāpes atkarībā no 
vecuma
(KA: III- 2 , KC: 1.,2. 
un 3. tabula)")
3("Izvērtēt dzīvību
apdraudošas pazīmes
(KA: V, KC:1. tabula)")
4("Specifiskas pazīmes
specifiskai slimībai
( KA: VIII)")
5("Riskus modificējoši
faktori (KA: VII)")
6("Medikamenti, kurus
nevajadzētu lietot
(KA: VI)")
7("Medikamenti, to
devas ( KA: IX)")
1-->2
1~~~3
1-->4 & 5 & 6 & 7
8[["Rīcība ambulatorā etapā
(KA: III-3)"]]
9[["Rīcība NP
pirmsstacionāra etapā
(KA: III-4)"]]
10[["Rīcība NMP
stacionārā etapā
(KA: III-5)"]]
2--->8 & 9 & 10
11("Rīcība vecākiem
(KA: V-1)")
12("Rīcība
profesionāļiem
(KA: V-2)")
3-->11 & 12
13("Klīnisks izvērtējums
(KA: III-3.1.)")
14("Izmeklējumi
(KA: III-3.2.)")
15("Terapijas principi
(KA: III-3.3., IX, KC:
4.1., 4.2., 5.1., 5.2. tabula)")
16("Izvērtēt
komplikācijas
(KA: III-3.4.)")
17("Rekomendācijas vecākiem
aprūpei ambulatorā etapā
(KA: III-3.5.)")
18("Izvērtēt stacionēšanas
indikācijas
(KA: III-3.6.)")
8-->13
13-->14
14-->15
15-->16
16-->17
17-->18
19("Klīnisks izvērtējums
(KA: III-4.1.)")
20("Izmeklējumi
(KA: III-4.2.)")
21("Terapijas principi
(KA: III-4.3., IX, KC:
4.1., 4.2., 5.1., 5.2. tabula)")
22("Rekomendācijas vecākiem
aprūpei ambulatorā etapā
(KA: III- 4.4.)")
23("Izvērtēt stacionēšanas
indikācijas
(KA: III-4.5.)")
9-->19
19-->20
20-->21
21-->22
22-->23
24("Klīnisks izvērtējums
(KA: III-5.1.)")
25("Izmeklējumi
(KA: III-5.2.)")
26("Terapijas principi
(KA: III-5.3., IX, KC: 4.1.,
4.2., 5.1., 5.2. tabula)")
27("Izvērtēt komplikācijas
(KA: III-5.4.)")
28("Izvērtēt iespējamās
diferenciāldiagnozes
(KA: III-5.5.)")
29("Izvērtēt stacionēšanas
indikācijas
(KA: III-5.6.)")
30("Izvērtēt izrakstīšanas
indikācijas
(KA: III-5.8.)")
31("Stacionēšana ITN
(KA: III-5.7.)")
32("Ambulatoras dinamiskas
novērošanas indikācijas
(KA: III-5.10)")
33("Rekomendācijas
vecākiem aprūpei
ambulatorā etapā
(KA: III-5.9.)")
10-->24
24-->25
25-->26
26-->27
27-->28
28-->29
29-->30 & 31
31-->30
30-->32 & 33
click 1 "#tabulas"
click 2 #tabulas"
click 3 "#tabulas"

B: Stacionārā etapā

flowchart
1[["Aizdomas par SIP
(drudzis, klepus, tahipnoja)
Var pavadīt elpas trūkums, 
sēkšana vai sāpes krūtīs.
(KA:III-3, KC: 1.tabula)"]]
2[["Izvērtēt SIP smaguma 
pakāpes
atkarībā no vecuma
(KA: III-2, KC: 1.,2. 
un 3. tabula)"]]
3("Izvērtēt dzīvību 
apdraudošas pazīmes
(KC: 1. tabula un 
KA sadaļa 5)")
4("Specifiskas pazīmes
specifiskai slimībai
( KA: VIII)")
5("Riskus modificējoši
faktori (KA: VII)")
6("Medikamenti, kurus
nevajadzētu lietot
(KA: VI)")
7("Medikamenti, to
devas ( KA: IX)")
8("Profesionāļiem
(KA: sadaļa 5.2.)")
9("Rīcība vecākiem
(KA: V-1)")
1-->2 & 3 & 4 & 5 & 6 & 7 & 8 & 9
10[["Rīcība stacionārā
(KA: III-7.)"]]
11("Izvērtēt
stacionēšanas
indikācijas ITN")
12[["Rīcība ITN
stacionārā
(KA: III-6.)"]]
2-->10
3-->11
3~~~12
11---12
13("Klīnisks izvērtējums
(KA: III-7.1.)")
14("Izmeklējumi
(KA: III-7.2.)")
15("Izvērtēt komplikācijas
(KA: III-7.4.)")
16("Terapijas principi
(KA: III-7.3., IX, KC:
4.1., 4.2., 5.1., 5.2.")
17("Izvērtēt
diferenciāldiagnozes
(KA: III-7.5.)")
18("Izrakstīšanas indikācijas
no stacionāra
(KA- III-7.6.)")
19("Rekomendācijas vecākiem
un bērniem ar pneimoniju
(KA- IV, KC - IV)")
10-->13
13-->14
14-->15
15-->16
16-->17
17-->18
18-->19
20("Klīnisks izvērtējums
(KA: III-6.2)")
21("Izmeklējumi
(KA: III-6.3.)")
22("Izvērtēt komplikācijas
(KA: III-6.5.)")
23("Terapijas principi
(KA: III-6.4., IX, KC: 4.1., 4.2.,
5.1., 5.2.. tabula)")
24("Izvērtēt 
diferenciāldiagnozes
(KA: III-6.6.)")
25("Izrakstīšanas indikācijas
no ITN
(KA: III-6.7.)")
12-->20
20-->21
21-->22
22-->23
23-->24
24-->25
25-->18
10---11
click 1 "#tabulas"
click 2 "#tabulas"
click 3 "#tabulas"

Tabulas

1. tabula Rīcības taktika bērnam ar SIP atkarībā no smaguma pakāpes

Smaguma pakāpes izvērtēšana	Viegla	Vidēji smaga	SMAGA
Vai elpo ar palīgmuskulatūru?	Nē, vai ar nelielu piepūli*	Vidēji liela piepūle	Izteikta piepūle
Elpošanas frekvence	Vecuma normas	Virs vecuma normas	Elpošanas nepietiekamības pazīmes
Skābekļa saturācija	≥ 95% istabas gaisā	<95% istabas gaisā	Nevar noturēt SpO2 ≤ 95% ar O2 pievadi 6 L/min vai <90% gaisā
Cirkulācija	Nav tahikardijas	Tahikardija RL≥ 3 sek	Tahikardija/šoks RL ≥ 3 sek
Ārstēšana	Viegla	Vidēji smaga	SMAGA
Skābeklis	Nav nepieciešams	O2 pievade, lai SpO2 būtu virs 95%	Sasildīts un mitrināts O2, lai SpO2 uzturētu virs 95%
Antibiotikas	PO AB	IV, ja netolerē PO	IV AB
Specifiskas AB un devas skat. 4.1 vai 4.2. tabulu, penicilīna alerģijas gadījumā skat. 5.tabulu
Analgētiķi	Pēc vajadzības, lai samazinātu diskomfortu pie drudža vai sāpēm, saistītām ar pneimoniju	Pēc vajadzības, lai samazinātu diskomfortu pie drudža vai sāpēm, saistītām ar pneimoniju	Pēc vajadzības, lai samazinātu diskomfortu pie drudža vai sāpēm, saistītām ar pneimoniju
Rehidratācija	Šķidrums PO	Ja nevar nodrošināt uzņemšanu perorāli, šķidrums caur n/g zondi vai i/v	Šķidrums IV
Sociāla situācija	Ģimene var nodrošināt adekvātu aprūpi mājās un var normāli ēst un tolerē šķidrumu	Ģimene nevar nodrošināt adekvātu aprūpi mājās, nevar normāli uzņemt šķidrumu, pārtiku	Nevar nodrošināt aprūpi
Izmeklējumi	Viegla	Vidēji smaga	SMAGA
RTG	Nav nepieciešams	Apsverams	Nepieciešams
Laboratorie izmeklējumi	Nav nepieciešams	Apsverams	Nepieciešami
Piezīme: zīdaiņiem < 3 mēn vecumam ar aizdomām par SIP, nepieciešama izvērsta sepses izvērtēšana
Stacionēšana	Viegla	Vidēji smaga	SMAGA
Lēmums pacientu hospitalizēt ir izvērtējams individuāli, atkarībā no vecuma un klīnikas	Apsverama ambulatora ārstēšana. Bērniem < 3 mēn. jāstacionē un, ja ģimene nevar nodrošināt bērna aprūpi mājās	Hospitalizācija Ja nav uzlabošanās 24 h laikā apsver pārvēšanu uz ITN	Hospitalizācija Pieredzējuša ārsta konsultācija

2.tabula Elpošanas un sirdsdarbības frekvence bērniem atkarībā no vecuma

Vecums	Normāla elpošanas frekvence	Tahipnoja
0 - 2 mēneši	40-60 elpas/minūtē	≥ 60 elpas/minūtē
2 - 12 mēneši	25-40 elpas/minūtē	≥ 50 elpas/minūtē
1 - 5 gadi	20-30 elpas/minūtē	≥ 40 elpas/minūtē
≥ 5 gadi	15-20 elpas/minūtē	≥ 20 elpas/minūtē
Vecums	Sirdsdarbība nomodā	Sirdsdarbība miegā
Jaundzimušais - 3 mēneši	85-205/minūtē	80-160 /minūtē
3 mēneši – 2 gadi	100-190/minūtē	75-160/minūtē
2- 10 gadi	60-140/minūtē	60-90/minūtē
≥ 10 gadi	60-100/minūtē	50-90/minūtē

3.tabula SIP smaguma pakāpes izvērtēšana atkarībā no vecuma

Vecums	Viegla/ vidēji smaga	SMAGA
Zīdainis	T ≤ 38,5℃ Elpošana < 50 x min Neliela palīgmuskuluatūras iesaiste Ēd un dzer labi Nav vemšana Nav hroniskas slimības	T≥ 38,5℃ Elpošana > 70 x min Izteikta palīgmuskulatūras iesaiste Deguna spārnu cilāšanās Neēd/ nedzer SpO2< 92% / cianoze Apnojas (≤ 1 gadam) Sten un pukst Tahikardija RL ≥ 2 s Hroniska slimība (VCC, BPD, CF, ID,Bronhektāzes)
Vecāks bērns	T ≤ 38,5℃ Elpošana < 50 x min Neliela palīgmuskuluatūras iesaiste Ēd un dzer labi Nav vemšana	T≥ 38,5℃ Elpošana > 50 x min Izteikta palīgmuskulatūras iesaiste Deguna spārnu cilāšanās SpO2< 92% Cianoze Sten un pukst Tahikardija RL ≥ 2 s Eksikozes pazīmes Hroniska slimība (VCC, BPD, CF, ID,Bronhektāzes) ⃰

⃰VCC - iedzimta sirdskaite, BPD - bronhopulmonāla displāzija, CF - cistiskā fibroze, ID - imūndeficīts

4.1.tabula Antibakteriālas terapija izvēle bērniem ar SIP (no 4 mēn. – 18 gadiem)

Ambulatori pacienti	Ambulatori pacienti/Stacionāra pacienti	Stacionāra pacienti
** Viegla**	Vidēji smaga	** SMAGA**
AMOKSICILĪNS 75 mg/kg/dn vai 25 mg/kg ik 8 h (maks.1 g/deva) VAI Ja ir aizdomas par Mycoplasma pneumoniae: KLARITROMICĪNS 7.5 mg/kg ik 12 stundas 5 dienas (maks 500 mg/deva) vai AZITROMICĪNS 10 mg/kg reizi dienā 5 dienas (maks 500 mg/deva) ⃰ Ja nav efekts uz terapiju, tad atkārtoti izvērtēt diagnozi, līdzestību un, ja nepieciešams, tad stacionēt ⃰ ⃰ Ja zīdainis/bērns netolerē orālu terapiju, tad nepieciešama IV terapija, pacients jāstacionē PENICILĪNA alerģijas gadījumā: AZITROMICĪNS (skat. 5.tabula)	AMOKSICILĪNS 75 mg/kg/dn vai 25 mg/kg ik 8 h (maks. 1 g/deva) Ja PO nevar uzņemt, netolerē, ir vemšana, tad BENZILPENICILLĪNS 50 mg/kg IV ik 6 h ⃰ Cefotaksīms vai Ceftrikasons, ja nav efekts no Penicilīna ⃰ ⃰ Mainīt uz PO amoksicilīnu vai amoksicilīnu ar klavulānskābi, ja iepriekš saņēmis cefotaksīmu, ja bērns tolerē un klīniski ir uzlabošanās Ja Mycoplasma pneumonia vai cita iespējama atipiska infekcija, tad terapijā pievienot: KLARITROMICĪNS 7.5 mg/kg ik 12 stundas 5 dienas (maks 500 mg/deva) vai AZITROMICĪNS 10 mg/kg reizi dienā 5 dienas (maks 500 mg/deva)	CEFOTAKSĪMS 50 mg/kg IV ik 8 h (maks. 2 g/deva) VAI CEFTRIAKSONS 50 mg/kg IVvai IM REIZI dienā (maks. 2 g/deva) UN KLINDAMICĪNS 10 mg/kg IV ik 8 h (maks. 450 mg/deva) vai OKSACILĪNS 100-200 mg/kg/dienā dalot katras 6-8 h vai LINKOMICĪNS 15 mg/kg IV ik 8 h (maks. 600 mg/deva) Ja intubēts vai septisks, tad apsvērt mainīt klindamicīnu vai oksacilīnu, linkomicīnu uz: VANKOMICĪNS 15 mg/kg IV ik 6 h (līdz 750 mg/deva) IZVĒRTĒTE SEPSES, SIRS kritērijus Ja Mycoplasma pneumonia vai cita iespējama atipiska infekcija, tad terapijā pievienot: AZITROMICĪNU 10 mg/kg (līdz 500 mg) IV, reizi dienā

4.2.tabula Antibakteriālas terapija izvēle bērniem ar SIP (vecums no 1- 3 mēn.)

Visi zīdaiņi vecumā no 1 līdz 3 mēnešiem ir jāstacionē!

Vidēji smaga

SMAGA- vienmēr nepieciešama pieaicināt pieredzējušu ārstu, speciālistu ( bērnu pneimonologs un/ vai infekcionists)

BENZILPENICILĪNS 50 mg/kg IV ik 6 h (maks 400 mg/deva) Apsvērt terapijā pievenot sekojošo, ja pastāv aizdomas par Chlamydia trachomatis vai Bordatella pertussis, īpaši pacientiem, kuri ir afebrīli , tikai vieglas izpausmes un ir klīniskas pazīmes SIP: Chlamydia trachomatis AZITROMICĪNS 20 mg/kg PO dienā 3 dienas (maks 160 mg/deva) Bordetella pertussis AZITROMICĪNS 10 mg/kg PO dienā 5 dienas (maks. 80 mg/dienā) vai KLARITROMICĪNS 7.5 mg/kg PO ik 12 h 7 dienas (maks. 60 mg/deva) vai TRIMETOPRIMS + SULFAMETAKSOZOLS 4 + 20 mg/kg PO ik 12 h 7 dienas (maks. 32 + 160 mg/deva)

CEFOTAKSĪMS 50 mg/kg IV ik 8 h (maks. 400 mg/deva) vai CEFTRIAKSONS 50 mg/kg/deva IV vai IM REIZES deva (maks 400 mg/deva) UN KLINDAMICĪNS 10 mg/kg IV ik 8 h (maks. 80 mg/deva) vai OKSACILĪNS 100-200 mg/kg/dienā dalot katras 6-8 h vai LINkOMICĪNS 15 mg/kg IV ik 8 h (maks. 120 mg/deva) Ja intubēts vai septisks, mainīt klindamicīnu vai oksacilīnu, linkomicīnu pret: VANKOMICĪNS 15 mg/kg IV ik 6 h (maks. 120 mg/deva) Apsvērt terapijā pievenot sekojošo, ja pastāv aizdomas par Chlamydia trachomatis vai Bordatella pertussis, īpaši pacientiem, kuri ir afebrīli, tikai vieglas izpausmes un ir klīniskas pazīmes SIP: Chlamydia trachomatis AZITROMICĪNS 20 mg/kg PO dienā 3 dienas (maks. 160 mg/deva) Bordetella pertussis AZITROMICĪNS 10 mg/kg PO dienā 5 dienas (maks. 80 mg/dienā) vai KLARITROMICĪNS 7.5 mg/kg PO ik 12 h 7 dienas (maks. 60 mg/deva) vai TRIMETOPRIMS + SULFAMETAKSOZOLS 4 + 20 mg/kg PO ik 12 h 7 dienas (maks. 32 + 160 mg/deva)

5.tabula Antibakteriālo līdzekļu izvēle penicilīna alerģijas gadījumā

5.1. Zināms, ka bērns tolerē cefalosporīnus

	Viegla vai vidēji smaga
3 mēn.- 2 gadi	CEFUROKSĪMS 10 mg/kg/deva PO ik 12 h (maks. 125 mg/deva)
2 - 12 gadi	CEFUROKSĪMS 15 mg/kg/deva PO ik 12 h (maks. 250 mg/deva)
virs 12 gadiem	CEFUROKSĪMS 250mg/deva PO ik 12 h (maks. 500 mg/deva)
	Ja nepieciešams parenterāli
Virs 1 mēn.	CEFOTAKSĪMS 50 mg/kg IV ik 8 h (maks. 2 g/deva) vai CEFTRIAKSONS 50 mg/kg IV reizes deva (maks. 2 g/deva)

5.2. Zināms, ka bērnam ir alerģija, krusteniska reakcija pret penicilīnu un cefalosporīniem

⃰Zināmi apmēram 7% gadījumi, kad nepieciešams izvēlēties kā alternatīvu makrolīdus (eritromicīnu, klaritromicīnu) vai virs 8 gadu vecauma- doksaciklīnu.

	Viegla vai vidēji smaga
Virs 28 dienām	ERITROMICĪNS 10 mg/kg/deva PO ik 6 h (maks. 500 mg/deva)vai
Visi vecumi	KLARITROMICĪNS 7.5 mg/kg/deva PO ik 12 h (maks. 500 mg/deva) vai
8 gadi un vairāk	DOKSACIKLĪNS 2 mg/kg/deva PO ik 12 h (maks. 100 mg/deva)

Streptococcus Pneumoniae vai Staphylococcus aureus var būt rezistenti pret augstāk minētām antibiotikām.

	SMAGA
0 -6 dienas	VANKOMICĪNS 15 mg/kg/deva IV ik 12 h (maks. 90 mg/deva) un CIPROFLOKSACĪNS 10 mg/kg/deva IV ik 12 h (maks. 60 mg/deva)
7 - 28 dienas	VANCOMICĪNS 15 mg/kg/deva IV ik 8 h (maks/ 90 mg/deva) un CIPROFLOKSACĪNS 10 mg/kg/deva IV ik 12 h (maks. 60 mg/deva)
Virs 28 dienām	VANCOMICĪNS 15 mg/kg/deva IV ik 6 h (maks. 750 mg/deva) un CIPROFLOKSACĪNS 10 mg/kg/deva IV ik 12 h (maks. 400 mg/deva)

III Atsauces

1. World Health Organization (WHO) classification and treatment of childhood pneumonia at health facilitieshttp://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/137319/9789241507813_eng.pdf;jsessioni d=FE2BE26B93DA250135BDCB6E1DF5992C?sequence
2. British Thoracic Society guidelines for the management of community acquired pneumonia in children, Michael Harris, Julia Clark, Nicky Coote,Penny Fletcher, Anthony Harnden, Michael McKean, Anne Thomsonhttps://www.britthoracic.org.uk/Portals/0/Clinical%20Information/Pneumonia/Guidelines/CAP%20children%20Oc tober%202011.pdf
3. Infants and Children: Acute Management of Community Acquired Pneumonia, https://www1.health.nsw.gov.au/pds/ActivePDSDocuments/GL2018_007.pdf

IV Rekomendācijas vecākiem un bērniem ar pneimoniju

1.Kas ir pneimonija?

Pneimonija ir plaušu iekaisums, infekcija. Vissīkāko bronhu galu paplašinājumos,( kuras sauc par alveolām) piepildās ar šķidrumu, tāpēc notiek traucējumi gāzu apmaiņā. (skābekļa piegādi).
Pneimonija var izraisīt drudzi, klepu un apgrūtinātu elpošanu.

2.Kādas ir pneimonijas pazīmes un simptomi?

Simptomi var būt atkarīgi no vecuma, bet tie var būt sekojoši:

• ļoti strauja elpošana (atsevišķos gadījumos tā ir vienīgā pazīme)
• gārdzoša elpošana vai sēkšana krūtīs
• apgrūtināta elpošana; elpošanas laikā ieplešās deguna nāsis, cilājas vēders, ievelkas starpribu muskuļi
• drudzis
• kelpus
• aizlikts deguns
• sārti vaigi
• vemšana
• sāpes krūtīs
• vēdera sāpes (tāpēc, ka bērns klepo un ir grūti elpot)
• saguris
• samazināta apetīte (vecākiem bērniem) vai atsakās ēst (zīdainis), kas var novest pie šķidruma zuduma (dehidratācijas)
• smagākos gadījumos, pelēkas vai zilganas lūpas vai nagi

Ja pneimonija lokalizējas apakšējos palušu laukos, personai var būt drudzis un vēdera sāpes, vemšana, bet nav elpošanas problēmas.

3.Kas izraisa pneimoniju?

Pneimoniju var ierosināt dažādi mikroorganismi (vīrusi, baktērijas, sēnes un parazīti). Viesbiežāk tie ir vīrusi. Tie var būt adenovīrusi, rinovīrusi, gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss un paragripas vīruss (kurš var izraisīt arī laringītu).
Visbiežāk, pneimonija sākas pēc augšējo elpceļu infekcijas (iesnas vai kakla iekaisums), 2-3 dienas pēc saaukstēšanās simptomu sākuma. Tad tas iet dziļāk uz plaušām, kur veidojas iekaisums.
Bērniem, kuriem penimoniju izsauc baktērijas ļoti strauji parādās slimības pazīmes, augsta temperatūra, drudzis un ļoti strauja elpošana.
Bērniem, kuriem penimoniju izsauc vīrusi, slimība var attīstīties pakāpensiki, var būt veiglākas izpausmes, biežāk pavada sēkšana krūtīs.
Daži simptomi un pazīmes ir specifiski atsevišķiem mikroorganismiem, piemēram mikoplazmas ierosinātas pneimonijas (sauktas par "iestaigātu pneimoniju"), kas var būt vecākiem bērniem un pusaudžiem, var noritēt papildus ar šādiem simptomiem: ar kakla sāpēm, galvas sāpēm, izsitumiem.
Zīdaiņiem, pneimoniju, kuru ierosinājusi hlamīdiju infekcija var noritēt ar konjunktivītu (acu iekasums) ar vieglām izpausmēm un bez temperatūras.
Tad, kad pneimoniju ierosina garais klepus (pertussis), tad bērnam var būt sauss, lēkmjveidīgs klepus, kura laikā bērns kļūst sarkans, mēģina kampt pēc gaisa. Garā klepus vakcīna var pasargāt bērnus no šī infekcijas.
Laiks no brīža, kad notiek mikroorganisma saskare un parādās pirmās slimības pazīmes var būt atšķirīgi (piemēram, RSV infekcijas gadījumā 4-6 dienas, gripas gadījumā 18-72 h ).

4.Kā pneimonija tiek pierādīta?

Ātrs diagnozi nosaka pēc sūdzībām un klīniskām pazīmēm. Izvērtējot bērna izskatu, elpošanu, vitālos rādītājus un veicot auskultāciju. Retos gadījumos var tik nozīmētas analīzes vai ieteikts veikt rentgenu plaušām. Visbiežāk šie izmeklējumi nav nepieciešami, lai pierādītu diagnozi.

5.Kā pneimonijas tiek ārstēta?

Visbiežāk, ja iemesls ir vīrusi, tad ārstēšana nav ar antibiotikām, ja ierosinātājs ir baktērijas, tad tiek rekomendētas antibiotikas, kuras var uzņemt iekšķīgi un lietot mājas apstākļos. Kāda veida antibiotikas, izvēlas pēc iespējamā ierosinātāja. Pretvīrusa līdzekli gripas gadījumā var ieteikt lietot, ja slimības pazīmes tiek agrīni atklātas.

Bērniem pneimoniju nereti jāārstē stacionārā, ja pieturas augsta temperatūra, pastāv elpošanas grūtības. Vai ir sekojošas pazīmes:

• nepieciešama skābekļa terapija
• plaušu iekaisums, kurš iespējams komplicējas ar infekcijas izplatīšanos asinīs
• ir citas hroniskas slimības, imūnās sistēmas traucējumi
• pavada vemšana, nevar uzņemt zāles iekšķīgi
• nav uzlabošanās
• aizdomas par garo klepu.

Slimnīcā ārstēšana var būt ieskaitot antibiotikas vēnā (zāles tiek ievadītas caur adatiņu vēnā) un elpošanas atbalstu. Smagos gadījumos ārstēšana var notikt intensīvās terapijas nodaļā.

6.Kā es varu palīdzēt savam bērnam?

Ikvienam ir jāsaņem miers un pietiekami daudz šķidruma, kamēr organisms cīnās ar infekciju. Ja bērnam ir bakteriāla infekcija, tad jādod ārsta nozīmētās antibiotikas pēc norādītām devām, režīma un ilguma. Tas palīdzēs bērnam ātrāk atveseļoties un pasargās pārējos ģimenes locekļus no tālākas infekcijas izplatības. Ja ir sēkšana krūtīs, ārsts var ieteikt lietot inhalācijas.
Vienmēr saskānojietmedikamentu lietošanu ar savu ārstu, klepus nomācējus nav ieteicams lietot, jo tie var apgrūtināt elpceļu attīrīšanos no krēpām. Aptiekā nopērkamos pret klepus līdzekļus jālieto piesardzīgi.
Mēriet bērnam temperatūru no rīta un vakarā, izsauciet ārstu, ja T > 38.9°C zīdainim virs 6 mēnešiem un vecākiem bērniem vai > 38° C zīdainim līdz 6 mēnešu vecumam.
Pārbaudiet bērna lūpas un pirkstu galus vai tie ir rozā krāsā, izsauciet ārstu, ja kļust pelēkas vai zilganas, kas var liecināt par to, ka organismam trūkst skābeklis.

7.Cik ilgi notiek atveseļošanās pneimonijas gadījumā?

Lietojot terapiju, visbiežāk bakteriāla infekcija tiek izārstēta 1 līdz 2 nedēļu laikā. Mikoplazmas vai vīrusu izraisīta pneimonija var ilgt 4-6 nedēļas, līdz pilnībā atveseļojas.

8.Vai pneimonija ir lipīga?

Pneimonija pati par sevi neizplata infekciju, bet gan vīrusi un baktērijas, kas atrodas augšējos elpceļos. Tāpēc slimība izplatās ar klepošanu un šķaudīšanu.
Var saslimt, lietojot kopīgus traukus, pieskaroties izlietotiem kabatas lakatiņiem, salvetēm un priekšmetiem, kurus lietojusi inficētā persona. Tāpēc vajadzētu bērnus turēt pa gabalu no cilvēkiem, kuriem ir elpceļu infekcijas pazīmes (iesnas, šķauda, klepo, sāp kakls u.c.).

9.Vai var pasargāt no pneimonijas?

Pret atsevišķiem pneimonijas ierosinātājiem ir vakcīnas. Bērni tiek pēc kalendāra vakcinēti pret H. influenzae, pneimokoku un garo klepu.Gripas vakcīna tiek rekomendēta visiem veseliem bērniem no 6 mēnešiem līdz 19 gadiem, noteikti bērniem ar hroniskām slimībām (sirds kaites, astma vai citas elpceļu slimības), jo ir pakļauti lielākam riskam attīstīties nopietnām komplikācijām.
Ārsts var nozīmēt profilaktiski antibiotikas, ja bijis kontakst ar garo klepu. Pacientiem, kuriem ir HIV, var ieteikt lietot antibiotikas, lai pasargātu no Pneumocystis jirovecii.
Ja mājās kādam ir elpceļu simptomi, tad nelietojiet vienus traukus, glāzes, bieži mazgājiet rokas, īpaši, ja pieskarieties kādiem priekšmetiem, kurus lietojusi slimā persona.

10.Kad man būtu jāzvana dakterim?

Zvaniet ārstam nekavējoši, ja bērnam ir kaut viena pneimonijas pazīme, īpaši gadījumos, ja:

• parādās apgrūtināta elpošana vai elpošana ir strauja
• vēro pelēcīgas vai zilganas nokrāsas lūpas, pirkstu galus
• T > 38.9°C zīdainim virs 6 mēnešiem un vecākiem bērniem vai > 38° C zīdainim līdz 6 mēnešu vecumam.