Laringīts bērniem

klīniskais algoritms | Pēdējās izmaiņas: 13.04.2025

Algoritma shēma

flowchart 

subgraph V
17("Riskus modificējoši faktori 
VII")
18("Specifiskas pazīmes
specifiskai slimībai 
VIII")
19("Medikamenti, to devas 
IX")
end

subgraph IV
12("Rekomendācijas vecākiem 
IV ")
13("Dzīvību apdraudošu pazīmju
novērtēšana un rīcība 
V")
14("Medikamenti, kurus 
nevajadzētu lietot 
VI")
15("Vecākiem V - 1")
16("Veselības aprūpes
speciālistiem V - 2")
end

subgraph III
10("Rīcība intensīvās terapijas 

nodaļā 
(indikācijas stacionēšanai, 
klīnika, izmeklējumi, 
terapijas principi, 
komplikācijas, 
diferenciāldiagnoze) 
III - 4")
11("Izrakstīšana no ITN 
III – 4.7")
end

subgraph II
5("Rīcība slimnīcas 
neatliekamās palīdzības 
nodaļas etapā
(klīnika, izmeklējumi, 
terapijas principi, 
komplikācijas, 
diferenciālā dg) 
III - 3")
6("Observēšanas indikācijas
III – 3.6")
7("IT speciālista
konsultācija, indikācijas
stacionēšanai
III – 3.7; 3.8")
8("Izrakstīšanās indikācijas
III – 3.9")
9("Rekomendācijas vecākiem 
aprūpei ambulatorā etapā
III – 3.10")
end

subgraph I
1("Sākotnējais klīniskais 
izvērtējums
(anamnēze, 
objektīvais stāvoklis, 
smaguma pakāpes 
noteikšana) 
III – 1")
2("Rīcība ambulatorā un 
pirmsslimnīcas NMP etapā
(klīnika, izmeklējumi, 
terapijas principi, 
komplikācijas, 
diferenciālā dg) 
III - 2")
3("Rekomendācijas vecākiem
aprūpei ambulatorā etapā
III – 2.6")
4(Stacionēšanas indikācijas 
III – 2.7)
end

1-->2
2-->3 & 4
4-->5
5-->6 & 7 & 8 & 9
7-->10
10-->11
11-->12
13-->15 & 16
15~~~17
click 1 "#1-sakotnejais-kliniskais-izvertejums"
click 2 "#2riciba-ambulatora-un-pirmsslimnicas-nmp-etapa"
click 3 "#26-rekomendacijas-vecakiem-aprupei-ambulatora-etapa"
click 4 "#27-stacionesanas-indikacijas"
click 5 "#3-riciba-slimnicas-neatliekamas-palidzibas-nodalas-etapa"
click 6 "#36-observesanas-indikacijas"
click 7 "#37-intensivas-terapijas-specialista-konsultacijas-indikacijas"
click 8 "#39-kriteriji-pacienta-izrakstisanai-no-stacionara"
click 9 "#310-rekomendacijas-vecakiem-aprupei-ambulatora-etapa"
click 10 "#4-riciba-intensivas-terapijas-nodala"
click 11 "#47-izrakstisanas-indikacijas-no-itn"
click 12 "#iv-rekomendacijas-vecakiem"
click 13 "#v-dzivibu-apdraudosu-pazimju-novertesana-un-riciba"
click 14 "#vi-medikamenti-kurus-nevajadzetu-lietot"
click 15 "#v-1-vecakiem"
click 16 "#v-2-veselibas-aprupes-profesionaliem-ambulatori"
click 17 "#vii-riskus-modificejosi-faktori"
click 18 "#viii-specifiskas-pazimes-specifiskai-slimibai"
click 19 "#ix-medikamenti-to-devas"

I Saīsinājumi

Termins	Skaidrojums
ABC	Pamata atdzīvināšanas algoritms
EF	elpošanas frekvence
ET	endotraheāli
Hib	Haemophilus influenzae B tipa
IKS	inhalējamie koritkosteroīdi
ITN	intensīvās terapijas nodaļa
IT	intensīvā terapija
i/v	caur vēnu
MRSA	meticilīnrezistentais Staphylococcus aureus
n/g zonde	deguna kuņģa zonde
NMPON	Neatliekamās medicīnikās palīdzības un novērošanas nodaļa
NMN	neatliekamā medicīniskā nodaļa
NMP	neatliekamā medicīniskā palīdzība
NMPD	neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
o/g zonde	mutes kuņģa zonde
ORL	otorinolaringologs
PO	caur muti
p/o	caur muti
SF	sirdsdarbības frekvence
SpO2	skābekļa saturācija asinīs
TA	asinsspiediens
USG	ultrasonogrāfija

II Ievads

1.Definīcija

Laringīts jeb laringotraheobronhīts ir vīrusu izraisīts augšējo elpceļu obstrukcijas klīnisks sindroms, kas izpaužas ar inspiratoru stridoru, rejošu klepu, balss aizsmakumu un smagākos gadījumos ar respiratorā distresa pazīmēm. Tas pārsvarā skar tikai pirmsskolas vecuma bērnus, visbiežāk vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem, un ir bieži sastopams rudens un agras ziemas mēnešu laikā.

2.Sastopamības biežums

Lai gan pasaulē, tāpat arī Latvijā nav pieejami konkrēti statistikas dati par akūta laringīta sastopamību (jo bieži paliek nediagnosticēts), tas ir viens biežākajiem iemesliem, ar ko pirmsskolas vecuma bērni vēršas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās. Tāpat arī citviet pasaulē akūta laringīta incidence bērniem līdz 6 gadu vecumam ir ap 3- 6%.
Rezultātā tiek ierosināta ģeneralizēts elpceļu iekaisums un augšējo elpceļu gļotādas tūska, kas rezultējas subglotiskā rajona sašaurinājumā, un līdz ar to akūta laringīta klīnikā. Kopumā saslimšana norit līdz septiņām dienām un ir pašlimitējoša.
Diagnoze tiek uzstādīta klīniski. Tāpēc ļoti būtiska ir precizitāte un skrupulozitāte ātras un pareizas diagnozes noteikšanā.
Nepilnīgas iemaņas atpazīt akūta laringīta klīniskās pazīmes, diferencēt to no citiem augšējo elpceļu obstrukcijas cēloņiem, kā arī veikt ārstēšanu primārās aprūpes etapā, ir galvenais iemesls kādēļ šie pacienti meklē palīdzību stacionāru neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās. No šiem pacientiem tikai aptuveni 5% nepieciešama tālāka stacionēšana, kas liecina par to, ka lielākā daļa pacientu ar akūtu laringītu ir ārstējami primārās aprūpes etapā. Tāpat arī starp dažādiem speciālistiem, ārstniecības iestādēm pastāv atšķirības akūta laringīta ārstēšanas taktikā, kas mazina ārstēšanas efektivitāti, paildzina slimības gaitu, palielina ārstēšanas izmaksas. Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, ir nepieciešams vienots algoritms/vadlīnijas akūta laringīta diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei visiem veselības aprūpes līmeņiem.

3.Klasifikācija

Var klasificēt pēc ierosinātāja:

Infekciozi:

• Vīrusu: paragripas vīrusa 1. un 3. tips, A un B tipa gripa, adenovīruss, respiratori sincitiālais vīruss, metapneimovīruss, citviet rinovīruss.
• Bakteriālie: piemēram epiglotīta ierosinātājs Haemophilus influenzae B tips, beta hemolītiskais Streptococcus
• Sēņu: candidiasis, blastomycosis, histoplasmosis, cryptococcosis.

Neinfekciozi ierosinātāji:

• Kairinātāja ierosināts (piem., toksiskas gazes ieelpošana)
• Alerģisks
• Traumatisks, pārslogojot balss saites
• Refluksa laringīts
• Autoimūns.

Var klasificēt pēc sākšanās un simptomu ilguma:

• Akūts: parasti ilgst < 7 dienām
• Hronisks: simptomi ilgst 3 nedēļas vai ilgāk
• Subakūts: klīniskā aina ir starp abiem iepriekš minētajiem.

Primārā prevencija: valstī noteiktā obligātā vakcinācija (Hib, TB, difterija).

4.Riska faktori:

• Nesena augšējo elpceļu infekcija
• Nepilnīga vai neesoša vakcinācija pret Hib.
• Nepilnīga vai neesoša difterijas vakcinācija.
• Kontakts ar infekcijas avotu
• Imūnsupresēti stāvokļi
• Inhalējamie kortikosteroīdi (IKS) vai ilgstoša antibakteriālā terapija (balss saišu kandidoze, tāpēc pēc IKS vienmēr jāpadzeras)
• Balss saišu pārslodze

Algoritms ietver akūta laringīta diagnostiku, ārstēšanu un aprūpi bērniem no 0 līdz 18 gadu vecumam.

Algoritma mērķis ir:

• uzlabot bērnu ar akūtu laringītu aprūpes kvalitāti, ietverot visus veselības aprūpes līmeņus, arī bērnu vecākus vai citus aprūpētājus;
• nodrošināt savlaicīgu diagnostiku, nepieciešamo aprūpes līmeni (ambulatori, stacionārā, ITN) un iespējami ātrāku ārstēšanas uzsākšanu;
• kā arī definēt riskus, ierobežojošus un veselību veicinošus pasākumus.

Mērķa grupas:

• Ārstniecības personas, kuras aprūpē bērnus ar laringītu tacionārā etapā - slimnīcu neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļās, terapijas nodaļās, intensīvās terapijas nodaļas ārsti;
• Visas ārstniecības personas, kuras aprūpē bērnus ar laringītu ambulatori: ģimenes ārsti, ārstu palīgi, NMPD ārsti un ārstu palīgi, primārās aprūpes pediatri, ģimenes ārsti);
• Bērni ar akūtu laringītu, viņu vecāki un aprūpētāji.

Uz pacienta centrēta aprūpe. Vadlīniju pamatprincips – uz pacientu vērsta aprūpe, lai nodrošinātu labāko, uz pētījumiem balstītu aprūpi.

III Rekomendācijas

1. Sākotnējais klīniskais izvērtējums

Akūta laringīta diagnozi apsver, ja pacientam ir laringītam raksturīga anamnēze (skatīt tālāk tekstā) un klasiskie simptomi:

• Akūti sācies rejošs klepus (bieži),
• Balss aizsmakums (bieži), jo īpaši vakaros un naktī,
• Viegli līdz mēreni paaugstinātu ķermeņa temperatūra,
• Viegla uzbudināmība,
• Skanīga ieelpa (stridors) (bieži),
• Respiratorā distresa pazīmes (starpribu muskulatūras, jugulārās bedrītes ievilkšanās, vēdera muskulatūras dalība elpošanā).

1.shēma Rīcības taktika bērnam ar iespējamu elpceļu obstrukciju

flowchart
1(Bērns ar aizdomām par 
laringītu)
2(Novērtēšana un diagnostika)
3(Var ārstēt ambulatori )
4(Nepieciešama stacionēšana)
1-->2
2-->3 & 4

1.1.Slimības anamnēze

• Dažas dienas pirms klasisko simptomu sākuma novēro augšējo elpceļu infekcijas simptomus, tādus kā rinoreja, klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (var arī nebūt),
• Simptomi pastiprinās tieši vēlu vakarā vai naktī,
• Simptomi pastiprinās arī bērnam raudot, pie aktivitātēm, attiecīgi mazāk tie izteikti ir miera stāvoklī,
• Raksturīga ir klīnisko pazīmju uzlabošanās dienas laikā un atkārtota pasliktināšanās nākamajā naktī,
• Bērnam nav toksisks izskats un pastiprinātu siekalošanos nevēro,
• Lielākajai daļai bērnu simptomi izzūd pirmo 48 stundu laikā pēc to parādīšanās.

1.2.Klīniskais izvērtējums

Primāri novērtē vitālos rādītājus, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai:

• EF, SF, TA, SpO2, Temperatūra.
• elpošanas distress un augšējo elpceļu obstrukcijas smaguma pakāpe
• tahipnoja bieži ir pamanāmākā elpošanas distresa pazīme:

Vecums	Tahipnoja, ja EF
2-12 mēneši	> 50x/minūtē
1-5 gadi	>40x/minūtē
virs 5 gadu vecuma	>30x/minūtē

• Starpribu, zemribu, virsribu palīgmuskulatūras un deguna spārnu iesaisti
• Vaidēšanu, kunkstēšanu
• Apziņas līmeni
• Veic plaušu auskulāciju

Smaguma pakāpes izvērtējums

Laringīta smaguma pakāpi nosaka pēc Vestlija kritērijiem (skat.1., 2. un 3.tabulu).

1.tabula Vestlija kritēriji laringīta smaguma pakāpes izvērtēšanai

Klīniskās pazīmes	Punktu skaits
Apziņas līmenis	Normāls, ieskaitot miegu = 0 Dezorientēts = 5
Cianoze	Nav = 0 Pie satraukuma = 4 Miera stāvoklī = 5
Stridors	Nav = 0 Pie satraukuma = 1 Miera stāvoklī = 2
Gaisa plūsma	Normāla = 0 Samazināta = 1 Izteikti samazināta = 2
Krūšu kurvja retrakcijas	Nav = 0 Nedaudz = 1 Vidēji izteiktas = 2 Smagas = 3

2.tabula Laringīta smaguma pakāpes

Punktu skaits	Smaguma pakāpe	Apraksts
≤ 2	Viegla	Pa retam sauss, rejošs klepus, miera stāvoklī nav stridora, nav vai nelielas krūšu kurvja retrakcijas
3 - 7	Vidēja	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, nelielas vai vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, nav vai ir neliela elpošanas nepietiekamība vai sagurums
8 - 11	Smaga	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, iztreikts stress un sagurums
≥12	Izteikta elpošanas nepietiekamība	Samazināts apziņas līmenis, stridors miera stāvoklī, izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, samazināta gaisa plūsma, cianoze vai bāls

3.tabula Laringīta smaguma pakāpju izvērtējums

Klīniskās pazīmes	Viegls laringīts	Vidēji smags laringīts	Smags laringīts	Draudoša respiratora mazspēja
Rejošs klepus	Reti	Bieži	Bieži	Var nebūt saistībā ar smago stāvokli, spēku izsīkumu
Stridors	Nav miera stāvoklī, var būt aktivitātes, uzbudinājuma laikā	Miera stāvoklī	Miera stāvoklī vērojams skaļš inspirators un reizēm arī ekspirators stridors (bifāzisks)	Dzirdams miera stāvoklī, bet var būt kluss vai grūti saklausāms
Respiratorā distresa pazīmes (starpribu muskuļu, jugulārās bedrītes ievilkšanās, vēdera muskulatūras dalība elpošanā)	Nav vai vieglas pakāpes	Vērojamas miera stāvoklī	Ir mēreni smagas, smagas pakāpes	Var nebūt redzamas, progresējot elpošanas mazspējai

2.Rīcība ambulatorā un pirmsslimnīcas NMP etapā

2.shēma Rīcības taktika bērnam ar laringītu ambulatori

flowchart
1(Bērns ar aizdomām par 
laringītu)
2(Novērtēšana un diagnostika)
3(Diferenciāldiagnostika)
1-->2
1~~~3
4(Viegla gaita)
5(Vidēji smaga gaita)
6(Smaga gaita)
7("Draudoša augšējo 
elpceļu obstrukcija")
2-->4 & 5 & 6 & 7
8(Var ārstēt ambulatori)
9("Informācija
vecākiem par
bērns aprūpi mājās" )
10("Ģimenes ārsta
uzraudzībā")
4-->8
8-->9 & 10
5-->8
11(Nepieciešama stacionēšana)
5 & 6 & 7-->11
12(Izsauc NMP)
11-->12
13(Stacionē)
12-->13

2.1.Klīniskais izvērtējums

Primāri novērtē vitālos rādītājus, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai:

• EF, SF, TA, SpO2, Temperatūra.
• elpošanas distress un augšējo elpceļu obstrukcijas smaguma pakāpe;
• tahipnoja bieži ir pamanāmākā elpošanas distresa pazīme:

Vecums	Tahipnoja, ja EF
2-12 mēneši	> 50x/minūtē
1-5 gadi	>40x/minūtē
virs 5 gadu vecuma	>30x/minūtē

• Starpribu, zemribu, virsribu palīgmuskulatūras un deguna spārnu iesaisti
• Vaidēšanu, kunkstēšanu
• Apziņas līmeni
• Veic plaušu auskultāciju

Izvērtējot klīnisko ainu, pacientu iedala kādām no smaguma pakāpēm: viegla, vidēji smaga, smaga vai pacients ar izteiktu elpošanas nepietiekamību ( skat.4. un 5.tabulu).

2.2.Izmeklējumi

• Akūts laringīts ir klīniska diagnoze, ko uzstāda, balstoties tikai uz klīniskajām pazīmēm, rūpīgi ievāktu anamnēzi un objektīvo izmeklēšanu.
• Rutīnveidā laboratoriskos vai kakla rentgena attēldiagnostikas izmeklējumus neveic.
• Ja ir atkārtotas laringīta epizodes vai laringīta epizode ieilgst, nepieciešama pneimonologa un/vai ORL konsultācija.
• Gadījumā, ja rodas nepieciešamība pēc papildus izmeklēšanas (diagnoze ir neskaidra, novēro stāvokļa pasliktināšanos), ir nepieciešams bērnu nosūtīt uz stacionāru tālākai novērošanai, izmeklēšanai.

2.3.Terapijas principi

• Vispārējā aprūpe
  Ērta poza, miers. Mierināt bērnu, censties nesatraukt, izvairīties no sāpīgām procedūrām. Vecākiem būt blakus. Ļaut bērnam ieņemt ērtu pozu, kas parasti ir pussēdus pozīcijā, vecākiem klēpī.
  Perorāla rehidratācija. Vecākiem censties nodrošināt adekvātu p/o hidratāciju.

• Skābekļa terapija. Papildus skābekļa atbalsts jāuzsāk, ja Spo2 < 92%. Hipoksija akūta laringīta gadījumā ir reti sastopama, tādēļ šādos gadījumos jāapsver alternatīva diagnoze.

• Tvaika terapija/ inhalācijas ar tvaikiem. Nav rekomendētas. Nav pierādītas efektivitātes.

• Medikamentozās terapijas un rīcības taktikas izvēli nosaka attiecīgi pēc laringīta smaguma pakāpes (skatīt 5. tabulu un 3.shēmu):

Vieglas pakāpes laringīts:

• Ārstēšanās mājās: simptomātiska terapija ar antipirētiķiem, p/o šķidrums
• Ambulatori: vienreizējā devā deksametasons p/o 0.15-0.6 mg/kg (max 16mg)¹

Vidēji smags laringīts:

• vecākiem uzdevums mierināt bērnu, lai viņš nesatraucas

• p/o deksametazons vienreizējā devā (0.6mg/kg (max 16mg)¹, ja nav efekta 30 min laikā – inhalācijā epinefrīns²

• pacientu novēro 4 stundas:
  Ja labošanās, izglīto vecākus, izraksta ambulatorai aprūpei (skat.5.un 6.sadaļu).
  Ja 4 stundu laikā labošanās nav, jānosūta uz stacionāru novērošanai un terapijai.

• Hospitalizācija bieži nav nepieciešama, bet apsverama, ja stridors ieilgst vai simptomu pasliktināšanās ar IKS un epinefrīnu’ inhalācijās.

Smags laringīts:

• Mazināt uztraukumu, papildus O2, ja SpO2 zem 92%

• Inhalācijā epinefrīns², p/o **deksametazons (0.6mg/kg (max 16mg)**¹, ko var atkārtot vēl vienu reizi vai vemšanas gadījumā veikt inhalācijā budesonide 2mg kopā ar epinefrīnu².

• Novēro 2 stundas,
  Ja nav labošanās – atkārto epinefrīnu².
  Ja labošanās – izglīto vecākus, izraksta ambulatori (skat.5.un 6.sadaļu).

• Ja vēl pēc 2 stundām nav labošanās – nepieciešams stacionēt, izsauc NMPD.

• Ja labošanās, izglīto vecākus un izraksta ambulatorai aprūpei.

• Ja 4 stundu laikā labošanās nav, jānosūta uz stacionāru novērošanai un terapijai.

Bieži nepieciešama stacionēšana, ja vien nav būtiska stāvokļa labošanās pēc deksametazona un epinefrīnu².

Izteikta elpošanas nepietiekamība:

• Mazināt uztraukumu, papildus O2, ja SpO2 zem 92%, lai uzturētu SpO2 >95%
• Inhalācijā epinefrīns², p/o deksametazons vai inhalācijā budesonide (var kopā ar epinefrīnu²)
• Novēro 2 stundas, ja nav labošanās – atkārto epinefrīnu². Ja labošanās – izglīto vecākus, izraksta ambulatori (skat.5.un 6.sadaļu).
• Ja vēl pēc 2 stundām nav labošanās – nepieciešams stacionēt, izsauc NMPD.

¹p/o var dot deksametazonu no i/v lietojamām ampulām. Jāsajauc ar saldu sulu.
²Epinefrīna inhalācijai efekts vērojams 10min laikā. Racēmiskais inhalējamais epinefrīns nozīmējams 0.05ml/kg/devā (vienreizējā devā max 0.5ml) 2.25% koncentrācijā, atšķaidot līdz 3 ml ar NaCl 0.9%. L-epinefrīns 0.5ml/kg (max 5ml) 1mg/ml (1:1000).

4.tabula Vestlija kritēriji laringīta smaguma pakāpes izvērtēšanai

Klīniskās pazīmes	Punktu skaits
Apziņas līmenis	Normāls, ieskaitot miegu = 0 Dezorientēts = 5
Cianoze	Nav = 0 Pie satraukuma = 4 Miera stāvoklī = 5
Stridors	Nav = 0 Pie satraukuma = 1 Miera stāvoklī = 2
Gaisa plūsma	Normāla = 0 Samazināta = 1 Izteikti samazināta = 2
Krūšu kurvja retrakcijas	Nav = 0 Nedaudz = 1 Vidēji izteiktas = 2 Smagas = 3

5.tabula Laringīta iedalījums smaguma pakāpēs un rīcības taktika

Punktu skaits	Smaguma pakāpe	Apraksts	Rīcība
≤ 2	Viegla	Pa retam sauss, rejošs klepus, miera stāvoklī nav stridora, nav vai nelielas krūšu kurvja retrakcijas	Ārstēšanās mājās: simptomātiska terapija ar antipirētiķiem, p/o šķidrums Ambulatori: vienreizējā devā **deksamethasons p/o 0.15-0.6 mg/kg (max 16mg)**¹
3 - 7	Vidēja	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, nelielas vai vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, nav vai ir neliela elpošanas nepietiekamība vai sagurums	Vienreizēja dexametason deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Inhalācijā epinefrīns² Hospitalizācija bieži nav nepieciešama, bet apsverama, ja stridors ieilgst vai simptomu pasliktināšanās ar glikokortikoīdiem un nebulaizerā epinefrīnu.
8 - 11	Smaga	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, iztreikts stress un sagurums	Vienreizēja orāla/IV deksametazona deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Atkārtotas epinefrīna² inhalācijas bieži nepieciešamas Bieži nepieciešama stacionēšana, ja vien nav būtiska stāvokļa labošanās pēc deksametazona un epinefrīna
≥12	Izteikta elpošanas nepietiekamība	Samazināts apziņas līmenis, stridors miera stāvoklī, izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, samazināta gaisa plūsma, cianoze vai bāls	Intensīvās terapijas ārsta konsultācija. Vienreizēja orāla/IV deksametazona deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Atkārtotas epinefrīna² inhalācijas bieži nepieciešamas. Nepieciešama stacionēšana.

¹p/o var dot deksametazonu no i/v lietojamām ampulām. Jāsajauc ar saldu sulu.
²Epinefrīna inhalācijai efekts vērojams 10min laikā. Racēmiskais inhalējamais epinefrīns nozīmējams 0.05ml/kg/devā (vienreizējā devā max 0.5ml) 2.25% koncentrācijā, atšķaidot līdz 3 ml ar NaCl 0.9%. L-epinefrīns 0.5ml/kg (max 5ml) 1mg/ml (1:1000).

3.shēma Akūta laringīta terapijas taktika

flowchart
1("Akūta laringīta terapijas 
plāns atkarībā no klīniskās 
smaguma pakāpes")
2("VIEGLS laringīts (bez
stridora vai
ievērojamām
respiratorā distresa
pazīmēm miera
stāvoklī)")
3("Perorāli deksametazons 
0.6 (0.15-0.6)mg/kg/deva.
Izglītot vecākus par
situācijām, kad atkārtoti 
jāvēršas pie ārsta")
4("Var izrakstīt mājās bez
tālākas novērošanas")
1---2
2---3
3---4
5("VIDĒJI SMAGS laringīts
(stridors, respiratorā
distresa pazīmes miera
stāvoklī)")
6("Mazināt bērna uztraukumu
(novietot bērnu vecākam
klēpī pussēdus stāvoklī jeb
nodrošināt ērtu pozīciju)")
7("Perorāli deksametazons
0.6mg/kg/deva UN, ja
stāvoklis neuzlabojas 30
minūtes vai pasliktinās,
inhalācijas ar L-adrenalīnu
1:1000 (5ml, nebulaizerā,
neatšķaidītā veidā)") 
8(Pacienta novērošana)
9("Ja 4 stundu
laikā nav
klīniska
uzlabošanās
vai tā ir
minimāla,
apsvērt
stacionēšanu
nodaļā")
10("Novēro klīnisku
uzlabošanos (nav
stridora miera
stāvoklī, nav
respiratorā
distresa
pazīmju).
Izglīto pacienta
vecākus tāpat kā
viegla laringīta
gadījumā un
izraksta mājās.")
1---5
5---6
6---7
7---8
8---9 & 10
11("SMAGS laringīts (stridors,
respiratorā distresa pazīmes,
uzbudinājums, letarģija,
samazināts samaņas līmenis)")
12("Mazināt bērna uztraukumu 
tāpat kā vidēji smaga 
laringīta gadījumā.
Apsvērt papildus skābekļa 
atbalstu")
13("-Inhalācijas ar L-adrenalīnu
 1:1000 
(3-5ml, nebulaizerā,
neatšķaidītā veidā),
-Perorāli deksametazons 
0.6mg/kg/deva, var atkārtot
vēl vienu reizi
Ja bērns vemj vai ir pārāk 
uzbudināts, lai izdzertu
perorāli medikamentus, 
apsvērt inhalācijā kopā
budezonīdu (2mg) ar 
L- adrenalīnu") 
14("Klīniska uzlabošanās pēc
L-adrenalīna inhalācijām.
Novērot 2 stundas.")
15("Nav klīniskā uzlabošanās vai
tā ir vāja pēc L-adrenalīna
inhalācijām.") 
1---11
11---12
12---13
13---14 & 15
16("Persistējoši viegli
simptomi
(nevēro stridoru
miera stāvoklī
vai respiratorā
distresa
pazīmes)
Izglīto pacienta
vecākus tāpat kā
viegla laringīta
gadījumā un
izraksta mājās.")
17("Atkārtoti novēro
smagas pakāpes
laringīta
simptomus.
Atkārto inhalāciju
ar L-adrenalīnu
un, ja ir laba
atbilde, turpina
pacientu novērot.")
18("Apsvērt pacienta 
stacionēšanu nodaļā, 
ja 4 stundas pēc steroīdu 
saņemšanas saglabājas
stridors miera stāvoklī, 
saglabājas vidēji smags
respirators distress.
Ja novēro CNS 
simptomātiku (letarģiju,
samazinātu samaņas 
līmeni) apsvērt
stacionēšanu ITN.")
14---16 & 17
17---18
19("Atkārtot
inhalāciju ar L-adrenalīnu")
20("Ja netiek novērota
klīniska
uzlabošanās arī
pēc otrās
inhalācijas,
sazināties ar
intensīvās
terapijas nodaļu
par tālāku taktiku")
15---19
19---20

Atkarībā no smaguma pakāpes (skat zemāk tabulā)

2.4.Komplikācijas

• Elpceļu obstrukcija ar elpošanas nepietiekamību
• Bakteriāls traheīts
• Pneimonija
• Bronhīts
• Pēc- intubācijas laringīts

2.5.Diferenciāldiagnoze

Apsvērt alternatīvas diagnozes, ja:

• vecums < 6 mēnešiem vai > 6 gadiem,
• stridora ilgums > 4 dienas vai klepus ilgums > 10 dienas,
• pacienta anamnēzē pēdējo 6 mēnešu laikā veikta neatliekama intubācija,
• pacienta anamnēzē bijusi ilgstoša intubācija,
• pacienta anamnēzē ir atkārtotas laringīta epizodes (vairāk kā 3 epizodes pēdējo 3 mēnešu laikā vai 2. epizode pēdējo 30 dienu laikā),
• toksisks izskats,
• siekalošanās, disfāgija, izteikta trauksme,
• elpceļu izmeklēšanas laikā novērojama pazīmju asimetrija (auskultatīvi, perkutori),
• esošas ādas hemangiomas,
• hipoksija, cianoze,
• pielietojot atbilstošu terapiju, ir vāja vai nav novērojama klīniska uzlabošanās.

Iespējamās diferenciāldiagnozes:

• akūts bakteriāls traheīts – klīniski izpaužas ar progresīvu respiratoru distresu, pieaugošu stridoru, febrilitāti, toksisku izskatu. Parasti seko vīrusa etioloģijas respiratorā trakta infekcijai,
• akūts epiglotīts –pēkšņs simptomu sākums (febrila temperatūra, disfāgija, siekalošanās, toksisks izskats, uz priekšu sēdoša “ošņāšanas”poza.
• svešķermeņa aspirācija – pēkšņi sācies klepus, stridors, bez temperatūras vai citām infekcijas pazīmēm, bērns iepriekš spēlējies ar sīkiem priekšmetiem, bijusi aizrīšanās epizode, disfāgija,
• trauma – akūts simptomu sākums, anamnēzē trauma, intubācija,
• akūta alerģiska reakcija (anafilakse, angioneirotiska tūska) – simptomu sākums minūtes līdz pirmās stundas pēc saskarsmes ar alergēnu, pieaugoša sēkšana, elpas trūkums, stridors un citas sistēmiskas pazīmes kā urtikārija, ādas nieze, lūpu, sejas vai mēles tūska, sāpes vēderā, hipotensija, kolapss),
• paratonsilārs vai retrofaringeāls abscess – drudzis, siekalošanās, torticollis, ierobežotas, sāpīgas kakla kustības,
• spazmveida laringīts – rekurentas, īslaicīgas stridora epizodes nakts laikā, bez citiem prodromāliem respiratoras infekcijas simptomiem, bieži saistās ar atopiju un līdzīgām epizodēm ģimenes anamnēzē,
• citas retāk sastopamas diagnozes: difterija, laringeālā nerva kompresija, subglotiskā rajona stenoze, audzējs, subglotiska hemangioma.

2.6. Rekomendācijas vecākiem aprūpei ambulatorā etapā

Pēc izrakstīšanās no stacionāra, vecākiem 1-2 dienu laikā ir rekomendēta telefoniska sazināšanās ar savu ģimenes ārstu/pediatru vai ambulatora tā apmeklēšana, ņemot vērā uzticamību pacienta ģimenei un dzīvesvietas lokalizācijai/piekļuvei medicīnas aprūpei.

Gadījumā, ja atkārtojas akūta laringīta klīnika ar klepu un stridoru:

• censties bērnu nomierināt,
• atvērt logu, lai istabā ienāk svaigs, vēss gaiss,
• nodrošināt, lai bērns pietiekami uzņemtu šķidrumu,
• nesmēķēt blakus bērnam,
• gadījumā, ja simptomi nemazinās 30 minūšu laikā un klīnika atbilst vieglas/vidēji smagas pakāpes laringītam, nepieciešams vērsties tuvākajā uzņemšanas nodaļā.

Vieglas/vidēji smagas pakāpes laringīta pazīmes ir sekojošas (skat. 5.tabulu zemāk):

• Pa retam sauss, rejošs klepus, miera stāvoklī nav stridora, krūšu kurvja retrakcijas nav vai ir nelielas
• Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, nelielas vai vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, nav bai ir neliela elpošanas nepietiekamība vai sagurums.

Ja ir dzīvībai apdraudošas pazīmes, zvanīt pa tālr. 112, lai izsauktu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

5.tabula Vieglas un vidēji smagas pakāpes laringīta pazīmes

Klīniskās pazīmes	Viegls laringīts	Vidēji smags laringīts
Rejošs klepus	Reti	Bieži
Stridors	Nav miera stāvoklī, var būt aktivitātes, uzbudinājuma laikā	Miera stāvoklī
Respiratorā distresa pazīmes (starpribu muskuļu, jugulārās bedrītes ievilkšanās, vēdera muskulatūras dalība elpošanā)	Nav vai vieglas pakāpes	Vērojamas miera stāvoklī
Distress, uzbudinājums vai letarģija	Nav	Nav vai viegla trauksme, uzbudinājums
Cianoze	Nav	Nav

Gadījumā, ja viegla akūta laringīta klīnika ilgst vairāk par 7 dienām, bērnam ir febrila ķermeņa temperatūra virs 38.0 C vairāk kā 3 dienas, vai ir jebkādi jautājumi, uztraukums par bērnu, nepieciešams sazināties ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.

2.7. Stacionēšanas indikācijas

• Persistējoši vidēji smagas pakāpes simptomi 4 stundas pēc terapijas ar deksametazonu un epinefrīna inhalācijām,
• Smagas pakāpes laringīts ar izmainītu apziņu, pieaugošu elpošanas nepietiekamību;
• Nepietiekami hidratēts bērns vai nespēja perorāli uzņemt šķīdrumu,
• “Toksisks” izskats vai klīniskas aizdomas par sekundāru bakteriālu infekciju
• Nepieciešamība pēc papildus skābekļa atbalsta terapijas.

Papildus indikācijas:

• Mazs vecums, jo īpaši < 6 mēneši
• Atkārtoti vēršas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā pēdējo 24 stundu laikā,
• Atipiska prezentācija vai aizdomas par alternatīvu diagnozi, kam nepieciešama papildus izmeklēšana,
• Sociālas indikācijas vai ir apgrūtināta atkārtota piekļuve medicīniskai iestādei (dzīvesvietas attālums, nav pieejams transports u.c.).

3. Rīcība slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļas etapā

4.shēma Rīcības taktika bērnam ar laringītu NMPOP

flowchart
1(Bērns ar aizdomām par 
laringītu)
2(Novērtēšana un diagnostika)
3(Diferenciāldiagnostika)
1-->2
1~~~3
4(Viegla gaita)
5(Vidēji smaga gaita)
6(Smaga gaita)
7("Draudoša augšējo 
elpceļu obstrukcija")
2-->4 & 5 & 6 & 7
8(Var ārstēt ambulatori)
9("Informācija
vecākiem par
bērns aprūpi mājās" )
10("Ģimenes ārsta
uzraudzībā")
4-->8
8-->9 & 10
5-->8
11(Nepieciešama stacionēšana)
5 & 6 & 7-->11
12("ITN speciālista konsultācija
pēc indikācijām")
11-->12

3.1.Klīnisks izvērtējums

Primāri novērtē vitālos rādītājus, īpašu uzmanību pievērš elpošanas sistēmai:

• EF, SF, TA, SpO2, Temperatūra.
• elpošanas distress un augšējo elpceļu obstrukcijas smaguma pakāpe;
• tahipnoja bieži ir pamanāmākā elpošanas distresa pazīme:

Vecums	Tahipnoja, ja EF
2-12 mēneši	> 50x/minūtē
1-5 gadi	>40x/minūtē
virs 5 gadu vecuma	>30x/minūtē

• Starpribu, zemribu, virsribu palīgmuskulatūras un deguna spārnu iesaisti
• Vaidēšanu, kunkstēšanu
• Apziņas līmeni
• Veic plaušu auskultāciju

Izvērtējot klīnisko ainu, pacientu iedala kādām no no smaguma pakāpēm: viegla, vidēji smaga, smaga vai izteikta elpošanas nepietiekamība (skat.6. un 7.tabulu).

3.2.Izmeklējumi

Akūts laringīts ir klīniska diagnoze, ko uzstāda balstoties tikai uz klīniskajām pazīmēm, rūpīgi ievāktu anamnēzi un objektīvo izmeklēšanu.
Vidēji smaga/smaga laringīta gadījumā nepieciešams monitorēt skābekļa saturāciju (SpO2). Viegla laringīta gadījumā SpO2 monitorēšana netiek rekomendēta.
Rutīnveida laboratoriskie izmeklējumi nav rekomendēti (ieskaitot respiratoro vīrusu izmeklēšanas metodes), jo tie neietekmē klasiska laringīta terapijas taktiku.
Smagas pakāpes laringīta vai draudošas respiratorās mazspējas gadījumā jāapsver arteriālo/kapilāro asins gāzu izmeklēšana.
Rutīnveida attēldiagnostikas metodes neveic. Tās nepieciešams apsvērt tikai gadījumos, ja ir atipiska klīniskā aina vai aizdomas par alternatīvu diagnozi. Kā izvēles attēldiagnostikas metode bērniem ar akūtam laringītam līdzīgiem simptomiem, ir kakla daļas rentgens laterālā un anterioposteriorā (AP) projekcijā. Rentgenoloģiski konusveida sašaurinājums subglotiskajā rajonā liecina par akūta laringīta diagnozi.
Rentgenoloģiskas izmeklēšanas veikšanas lietderība bērnam, kuram ir aizdomas par laringītu, epiglotītu vai bakteriālu traheītu, ļoti jāizvērtē, jo tas var radīt bērnam nevajadzīgu satraukumu, uzbudinājumu, tādējādi provocējot obstrukcijas pastiprināšanos. Kā arī jāņem vērā, ka elpceļu obstrukcija var ļoti strauji progresēt, tādēļ rentgenoloģiskās izmeklēšanas laikā pacients jāturpina monitorēt, un blakus ir jābūt ārstniecības personālam, kas akūtās situācijās spēj nodrošināt brīvus elpceļus.
Ja ir atkārtotas laringīta epizodes vai laringīta epizode ieilgst, nepieciešama pneimonologa un/vai ORL konsultācija.

3.3.Terapijas principi neatliekamās palīdzības nodaļas etapā

Vispārējā aprūpe

• Ērta poza, miers. Mierināt bērnu, censties nesatraukt, izvairīties no sāpīgām procedūrām. Vecākiem būt blakus. Ļaut bērnam ieņemt ērtu pozu, kas parasti ir pussēdus pozīcijā, vecākiem klēpī.
• Perorāla rehidratācija. Vecākiem censties nodrošināt adekvātu p/o hidratāciju.

Skābekļa terapija. Papildus skābekļa atbalsts jāuzsāk, ja Spo2 < 92%. Hipoksija akūta laringīta gadījumā ir reti sastopama, tādēļ šādos gadījumos jāapsver alternatīva diagnoze.

Tvaika terapija/inhalācijas. Nav rekomendātas. Nav pierādītas efektivitātes.

Medikamentozās terapijas un rīcība taktikas izvēli nosaka attiecīgi pēc laringīta smaguma pakāpes (skatīt 7. tabulu un 5.shēmu):

Vieglas pakāpes laringīts:

• Ārstēšanās mājās: simptomātiska terapija ar antipirētiķiem, p/o šķidrums
• Ambulatori: vienreizējā devā deksametasons p/o 0.15-0.6 mg/kg (max 16mg)¹

Vidēji smags laringīts:

• vecākiem uzdevums mierināt bērnu, lai viņš nesatraucas
• p/o deksametazons vienreizējā devā (0.6mg/kg (max 16mg)¹, ja nav efekta 30 min laikā –epinefrīns²
• pacientu novēro 4 stundas:

Ja labošanās, izglīto vecākus un izraksta ambulatorai aprūpei (skat.5.un 6.sadaļu)
Ja 4 stundu laikā labošanās nav, jānosūta uz stacionāru novērošanai un terapijai.

• Hospitalizācija bieži nav nepieciešama, bet apsverama, ja stridors ieilgst vai simptomu pasliktināšanās ar IKS un epinefrīnu² inhalācijās.

Smags laringīts:

• Mazināt uztraukumu, papildus O2, ja SpO2 zem 92%
• Inhalācijā epinefrīnu², p/o deksametazons (0.6mg/kg (max 16mg)¹ , ko var atkārtot vēl vienu reizi vai vemšanas gadījumā veikt inhalācijā budesonide 2mg kopā ar epinefrīnu².
• Novēro 2 stundas,
• ja nav labošanās – atkārto epinefrīnu².
• Ja labošanās – izglīto vecākus, izraksta ambulatori (skat.5.un 6.sadaļu).
• Ja vēl pēc 2 stundām nav labošanās – nepieciešams stacionēt, izsauc NMPD.
• Ja labošanās, izglīto vecākus un izraksta ambulatorai aprūpei
• Ja 4 stundu laikā labošanās nav, jānosūta uz stacionāru novērošanai un terapijai.
• Bieži nepieciešama stacionēšana, ja vien nav būtiska stāvokļa labošanās pēc deksametazona un epinefrīna.

Izteikta elpošanas nepietiekamība:

• Mazināt uztraukumu, papildus O2, ja SpO2 zem 92%, lai uzturētu SpO2 >95%
• Inhalācijā epinefrīnu², p/o deksametazons (0.6mg/kg (max 16mg)¹ , ko var atkārtot vēl vienu reizi vai vemšanas gadījumā veikt inhalācijā budesonide 2mg kopā ar epinefrīnu².
• Novēro 2 stundas, ja nav labošanās – atkārto epinefrīnu. Ja labošanās – izglīto vecākus, izraksta ambulatori (skat.5.un 6.sadaļu).

Ja vēl pēc 2 stundām nav labošanās – nepieciešams stacionēt, pieaicina IT speciālistu, lai saskaņotu tālāku taktiku, stacionēšanu nodaļā vai ITN.

¹p/o var dot deksametazonu no i/v lietojamām ampulām. Jāsajauc ar saldu sulu.
²Epinefrīna inhalācijai efekts vērojams 10min laikā. Racēmiskais inhalējamais epinefrīns nozīmējams 0.05ml/kg/devā (vienreizējā devā max 0.5ml) 2.25% koncentrācijā, atšķaidot līdz 3 ml ar NaCl 0.9%. L-epinefrīns 0.5ml/kg (max 5ml) 1mg/ml (1:1000).

6.tabula Vestlija kritēriji laringīta smaguma pakāpes izvērtēšanai

Klīniskās pazīmes	Punktu skaits
Apziņas līmenis	Normāls, ieskaitot miegu = 0 Dezorientēts = 5
Cianoze	Nav = 0 Pie satraukuma = 4 Miera stāvoklī = 5
Stridors	Nav = 0 Pie satraukuma = 1 Miera stāvoklī = 2
Gaisa plūsma	Normāla = 0 Samazināta = 1 Izteikti samazināta = 2
Krūšu kurvja retrakcijas	Nav = 0 Nedaudz = 1 Vidēji izteiktas = 2 Smagas = 3

7.tabula Laringīta iedalījums smaguma pakāpēs un rīcības taktika

Punktu skaits	Smaguma pakāpe	Apraksts	Rīcība
≤ 2	Viegla	Pa retam sauss, rejošs klepus, miera stāvoklī nav stridora, nav vai nelielas krūšu kurvja retrakcijas	Ārstēšanās mājās: simptomātiska terapija ar antipirētiķiem, p/o šķidrums Ambulatori: vienreizējā devā deksamethasons p/o 0.15-0.6 mg/kg (max 16mg)¹
3 - 7	Vidēja	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, nelielas vai vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, nav bai ir neliela elpošanas nepietiekamība vai sagurums	Vienreizēja dexametason deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Inhalācijā epinefrīns² Hospitalizācija bieži nav nepieciešama, bet apsverama, ja stridors ieilgst vai simptomu pasliktināšanās ar glikokortikoīdiem un nebulaiera epinefrīnu.
8 - 11	Smaga	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, iztreikts stress un sagurums	Vienreizēja orāla/IV deksametazona deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Atkārtotas epinefrīna² inhalācijas bieži nepieciešamas Bieži nepieciešama stacionēšana, ja vien nav būtiska stāvokļa labošanās pēc deksametazona un epinefrīna
≥12	Izteikta elpošanas nepietiekamība	Samazināts apziņas līmenis, stridors miera stāvoklī, izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, samazināta gaisa plūsma, cianoze vai bāls	Intensīvās terapijas ārsta konsultācija. Vienreizēja orāla/IV deksametazona deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Atkārtotas epinefrīna² inhalācijas bieži nepieciešamas. Nepieciešama stacionēšana.

¹ p/o var dot deksametazonu no i/v lietojamām ampulām. Jāsajauc ar saldu sulu.
² Epinefrīna inhalācijai efekts vērojams 10min laikā. Racēmiskais inhalējamais epinefrīns nozīmējams 0.05ml/kg/devā (vienreizējā devā max 0.5ml) 2.25% koncentrācijā, atšķaidot līdz 3 ml ar NaCl 0.9%. L-epinefrīns 0.5ml/kg (max 5ml) 1mg/ml (1:1000).

5.shēma Akūta laringīta terapijas plāns

flowchart
1("Akūta laringīta terapijas 
plāns atkarībā no klīniskās 
smaguma pakāpes")
2("VIEGLS laringīts (bez
stridora vai
ievērojamām
respiratorā distresa
pazīmēm miera
stāvoklī)")
3("Perorāli deksametazons 
0.6 (0.15-0.6)mg/kg/deva.
Izglītot vecākus par
situācijām, kad atkārtoti 
jāvēršas pie ārsta")
4("Var izrakstīt mājās bez
tālākas novērošanas")
1---2
2---3
3---4
5("VIDĒJI SMAGS laringīts
(stridors, respiratorā
distresa pazīmes miera
stāvoklī)")
6("Mazināt bērna uztraukumu
(novietot bērnu vecākam
klēpī pussēdus stāvoklī jeb
nodrošināt ērtu pozīciju)")
7("Perorāli deksametazons
0.6mg/kg/deva UN, ja
stāvoklis neuzlabojas 30
minūtes vai pasliktinās,
inhalācijas ar L-adrenalīnu
1:1000 (5ml, nebulaizerā,
neatšķaidītā veidā)") 
8(Pacienta novērošana)
9("Ja 4 stundu
laikā nav
klīniska
uzlabošanās
vai tā ir
minimāla,
apsvērt
stacionēšanu
nodaļā")
10("Novēro klīnisku
uzlabošanos (nav
stridora miera
stāvoklī, nav
respiratorā
distresa
pazīmju).
Izglīto pacienta
vecākus tāpat kā
viegla laringīta
gadījumā un
izraksta mājās.")
1---5
5---6
6---7
7---8
8---9 & 10
11("SMAGS laringīts (stridors,
respiratorā distresa pazīmes,
uzbudinājums, letarģija,
samazināts samaņas līmenis)")
12("Mazināt bērna uztraukumu 
tāpat kā vidēji smaga 
laringīta gadījumā.
Apsvērt papildus skābekļa 
atbalstu")
13("-Inhalācijas ar L-adrenalīnu
 1:1000 
(3-5ml, nebulaizerā,
neatšķaidītā veidā),
-Perorāli deksametazons 
0.6mg/kg/deva, var atkārtot
vēl vienu reizi
Ja bērns vemj vai ir pārāk 
uzbudināts, lai izdzertu
perorāli medikamentus, 
apsvērt inhalācijā kopā
budezonīdu (2mg) ar 
L- adrenalīnu") 
14("Klīniska uzlabošanās pēc
L-adrenalīna inhalācijām.
Novērot 2 stundas.")
15("Nav klīniskā uzlabošanās vai
tā ir vāja pēc L-adrenalīna
inhalācijām.") 
1---11
11---12
12---13
13---14 & 15
16("Persistējoši viegli
simptomi
(nevēro stridoru
miera stāvoklī
vai respiratorā
distresa
pazīmes)
Izglīto pacienta
vecākus tāpat kā
viegla laringīta
gadījumā un
izraksta mājās.")
17("Atkārtoti novēro
smagas pakāpes
laringīta
simptomus.
Atkārto inhalāciju
ar L-adrenalīnu
un, ja ir laba
atbilde, turpina
pacientu novērot.")
18("Apsvērt pacienta 
stacionēšanu nodaļā, 
ja 4 stundas pēc steroīdu 
saņemšanas saglabājas
stridors miera stāvoklī, 
saglabājas vidēji smags
respirators distress.
Ja novēro CNS 
simptomātiku (letarģiju,
samazinātu samaņas 
līmeni) apsvērt
stacionēšanu ITN.")
14---16 & 17
17---18
19("Atkārtot
inhalāciju ar L-adrenalīnu")
20("Ja netiek novērota
klīniska
uzlabošanās arī
pēc otrās
inhalācijas,
sazināties ar
intensīvās
terapijas nodaļu
par tālāku taktiku")
15---19
19---20

3.4.Komplikācijas

• Elpceļu obstrukcija ar elpošanas nepietiekamību.
• Bakteriāls traheīts.
• Pneimonija.
• Bronhīts.
• Pēc- intubācijas laringīts.

3.5.Diferenciāldiagnozes

Apsvērt alternatīvas diagnozes, ja:

• vecums < 6 mēnešiem vai > 6 gadiem,
• stridora ilgums > 4 dienas vai klepus ilgums > 10 dienas,
• pacienta anamnēzē pēdējo 6 mēnešu laikā veikta neatliekama intubācija,
• pacienta anamnēzē bijusi ilgstoša intubācija,
• pacienta anamnēzē ir atkārtotas laringīta epizodes (vairāk kā 3 epizodes pēdējo 3 mēnešu laikā vai 2. epizode pēdējo 30 dienu laikā),
• toksisks izskats,
• siekalošanās, disfāgija, izteikta trauksme,
• elpceļu izmeklēšanas laikā novērojama pazīmju asimetrija (auskultatīvi, perkutori),
• esošas ādas hemangiomas,
• hipoksija, cianoze,
• pielietojot atbilstošu terapiju, ir vāja vai nav novērojama klīniska uzlabošanās.

Iespējamās diferenciāldiagnozes:

• akūts bakteriāls traheīts – klīniski izpaužas ar progresīvu respiratoru distresu, pieaugošu stridoru, febrilitāti, toksisku izskatu. Parasti seko vīrusa etioloģijas respiratorā trakta infekcijai,
• akūts epiglotīts –pēkšņs simptomu sākums (febrila temperatūra, disfāgija, siekalošanās, toksisks izskats, uz priekšu sēdoša “ošņāšanas”poza.
• svešķermeņa aspirācija – pēkšņi sācies klepus, stridors, bez temperatūras vai citām infekcijas pazīmēm, bērns iepriekš spēlējies ar sīkiem priekšmetiem, bijusi aizrīšanās epizode, disfāgija,
• trauma – akūts simptomu sākums, anamnēzē trauma, intubācija,
• akūta alerģiska reakcija (anafilakse, angioneirotiska tūska) – simptomu sākums minūtes līdz pirmās stundas pēc saskarsmes ar alergēnu, pieaugoša sēkšana, elpas trūkums, stridors un citas sistēmiskas pazīmes kā urtikārija, ādas nieze, lūpu, sejas vai mēles tūska, sāpes vēderā, hipotensija, kolapss),
• paratonsilārs vai retrofaringeāls abscess – drudzis, siekalošanās, torticollis, ierobežotas, sāpīgas kakla kustības,
• spazmveida laringīts – rekurentas, īslaicīgas stridora epizodes nakts laikā, bez citiem prodromāliem respiratoras infekcijas simptomiem, bieži saistās ar atopiju un līdzīgām epizodēm ģimenes anamnēzē,
• citas retāk sastopamas diagnozes: difterija, laringeālā nerva kompresija, subglotiskā rajona stenoze, audzējs, subglotiska hemangioma.

3.6. Observēšanas indikācijas

Viegla gaita: nav nepieciešama.

Vidēji smaga gaita:
pēc saņemtās terapijas pacientu novēro 4 stundas.

• Ja labošanās, izglīto vecākus un izraksta ambulatorai aprūpei
• Ja 4 stundu laikā labošanās nav, stacionē tālākai novērošanai un terapijai.

Smaga gaita:
Pēc saņemtās terapijas:

• Novēro 2 stundas, ja nav labošanās – atkārto epinefrīnu. Ja labošanās – izglīto vecākus, izraksta ambulatori.
• Ja vēl pēc 2 stundām nav labošanās – pieaicina IT speciālistu, lai saskaņotu tālāku taktiku, stacionēšanu nodaļā vai ITN.

Mājās izrakstīšanas kritēriji

• Miera stāvoklī nav vai viegls stridors
• Pulsa oksimetrija normas robežās
• Adekvāta gāzu apmaiņa
• Normāla ādas krāsa
• Neizmainīts apziņas līmenis
• Apmierinoši dzer šķidrumu
• Aprūpētājs saprot indikācijas, kad nepieciešams atgriezties, ja tāda nepieciešamība rodas

3.7. Intensīvās terapijas speciālista konsultācijas indikācijas

IT konsultācija nepieciešama, lai saskaņotu tālāku taktiku, stacionēšanu nodaļā vai ITN, ja pacientam ar smagi noritošu laringītu 4 stundu laikā pēc saņemtās terapijas nevēro labošanos un joprojām ir smaga gaita ar izteiktu respiratoru distresu.

3.8. Stacionēšanas indikācijas intensīvās terapijas nodaļā

Nepieciešama stacionēšana intensīvās terapijas nodaļā ir reti. No stacionētajiem 8-15% laringīta pacientiem, tikai 1% nepieciešama ārstēšanās ITN.

Indikācijas stacionēšanai ITN:

• Vestlija kritēriju punktu skaits ≥12 (skatīt 7. un 8.tabulu)
• Persistējošs smagas klīniskās pakāpes laringīts, saņemot atbilstošu terapiju (nepieciešamība pēc atkārtotām epinefrīna inhalācijām);
• Pieaugošs stridors, saņemot atbilstošu terapiju,
• Intubācijas nepieciešamība,
• Smagas pakāpes respirators distress ar draudošu elpošanas mazspēju: a) Bradipnoja vai virspusēja/vāja elpošana,
  b) Cianoze/hipoksēmija, saņemot papildus skābekļa atbalstu,
  c) Hiperkapnija,
  d) Letarģija, samazināts samaņas līmenis.
  e) Blakussaslimšanas, kas ir riska faktori progresējošai elpošanas nepietiekamībai (piem., neiromuskulāri pacienti, bronhopulmonālā displāzija).

3.9. Kritēriji pacienta izrakstīšanai no stacionāra

• Viegli laringīta simptomi vai vērojama to uzlabošanās: a) Nav vai viegls stridors,
  b) Pulsa oksimetrija bez O2 padeves (SpO2 >95%)
  c) Pacients var brīvi runāt un nav traucēta perorāla ēdiena uzņemšana,
  d) Nav izmaiņas apziņas līmenī

• Pacients ir pietiekami hidratēts un spēj uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu perorāli,

• 2 stundas pēc epinefrīna ⃰ inhalācijas saņemšanas,

• 12 stundas pēc papildus skābekļa atbalsta terapijas saņemšanas.

⃰ Epinefrīna inhalācijai efekts vērojams 10min laikā. Racēmiskais inhalējamais epinefrīns nozīmējams 0.05ml/kg/devā (vienreizējā devā max 0.5ml) 2.25% koncentrācijā, atšķaidot līdz 3 ml ar NaCl 0.9%. L-epinefrīns 0.5ml/kg (max 5ml) 1mg/ml (1:1000).

3.10. Rekomendācijas vecākiem aprūpei ambulatorā etapā

Pēc izrakstīšanās no stacionāra, vecākiem 1-2 dienu laikā ir rekomendēta telefoniska sazināšanās ar savu ģimenes ārstu/pediatru vai ambulatora konsultācija, ņemot vērā uzticamību pacienta ģimenei un dzīvesvietas lokalizāciju/piekļuvi medicīniskajai aprūpei.

4. Rīcība Intensīvās terapijas nodaļā

4.1.Indikācijas stacionēšanai IT nodaļā

Nepieciešama stacionēšana intensīvās terapijas nodaļā ir reti. No stacionētajiem 8- 15% laringīta pacientiem, tikai 1% nepieciešama ārstēšanās ITN.

Indikācijas:

• Vestlija kritēriju punktu skaits ≥12 (skatīt 8. un 9.tabulu);
• Persistējošs smagas klīniskās pakāpes laringīts, saņemot atbilstošu terapiju,
• Pieaugošs stridors, saņemot atbilstošu terapiju ar CNS simptomātiku: letrarģija, izmainīts samaņas līmenis,
• Ja nepieciešama vairāk kā viena epinefrīna inhalācija,
• Intubācijas nepieciešamība,
• Draudoša respiratorā mazspēja: a) Bradipnoja vai virspusēja/vāja elpošana,
  b) Smagas pakāpes respirators distress,
  c) Cianoze/hipoksēmija, saņemot papildus skābekļa atbalstu,
  d) Hiperkapnija,
  e) Letarģija, samazināts samaņas līmenis.
  f) Blakussaslimšanas, kas ir riska faktori progresējošai elpošanas nepietiekamībai (piem., neiromuskulāri pacienti, bronhopulmonālā displāzija).

4.2.Klīnisks izvērtējums

Sakotnēji pacientu izvērtē pēc ABC (D) shēmas:

• -A (airway) elpceļi,
• -B (breathing) elpošana,
• -C (circulation) cirkulācija,
• -D (disability) nespēja.

Izvērtē akūta laringītu pēc smaguma pakāpes (stridors, rejošs klepus, respiratorā distresa pazīmes, neiroloģiskā simptomātika).

8.tabula Vestlija kritēriji laringīta smaguma pakāpes izvērtēšanai

Klīniskās pazīmes	Punktu skaits
Apziņas līmenis	Normāls, ieskaitot miegu = 0 Dezorientēts = 5
Cianoze	Nav = 0 Pie satraukuma = 4 Miera stāvoklī = 5
Stridors	Nav = 0 Pie satraukuma = 1 Miera stāvoklī = 2
Gaisa plūsma	Normāla = 0 Samazināta = 1 Izteikti samazināta = 2
Krūšu kurvja retrakcijas	Nav = 0 Nedaudz = 1 Vidēji izteiktas = 2 Smagas = 3

9.tabula Laringīta iedalījums smaguma pakāpēs un rīcības taktika

Punktu skaits	Smaguma pakāpe	Apraksts	Rīcība
≤ 2	Viegla	Pa retam sauss, rejošs klepus, miera stāvoklī nav stridora, nav vai nelielas krūšu kurvja retrakcijas	Ārstēšanās mājās: simptomātiska terapija ar antipirētiķiem, p/o šķidrums Ambulatori: vienreizējā devā deksamethasons p/o 0.15-0.6 mg/kg (max 16mg)¹
3 - 7	Vidēja	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, nelielas vai vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, nav vai ir neliela elpošanas nepietiekamība vai sagurums	Vienreizēja dexametason deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Inhalācijā epinefrīns² Hospitalizācija bieži nav nepieciešama, bet apsverama, ja stridors ieilgst vai simptomu pasliktināšanās ar glikokortikoīdiem un nebulaizerā epinefrīnu.
8 - 11	Smaga	Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, iztreikts stress un sagurums	Vienreizēja orāla/IV deksametazona deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Atkārtotas epinefrīna² inhalācijas bieži nepieciešamas Bieži nepieciešama stacionēšana, ja vien nav būtiska stāvokļa labošanās pēc deksametazona un epinefrīna
≥12	Izteikta elpošanas nepietiekamība	Samazināts apziņas līmenis, stridors miera stāvoklī, izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, samazināta gaisa plūsma, cianoze vai bāls	Intensīvās terapijas ārsta konsultācija. Vienreizēja orāla/IV deksametazona deva 0.6mg/kg (max 16mg)¹ Atkārtotas epinefrīna² inhalācijas bieži nepieciešamas. Nepieciešama stacionēšana

¹p/o var dot deksametazonu no i/v lietojamām ampulām. Jāsajauc ar saldu sulu.
²Epinefrīna inhalācijai efekts vērojams 10min laikā. Racēmiskais inhalējamais epinefrīns nozīmējams 0.05ml/kg/devā (vienreizējā devā max 0.5ml) 2.25% koncentrācijā, atšķaidot līdz 3 ml ar NaCl 0.9%. L-epinefrīns 0.5ml/kg (max 5ml) 1mg/ml (1:1000).

6.shēma Akūta laringīta terapijas plāns

flowchart
1("Akūta laringīta terapijas 
plāns atkarībā no klīniskās 
smaguma pakāpes")
2("VIEGLS laringīts (bez
stridora vai
ievērojamām
respiratorā distresa
pazīmēm miera
stāvoklī)")
3("Perorāli deksametazons 
0.6 (0.15-0.6)mg/kg/deva.
Izglītot vecākus par
situācijām, kad atkārtoti 
jāvēršas pie ārsta")
4("Var izrakstīt mājās bez
tālākas novērošanas")
1---2
2---3
3---4
5("VIDĒJI SMAGS laringīts
(stridors, respiratorā
distresa pazīmes miera
stāvoklī)")
6("Mazināt bērna uztraukumu
(novietot bērnu vecākam
klēpī pussēdus stāvoklī jeb
nodrošināt ērtu pozīciju)")
7("Perorāli deksametazons
0.6mg/kg/deva UN, ja
stāvoklis neuzlabojas 30
minūtes vai pasliktinās,
inhalācijas ar L-adrenalīnu
1:1000 (5ml, nebulaizerā,
neatšķaidītā veidā)") 
8(Pacienta novērošana)
9("Ja 4 stundu
laikā nav
klīniska
uzlabošanās
vai tā ir
minimāla,
apsvērt
stacionēšanu
nodaļā")
10("Novēro klīnisku
uzlabošanos (nav
stridora miera
stāvoklī, nav
respiratorā
distresa
pazīmju).
Izglīto pacienta
vecākus tāpat kā
viegla laringīta
gadījumā un
izraksta mājās.")
1---5
5---6
6---7
7---8
8---9 & 10
11("SMAGS laringīts (stridors,
respiratorā distresa pazīmes,
uzbudinājums, letarģija,
samazināts samaņas līmenis)")
12("Mazināt bērna uztraukumu 
tāpat kā vidēji smaga 
laringīta gadījumā.
Apsvērt papildus skābekļa 
atbalstu")
13("-Inhalācijas ar L-adrenalīnu
 1:1000 
(3-5ml, nebulaizerā,
neatšķaidītā veidā),
-Perorāli deksametazons 
0.6mg/kg/deva, var atkārtot
vēl vienu reizi
Ja bērns vemj vai ir pārāk 
uzbudināts, lai izdzertu
perorāli medikamentus, 
apsvērt inhalācijā kopā
budezonīdu (2mg) ar 
L- adrenalīnu") 
14("Klīniska uzlabošanās pēc
L-adrenalīna inhalācijām.
Novērot 2 stundas.")
15("Nav klīniskā uzlabošanās vai
tā ir vāja pēc L-adrenalīna
inhalācijām.") 
1---11
11---12
12---13
13---14 & 15
16("Persistējoši viegli
simptomi
(nevēro stridoru
miera stāvoklī
vai respiratorā
distresa
pazīmes)
Izglīto pacienta
vecākus tāpat kā
viegla laringīta
gadījumā un
izraksta mājās.")
17("Atkārtoti novēro
smagas pakāpes
laringīta
simptomus.
Atkārto inhalāciju
ar L-adrenalīnu
un, ja ir laba
atbilde, turpina
pacientu novērot.")
18("Apsvērt pacienta 
stacionēšanu nodaļā, 
ja 4 stundas pēc steroīdu 
saņemšanas saglabājas
stridors miera stāvoklī, 
saglabājas vidēji smags
respirators distress.
Ja novēro CNS 
simptomātiku (letarģiju,
samazinātu samaņas 
līmeni) apsvērt
stacionēšanu ITN.")
14---16 & 17
17---18
19("Atkārtot
inhalāciju ar L-adrenalīnu")
20("Ja netiek novērota
klīniska
uzlabošanās arī
pēc otrās
inhalācijas,
sazināties ar
intensīvās
terapijas nodaļu
par tālāku taktiku")
15---19
19---20

4.3.Izmeklējumi

• Rutīnveidā plaušu rentgenu neveic, tikai, ja ir citas specifiskas respiratoras sūdzības, kas varētu norādīt uz kādu citu plaušu saslimšanu,
• Bronhoskopija apsverama, ja ir atkārtotas laringīta epizodes vai neizdodas ekstubācija, vai laringīta epizode ieilgst. Nepieciešama pneimonologa / ORL konsultācija.

4.4.Terapijas principi

• Jānodrošina vitālo rādītāju monitorēšana (sirds frekvence, arteriālais spiediens, elpošanas frekvence, pulsa oksimetrija, temperatūra;
• Jāmonitorē diurēze,
• Jāizvērtē asins gāzes.
• Samazināt stresu, uzbudinājumu, neveikt bērnu uztraucošas manipulācijas;
• Rutīnveidā papildus O2 nedod, tikai ja SpO2 < 92%;
• Rutīnveidā antibakteriālu terapiju nedod, tikai ja ir aizdomas par bakteriālu infekciju (epiglotītu, bakteriālu traheītu);
• Deksametazons 0.6mg/kg/deva (p/o, i/v,), atkārtot 24 stundu laikā, ja netiek novērota uzlabošanās,
• Inhalācijas ar L-adrenalīnu 1:1000 (0.5ml/kg, maksimāli 5ml), var atkārtot devu,
• Endotraheāla intubācija ar 0.5-1mm mazāka izmēra caurulīti (biežāk ar manžeti). Pēc intubācijas veic plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu AP projekcijā, ET caurules lokalizācijas izvērtēšanai. Ja nepieciešams, ieliek atvieglojošo n/g vai o/g zondi.

Medikamentus, ko nevajadzētu lietot:

• Sedatīvie medikamenti ir kontrindicēti.
• Antibakteriālā terapija, perorāli dekongestanti, pretklepus līdzekļi, beta-2 agonisti, antipirētiķi tipiska laringīta gadījumā nav indicēti.

Relatīvās kontrindikācijas intubācijai:

• Grūtie elpceļi
• Augsta riska intubācija (ja ir epiglotītts)

Indikācijas endotraheālai intubācijai:

• Pieaugoša elpceļu obstrukcija,
• Pieaugošs respirators distress, kas neatbild uz L-adrenalīna inhalācijām,
• Samazināts samaņas stāvoklis, aspirācijas risks,
• Nesekmīga neinvazīvā ventilācija (respiratora acidoze, pieaugošs PaCO2), nepietiekama oksigenācija (SpO2 < 9%, PaO2 <55mmHg).

4.5.Komplikācijas

Kas var attīstīties dažādos endotraheālās intubācijas posmos.
Pirms intubācijas:

• Kuņģa uzpūšanās pēc Ambu maisa pielietošanas

Laringoskopijas un intubācijas laikā:

• hipoksēmija, bradikardija, palielināts intrakraniālais spiediens, mehāniska trauma, aspirācija.

Pēc intubācijas:

• Hipoksēmija, intubācijas caurules dislokācija vai obstrukcija, barotrauma, postobstruktīva plaušu tūska, medikamentu blaknes, pēc intubācijas laringīts.

Citas:

• Elpošanas nepietiekamība.
• Bakteriāls traheīts.
• Pneimonija.
• Bronhīts.

4.6.Diferenciāldiagnozes

• vecums < 6 mēnešiem vai > 6 gadiem,
• stridora ilgums > 4 dienas vai klepus ilgums > 10 dienas,
• pacienta anamnēzē pēdējo 6 mēnešu laikā veikta neatliekama intubācija,
• pacienta anamnēzē bijusi ilgstoša intubācija,
• pacienta anamnēzē ir atkārtotas laringīta epizodes (vairāk kā 3 epizodes pēdējo 3 mēnešu laikā vai 2. epizode pēdējo 30 dienu laikā),
• toksisks izskats,
• siekalošanās, disfāgija, izteikta trauksme,
• elpceļu izmeklēšanas laikā novērojama pazīmju asimetrija (auskultatīvi, perkutori),
• esošas ādas hemangiomas,
• hipoksija, cianoze,
• pielietojot atbilstošu terapiju, ir vāja vai nav novērojama klīniska uzlabošanās.

Iespējamās diferenciāldiagnozes:

• akūts bakteriāls traheīts – klīniski izpaužas ar progresīvu respiratoru distresu, pieaugošu stridoru, febrilitāti, toksisku izskatu. Parasti seko vīrusa etioloģijas respiratorā trakta infekcijai,
• akūts epiglotīts –pēkšņs simptomu sākums (febrila temperatūra, disfāgija, siekalošanās, toksisks izskats, uz priekšu sēdoša “ošņāšanas”poza.
• svešķermeņa aspirācija – pēkšņi sācies klepus, stridors, bez temperatūras vai citām infekcijas pazīmēm, bērns iepriekš spēlējies ar sīkiem priekšmetiem, bijusi aizrīšanās epizode, disfāgija,
• trauma – akūts simptomu sākums, anamnēzē trauma, intubācija,
• akūta alerģiska reakcija (anafilakse, angioneirotiska tūska) – simptomu sākums minūtes līdz pirmās stundas pēc saskarsmes ar alergēnu, pieaugoša sēkšana, elpas trūkums, stridors un citas sistēmiskas pazīmes kā urtikārija, ādas nieze, lūpu, sejas vai mēles tūska, sāpes vēderā, hipotensija, kolapss),
• paratonsilārs vai retrofaringeāls abscess – drudzis, siekalošanās, torticollis, ierobežotas, sāpīgas kakla kustības,
• spazmveida laringīts – rekurentas, īslaicīgas stridora epizodes nakts laikā, bez citiem prodromāliem respiratoras infekcijas simptomiem, bieži saistās ar atopiju un līdzīgām epizodēm ģimenes anamnēzē,
• citas retāk sastopamas diagnozes: difterija, laringeālā nerva kompresija, subglotiskā rajona stenoze, audzējs, subglotiska hemangioma.

4.7. Izrakstīšanās indikācijas no ITN

• Stabili vitālie rādītāji.
• Koriģēts pacienta fizioloģiskais stāvoklis (nenovēro draudošas elpošanas mazspējas pazīmes, nav smagas pakāpes laringīts).
• Nav nepieciešamība pēc pastāvīgas monitorēšanas.
• Nav nepieciešamība pēc vitālo funkciju uzturošām manipulācijām (piemēram, invazīvāas plaušu ventilācijas).

IV Rekomendācijas vecākiem

Pēc izrakstīšanās no stacionāra, vecākiem 1-2 dienu laikā ir rekomendēta telefoniska sazināšanās ar savu ģimenes ārstu/pediatru vai ambulatora tā apmeklēšana, ņemot vērā uzticamību pacienta ģimenei un dzīvesvietas lokalizācijai/piekļuvei medicīnas aprūpei.

Gadījumā, ja atkārtojas akūta laringīta klīnika ar klepu un stridoru:

• censties bērnu nomierināt,
• atvērt logu, lai istabā ienāk svaigs, vēss gaiss,
• nodrošināt, lai bērns pietiekami uzņemtu šķidrumu,
• nesmēķēt blakus bērnam,
• gadījumā, ja simptomi nemazinās 30 minūšu laikā un klīnika atbilst vieglas/vidēji
• smagas pakāpes laringītam, nepieciešams vērsties tuvākajā uzņemšanas nodaļā.

Vieglas/vidēji smagas pakāpes laringīta pazīmes ir sekojošas (skat. 5.tabulu):

• Pa retam sauss, rejošs klepus, miera stāvoklī nav stridora, krūšu kurvja retrakcijas nav vai ir nelielas.
• Biežs sauss, rejošs klepus, stridors miera stāvoklī, nelielas vai vidēji izteiktas krūšu kurvja retrakcijas, nav bai ir neliela elpošanas nepietiekamība vai sagurums.

Ja ir dzīvībai apdraudošas pazīmes, zvanīt pa tālr. 112, lai izsauktu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Gadījumā, ja viegla akūta laringīta klīnika ilgst vairāk par 7 dienām, bērnam ir febrila ķermeņa temperatūra virs 38.0 C vairāk kā 3 dienas, vai ir jebkādi jautājumi, uztraukums par bērnu, nepieciešams sazināties ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.

5.tabula Vieglas un vidēji smagas pakāpes laringīta pazīmes

Klīniskās pazīmes	Viegls laringīts	Vidēji smags laringīts
Rejošs klepus	Reti	Bieži
Stridors	Nav miera stāvoklī, var būt aktivitātes, uzbudinājuma laikā	Miera stāvoklī
Respiratorā distresa pazīmes (starpribu muskuļu, jugulārās bedrītes ievilkšanās, vēdera muskulatūras dalība elpošanā)	Nav vai vieglas pakāpes	Vērojamas miera stāvoklī
Distress, uzbudinājums vai letarģija	Nav	Nav vai viegla trauksme, uzbudinājums
Cianoze	Nav	Nav

V Dzīvību apdraudošu pazīmju novērtēšana un rīcība:

V 1. Vecākiem

Ja tiek novērotas dzīvību apdraudošas pazīmes, nekavējoties jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un jāmēģina bērnu nomierināt. Par dzīvību apdraudošām pazīmēm tiek uzskatītas:

• Zilgana vai bāla ādas krāsa,
• Apgrūtināta elpošana,
• Samazināts samaņas līmenis, letarģija, nekontrolējams uzbudinājums,
• Nespēja runāt vai raudāt elpas trūkuma dēļ.

V 2. Veselības aprūpes profesionāļiem ambulatori

Ja ambulatori esošie speciālisti novēro smaga laringīta, draudošas elpošanas mazspējas pazīmes, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (112) un jānogādā pacients stacionārā. Atkarībā no pieejamās aparatūras un medikamentiem, jāuzsāk terapija (skābekļa atbalsts, L-adrenalīna inhalācijas, glikokortikoīdu terapija), nepieciešamības gadījumā jāuzsāk kardiopulmonālā reanimācija.

Stacionārā esošajiem speciālistiem, saskaroties ar draudošas elpošanas mazspējas pazīmēm, nekavējoties jāsazinās ar intensīvās terapijas speciālistiem. Jāuzsāk iepriekš minētā terapija, nepieciešamības gadījumā jāuzsāk kardiopulmonālā reanimācija.

VI Medikamenti, kurus nevajadzētu lietot

• Sedatīvie medikamenti ir kontrindicēti.
• Antibakteriālā terapija, perorāli dekongestanti, pretklepus līdzekļi, beta-2 agonisti, antipirētiķi tipiska laringīta gadījumā nav indicēti.
• Mitrināta gaisa, tvaika terapijai nav pierādīta efekta.

VII Riskus modificējoši faktori

Censties bērnu nesatraukt, vecākiem būt kopā ar bērnu.

VIII Specifiskas pazīmes specifiskai slimībai

Laringītam raksturīgs inspirators stridors, kas sākas vakarpusē vai nakts laikā. Saslimšana biežākais ilgst vidēji 3 dienas, un izpausmes ir vakara un nakts laikā. Pa dienu bērns ir praktiski vesels, jo īpaši viegla laringīta gadījumā.

IX Medikamenti, to devas

Medikamentu recepšu izrakstīšana. Ja pacienta ārstēšana norit ambulatori, tad medikamentu receptes izraksta ģimenes ārsts vai NMPOD ārsts. Ja pacients ārstējies stacionārā, tad pirms izrakstīšanās no tā, receptes izraksta stacionārā aprūpē iesaistītais ārsts, ja tas ir nepieciešams.

Medikaments	Ievades veids	Deva, lietošana
Deksametazons	PO	0.6 (0.15-0.6) mg/kg/deva. Devu var atkārtot 2x
L-adrenalīns 1mg/ml (1:1000)	Inhalācijā caur nebulaizeru	0.5ml/kg (max 5ml), neatšķaidītā veidā
Racēmiskais inhalējamais epinefrīns 2.25%	Inhalācijā caur nebulaizeru	0.05ml/kg/devā (vienreizējā devā max 0.5ml), atšķaidot līdz 3 ml ar NaCl 0.9%
Budezonīds	Inhalācijā caur nebulaizeru	(2mg) lieto, ja bērns vemj vai ir pārāk uzbudināts, lai izdzertu perorāli medikamentus. Apsvērt inhalācijā kopā budezonīdu (2mg) ar epinefrīnu.

Glikokortikoīdi.

Glikokortikoīdi ir pamatterapija akūta laringīta ārstēšanā un ir jāapsver to lietošana visu smagumu pakāpju klīniskās ainas gadījumā. To pretiekaisuma darbībai ir ilgstošs efekts, kas uz pusi mazina laringīta paasinājuma recidīvus, mazina akūta laringīta simptomus. To efekts ir līdzvērtīgs gan viegla tikko sākušās laringīta gadījumā, gan bērniem, kuriem laringīta simptomi ir jau vairākas dienas. Īslaicīgai terapijai praktiski nav novēroti blakusefekti, tādēļ terapija ar glikokortikoīdiem ieteicama visu smaguma pakāpju (no viegla līdz smagas pakāpes laringīta) gadījumos ar retiem izņēmumiem (bērni ar imūndeficītu, nesena saskarsme ar vējbakām).

Visbiežāk izmantotie glikokortikoīdi ir deksametazons, prednizolons perorāli un budozenīds inhalāciju veidā. Priekšroka tiek dota perorālai glikokortikoīdu ievadei, jo tā tiek uzskatīta par mazāk invazīvu metodi, kas mazāk satrauktu bērnu, kā arī to izmaksas ir krietni lētāka. Bet kā alternatīvu, var izmantot intravenozu, , inhalāciju ievadi, šīs metodes ir vienlīdzīgi efektīvas. Glikokortikoīdu darbība sākas aptuveni 2 stundas pēc to lietošanas un ilgst vidēji 24-48 stundas.

• Kā pirmās izvēles glikokortikoīds tiek ieteikts deksametazons perorāli. Lai gan tā pretiekaisuma efekts ir līdzīgs kā prednizolonam un budezonīdam, tā priekšrocības saistāmas ar ilgāku darbības efektu – vidēji 24-72 stundas salīdzinoši ar prednizolonu, kura darbības efekts ir vidēji 12 -36 stundas. Tādējādi ir nepieciešama tikai viena deksametazona deva un ir mazāks risks akūta laringīta recidīvam ar sekojošu atkārtotu vēršanos neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā. Deksametazona deva 0.15mg/kg ir vienlīdzīgi efektīva ar klasiski noteikto devu 0.6mg/kg, bet atsevišķos pētījumos vidēji smaga un smaga laringīta gadījumos iesaka lietot lielāko devu (0.6mg/kg). Nav pierādījumi, ka atkārtota deksametazona deva dod labāku efektu.

• Kā alternatīvu var lietot perorālu prednizolonu 1mg/kg/diennaktī (2 dienas).

Inhalācijas ar budezonīdu (deva 2 mg jeb 4 ml, neatšķaidītā veidā) ir vienlīdz efektīvas kā perorāli saņemts deksametazons, bet ņemot vērā, ka tā darbības efekts ir īsāks, tā izmaksas ir krietni dārgākas un šis ievades veids tiek uzskatīts par traumatiskāku bērnam, to rutīnveidā neiesaka kā pirmo izvēli. Budezonīdu var apsvērt gadījumos, ja bērns nespēj uzņemt perorālus medikamentus, tos izvemj, ir tuvu respiratorai mazspējai. Šajā gadījumā var L-adrenalīnu un budezonīdu apvienot vienā inhalācijā.

L- adrenalīns. Adrenalīna inhalācijas ar nebulaizeru ir ieteicamas vidēji smaga un smaga laringīta gadījumā. Tā darbības efekts sākas vidēji 10 minūšu laikā pēc inhalācijas uzsākšanas un pazūd 2 stundu laikā. Izmanto L-adrenalīnu 1:1000 jeb 0.1% (3-5ml) neatšķaidītā veidā neatkarīgi no bērna svara. Ja nepieciešams, devu var atkārtot pēc 2 stundu intervāla vai ātrāk smaga respiratorā distresa gadījumā, bet jāņem vērā adrenalīna iespējamie blakusefekti un pie to atkārtotas lietošanas jāapsver elektrokardiogrammas monitorēšana.

Atsauces

1. Oliva Ortiz-Alvarez et al. Acute management of croup in the emergency department. Canadian Paediatric Society, Acute Care Committee. 2017. Paediatr Child Health 22(3):166-169.
2. Consensus Guidelines for Management of'Croup: Northern California Pediatric Hospital Medicine Consortium. 2018.
3. WHO Clinical Guidelines for Diagnosis and Management. Acute upper airway obstruction. 2016. p 47.
4. Bush A., Wright M. Viral croup. Prescriber. 2016.
5. Alberta Medical Association. Diagnosis and Management of Croup, Summary of the Alberta Clinical Practice Guideline, Update 2014. https://www.starship.org.nz/for-health-professionals/paediatric-intensive-care-clinicalguidelines/c/croup-management-in-the-intensive-care-setting/
6. Chan Y., Machet P. South Australian Child Health Clinical Network: Clinical guideline for management of acute croup in children. 2013
7. Petrocheilou A, Tanou K, Kalampouka E, Malakasioti G, Giannios C, Kaditis AG. Viral croup: diagnosis and a treatment algorithm. Pediatr Pulmonol. 2014. 49(5):421