Sevišķi maza svara bērnu aprūpe

klīniskais ceļš | Pēdējās izmaiņas: 22.04.2025

Klīniskā ceļa shēma

Sevišķi maza svara bērnu aprūpes klīniskais ceļš
Visi iekļautie pakalpojumi ir apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

flowchart
1("Draudošas priekšlaicīgas 
dzemdības 1. līmeņa 
dzemdību nodaļā/
Reģionālajā PAC 
(dzemdību speciālists)")
2("Anamnēze
(dzemdību speciālists)")
3("Informācija
vecākiem
(1.pielikums)")
4("Transports in utero uz 
atbilstoša līmeņa 
Perinatālo centru
(Atbilstoši valstī 
pieņemtajam
hospitalizācijas plānam)")
5("Rīcība, lai veicinātu
jaudzimušā veselību
(dzemdību speciālists)")
1-->2 & 3 & 4 & 5
6("Sevišķi maza svara bērns 
dzemdību zālē
(Neonatologs, māsa)")
4-->6
7("Siltuma stabilizācija
(Neonatologs, māsa),
sk. Algoritmu 2.7.")
8("Elpošanas stabilizācija
(Neonatologs)
Sk. Algoritmu 3.1.")
6-->7 & 8
9("Transports no dzemdību
zāles uz jaundzimušo
intensīvās terapijas nodaļu
(Neonatologs, māsa)")
6-->9
10("Jaundzimušo intensīvās
terapijas nodaļa
(Neonatologs, māsa)")
9-->10
11{{"Normotermijas uzturēšana
(Neonatologs, māsa)
sk. Algoritmu 2.8, 2.9"}}
12{{"Elpošanas atbalsts
(Neonatologs)
sk. Algoritmu 3.2-3.10"}}
13("Informācija vecākiem
par termoregulācijas
uzturēšanu
(2.pielikums)")
14("Agrīna enterālā barošana
(Neonatologs)
Sk. Algoritmu 4.")
15("Informācija
vecākiem par RDS
(respiratoru
distresa sindromu)
(3.pielikums)")
10-->11 & 12 & 14
9-->11 & 12
12-->15
11-->13
click 1 "#grutnieces-ar-priekslaicigu-dzemdibu-risku-hospitalizacija-atbilstosi-gestacijas-nedelai"
click 2 "#anamneze"
click 3 "#1-pielikums-vispareja-informacija-toposajiem-vecakiem-par-priekslaikus-dzimusu-bernu"
click 13 "#2-pielikums-informacija-vecakiem-par-priekslaikus-dzimusa-berna-termoregulaciju"
click 15 "#3pielikums-informacija-vecakiem-par-respiratoro-distresa-sindromu-rds-priekslaikus-dzimusam-bernam"

Anamnēze

Tiekoties ar grūtnieci, kura ir stacionēta ar augstu priekšlaicīgu dzemdību risku, svarīgi ir savākt anamnēzi sarunā, kā arī iepazīstoties ar ierakstiem Mātes pasē. Svarīgi informēt neonatologu.

Grūtnieces dzīves anamnēze:

• vecums
• vispārējās slimības
• traumas
• pastāvīgi lietojami medikamenti
• pārmantotas slimības ģimenē
• iepriekšējo dzemdību skaits, komplikācijas
• vecāko bērnu veselības stāvoklis, psihomotorā attīstība
• bērna tēva veselība
• kaitīgi faktori darbā
• kaitīgie ieradumi

Grūtniecības anamnēze:

• grūtniecība pēc skaita
• dzemdības pēc skaita
• gestācijas nedēļa
• slimības grūtniecības laikā
• lietotie medikamenti grūtniecības laikā
• toksikoze
• grūtniecības laikā veikto izmeklējumu rezultāti

Dzemdību anamnēze:

• ķeizargrieziens (neatliekams/plānots)
• vaginālas dzemdības (dzemdību ilgums)
• bezūdens perioda ilgums
• augļūdeņu izskats – gaiši, zaļi, asiņaini
• augļūdeņu daudzums
• paaugstināta ķermeņa temperatūra pirms dzemdībām/dzemdību laikā
• ir/nav veikta deksametazona profilakse pirms priekšlaicīgām dzemdībām

Grūtnieces ar priekšlaicīgu dzemdību risku hospitalizācija atbilstoši gestācijas nedēļai

Attiecas uz algoritmu Sevišķi maza svara bērnu aprūpe.

flowchart
1[["Grūtniece ar priekšlaicīgu 
dzemdību risku 1.līmeņa 
dzemdību nodaļā
(līdz 35(+6)GN)"]]
2[["Grūtniece ar priekšlaicīgu 
dzemdību risku uzņemta 
Reģionālajā Perinatālajā 
centrā"]]
3("<28(+0)GN
• uzsāk kortikosteroīdu 
kursu
• transportē in utero uz 
P.Stradiņa KUS Perinatālo 
centru/Rīgas dzemdību 
namu")
4("P.Stradiņa KUS Perinatālais 
centrs/Rīgas Dzemdību 
nams:
• uzsāk/pabeidz 
kortikosteroīdu kursu
• sniedz dzemdību 
palīdzību
• nodrošina atbilstošu 
palīdzību jaundzimušajam")
5("28(+0)-35(+6)GN
• uzsāk kortikosteroīdu 
kursu
• transportē in utero uz 
tuvāko Reģionālo Perinatālo 
aprūpes centru (Kurzemes 
PAC, Austrumlatvijas PAC, 
Vidzemes PAC")
6("Reģionālajā PAC 
28(+0)-35(+6)GN
 • uzsāk/pabeidz 
kortikosteroīdu kursu
 • sniedz dzemdību 
palīdzību
 • nodrošina atbilstošu 
palīdzību jaundzimušajam")
7[["Grūtniece ar priekšlaicīgu 
dzemdību risku uzņemta 
P.Stradiņa KUS/Rīgas 
Dzemdību namā"]]
2--<28(⁺⁰)GN-->3
2--28(⁺⁰)-35(⁺⁶)GN-->6
1--<28(⁺⁰)GN-->3
1--28(⁺⁰)-35(⁺⁶)GN-->5
5-->6
3-->4
7-->4

Visi iekļautie pakalpojumi ir apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Klīniskais ceļš: Termoregulācijas uzturēšana sevišķi zema dzimšanas svara bērniem

Kas ir normāla ķermeņa temperatūra jaundzimušajam
36.5-37.50C ( paduses temperatūra)

flowchart LR
1("Kā uzturēt normālu 
ķermeņa temperatūru 
jaundzimušajam
dzemdību zālē?")
2["Dzemdību zāles 
sagatavošana:
• Dzemdību zāles 
temperatūra 24-250C.
• Sagatavojiet polietilēna 
plēvi/maisiņu, kurā bērnu 
ievieto nekavējoties pēc 
dzimšanas.
• Reanimācijas galda 
apsildīšanas lampa 
uzregulēta uz maksimālo 
atzīmi.
• Sagatavojiet siltu vilnas 
cepuri, siltus autiņus, 
siltu segu.
Rīcība pēc bērna 
piedzimšanas:
• Bērnu pēc dzimšanas 
nekavējoties ievietojiet 
polietilēna maisiņā, 
nosedzot visu ķermeni, 
izņemot seju.
• Izmēriet un 
dokumentējiet ķermeņa 
temperatūru.
• Stabilizējot bērnu, 
reanimācijas pasākumos 
lietojiet mitru un siltu 
skābekli.
• Papildus siltuma 
uzturēšanai uzvelciet 
bērnam vilnas cepuri.
• Pēc stabilizēšanas un 
pirms transportēšanas 
papildus ietiniet bērnu 
siltā autiņā vai segā, 
bērns visu laiku atrodas 
zem siltuma"]
1-->2
3("Kā uzturēt normālu 
ķermeņa temperatūru 
bērnu pārvedot uz
jaundzimušo intensīvās 
terapijas nodaļu, tai skaitā, 
pārvedot uz citu
ārstniecības iestādi?")
4["• Pirms pārvešanas laicīgi 
sagatavojiet transporta 
inkubatoru, uzstādot 
vajadzīgo temperatūru 
(skatīt 1. tabulu algoritmā).
• Pirms pārvešanas 
atkārtoti dokumentējiet 
bērna ķermeņa temperatūru.
• Bērnu pārvest tikai 
transporta inkubatorā un 
polietilēna maisiņā/plēvē, 
ar siltu vilnas cepuri, 
un ietītu siltā segā.
• Stabilai nepārtrauktai 
ķermeņa temperatūras 
kontrolei inkubatorā, 
lietojiet temperatūras 
zondi pārvedot uz citu 
ārstniecības iestādi.
• Pārbaudiet, vai elpošanas 
atbalsts stabils un 
asinsvadu pieeja ir brīvi 
pieejama un stabili fiksēta.
• Transportēšanas laikā 
lietojiet siltu un 
mitrinātu skābekli"]
3-->4
5("Kā uzturēt normālu ķermeņa
temperatūru priekšlaikus 
dzimušam bērnam 
Jaundzimušo intensīvās
terapijas nodaļā?")
6["• Sagatavojiet inkubatoru, 
uzstādot vajadzīgo mitrumu 
un inkubatora gaisa 
temperatūru atbilstoši 
dzimšanas svaram
(skatīt 2.,3. tabulu algoritmā).
• Polietilēna plēvi/maisiņu 
noņemiet tikai tad, kad 
sasniegts optimāls vides 
mitruma līmenis.
• Inkubatorā bērnam 
jāuzvelk cepure un zeķes, 
cits apģērbs nav
nepieciešams.
• Dokumentējiet un mēriet 
ķermeņa temperatūru 
ik 30 min. līdz
sasniegta normotermija 
(pielāgojiet inkubatora 
temperatūru palielinot 
vai samazinot par 0.5°C)."]
7["• Bērna stāvoklim 
stabilizējoties, pakāpeniski 
maziniet mitruma
līmeni inkubatorā, 
kontrolējot bērna 
temperatūru.
• Kad mitrums inkubatorā 
izslēgts, bērnu jāsaģērbj.
• Pakāpeniski maziniet 
inkubatora vides 
temperatūru.
• Kritērijus bērna 
pārlikšanai siltuma gultā, 
skatiet algoritmā.
• Pakāpeniski maziniet 
siltuma gultas matrača 
temperatūru.
• Kritērijus bērna 
pārlikšanai neapsildāmā 
gultiņā, skatiet algoritmā"]
5-->6
6---7

Visi iekļautie pakalpojumi ir apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

1. pielikums Vispārēja informācija topošajiem vecākiem par priekšlaikus dzimušu bērnu

(ja pastāv augsts priekšlaicīgu dzemdību risks)
Kāpēc pirms priekšlaicīgām dzemdībām līdz 34 GN ir grūtniecei ir nepieciešams saņemt deksametazonu?
Informācija par priekšlaicīgi piedzimuša bērna īpašo aprūpi dzemdību zālē un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā.
Kāpēc ir svarīga apkārtējās vides temperatūra un mitrums?
Izdzīvošanas riski – jo lielāka gestācijas nedēļa, jo labāka prognoze.
Biežākās sevišķi maza svara bērnu veselības problēmas – elpošanas traucējumi, iespējami centrālās nervu sistēmas attīstības traucējumi, iespējama infekcija, iespējami redzes traucējumi, iespējami enterālās ēdināšanas apgrūtinājumi.
Kuri speciālisti pēc piedzimšanas mazuli aprūpēs?
Kādā veidā tiks uzturēta normālā ķermeņa temperatūra?
Kādā veidā tiks nodrošināts elpošanas atbalsts dzemdību zālē un turpmāk jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā?
Kādā veidā mazulis tiks barots?
Ko darīt ar pieniņu, jo sākumā nevarēs zīdīt?

2. pielikums Informācija vecākiem par priekšlaikus dzimuša bērna termoregulāciju

Inkubatora režīms ar stabilu temperatūras un mitruma režīmu.
Priekšlaikus dzimušam bērnam āda ir nenobriedusi un nespēj pilnībā pildīt barjerfukciju un nodrošināt aizsardzību pret iztvaikošanu - šķidruma zudumu caur ādu, tāpēc šādā veidā bērns strauji var zaudēt ķermeņa siltumu un šķidrumu, līdz ar to arī enerģiju, kas nepieciešama augšanas procesam. Izteiktas ķermeņa temperatūras svārstības var nopietni pasliktināt bērna veselības stāvokli un izraisīt dzīvību apdraudošas situācijas un smagas komplikācijas. Tādēļ, lai pasargātu priekšlaikus dzimušu bērnu no strauja siltuma zuduma, ir nepieciešama īpaša vide ar atbilstošu mitrumu un temperatūru. Normāla ķermeņa temperatūra bērnam padusē ir no 36.5- 37.5°C, to mēra ar elektronisko termometru vai, pieliekot uz ādas (padusē, uz vēdera vai muguras) īpašu temperatūras sensoru, kas ir savienots ar inkubatoru vai bērna vitālo pazīmju monitoru.

Lai nodrošinātu ķermeņa temperatūras stabilitāti piedzimstot, bērniņu slapju, nenoslaucītu ievieto polietilēna plēves maisā/ietin plēvē un uzliek uz apsildāmā galda zem izstarojoša siltuma avota, kamēr tiek veikta bērna stāvokļa stabilizācija – elpošanas atbalsta nodrošināšana, asinsvadu kateteru ievietošana, medikamentu ievade (pēc nepieciešamības). Labākai siltuma nodrošināšanai galvā uzvelk adītu vilnas cepurīti.

Ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt stabilu, nemainīgu ārējo vidi. Ja nepieciešams inkubatoru atvērt, vispirms ir jāapsver, kā bērnu pasargāt no straujas inkubatora temperatūras un mitruma svārstībām.

Optimālai videi ir nepieciešams arī stabils mitruma līmenis– šim nolūkam inkubatorā lieto sterilu ūdeni un sistēma rada attiecīgo mitruma līmeni, kuru iespējams noregulēt atbilstoši bērna vajadzībām.

Papildus vides mitrums ir nepieciešams visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem < 30GN. Sākumā optimālais mitruma līmenis ir jānoregulē līdz 80-85%. Papildus tiek nodrošināta arī stabila vides temperatūra.

Cik ilgi bērnam būs nepieciešamas vides mitrums?
Priekšlaikus dzimušiem bērniem, ārējās vides iedarbībā āda nobriest 2-4 nedēļu laikā kopš dzimšanas. Jo mazākas gestācijas nedēļas, jo mitruma un temperatūras mazināšanas laiks pagarinās, vēlams atcelt papildus mitrumu inkubatorā līdz 28. dzīves dienai.

Vecāki piedalās bērna aprūpes procesā arī bērnam atrodoties inkubatorā, ja atļauj bērna veselības stāvoklis.

Jāatceras un jāievēro, ka katru reizi pirms pieskarties bērnam, ir nomazgā un jādezinficē rokas ar palātā esošajiem līdzekļiem.

Ja inkubatorā ir ieregulēts augsts mitruma līmenis, bērns guļ pliks un neapsegts, izņemot, autiņbikses, cepure un zeķītes.

Mīkstās rotaļlietas inkubatorā rada augstu infekcijas risku bērnam, tāpēc tur nedrīkst atrasties. Lai pieskartos bērnam, ir jāizmanto inkubatora lodziņi un jāatceras vienmēr tos aizvērt, saglabājot inkubatora iekšējo vidi.

Mitrajā vidē var gadīties, ka pievienoto sensoru fiksācija pavājinās un tie nepielīp ādai, šādā situācijā ir jālūdz palīdzība bērnu aprūpējošai māsiņai.

Ja bērna stāvoklis atļauj, ļoti svarīgs ir ādas-ādas kontakts (“Ķengura poza”). Par to lemj neonatologs kopā ar bērna vecākiem. Sēžot ar bērnu ķengura pozā, bērnam ir nepieciešams papildus siltums – polietilēna plēves pārsegs vai papildus sedziņas.

Visus neskaidros jautājumus vecāki droši var uzdot gan aprūpes personālam, gan ārstiem.

3.pielikums Informācija vecākiem par respiratoro distresa sindromu (RDS) priekšlaikus dzimušam bērnam

Kas ir respiratorais distresa sindroms (RDS) – elpošanas grūtības priekšlaikus dzimušam bērnam?

Respiratorais distresa sindroms ir visbiežākā plaušu slimība priekšlaikus dzimušiem mazuļiem. Tas veidojas sakarā ar plaušu nenobriedumu. Plaušās trūkst viela, ko sauc par surfaktantu.
Surfaktants veidojas plaušās. Parasti tas izklāj alveolas un ļauj uzturēt plaušas atvērtas un uzpildītas ar gaisu.

Kādi simptomi ir bērnam?

• Paātrināta elpošana
• Elpošanas laikā ievelkas ribstarpas un krūšu kurvja vidusdaļa (krūšu kauls)
• Skaļa vaidēšanai līdzīga skaņa katrā ieelpā
• Deguna spārnu cilāšanās katrā ieelpā

Kā šo sindromu ārstē?

• Mazulim var būt nepieciešams papildus skābeklis un paaugstināts spiediens elpošanas ceļos, lai tos uzturētu atvērtus, lai ādas krāsa nekļūtu pelēcīga vai zilgana, bet būtu sārta
• Lai sekotu skābekļa daudzumam asinīs, kā arī elpošanas, sirdsdarbības ātrumam un temperatūrai, bērnam ir pievienoti sensori, kas savienoti ar monitoru, kura ekrānā redzami mērījumi
• Elpošanas atbalstu, ja bērns elpo pats, nodrošina ar speciālu aparātu, kas ir savienots ar nelielu masku uz deguna vai deguna kanilēm un nodrošina mazulim optimālu gaisa/skābekļa koncentrāciju, neļaujot plaušām saplakt – CPAP – no angļu valodas tulkojot – tas nodrošina pastāvīgu pozitīvu spiedienu izelpas laikā
• Reizēm bērns sākumā pats nespēj elpot, tad viņu elpina aparāts
• Ļoti maziem bērniem, kā arī tiem, kuri paši nespēj elpot, plaušās tiek ievadīta viela, kas aizvieto sākumā trūkstošo - surfaktants
• Svarīga ir apkārtējā vide –siltums un mitrums (inkubators), maiga aprūpe
• Nenovērtējama loma ir vecāku klātbūtnei – pieskārieniem, balsij
• Lai uzturētu stabilu iekšējo vidi un bērnu ārstētu, ir nepieciešams šķidrums, kā arī medikamenti un, lai nodrošinātu to ievadi, mazulim tiek ielikts katetrs vēnā

Cik ilgi var turpināties RDS?

• Tas var noritēt individuāli
• Nereti slimības gaitā var būt atkārtotas pasliktināšanās pirms stabilas uzlabošanās
• Neonatologs un māsiņa regulāri informēs par bērna stāvokli
• Ja rodas papildus jautājumi, vecāki ir laipni acināti tos jautāt māsiņai vai ārstam arī ārpus vizīšu laika

Kā var zināt, ka mazulim kļūst labāk?

• Bērns sāk lēnāk elpot
• Nepieciešams zemākas koncentrācijas papildus skābeklis (mērķis ir istabas gaiss 21%)
• Var mazināt atbalsta režīmu elpošanas atbalsta aparātos

Vai var palikt ilgtermiņa problēmas pēc RDS?
To ietekmē vairāki faktori – kurā grūtniecības nedēļā bērns piedzimis, infekcijas, RDS smagums, nepieciešamība pēc skābekļa. Iespējamās problēmas:

• Bronhopulmonāla displāzija (plaušās ir mazāk alveolas, elpceļu izmaiņas ar šaurākiem gaisa vadiem, vietām rētošanās, gļotas), parasti simptomi mazinās pēc 2 gadu vecuma, jo plaušas turpina augt, bet reizēm var turpināties kā citas plaušu slimības – astma, biežas elpceļu saslimšanas, sēkšanas epizodes. [2]

4.pielikums Informācija vecākiem par priekšlaikus dzimuša bērna enterālo barošanu

Tā kā jūsu mazulis ir piedzimis stipri pirms plānotā laika vai arī viņam ir elpošanas traucējumi, kas bieži mēdz būt priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, neonatologs sākumā nozīmēs barību vielu un šķidruma ievadi caur kateteru vēnā.
Tiklīdz ārsts novērtēs, ka bērniņš ir pietiekami stabilā veselības stāvoklī, tiks uzsākta barošanu caur kuņģa zarnu traktu. Ārsts vai māsiņa ievadīs/vai ir jau ievadīta caur degunu tieva caurulīte, kuras otrs gals atrodas kuņģī.
Vislabākais ēdiens, ar ko uzsākt barošanu ir pašas mammas piens. Lai to varētu mazulim iedot – pieniņš ir jānoslauc.
Ja pieniņš pirmajās dienās ir nepietiekošā daudzumā vai liekas, ka tas neveidojas, neuztraucieties un nevainojiet sevi. Bieži stress un pārdzīvojumi samazina piena veidošanos. Lai veicinātu pieniņa izdalīšanos, turpiniet pienu atslaukt katras 3 stundas (naktī var neslaukt), neaizmirstiet pati pilnvērtīgi paēst, uzņemt pietiekošu šķidruma daudzumu un izgulēties.
Ja piena veidošanās tomēr kavējas, neonatologs jums piedāvās citu barošanas alternatīvu. Ir svarīgi, lai barošanu uzsāktu savlaicīgi – ne par ātru, ne arī pārāk vēlu. To izlemj nodaļas personāls. Ēšanas apjomu palielina pakāpeniski, jo bērniņiem, kuri ir piedzimuši priekšlaikus, gremošanas trakts nav vēl pilnībā nobriedis un pieniņa sagremošana var būt traucēta.
Bērni, kuri piedzimuši ātrāk, nav no mātes saņēmuši pietiekoši daudz vitamīnus un minerālvielas, salīdzinot ar laikā dzimušiem. Mammas piens ir pats labākais ēdiens priekšlaikus dzimušam mazulim, tomēr ar to nevar nodrošināt visus trūkstošos vitamīnus un minerālvielas, tāpēc tie tiek doti papildus. Gan vitamīni, gan minerālvielas ir nepieciešamas pilnvērtīgai augšanai un attīstībai.
Ja mammas piens samazinās un zūd, ir speciāli piena maisījumi, kas paredzēti priekšlaikus dzimušiem mazuļiem.